Iesaki rakstu:

"Es savus uzskatus esmu darÄ«jis zināmus publiski un neesmu viņus mainÄ«jis. JÅ«s taču zināt, ja jau uzdodiet jautājumu, vai neesmu mainÄ«jis," - šÄdi komponists Imants Kalniņš svÄ“tdien Pietiek atbildÄ“ja uz jautājumu, vai viņš sakarā ar pÄ“dÄ“jo dienu aktualitātÄ“m nav mainÄ«jis savus uzskatus par Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu.

Saskaņā ar Kalniņa skaidrojumu nekas viņa uzskatos neesot mainÄ«jies, arÄ« ņemot vÄ“rā pašreizÄ“jos notikumus. "Es jau atbildÄ“ju. Es neesmu mainÄ«jis savus uzskatus. Cik reizes lai es jums atbildu uz vienu un to pašu jautājumu," uz precizÄ“jošu jautājumu atbildÄ“ja kādreizÄ“jais Saeimas deputāts, apvienÄ«bas TB/LNNK pārstāvis.

2013. gada janvārÄ« atklātā vÄ“stulÄ“ Kalniņš izteicās šÄdi: "Man ir nepieņemams un biedÄ“jošs tas, kas šodien notiek Latvijā. Es meklÄ“ju pasaulÄ“ pÄ“c tiem, kas cenšas tam pretoties, un redzu, kā mÅ«su kaimiņvalsts Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pÅ«las savu tautu un valsti nosargāt, lai kā nesmilkstÄ“tu bankrotÄ“jušÄs Rietumu "demokrātijas" šakāļi.

Kā mūsu kaimiņvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins neļauj savu valsti pārvērst par iebraucamo vietu, par krogu vai spēļu namu, kur katrs var nākt ar savu dziesmu grāmatu un, kam vien nav slinkums, izrādīties un, kazi, varbūt, ja palaimējas, ieraust ko savā kabatā.

Es sapņoju par to, ka varbūt kādu dienu arī Latvijai būs tādi valstsvīri, kas visu nemērīs vienīgi ar savas izpratnes vai sava izdevīguma olekti."

UzticÄ«bu šiem uzskatiem Kalniņš apliecināja arÄ« intervijai izdevumam SestDiena pagājušÄ gada jÅ«lijā:

"- Savā vÄ“stulÄ“ jÅ«s uzteicāt Baltkrievijas prezidenta Lukašenko un Krievijas prezidenta Putina centienus nostiprināt savu tautu neatkarÄ«bu.

- Viņi to dara, tādēļ viņus piesaucu, un no saviem vārdiem neatkāpjos.

- Viņi taču atjaunojuši padomju simbolus: Putins padomju himnu, Lukašenko — karogu.

- Ar karogu un himnu neviens nav nogalināts. Bet šÄ« ir politikas, nevis kultÅ«ras tÄ“ma."

Savukārt Ä«paši izvÄ“rsti savus uzskatus attiecÄ«bā uz Krieviju Kalniņš izteica laikrakstā Diena šÄ gada janvārÄ«:

"- Jūs nesen izteicāt viedokli, ka mums ir jāpārorientējas uz Krieviju. Mani kolēģi tāpēc pat pieļāva, ka jūs varētu būt jucis.

- Es pilnÄ«bā pieņemu, ka kādam tā var likties. Bet es sadarbÄ«bā ar Krieviju redzu pozitÄ«vāku perspektÄ«vu Latvijai nekā perspektÄ«vu Eiropas SavienÄ«bā. Es dodu priekšroku Latvijas sadarbÄ«bai ar Krieviju.

- Laikam jau tāpÄ“c, – nevarot pateikt, ka Imants Kalniņš nav nacionāls vai nav patriots, – tiek izdarÄ«ts secinājums, ka viņš ir vienkārši jucis. Jo jÅ«s taču bijāt TB/LNNK un cÄ«nÄ«jāties pret Krieviju ?

- Ne jau pret Krieviju es cÄ«nÄ«jos. Es cÄ«nÄ«jos par Latviju kā neatkarÄ«gu valsti. Tā ir liela atšÄ·irÄ«ba. Un tā ir mana bāze visam – Latvija kā neatkarÄ«ga valsts. Bet, redzot to slikto, kas ar Latviju notiek, es sāku meklÄ“t alternatÄ«vu, kā pastāvÄ“t un citādi attÄ«stÄ«ties. Un tad es paskatÄ«jos Krievijas virzienā un sāku saredzÄ“t iespÄ“jas. Es izslÄ“dzu to pieredzi, kāda mums bija PSRS. Es izgāju no realitātes, redzot, ka gan Latvija, gan Krievija šodien praktiski ir jaunas valstis. Es redzu iespÄ“jas pastāvÄ“t un attÄ«stÄ«ties, Latvijai sadarbojoties ar austrumu pusi. Tur ir ne tikai Krievija. Tur ir Ķīna un Indija. Tur ir visas tās ekonomikas, kas šobrÄ«d strauji progresÄ“. Tāpat krievu cilvÄ“ki, kas šeit dzÄ«vo, ir liela mÅ«su priekšrocÄ«ba, lai mÄ“s uzturÄ“tu sakarus ar šo milzÄ«go un, manuprāt, ļoti interesanto valsti – Krieviju. Redziet, manÄ« nav tāda tipa aiztures pret Krieviju, kāda acÄ«mredzot tomÄ“r ir lielai daļai latviešu publikas, kas saistās ar pagātnes nepārvarÄ“šanu. Un es nezinu, kāpÄ“c tik ilgi velkas šÄ« krokodila aste, kas saistās ar tām visām pārestÄ«bām un visu to ļaunumu, kas latviešiem bija jāpārdzÄ«vo Padomju SavienÄ«bas režīma laikā. Taču manÄ« nav šÄdas sajÅ«tas. Es spÄ“ju skatÄ«ties uz šo valsti, nenesot lÄ«dzi to smagumu, ko savā laikā Staļina impÄ“rija nodarÄ«ja Latvijai.

