IlmÄra PoikÄna (Neo) "pÄ“dÄ“jais vÄrds" 2.novembra tiesas sÄ“dÄ“
IlmÄrs PoikÄns · 02.11.2015. · Komentāri (73)GodÄtÄ tiesa! Man tiešÄm nav skaidrs, kÄdu apsvÄ“rumu dēļ un nu jau vairÄk nekÄ 5 gadus kriminÄli vajÄts tieku un arÄ« šodien tiesas priekšÄ stÄvu es, nevis Valsts ieņēmumu dienests un ElektroniskÄs deklarÄ“šanas sistÄ“mas (t.s. “EDS”) izstrÄdÄtÄjs AS “Exigen”.
Ne pret vienu VID vai “Exigen” darbinieku neviena kriminÄllieta nav bijusi ierosinÄta un neviena apsÅ«dzÄ«ba nav celta. TÄ vietÄ – gluži kÄ no sÄ“rijas “zaglis rÄda uz kÄdu citu ar pirkstu un sauc: Ä·eriet zagli!” – sistÄ“mas jaukumus esmu jau lÄ«dz mielÄ“m izbaudÄ«jis es, kurš iepÅ«ta svilpÄ“ un rÄdÄ«ja ar pirkstiem uz manis pamanÄ«tajiem pÄrkÄpumiem.
Es uzskatu, ka AS “ABLV Bank” es vispÄr neesmu aizskÄris, jo man nebija nodoma iegÅ«t šÄ«s bankas datus, kas satur vai nesatur komercnoslÄ“pumu, bez tam arÄ« šÄdi dati netika ne publicÄ“ti, ne nodoti nepiederošÄm personÄm. VienkÄrši izrÄdÄ«jÄs, ka VID pienÄcÄ«gi neuzglabÄja tai uzticÄ“tos datus un EDS dati ir brÄ«vi pieejami jebkuram, kas to vÄ“lÄ“jÄs.
VÄ“l un vÄ“lreiz varu atkÄrtot, ko un kÄpÄ“c darÄ«ju:
1) pÄ“c vairÄkiem mÄ“nešiem, kad bija skaidrs, ka kaut kÄdu iemeslu dēļ VID nebija salabojis nepilnÄ«bu savÄ sistÄ“mÄ, vÄ“lÄ“jos pievÄ“rst VID EDS administratoru uzmanÄ«bu konstatÄ“tajam “caurumam”. Lai to darÄ«tu, es datu lejupielÄdi tÄ«šÄm, demonstratÄ«vi veicu milzÄ«gos apjomos un brÄ«vdienÄs – tam, manuprÄt, vÄ“l vairÄk vajadzÄ“tu atvieglot kļūdas konstatÄ“šanu EDS darbÄ«bÄ;
2) tÄ kÄ nekas nenotika un uz milzÄ«go datu lejupielÄdi neviens nereaģēja, man radÄs pÄ“tnieciska interese – paskatÄ«ties, cik ilgs laiks ir nepieciešams VID kÄ valsts iestÄdei, lai pamanÄ«tu kļūdas tÄs uzturÄ“tajÄ Ä¼oti nozÄ«mÄ«gajÄ datu bÄzÄ“;
3) tÄlÄk jau sapratu, ka nedrÄ«kstu klusÄ“t, bet ir jÄinformÄ“ sabiedrÄ«ba, jÄceļ trauksme un jÄpievÄ“rš sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba ļoti bÅ«tiskÄm problÄ“mÄm – neefektÄ«vai EDS uzturÄ“šanai izlietoto valsts lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanai (runa ir par miljoniem latu), kÄ arÄ« valsts sektorÄ pastÄvošajai netaisnÄ«gajai atalgojuma sistÄ“mai un nevienÄdais atalgojuma samazinÄjumam publiskÄ sektora darbiniekiem, kas bija ļoti aktuÄla tÄ“ma sabiedrÄ«bÄ Ä¼oti smagÄs ekonomiskÄs krÄ«zes apstÄkļos.
