Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātā tiesa! Man tiešÄm nav skaidrs, kādu apsvÄ“rumu dēļ un nu jau vairāk nekā 5 gadus krimināli vajāts tieku un arÄ« šodien tiesas priekšÄ stāvu es, nevis Valsts ieņēmumu dienests un Elektroniskās deklarÄ“šanas sistÄ“mas (t.s. “EDS”) izstrādātājs AS “Exigen”.

Ne pret vienu VID vai “Exigen” darbinieku neviena krimināllieta nav bijusi ierosināta un neviena apsÅ«dzÄ«ba nav celta. Tā vietā – gluži kā no sÄ“rijas “zaglis rāda uz kādu citu ar pirkstu un sauc: Ä·eriet zagli!” – sistÄ“mas jaukumus esmu jau lÄ«dz mielÄ“m izbaudÄ«jis es, kurš iepÅ«ta svilpÄ“ un rādÄ«ja ar pirkstiem uz manis pamanÄ«tajiem pārkāpumiem.

Es uzskatu, ka AS “ABLV Bank” es vispār neesmu aizskāris, jo man nebija nodoma iegÅ«t šÄ«s bankas datus, kas satur vai nesatur komercnoslÄ“pumu, bez tam arÄ« šÄdi dati netika ne publicÄ“ti, ne nodoti nepiederošÄm personām. Vienkārši izrādÄ«jās, ka VID pienācÄ«gi neuzglabāja tai uzticÄ“tos datus un EDS dati ir brÄ«vi pieejami jebkuram, kas to vÄ“lÄ“jās.

Vēl un vēlreiz varu atkārtot, ko un kāpēc darīju:

1) pÄ“c vairākiem mÄ“nešiem, kad bija skaidrs, ka kaut kādu iemeslu dēļ VID nebija salabojis nepilnÄ«bu savā sistÄ“mā, vÄ“lÄ“jos pievÄ“rst VID EDS administratoru uzmanÄ«bu konstatÄ“tajam “caurumam”. Lai to darÄ«tu, es datu lejupielādi tÄ«šÄm, demonstratÄ«vi veicu milzÄ«gos apjomos un brÄ«vdienās – tam, manuprāt, vÄ“l vairāk vajadzÄ“tu atvieglot kļūdas konstatÄ“šanu EDS darbÄ«bā;

2) tā kā nekas nenotika un uz milzÄ«go datu lejupielādi neviens nereaģēja, man radās pÄ“tnieciska interese – paskatÄ«ties, cik ilgs laiks ir nepieciešams VID kā valsts iestādei, lai pamanÄ«tu kļūdas tās uzturÄ“tajā ļoti nozÄ«mÄ«gajā datu bāzÄ“;

3) tālāk jau sapratu, ka nedrÄ«kstu klusÄ“t, bet ir jāinformÄ“ sabiedrÄ«ba, jāceļ trauksme un jāpievÄ“rš sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba ļoti bÅ«tiskām problÄ“mām – neefektÄ«vai EDS uzturÄ“šanai izlietoto valsts lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanai (runa ir par miljoniem latu), kā arÄ« valsts sektorā pastāvošajai netaisnÄ«gajai atalgojuma sistÄ“mai un nevienādais atalgojuma samazinājumam publiskā sektora darbiniekiem, kas bija ļoti aktuāla tÄ“ma sabiedrÄ«bā ļoti smagās ekonomiskās krÄ«zes apstākļos.

Visu darÄ«ju tikai un vienÄ«gi atbilstoši savai iekšÄ“jai pārliecÄ«bai par to, kas ir un kas nav labi manā valstÄ«, un savam redzÄ“jumam par labāku, godÄ«gāku un taisnÄ«gāku manu valsti. Uzskatu, ka tas ir godprātÄ«ga un lojāla pilsoņa pienākums – darÄ«t sabiedrÄ«bai zināmu svarÄ«gu informāciju par svarÄ«gām, sasāpÄ“jušÄm problÄ“mām.

Satversmes 100.pants paredz vārda brÄ«vÄ«bu, proti, tiesÄ«bas – citastarp – “izplatÄ«t informāciju, paust savus uzskatus”. Mana pārliecÄ«ba ir, ka, izplatot iegÅ«to informāciju un paužot savus uzskatus par naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu un sabiedrÄ«bas mānÄ«šanu, es izmantoju savas konstitucionālās tiesÄ«bas.

