Iesaki rakstu:

ZinātnÄ“ ir metodoloÄ£iskā prasÄ«ba katra laikmeta iztirzājumā ņemt vÄ“rā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektÄ“s tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendÄ“tÄ«bu, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfÄ“ru, ārÄ“jo notikumu vienotÄ«bu ar tolaik dzÄ«vojošo cilvÄ“ku iekšÄ“jo pasauli – prāta interesÄ“m, vÄ“rtÄ“jumiem, kognitÄ«vo piesātinātÄ«bu.

MinÄ“tā prasÄ«ba ir aktuāla arÄ« visjaunākā laikmeta iztirzājumā. Pašlaik lietotā valoda precÄ«zi atspoguļo šodienas cilvÄ“ku iekšÄ“jo pasauli. Latvijas tagadnes analÄ«tikā noderÄ«gs materiāls ir valoda. Tā precÄ«zi ilustrÄ“ tautas garÄ«go seju.

Vārds „ilgtspÄ“jÄ«ba” (un tā variants „ilgtspÄ“ja”) ir jaunvārds. Tas radās pÄ“c LR iestāšanās ES, nemākulÄ«gi latviskojot konfederācijas birokrātijas jÄ“dzienu. Īsto filologu sastādÄ«tajās latviešu valodas vārdnÄ«cās nav vārds „ilgspÄ“jÄ«ba”. Sastopami ir vārdi „ilgspÄ“lÄ“jošs”, „ilgt” (3.personā „ilgst”, pagātnÄ“ „ilga”), „ilgtermiņa” (lieto Ä£enetÄ«vā), „ilgums”, „ilgviļņi”.

Jaunvārda „ilgtspÄ“jÄ«ba” popularitāte latviešu varas inteliÄ£encÄ“ ir ļoti liela. RÄ«gas medijos ar „ilgtspÄ“jÄ«bu” var tikties katru dienu. Par „ilgtspÄ“jÄ«bu” izsakās Valsts prezidents, ministri, parlamenta deputāti, varas institÅ«ciju topmenedžeri. Priekšnieku ikvienā sarunā par Latviju neiztiek bez „ilgtspÄ“jÄ«bas”. Jaunvārdu ir iecienÄ«jušas arÄ« firmas, piedāvājot savus pakalpojumus un ražojumus.

Zinātne ir lietas kursā par vÄ“l vienu metodoloÄ£isko prasÄ«bu; proti, prasÄ«bu piesardzÄ«gi izturÄ“ties pret pārāk izplatÄ«tiem vārdiem. Vārdu popularitāte ne vienmÄ“r liecina par t.s. terminoloÄ£isko konstruktÄ«vitāti – tādu attieksmi pret vārdu, kas veido pozitÄ«vu pamatu attiecÄ«gi apzÄ«mÄ“tā satura izpratnei. Vārdu popularitāte parasti liecina par mietpilsonisku modi, nelabi manierÄ«gu un nelabi bezatbildÄ«gu izturÄ“šanos pret valodu. SabiedrÄ«bā mÄ“dz bÅ«t kulta personas, kulta brendi, kulta filmas. MÄ“dz bÅ«t arÄ« kulta vārdi. Pašlaik latviešu varas inteliÄ£encÄ“ kulta vārdi ir „izaicinājums”, „sensitÄ«vs”, „riski”, „uzkaršana” (piem., ekonomikas), jaunvārds „konkurÄ“tspÄ“ja”. „IlgtspÄ“jÄ«bai” arÄ« ir kulta vārda neslava. Turklāt ir problÄ“mas ar tulkojumu.

ModÄ«gais vārds „ilgtspÄ“jÄ«ba” ir neprecÄ«zs atvasinājums no angļu vārda „sustainability”, kas tulkojumā latviešu valodā (un citās valodās) ir „stabilitāte”. Tā tas ir Ä«sto filologu gatavotajās vārdnÄ«cās. Starp citu, ne visās angļu-latviešu vārdnÄ«cās ir vārds „sustainability”. Sastopams ir tikai vārds „sustained” tulkojumā „nepārtraukts”, „ilgstošs”.