Visu darÄ«ju tikai un vienÄ«gi atbilstoši savai iekšÄ“jai pÄrliecÄ«bai par to, kas ir un kas nav labi manÄ valstÄ«, un savam redzÄ“jumam par labÄku, godÄ«gÄku un taisnÄ«gÄku manu valsti. Uzskatu, ka tas ir godprÄtÄ«ga un lojÄla pilsoņa pienÄkums – darÄ«t sabiedrÄ«bai zinÄmu svarÄ«gu informÄciju par svarÄ«gÄm, sasÄpÄ“jušÄm problÄ“mÄm.
Satversmes 100.pants paredz vÄrda brÄ«vÄ«bu, proti, tiesÄ«bas – citastarp – “izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus”. Mana pÄrliecÄ«ba ir, ka, izplatot iegÅ«to informÄciju un paužot savus uzskatus par naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu un sabiedrÄ«bas mÄnÄ«šanu, es izmantoju savas konstitucionÄlÄs tiesÄ«bas.
PÄ“dÄ“jo piecu gadu laikÄ esmu bijis spiests sekot dažÄdiem tiesÄ«bu jautÄjumiem, cik nu tie skar manu kriminÄllietu. TÄdēļ papildus manu aizstÄvju teiktajam varu piebilst dažas tÄ“zes, ko esmu pamanÄ«jis tiesÄ«bzinÄtnieku atziņÄs, kas manÄ« ir tikai nostiprinÄjušas pÄrliecÄ«bu ka nekÄdus likuma pÄrkÄpumus neesmu izdarÄ«jis. PiemÄ“ram, gribu pievÄ“rst tiesas uzmanÄ«bu AugstÄkÄs tiesas tiesneses, profesores JautrÄ«tes Briedes rakstam ar nosaukumu „Valsts pÄrvaldes rÄ«cÄ«bÄ esošas ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas izpaušana sabiedrÄ«bas interesÄ“s”, kas publicÄ“ts pagÄjušÄs nedēļas žurnÄla „Jurista vÄrds” numurÄ Nr. 42, kura secinÄjumi lielÄ mÄ“rÄ komentÄ“ manas kriminÄllietas problemÄtiku: ka sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tai par jautÄjumiem, kas bÅ«tiski skar sabiedrÄ«bas dzÄ«vi, un šÄ«s tiesÄ«bas var tikt ierobežotas tikai bÅ«tisku pretÄ“ju interešu dēļ; un, ka trauksmes cÄ“lÄjiem par sabiedrÄ«bai bÅ«tiskas informÄcijas izpaušanu var iestÄties nelabvÄ“lÄ«gas sekas tikai tad, ja viņi nav rÄ«kojušies labÄ ticÄ«bÄ un ar informÄcijas izpaušanu nodarÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums.
DomÄju, ka šÄdu nepamatotu kriminÄllietu ierosinÄšana ir domÄta tikai un vienÄ«gi trauksmes cÄ“lÄju un apzinÄ«gu pilsoņu atbaidÄ«šanai no pilsoniski aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas nÄkotnÄ“. ManÄ skatÄ«jumÄ neesam tikuši necik tÄlu no totalitÄras valsts pazÄ«mÄ“m, kad vara un sistÄ“ma nepÄrprotami vÄ“sta pilsoņiem – vai nu aizveriet acis un izliecieties, ka viss ir vislabÄkajÄ kÄrtÄ«bÄ, vai arÄ« nožēlosiet! Valsti, kurÄ soda nevis zagli, bet zagļa norÄdÄ«tu personu, diezin vai var saukt par tiesisku. Ierosinot un lÄ«dz tiesai neizbeidzot šo kriminÄllietu, sabiedrÄ«bai tika dots nepÄrprotams signÄls: “JÅ«s, vienkÄršie cilvÄ“ciņi, esiet reņģēdÄji un tikai ogļu masa politisko tvaika lokomotÄ«vju kurtuvÄ“s!”