- TomÄ“r šodien pat jauni cilvÄ“ki ir ļoti piesardzÄ«gi pret Krieviju. Jo arÄ« rietumu medijos viņi dzird, ka Putina Krievija ir bezmaz tā pati PSRS.

- Es nezinu, kāpÄ“c viņi tā saka. Ja es mÄ“Ä£inu saprast, kāpÄ“c tas tā tiek apgalvots, tad es redzu, ka globāli Krievija joprojām citām lielām valstÄ«m šÄ·iet pietiekoši nopietns konkurents. Ja mÄ“s paskatāmies pasaules vÄ“sturÄ“, tad valstu intereses vienmÄ“r ir lielā mÄ“rā ekonomiskas intereses. Valsts nevar cerÄ“t kļūt par vÄ“rā ņemamu spÄ“lÄ“tāju globālajā politikā, ja ekonomiski tā ir vārga valsts. TāpÄ“c valstis ar dažādiem paņēmieniem vienmÄ“r ir centušÄs panākt, ka tās ir ekonomiski nodrošinātas valstis. Un galvenais paņēmiens ir svešu teritoriju pakļaušana dažādos veidos. Šodienas Krievija ir globāla mÄ“roga spÄ“lÄ“tājs. TāpÄ“c pārÄ“jie – gan Eiropas SavienÄ«ba, gan tā, ko es saucu par "Vašingtonas impÄ“riju", ASV – veido šÄda tipa propagandu. Ar šÄdu propagandu viņi cer palielināt savu ietekmi un vājināt Krieviju.

- TomÄ“r mÄ“s esam pateikuši, ka esam šo transatlantisko partneru pusÄ“. Un arÄ« daudzi latvieši tā uzskata, ka, neskatoties uz daudziem mÄ«nusiem, briti mums ir labāki nekā krievi.

- Jā, bet es tā nedomāju. Labi, mÄ“s esam rietumi, ja esam Eiropas SavienÄ«bā. Nobalsojot referendumā, Ä«sti nezinot, par ko balsojam un ar kādām sekām tas mums var draudÄ“t. MÄ“s esam NATO. Jo kur citur mÄ“s tajā brÄ«dÄ« varÄ“jām paglābties? Bet šodien, kad ir pagājuši 20 gadi, mÄ“s taču esam kaut ko mācÄ«jušies, esam kaut ko redzÄ“juši. Ja šobrÄ«d bÅ«tu jāizdara izvÄ“le – gan attiecÄ«bā uz Eiropas SavienÄ«bu, gan attiecÄ«bā uz NATO – šobrÄ«d bÅ«tu cita izvÄ“le nekā tad, kad mÄ“s tikko bijām izsprukuši ārā no vienas citas impÄ“rijas.

- Jā, bet varbūt mēs varam būt tikai ES, vai arī Krievija mūs iesūks atpakaļ? Un Barrozu galu galā ir maigāks "lācītis" nekā Putins.

- CilvÄ“ki ir tādi kā bÄ“rni, un šis, ak Dievs, fantastiskais primitÄ«visms tik tiešÄm valda. Bet es zinu par sevi, ka es šodien balsotu pret iestāšanos Eiropas SavienÄ«bā. Un ar šo 20 gadu pieredzi es balsotu arÄ« pret iestāšanos NATO. Jo, ja es bÅ«tu zinājis, ka piedalÄ«šanās NATO mums draud ar lÄ«dzatbildÄ«bu par LÄ«biju, Irāku un Afganistānu, es balsotu pret iestāšanos NATO.

- Bet tad, ja mums draudētu Krievijas iebrukums kā Gruzijā, mūs neviens neaizstāvētu?

- Un tomÄ“r es balsotu pret iestāšanos NATO. Es neesmu gatavs maksāt to morālo cenu, kas ir piedalÄ«šanās LÄ«bijas slaktiņā. ArÄ« SÄ«rija, viens no civilizācijas šÅ«puļiem, arÄ« tur viss tiek nolÄ«dzināts ar zemi. ArÄ« tā ir viena no šÄ«s potenciālās impÄ“rijas upuriem. Jo lielvalstu politika vienmÄ“r ir bandÄ«tiska politika. Pat lielo Ä£eogrāfisko atklājumu gadsimts nebija nekāds lielo atklājumu gadsimts, kā mums to skolā mācÄ«ja, bet Konkistas sākums pasaulÄ“, kad konkistadori pakļāva, izlaupÄ«ja un iznÄ«cināja citas zemes. Mans stingrs uzskats, ka mazas valsts ideālais stāvoklis ir neitrāla valsts."

Foto no kasjauns.lv