Pie mums „sustainability” varas inteliÄ£ences „filologi” ir tulkojuši nevis kā „stabilitāte”, bet kā „ilgtspÄ“jÄ«ba”. Tas nekādā gadÄ«jumā nav viens un tas pats. „Filologi” vÄ“lÄ“jās vienā vārdā apvienot „ilgumu” un „spÄ“jÄ«gumu” - spÄ“jÄ«gumu saglabāties ilgumam. Tāds apvienojums ir tizls un neveido pozitÄ«vu pamatu attiecÄ«gi apzÄ«mÄ“tā satura izpratnei. Tāpat nav saprotams, kāpÄ“c pie mums ES birokrātijas makulatÅ«rā modÄ«gais „sustainable development” iztulkots nevis kā „stabila attÄ«stÄ«ba”, bet gan iztulkots tādā tizlā formā kā „ilgtspÄ“jÄ«ga attÄ«stÄ«ba”.

JocÄ«gi (debili) skaidrojumi ir latviešu „Wikipedia”: „IlgtspÄ“jÄ«ba (angļu: sustainability) ir vides, kurā mÄ“s dzÄ«vojam, nodošana nākamajām paaudzÄ“m, nekompromitÄ“jot nākamo paaudžu dzÄ«ves lÄ«meni un iespÄ“jas. PÄ“c šÄ«s definÄ«cijas ilgtspÄ“jÄ«bu var interpretÄ“t ļoti dažādi, tādēļ to attiecina uz trÄ«s pamatvirzieniem: Vides ilgtspÄ“jÄ«ba. Tā ir atbildÄ«ga rÄ«cÄ«ba (!?) attiecÄ«bā pret vidi un tās daudzveidÄ«bu, vÄ“rsta galvenokārt uz vides saglabāšanu. Sociālā ilgtspÄ“jÄ«ba. Tā ir atbildÄ«ga rÄ«cÄ«ba (!?) pret cilvÄ“kiem visdažādākajos kontekstos, bet galvenokārt tā attiecināma uz visu sabiedrÄ«bas daļu ietveršanu. Ekonomiskā ilgtspÄ“jÄ«ba. Tā ir atbildÄ«ga rÄ«cÄ«ba (!?) no finansiālā aspekta. Ekonomiska neveiksme nevar bÅ«t ilgtspÄ“jÄ«ga”.

Tātad interneta enciklopÄ“dijā „ilgtspÄ“jÄ«ba” tiek aplami saistÄ«ta nevis ar noteiktu stāvokli un noslÄ“gtu procesu, bet gan ar „rÄ«cÄ«bu”. Radies ir absurds: no vienas puses noteikts stāvoklis („Vides ilgtspÄ“jÄ«ba), bet no otras puses rÄ«cÄ«ba („Tā ir atbildÄ«ga rÄ«cÄ«ba”).

Latvijā terminoloÄ£iskā precizitāte tagad nevienu neinteresÄ“. Tā ir laikmeta spilgta iezÄ«me. Tā raksturo gan vietÄ“jās varas inteliÄ£ences pagrimumu, gan viņu pagrimuma rezultātus. Latviešiem tagad ir „ilgstpÄ“jÄ«ga politika lÄ“najam ilgtspÄ“jÄ«bas attÄ«stÄ«bas procesam Latvijā”, „sociālā ilgtspÄ“jÄ«ba”, „loÄ£istikas risinājumu ilgtspÄ“jÄ«ba”, „korporatÄ«vā ilgtspÄ“jÄ«ba”, „biznesa ilgtspÄ“jÄ«ba” un vÄ“l daudzas citas „ilgtspÄ“jÄ«bas”. Tas sekmÄ“ milzÄ«gas kroplÄ«bas.

PiemÄ“ram, „Coca-Cola” interneta mājas lapā sevi piedāvā ārkārtÄ«gi smieklÄ«gā leksiskajā iepakojumā: „Coca-Cola, kā uzņēmums un plašs tÄ«kls (!?) pasaulÄ“, ar savu sadarbÄ«bas partneru iesaisti ir apņēmies veicināt papildu vÄ“rtÄ«bu (!?) attÄ«stÄ«bu dažādās kopienās (!?). MÄ“s ar lepnumu sniedzam visai pasaulei savu produkciju un apzināmies, ka visi dzÄ«vojam uz vienas planÄ“tas (!?), par kuru visiem kopā ir jārÅ«pÄ“jas. IlgtspÄ“ja (!?) ir mÅ«su uzņēmuma bÅ«tÄ«bā (!?). Coca-Cola ilgtspÄ“jas struktÅ«ra (!?), kuru mÄ“s dÄ“vÄ“jam par „Es, mÄ“s, pasaule” (!?), ir mÅ«su kopÄ«gais redzÄ“jums (!?) par to, kā mÄ“s kopÄ«giem spÄ“kiem (!?) varam radÄ«t sabiedrisku vÄ“rtÄ«bu (!?) un pozitÄ«vi (!?) ietekmÄ“t patÄ“rÄ“tājus un kopienas (!?)”.

