Iesaki rakstu:

2012.gada 25.-27.jÅ«lijs. Man bija tas gods un laime piedalÄ«ties Konstitucionālās politikas seminārā, BÄ«riņos, Latvijā. Lieki teikt, ka piedalÄ«jās vadošie Latvijas juristi un tiesÄ«bpolitikas domas pÄ“tnieki, attÄ«stÄ«tāji un veidotāji.

Viena no semināra daļām tika veltÄ«ta sociālo jautājumu analÄ«zei. Savu redzÄ“jumu par sociālo problÄ“mu risinājumiem sniedza arÄ« pašreizÄ“jā Latvijas labklājÄ«bas ministre Ilze Viņķele (VienotÄ«ba). Cita starpā, runājot par pabalstu, kompensāciju, piemaksu, pensiju maksājumiem, kā arÄ« sociālo iemaksu mÄ“rÄ·iem un budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu, Viņķeles kundze arÄ« norādÄ«ja uz nepieciešamÄ«bu izdalÄ«t konkrÄ“tas sociālās grupas.

Viss jau bÅ«tu lieliski un saprotami, ja vien… viena no sociālajām grupām, kuru vÄ“las noteikt labklājÄ«bas ministre, nebÅ«tu “bezcerÄ«go grupa“. CitÄ“šu ministri: “Ir jāsaprot, ka mums ir arÄ« bezcerÄ«go grupa.” /Ilze Viņķele, labklājÄ«bas ministre, Diskusija par sociālo sistÄ“mu. 25.07.2012, BÄ«riņi/

Katram šis vārdu savienojums “bezcerÄ«go grupa” radÄ«s savas asociācijas, izpratni un sajÅ«tas. Man tas radÄ«ja neizpratni, mazākais. Kā jau noprotat, es nebiju no tiem auditorijā esošajiem, kas šo varÄ“ja atstāt nepamanÄ«tu.

Noklausoties ministres vÄ“stÄ«jumu, pÄ“c kā tika dota iespÄ“ja uzdot jautājumus, atļāvos ministrei norādÄ«t, ka ir visai ciniski atļauties runāt par “bezcerÄ«go grupu”, vÄ“l jo vairāk apstākļos, kad iztikas minimums Latvijā ir lielāks nekā noteiktā minimālā alga pÄ“c nodokļu nomaksas, cenas ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas Eiropas cenām, izņemot darbaspÄ“ka (atalgojuma) cena, turklāt vÄ“sturÄ“ jau ir zināmi politiÄ·i, kas sabiedrÄ«bā jau gribÄ“juši noteikt, kas ir cienÄ«gi vispār bÅ«t un eksistÄ“t, un, kas nÄ“…tādu teoriju pasaule sauc par fašismu.

Pieļaujot, ka, iespÄ“jams, ministrei Viņķelei ir svešas vai nav zināmas motivācijas lekcijas un pasaulei zināmie piemÄ“ri, ieteicu noskatÄ«ties kādu no Nick Vujicic ievietotajiem video internetā ar viņa motivācijas lekcijām, kas apceļo pasauli, lai motivÄ“tu cilvÄ“kus un dotu cerÄ«bu un ticÄ«bu dzÄ«vei.

Pirms saņemt atbildi no cienÄ«jamās ministres, vÄ“l norādÄ«ju, ka vienÄ«gie, kurus varÄ“tu iekļaut “bezcerÄ«go grupā” visai loÄ£iski ir tie, kas jau guļ kapos…tie vairs mainÄ«t savā dzÄ«vÄ“ neko nevar.

Ministres atbilde mani sarÅ«gtināja… viņa teica, ka bezcerÄ«go grupā viņa noteikti neiekļautu invalÄ«dus no bÄ“rnÄ«bas, sakropļotus cilvÄ“kus vai “ko tādu”, bet bezcerÄ«gie noteikti ir nodzÄ“rušies, nonarkojušies un visādi citādi sabiedrÄ«bai nederÄ«gie, kas paši neko nedara, lai ko mainÄ«tu… tāpÄ“c esot jādomā, cik sabiedrÄ«bai par viņiem ir jāmaksā un vai vispār kaut kas ir jāmaksā tādiem.

Protams, secinājumus izdariet katrs pats, kā un kādas labklājÄ«bas ministre ir Viņķeles kundze, bet es ticu un zinu, ka nevienam nav tiesÄ«bu pateikt, ka kāds dzÄ«vais ir bezcerÄ«gs.

Es gribÄ“tu, lai mÅ«su Latvijas labklājÄ«bas ministrs/-e bÅ«tu personÄ«ba, kas spÄ“j dot cerÄ«bas, pieiet klāt un piecelt paklupušo, palÄ«dzÄ“t tam, kuram spÄ“ki izsÄ«kuši cīņā pret birokrātijas radÄ«tajiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem… nevis tāds, kurš noteiks, kam ir un, kam cerÄ«bu nav.

LabklājÄ«bas ministrs, manuprāt, nedrÄ«kst bÅ«t cilvÄ“ks, kurš cerÄ«bas, ticÄ«bu un tādÄ“jādi arÄ« iespÄ“jas atņem, ieliekot kādu viņa - izredzÄ“tā ministra noteiktā “bezcerÄ«go grupā”, kurā pats noteikti pat sevi ielikt negrib…lai gan ar tādu – “Ir jāsaprot, ka mums ir arÄ« bezcerÄ«go grupa.” /Ilze Viņķele/ – attieksmi, iespÄ“jams, ir pirmais bezcerÄ«go sarakstā.

P.S. Es nerakstÄ«tu šo blogu, ja labklājÄ«bas ministre bÅ«tu atvainojusies par savu, iespÄ“jams, pārsteidzÄ«go izteikumu un teikusi, ka viņas mÄ“rÄ·is ir vairot labklājÄ«bu visiem un, ka viņa nevienu neuzskata par mazāk vÄ“rtu… bet tā nenotika.

Neuzskatu arÄ« par savu pienākumu šo politiÄ·i sargāt no kritikas, jo viņa, kā redzams, sabiedrÄ«bu pasargāt no grÅ«tām dienām pat nedomā.

N.B. MÄ“s katrs esam vajadzÄ«gi sev, savai Ä£imenei, sabiedrÄ«bai tautai, valstij - Latvijai un pasaulei. Un katrs un ikviens, kā arÄ« visi kopā  esam atbildÄ«gi par to visu! Un brÄ«dÄ«, kad kādam ir nepieciešama palÄ«dzÄ«ba, ticÄ«ba un cerÄ«ba, mums ir jābÅ«t tik stipriem, lai palÄ«dzÄ“tu, nevis no nelaimÄ“ nokļuvušÄ novÄ“rstos, atņemot cerÄ«bas.

* 2012. gada raksts pārpublicēts no https://dachinja.wordpress.com/