PÄ“dÄ“jo piecu gadu laikā esmu bijis spiests sekot dažādiem tiesÄ«bu jautājumiem, cik nu tie skar manu krimināllietu. Tādēļ papildus manu aizstāvju teiktajam varu piebilst dažas tÄ“zes, ko esmu pamanÄ«jis tiesÄ«bzinātnieku atziņās, kas manÄ« ir tikai nostiprinājušas pārliecÄ«bu ka nekādus likuma pārkāpumus neesmu izdarÄ«jis. PiemÄ“ram, gribu pievÄ“rst tiesas uzmanÄ«bu Augstākās tiesas tiesneses, profesores JautrÄ«tes Briedes rakstam ar nosaukumu „Valsts pārvaldes rÄ«cÄ«bā esošas ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izpaušana sabiedrÄ«bas interesÄ“s”, kas publicÄ“ts pagājušÄs nedēļas žurnāla „Jurista vārds” numurā Nr. 42, kura secinājumi lielā mÄ“rā komentÄ“ manas krimināllietas problemātiku: ka sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tai par jautājumiem, kas bÅ«tiski skar sabiedrÄ«bas dzÄ«vi, un šÄ«s tiesÄ«bas var tikt ierobežotas tikai bÅ«tisku pretÄ“ju interešu dēļ; un, ka trauksmes cÄ“lājiem par sabiedrÄ«bai bÅ«tiskas informācijas izpaušanu var iestāties nelabvÄ“lÄ«gas sekas tikai tad, ja viņi nav rÄ«kojušies labā ticÄ«bā un ar informācijas izpaušanu nodarÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums.

Domāju, ka šÄdu nepamatotu krimināllietu ierosināšana ir domāta tikai un vienÄ«gi trauksmes cÄ“lāju un apzinÄ«gu pilsoņu atbaidÄ«šanai no pilsoniski aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas nākotnÄ“. Manā skatÄ«jumā neesam tikuši necik tālu no totalitāras valsts pazÄ«mÄ“m, kad vara un sistÄ“ma nepārprotami vÄ“sta pilsoņiem – vai nu aizveriet acis un izliecieties, ka viss ir vislabākajā kārtÄ«bā, vai arÄ« nožēlosiet! Valsti, kurā soda nevis zagli, bet zagļa norādÄ«tu personu, diezin vai var saukt par tiesisku. Ierosinot un lÄ«dz tiesai neizbeidzot šo krimināllietu, sabiedrÄ«bai tika dots nepārprotams signāls: “JÅ«s, vienkāršie cilvÄ“ciņi, esiet reņģēdāji un tikai ogļu masa politisko tvaika lokomotÄ«vju kurtuvÄ“s!”

Mani ļoti iepriecināja tas, ka prokurore ir pamanÄ«jusi Kriminālprocesa likuma 7. panta 1. daļā noteikto, ka kriminālprocess tiek veikts sabiedrÄ«bas interesÄ“s neatkarÄ«gi no tās personas gribas, kurai nodarÄ«ts kaitÄ“jums. BÅ«tu interesanti uzzināt statistiku, cik tad bieži tiek ierosinātas krimināllietas gadÄ«jumos, kad ir noticis kaut kas prettiesisks, bet cietušais nav konkrÄ“ta persona. Esmu dzirdÄ“jis, ka Lato Lapsas un ne tikai viņa iesniegumi tiek regulāri “atšÅ«ti” ar aizbildinājumu – iesniedzÄ“js nav cietusÄ« persona.

Man grÅ«ti arÄ« saprast, kāpÄ“c apsÅ«dzÄ«ba izmanto puspatiesÄ«bas un pat melus, lai sagrozÄ«tu faktus un radÄ«tu greizu, acÄ«mredzot sev vÄ“lamu, iespaidu par notikušo? Kā interesÄ“s ir šÄda pieeja? Vai tiešÄm pašas prokurores piesauktās sabiedrÄ«bas interesÄ“s? VarbÅ«t prokurore cer, ka tiesa svÄ“ti ticÄ“s katram viņas vārdam un nesalÄ«dzinās to atbilstÄ«bu ar lietas materiāliem? Spilgtākais un kliedzošÄkais piemÄ“rs no pagājušÄs tiesas sÄ“des ir apgalvojums par to, ka Neo lieta nav ietekmÄ“jusi likumdošanu, jo es, redz, esot apcietināts ap to laiku, kad likumu pieņēma, tātad tas tika sagatavots iepriekš un tam nav nekāda sakara ar mani.

GribÄ“tu atgādināt tiesas lietas materiālos esošos faktus, ka gan toreizÄ“jais SAB direktors Kažociņš radio raidÄ«jumā publiski, gan Andžāns savā liecÄ«bā norāda, ka Neo lieta nesa reālu labumu – IT drošÄ«bas likums tika “izsists cauri” ātrāk un tādā formā, kāda tas nebÅ«tu iespÄ“jams bez notikušÄ. ArÄ« grozÄ«jumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā par algu publiskošanu, un tas redzams no Saeimas debašu protokola likumu pieņemot, viennozÄ«mÄ«gi bija saistÄ«ti ar Neo vārdu. Pie tam izskatās, ka viss tika sajaukts “vienā putrā”, jo mana apcietinājuma laikā grozÄ«jumi tika pieņemti Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet IT drošÄ«bas likumu pieņēma 2010. gada 28. oktobrÄ«.