Noteikti kādam lasÄ«tājam gribÄ“sies izlasÄ«t atbildi uz jautājumu par kulta vārdu rašanās un izplatÄ«bas iemeslu. KāpÄ“c ir iespÄ“jama tāda mežonÄ«ba kā „Coca-Cola” mājas lapā?

Valoda ir cilvÄ“ka otra seja. Viena seja ir tā, kuru svešvārdā dÄ“vÄ“ par fizionomiju. CilvÄ“ka sejas izteiksmÄ“ atspoguļojas viņa gars, prāts, raksturs. To zina ne tikai fiziognomikas entuziasti.

Otra seja ir valoda. ArÄ« tā atspoguļo cilvÄ“ka prātu, domāšanas loÄ£iskumu un kognitÄ«vo piesātinātÄ«bu, morālo atbildÄ«bu pret citiem cilvÄ“kiem. Ne velti ir tāds koncepts kā valodas kultÅ«ra. Tā galvenā jÄ“ga ir literāri pareizas valodas lietošana, lai nevienu neaizvainotu ar rupju, vulgāru, nepiedienÄ«gu valodu.

Kulta vārdi ir iespÄ“jami tāpÄ“c, ka tie atbilst kāda sociālā slāņa intelektam un morālei. Šajā slānÄ« cilvÄ“ku prāts un morāle nepretojas loÄ£iskām novirzÄ“m, interpretācijas kroplÄ«bām, nivelÄ“šanai, zināšanu šarlatānismam, vÄ“rtÄ“jumu stereotipiskumam u.tml. Tie ir cilvÄ“ki, kuri nespÄ“j domāt un runāt patstāvÄ«gi formulÄ“tā valodā. Viņi bezprātÄ«gi un pat ar neslÄ“ptu patosu pakļaujas valodiskajai modei, bez mazākās morālās atbildÄ«bas izvÄ“loties kulta vārdus. Kā parasti, visu sabojā cilvÄ“ciskā kvalitāte – intelektuālās un morālās attÄ«stÄ«bas zemais lÄ«menis. Tāda ir lakoniska atbilde par kulta vārdu rašanos un izplatÄ«bu.

Saprotams, mÅ«su zemÄ“ par „ilgtspÄ“jÄ«bu” domāja, runāja un rakstÄ«ja vienmÄ“r. Tas notika ne tikai pÄ“c iestāšanās Eiropas SavienÄ«bā. „IlgtspÄ“jÄ«ba” faktiski ir cilvÄ“ciskās apziņas neatņemams atribÅ«ts. CilvÄ“ki vienmÄ“r vÄ“las noskaidrot savas darbÄ«bas objektÄ«vi nepieciešamo, teorÄ“tiski un praktiski iespÄ“jamo ilgumu. VienÄ«gi latviešu tautā agrāk tas notika bez šÄ« modÄ«gi tizlā jaunvārda „ilgtspÄ“jÄ«ba”.

PiemÄ“ram, par Latvijas valsts nākotni jau „atmodas” periodā domāja, runāja un rakstÄ«ja, lietojot tādus vārdus kā „attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vas”, „attÄ«stÄ«bas nepārtrauktÄ«ba”, „attÄ«stÄ«bas stabilitāte”, „attÄ«stÄ«bas nepieciešamÄ«ba”, „stratÄ“Ä£iskā attÄ«stÄ«ba”. PÄ“c LR atjaunošanas pirmajos gados dažādus attÄ«stÄ«bas scenārijus mÄ«lÄ“ja izstrādāt zinātnieki – ekonomisti, juristi,  sociologi, vÄ“sturnieki. Dažkārt tas notika kopā ar stratÄ“Ä£iski domāt spÄ“jÄ«giem politiÄ·iem, rakstniekiem, filosofiem. Par valsts nākotni rÅ«pÄ“jās cilvÄ“ki, kuru reputāciju cementÄ“ja profesionālā kompetence un autoritāte, zinātniskie nopelni un mākslinieciski radošie nopelni. Tie bija cilvÄ“ki ar loÄ£isku domāšanu un terminoloÄ£iski precÄ«zu valodu. Viņiem nebija pieņemama jebkāda veida modÄ«ga ākstÄ«šanās. Viņu valodā kulta vārdi neeksistÄ“ja.

