Iesaki rakstu:

Daži JÄ“kabielas iemÄ«tnieki tiešÄm sāk uzvesties kā parunā piesauktās paÄ“dušÄs peles. Kad Saeimas deputāti nesen tÄ“loja centienus nepieļaut sava atalgojuma palielināšanos (kā zinām, tas aug automātiski lÄ«dz ar vidÄ“jās algas kāpumu valstÄ«), viņus vismaz motivÄ“ja veselÄ«gs populisms, apsveicama vÄ“lme izpatikt naivākam elektorātam. Tagad latvju likumdevÄ“ji, plānojot atsacÄ«ties no bÅ«tiskas amata privilÄ“Ä£ijas – "administratÄ«vās imunitātes", atgādina izlutušu karalÄ«ti, kuram trakoti savajadzÄ“jies alumÄ«nija kroni. Zelta un dimantu pārmÄ“rÄ«gais svars, ziniet, lieki nospiež valstisko galvu.

Satversmes 30. pants neļauj pret Saeimas locekli sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratÄ«vu sodu bez pašas Saeimas dotas piekrišanas. ŠÄ« priekšrocÄ«ba nu ir kļuvusi par apgrÅ«tinājumu dažiem politiÄ·iem, kuri nevar/negrib sakārtot sava biznesa papÄ«rus vai iegaumÄ“t ceļu satiksmes noteikumus. Saeimas balsojumi par vainÄ«go izdošanu sodÄ«šanai rada pārkāpumam "nevajadzÄ«gu" publicitāti – te arÄ« slÄ“pjas cÄ“lonis nepatikai pret "novecojušo un sabiedrÄ«bu diskriminÄ“jošo Satversmes normu".

Tas jau tika sirdsšÄ·Ä«sti izskaidrots ar briežudārzā atrastā dabasbÄ“rna Gunta BelÄ“viča muti: kāpÄ“c jātaisa vienmÄ“r tāds ļembasts, ja tautas vietniekam sagadās kāds sÄ«ks pārpratums – ļaujiet cilvÄ“kam bez lieka trokšÅ†a nomaksāt sodu un izlikties, ka nekā nav bijis!

Tie, kuri jÅ«tas pazemoti pÄ“c Saeimas izdošanas sodÄ«šanai un saredz šajā procedÅ«rā varas autoritātes graušanu, vÄ“las parÅ«pÄ“ties, lai turpmāk šÄds traucÄ“klis nemaisÄ«tos pa kājām. PiemÄ“ram, Dainis Liepiņš no ReÄ£ionu apvienÄ«bas, kurš pieteica piedāvājumu apcirpt 30. pantu, atstājot deputātiem tikai aizsardzÄ«bu pret kriminālvajāšanu (kurai pats ir pakļauts). Vai Solvita Ä€boltiņa, kura sola iecerei "VienotÄ«bas" atbalstu (izdota administratÄ«vai sodÄ«šanai par augustā izraisÄ«tu avāriju).

CÄ«tÄ«gi Saeimas deputāta administratÄ«vās imunitātes sargātāji, protams, ir "mūžīgai opozÄ«cijai nolemtie" saskaņieši – ne bez pamata redzot imunitātes apcirpšanā priekšnoteikumus varas efektÄ«vākam spiedienam uz mazākumu.

SākotnÄ“ji partija centās kritizÄ“t par labu pārmaiņām piesauktos LRA argumentus – Aleksandrs Maļcevs, "Saskaņas" pārstāvis Centrālajā vÄ“lÄ“šanu komisijā, pamatojot vajadzÄ«bu negrozÄ«t 30. pantu, didaktiski norādÄ«ja uz Vācijas bundestāga autoritatÄ«vo piemÄ“ru. ŠÄ«, droši jāsaka, etalonparlamenta deputātiem absolÅ«tā imunitāte nav grozÄ«ta kopš 1949. gada – kaut arÄ« Vācijas tiesu varas autoritāte un tās pilsoniskās sabiedrÄ«bas rÄ«cÄ«bspÄ“ja atrodas mums vienkārši nesasniedzamos augstumos.

Taču, pārāk dedzÄ«gi aizstāvot 30. pantu, "Saskaņa" tam var tikai izdarÄ«t lāča pakalpojumu: ko "piektā kolonna" aizstāv, tas patriotam noteikti ir jāiznÄ«dÄ“. ŠÄ·iet, tieši tāpÄ“c Saeimas kreisie izvÄ“lÄ“jās efektÄ«gāku – kas zina, varbÅ«t arÄ« efektÄ«vāku – risinājumu: piedāvāja novest valdošajiem un pusvaldošajiem deputātiem tik mīļo ideju lÄ«dz "revolucionāram" absurdam, kategoriski uzstājot uz visu valsts amatpersonu jebkādas tiesiskās imunitātes atcelšanu.

Manuprāt, Latvijā vispārÄ“jais pilsoniskās apziņas un tiesiskuma lÄ«menis joprojām ir tik tizlā stāvoklÄ«, ka eksperiments ar Satversmes 30. panta – vismaz formālas “fair play” garantijas – apšÅ†ikāšanu tiešÄm spÄ“tu nejauši pārvÄ“rst mÅ«su politiku par kanibālu apokalipsi.

Droši vien savas privilÄ“Ä£ijas nepanesamā smaguma nogurdinātie latvju politiÄ·i dzÄ«vo svÄ“tā pārliecÄ«bā, ka viņi vienmÄ“r bÅ«s varā. Nu, vai sliktākajā gadÄ«jumā cieši blakus tai – kā patlaban šÄ·iet rozÄ«gā miglā iekļuvušajai ReÄ£ionu apvienÄ«bai. Ka viņi vienmÄ“r bÅ«s tie, kuri ar partejiski policejiskām metodÄ“m čakarÄ“s citus – un viss, kas viņiem pašiem var draudÄ“t, bÅ«s politiski neattapÄ«gas autoceļu patruļas izrakstÄ«ta kvÄ«ts par ātruma pārsniegšanu.

Taču, kā saka krievi, neviens savā dzÄ«vÄ“ nav pasargāts no ubaga tarbas vai cietuma nārām. Varas veidošanas kombinācijas jau tuvākā nākotnÄ“ var arÄ« samainÄ«ties, liekot kādām tagadÄ“jām "paÄ“dušajām pelÄ“m" izbaudÄ«t, cik efektÄ«vs lÄ«dzeklis politiska pretinieka pazemošanai var bÅ«t nepelnÄ«ts administratÄ«vs sods. (Turklāt to Latvijā, ja vien uzrodas politiskā griba, ir vÄ“l vienkāršÄk safabricÄ“t nekā krimināllietu.) Uz ko tad varÄ“tu paļauties no varas atstumti politiÄ·i: uz latvju TemÄ«das objektivitāti? Uz pašu piesmietās sabiedriskās domas atbalstu? Uz varas dresÄ“tiem medijiem?

Zāģējiet vien šo Satversmes zaru, dāmas un kungi!