Savā laikā šÄ«s krimināllietas izmeklÄ“tāja un tagadÄ“jā AS “ABLV Bank” darbiniece Jeļena Fedeņeva man teica, ka viņi, tas ir, policija, cenšoties noskaidrot patiesÄ«bu. Man tādi briljanti ausÄ«s neturas, jo policijas un prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«ba un darba metodes manā skatÄ«jumā skaidri un gaiši ir norādÄ«jušas – patiesÄ«ba nav vajadzÄ«ga, tā tikai traucÄ“. Un tad nu tiek meklÄ“ti pierādÄ«jumi un bÅ«vÄ“tas juridiskas konstrukcijas, kas apstiprinātu kaut kādu viņu iedomātu un viņiem vÄ“lamu versiju par notikušo.

VÄ“l tagad atceros ABLV pārstāvja Jāņa Rozenberga teikto, ka, ņemot vÄ“rā manu vÄ“lmi kaut ko darÄ«t sabiedrÄ«bas labā, viņa ieskatā piespiedu darbs bÅ«tu man adekvāts un piemÄ“rots soda veids. Es no darba bez atlÄ«dzÄ«bas sabiedrÄ«bas labā nekad neesmu vairÄ«jies, es esmu palÄ«dzÄ“jis, palÄ«dzu un palÄ«dzÄ“šu ar savām zināšanām un darbiem bez materiālā labuma gÅ«šana, ja es redzu, ka manos spÄ“kos ir dod pozitÄ«vu ieguldÄ«jumu kopÄ“jam labumam. PiemÄ“ram, arÄ« šobrÄ«d es darbojos tādos projektos kā kultÅ«ras un vÄ“stures materiālu digitalizācija un saglabāšana – projektā BarikadopÄ“dija, Latviešu valodas institÅ«tā, Folkloras krātuvÄ“, Latvijas Nacionālā arhÄ«vā. Esmu pieaicināts un palÄ«dzu VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijai.

Neo lieta man ir principa lieta, kurā es nedrÄ«kstu atkāpties, arÄ« visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, jo šÄ«s lietas iznākumam bÅ«s ietekme arÄ« uz nākotni. Es redzu nepārvaramu vÄ“lmi “uzlikt man zÄ«modziņu – kriminālnoziedznieks”. Es tam nepiekrÄ«tu un nepiekritÄ«šu, pat ja kādam liekas, ka man bÅ«tu bijis izdevÄ«gāk un vienkāršÄk savā laikā pieņemt piedāvājumu vienoties ar prokuratÅ«ru un padoties. TāpÄ“c pat viena stunda piespiedu darba ir tieši vienu stundu par daudz.

No saviem novÄ“rojumiem nu jau vairāk nekā 5 gadu garumā es varu secināt divas lietas, kas nedara godu tiesÄ«bsargājošai sistÄ“mai:

1) nespÄ“ja atzÄ«t savas kļūdas un uzņemties iniciatÄ«vu, lai pieņemu atbildÄ«gus lÄ“mumus. Nezinu, kas aiz tā slÄ“pjas – vai nu pārāk liels ego, kas viņiem liek uzskatÄ«t, ka viņi nekad nekļūdās, vai kaut kāda greizi motivÄ“joša iekšÄ“jā sistÄ“ma;

2) nespÄ“ja noticÄ“t, ka kāds kaut ko var izdarÄ«t vienkārši tāpat, bez materiālas vai kādas citādi savtÄ«gas intereses. IzdarÄ«t vienkārši tāpÄ“c, ka tā rÄ«koties ir pareizi. To varbÅ«t varÄ“tu izskaidrot ar to, ka nospiedošÄ daļa tajā cilvÄ“ku kontingentā, ar kuriem viņiem ikdienā sanāk strādāt, noteikti tādi nav. Un, gadu desmitiem skatoties uz melno, balto ir grÅ«ti ieraudzÄ«t.

VienÄ«gā lieta, ko es ļoti nožēloju, ir – pret savu gribu esmu spiests piedalÄ«ties valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanā. Man mÄ“le neceļas šo visu procesu nosaukt kaut kā citādi.

No sirds novÄ“lu tiesnešiem vÄ“lmi un spÄ“ju iedziļināties un izprast šo lietu un tÄ«ru sirdsapziņu, liekot komatu teikumā “sodÄ«t nedrÄ«kst attaisnot”*.

* Kaut gan pirmās instances tiesa Poikānu attaisnoja, Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda simt stundu piespiedu darba. Domājams, spriedums tiks pārsūdzēts.

Avots: https://www.facebook.com/LVjuristi.parLV/posts/906037772796174

Novērtē šo rakstu:

0
0