Kulta vārdu invāzija sākās ar paaudžu maiņu. Kulta vārdi „izaicinājums”, „sensitÄ«vs”, „riski”, „uzkaršana”, „konkurÄ“tspÄ“ja”, „ilgtspÄ“jÄ«ba” nostiprinājās reizÄ“ ar brÄ«vvalsts gados izaudzināto un izskoloto inteliÄ£enci, kura kalpo nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam. Tie ir cilvÄ“ki ar izglÄ«tÄ«bas biznesa firmās iegÅ«tiem (pirktiem) izglÄ«tÄ«bas dokumentiem. Starp viņiem kāda daļa skaitās zinātnieki ar doktora grādu. VienÄ«gi nekas nav zināms par viņu zinātniskajiem darbiem. Ja agrāk nebija šaubas, ka par valsts nākotni izsakās Ä«sti zinātnieki un Ä«sti speciālisti, tad tagad tādas šaubas ir pirmajā vietā. Skaidri ir redzams, ka brÄ«vvalsts kadru auklÄ“jumam piestāv kulta vārdi. Viņi bez kulta vārdiem neprot dzÄ«vot. Kulta vārdi ir viņu cilvÄ“ciskuma organiska sastāvdaļa.

Kulta vārdu un cilvÄ“ciskuma simbiozes uzskatāms piemÄ“rs bija kārtÄ“jā nesenā spriešana par Latvijas „ilgspÄ“jÄ«bu”. Portāls „Delfi” 2018.gada 8.septembrÄ« sniedza šÄdu informāciju: „Kā ziņots, tuvojoties 24. septembrÄ« gaidāmajai pāvesta Franciska vizÄ«tei Latvijā, RÄ«gas Biznesa skola (RBS) un RÄ«gas Metropolijas Romas katoļu kÅ«rija sestdien pulksten 10 rÄ«koja lÄ«deru (!?) paneļdiskusiju "Kādas vÄ“rtÄ«bas var nodrošināt Latvijas attÄ«stÄ«bas ilgtspÄ“jÄ«bu?" pāvesta Franciska vizÄ«tes kontekstā.[..] Diskusijas mÄ“rÄ·is bija aktualizÄ“t (!?) jautājumus par valsts ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, kurus pasaules arÄ“nā (!?) valstu lÄ«deriem uzdod pāvests. Šie jautājumi saskan (!?) arÄ« ar Latvijā aktuālām problÄ“mām, piemÄ“ram, korupcija, sociālais taisnÄ«gums, tirgus regulācija, patÄ“rÄ“tāju sabiedrÄ«ba, demogrāfija, solidaritāte un citus (!?). Paneļdiskusijā piedalÄ«jās Romas katoļu baznÄ«cas RÄ«gas arhibÄ«skaps-metropolÄ«ts Zbigņevs Stankevičs, RBS direktors Jānis GrÄ“viņš, Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas vietniece Sanita Osipova, uzņēmÄ“js, RBS PadomdevÄ“ju Konventa loceklis Viesturs Kulikovskis, LTRK prezidents, augstskolas „TurÄ«ba” Ä«pašnieks Aigars Rostovskis, "PWC" priekšsÄ“dÄ“tāja, FICIL priekšsÄ“dÄ“tājas vietniece Zlata Elksniņa-ZašÄirinska, LU docents Andrejs MÅ«rnieks un RBS studente Marta Muižniece. Diskusiju vadÄ«ja RBS asociÄ“tais profesors Klaudio Andress Rivjera.”

Izrādās, RÄ«gas katoļu kÅ«rijas vadÄ«tājs arÄ« nevar iztikt bez kulta vārdiem. Viņa valodā vizuļo gan „daudzi izaicinājumi”, gan „Latvijas ilgtspÄ“jÄ«ga attÄ«stÄ«ba”. IespÄ“jams, neiztika arÄ« bez „riskiem”. Internetā ir citÄ“ti tikai atsevišÄ·i fragmenti no viņa „ilgtspÄ“jÄ«gās” runas.