Mani ļoti iepriecinÄja tas, ka prokurore ir pamanÄ«jusi KriminÄlprocesa likuma 7. panta 1. daÄ¼Ä noteikto, ka kriminÄlprocess tiek veikts sabiedrÄ«bas interesÄ“s neatkarÄ«gi no tÄs personas gribas, kurai nodarÄ«ts kaitÄ“jums. BÅ«tu interesanti uzzinÄt statistiku, cik tad bieži tiek ierosinÄtas kriminÄllietas gadÄ«jumos, kad ir noticis kaut kas prettiesisks, bet cietušais nav konkrÄ“ta persona. Esmu dzirdÄ“jis, ka Lato Lapsas un ne tikai viņa iesniegumi tiek regulÄri “atšÅ«ti” ar aizbildinÄjumu – iesniedzÄ“js nav cietusÄ« persona.
Man grÅ«ti arÄ« saprast, kÄpÄ“c apsÅ«dzÄ«ba izmanto puspatiesÄ«bas un pat melus, lai sagrozÄ«tu faktus un radÄ«tu greizu, acÄ«mredzot sev vÄ“lamu, iespaidu par notikušo? KÄ interesÄ“s ir šÄda pieeja? Vai tiešÄm pašas prokurores piesauktÄs sabiedrÄ«bas interesÄ“s? VarbÅ«t prokurore cer, ka tiesa svÄ“ti ticÄ“s katram viņas vÄrdam un nesalÄ«dzinÄs to atbilstÄ«bu ar lietas materiÄliem? SpilgtÄkais un kliedzošÄkais piemÄ“rs no pagÄjušÄs tiesas sÄ“des ir apgalvojums par to, ka Neo lieta nav ietekmÄ“jusi likumdošanu, jo es, redz, esot apcietinÄts ap to laiku, kad likumu pieņēma, tÄtad tas tika sagatavots iepriekš un tam nav nekÄda sakara ar mani.
GribÄ“tu atgÄdinÄt tiesas lietas materiÄlos esošos faktus, ka gan toreizÄ“jais SAB direktors Kažociņš radio raidÄ«jumÄ publiski, gan AndžÄns savÄ liecÄ«bÄ norÄda, ka Neo lieta nesa reÄlu labumu – IT drošÄ«bas likums tika “izsists cauri” ÄtrÄk un tÄdÄ formÄ, kÄda tas nebÅ«tu iespÄ“jams bez notikušÄ. ArÄ« grozÄ«jumi Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likumÄ par algu publiskošanu, un tas redzams no Saeimas debašu protokola likumu pieņemot, viennozÄ«mÄ«gi bija saistÄ«ti ar Neo vÄrdu. Pie tam izskatÄs, ka viss tika sajaukts “vienÄ putrÄ”, jo mana apcietinÄjuma laikÄ grozÄ«jumi tika pieņemti Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likumÄ, bet IT drošÄ«bas likumu pieņēma 2010. gada 28. oktobrÄ«.
SavÄ laikÄ šÄ«s kriminÄllietas izmeklÄ“tÄja un tagadÄ“jÄ AS “ABLV Bank” darbiniece Jeļena Fedeņeva man teica, ka viņi, tas ir, policija, cenšoties noskaidrot patiesÄ«bu. Man tÄdi briljanti ausÄ«s neturas, jo policijas un prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«ba un darba metodes manÄ skatÄ«jumÄ skaidri un gaiši ir norÄdÄ«jušas – patiesÄ«ba nav vajadzÄ«ga, tÄ tikai traucÄ“. Un tad nu tiek meklÄ“ti pierÄdÄ«jumi un bÅ«vÄ“tas juridiskas konstrukcijas, kas apstiprinÄtu kaut kÄdu viņu iedomÄtu un viņiem vÄ“lamu versiju par notikušo.