Stankeviča kunga runas daži fragmenti atstāj ļoti drÅ«mu iespaidu. Atklājas šaušalÄ«gas nepilnÄ«bas zināšanās par ekonomiku, kultÅ«ru, Ä“tiku. Neceļas roka komentÄ“t tādus jÄ“dzieniski neskaidrus un pretrunÄ«gus izteikumus kā „Labās vÄ“rtÄ«bās balstÄ«tai ekonomikai galvenais ir garÄ«gā kvalitāte (!?), nevis materiālā labklājÄ«ba (!?)”, „ArÄ« Ä“nu ekonomika mums pastāv tāpÄ“c, ka vairums vÄ“l darbojas individuālās (!?) interesÄ“s, nevis tautas kopÄ“jam labumam (!?)”, „Latvijas valstÄ« ir novÄ“rojama, lai arÄ« nepilnÄ«ga (!?), tomÄ“r reāla (!?) vienotÄ«ba daudzveidÄ«bā (!?) - gan attiecÄ«bā uz kultÅ«rām, gan konfesijām”.

DÄ«vainas ir Stankeviča kunga “sapņu vÄ«zijas par Latviju”. Tās viņš iedala „trÄ«s dimensijās” (aicinu atcerÄ“ties latviešu mietpilsoņu kulta personas Maijas KÅ«les „jābÅ«tÄ«bas dimensiju”).

Portālā „Delfi” lasāms: „Pirmā ir materiālā dimensija, jo ir jānodrošina pamatvajadzÄ«bu (!?) apmierināšana, lai cilvÄ“ks varÄ“tu domāt par augstākiem mÄ“rÄ·iem(!?).”

Tālāk teikts: „Otrā dimensija ir "kultÅ«ras detoksikācija" (!?). PÄ“c viņa domām, Latvijas kultÅ«rā patlaban ir ļoti spÄ“cÄ«ga ideoloÄ£iskā dimensija (!?), kultÅ«ra nekalpojot (!?) patiesÄ«bai. "Es pretojos tÄ“zei, ka kultÅ«ra ir neitrāla, jo mākslas darbs izsaka cilvÄ“ka iekšÄ“jo stāvokli. Tā var bÅ«t par lÄ«dzekli gan, lai cilvÄ“ku celtu un humanizÄ“tu [..], gan, lai apstulbinātu cilvÄ“kus un slavinātu sistÄ“mu," teica Stankevičs.”

NeslÄ“pšu – ilgāku laiku nebija lasÄ«ta tik nekompetenta izpratne par kultÅ«ru. Interesanti bÅ«tu no Stankeviča kunga dzirdÄ“t, kurš jeb kuri uz Zemes nepretojas „tÄ“zei, ka kultÅ«ra ir neitrāla”.

Par trešo dimensiju portālā teikts: „TrešÄ dimensija ir garÄ«gā, bez kuras Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu sasniegt nevarÄ“s, viņš pauda, piebilstot, ka tā vairāk (!?) ir baznÄ«cas misija strādāt ar konkrÄ“to cilvÄ“ku, lai viņa sirds dziļumos notiek pārmaiņas. "No piesārņotas cilvÄ“ka sirds - ar netikumiem, alkatÄ«bu - izplÅ«st piesārņojums, gan ekoloÄ£iskais (!?), gan politiskais, gan ekonomiskais," klāstÄ«ja arhibÄ«skaps”.

Pārliecinoties par Stankeviča kunga izglÄ«totÄ«bas, domāšanas, izpratnes katastrofāli zemo lÄ«meni, normālā valstÄ« tās vadÄ«tājiem bÅ«tu jārisina nepatÄ«kama problÄ“ma pavÄ“sta vizÄ«tes priekšvakarā. Normālas valsts vadÄ«tājiem pamatoti rastos jautājums „Vai Stankeviču drÄ«kst rādÄ«t Romas pāvestam?”. Tāds „ilgtspÄ“jÄ«gi” neizglÄ«tots cilvÄ“ks ne tikai apkaunos valsti, bet arÄ« pazemos pāvestu. Pāvests bÅ«s dusmÄ«gs un pukosies „Vai jÅ«s mani uzskatāt par tādu pašu muļki un neizglÄ«totu muldoņu?”