VÄ“l tagad atceros ABLV pÄrstÄvja JÄņa Rozenberga teikto, ka, ņemot vÄ“rÄ manu vÄ“lmi kaut ko darÄ«t sabiedrÄ«bas labÄ, viņa ieskatÄ piespiedu darbs bÅ«tu man adekvÄts un piemÄ“rots soda veids. Es no darba bez atlÄ«dzÄ«bas sabiedrÄ«bas labÄ nekad neesmu vairÄ«jies, es esmu palÄ«dzÄ“jis, palÄ«dzu un palÄ«dzÄ“šu ar savÄm zinÄšanÄm un darbiem bez materiÄlÄ labuma gÅ«šana, ja es redzu, ka manos spÄ“kos ir dod pozitÄ«vu ieguldÄ«jumu kopÄ“jam labumam. PiemÄ“ram, arÄ« šobrÄ«d es darbojos tÄdos projektos kÄ kultÅ«ras un vÄ“stures materiÄlu digitalizÄcija un saglabÄšana – projektÄ BarikadopÄ“dija, Latviešu valodas institÅ«tÄ, Folkloras krÄtuvÄ“, Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«vÄ. Esmu pieaicinÄts un palÄ«dzu VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijai.
Neo lieta man ir principa lieta, kurÄ es nedrÄ«kstu atkÄpties, arÄ« visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, jo šÄ«s lietas iznÄkumam bÅ«s ietekme arÄ« uz nÄkotni. Es redzu nepÄrvaramu vÄ“lmi “uzlikt man zÄ«modziņu – kriminÄlnoziedznieks”. Es tam nepiekrÄ«tu un nepiekritÄ«šu, pat ja kÄdam liekas, ka man bÅ«tu bijis izdevÄ«gÄk un vienkÄršÄk savÄ laikÄ pieņemt piedÄvÄjumu vienoties ar prokuratÅ«ru un padoties. TÄpÄ“c pat viena stunda piespiedu darba ir tieši vienu stundu par daudz.
No saviem novÄ“rojumiem nu jau vairÄk nekÄ 5 gadu garumÄ es varu secinÄt divas lietas, kas nedara godu tiesÄ«bsargÄjošai sistÄ“mai:
1) nespÄ“ja atzÄ«t savas kļūdas un uzņemties iniciatÄ«vu, lai pieņemu atbildÄ«gus lÄ“mumus. Nezinu, kas aiz tÄ slÄ“pjas – vai nu pÄrÄk liels ego, kas viņiem liek uzskatÄ«t, ka viņi nekad nekļūdÄs, vai kaut kÄda greizi motivÄ“joša iekšÄ“jÄ sistÄ“ma;
2) nespÄ“ja noticÄ“t, ka kÄds kaut ko var izdarÄ«t vienkÄrši tÄpat, bez materiÄlas vai kÄdas citÄdi savtÄ«gas intereses. IzdarÄ«t vienkÄrši tÄpÄ“c, ka tÄ rÄ«koties ir pareizi. To varbÅ«t varÄ“tu izskaidrot ar to, ka nospiedošÄ daļa tajÄ cilvÄ“ku kontingentÄ, ar kuriem viņiem ikdienÄ sanÄk strÄdÄt, noteikti tÄdi nav. Un, gadu desmitiem skatoties uz melno, balto ir grÅ«ti ieraudzÄ«t.
VienÄ«gÄ lieta, ko es ļoti nožēloju, ir – pret savu gribu esmu spiests piedalÄ«ties valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanÄ. Man mÄ“le neceļas šo visu procesu nosaukt kaut kÄ citÄdi.
No sirds novÄ“lu tiesnešiem vÄ“lmi un spÄ“ju iedziļinÄties un izprast šo lietu un tÄ«ru sirdsapziņu, liekot komatu teikumÄ “sodÄ«t nedrÄ«kst attaisnot”*.
* Kaut gan pirmÄs instances tiesa PoikÄnu attaisnoja, RÄ«gas apgabaltiesa viņam piesprieda simt stundu piespiedu darba. DomÄjams, spriedums tiks pÄrsÅ«dzÄ“ts.
Avots: https://www.facebook.com/LVjuristi.parLV/posts/906037772796174