Iesaki rakstu:

Informācijas slÄ“pšana par Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa bÄ“dÄ«gi slaveno „nasing spešal” tipa runu ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijas debatÄ“s Å…ujorkā pagājušÄ gada 20. septembrÄ« ir sagādājusi prezidenta kancelejai jau devÄ«to zaudÄ“jumu administratÄ«vajā tiesā. Turklāt šis tiesas spriedums, ar kuru VÄ“joņa kancelejas rÄ«cÄ«ba kārtÄ“jo reizi atzÄ«ta par prettiesisku, vairs nav pārsÅ«dzams, kas nozÄ«mÄ“, ka kanceleja nevarÄ“s mÄ“Ä£ināt šÄ«s informācijas izpaušanu vÄ“l novilcināt.

ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijas vispārÄ“jās debatÄ“s VÄ“jonis ar savu uzrunu uzstājās pagājušÄ gada 20. septembra pÄ“cpusdienas sesijā, un bija acÄ«mredzams, ka Latvijas valsts galva uz papÄ«ra priekšÄ uzrakstÄ«tās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mÄ“Ä£inājis patrenÄ“ties to nolasÄ«t. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisÄ«gi mÄ“Ä£ināja izburtot vairākus viņam acÄ«mredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus. VÄ“joņa runas krāšÅ†Äko fragmentu salikums noskatāms šeit.

VarÄ“ja secināt, ka ne tikai Valsts prezidenta VÄ“joņa, kurai pÄ“rn par trešo daļu bija palielināts algu fonds, bet arÄ« pats valsts galva ir ļoti nolaidÄ«gi izturÄ“jušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s. IzrādÄ«jās, ka jau trÄ«s nedēļas pirms šÄ« pasākuma Ä€rlietu ministrija kancelejai bija nosÅ«tÄ«jusi runas projektu, taču ne VÄ“jonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki lÄ«dz pÄ“dÄ“jam mirklim par to nebija likušies ne zinis. Turklāt VÄ“joņa, viņa dzÄ«vesbiedres un svÄ«tas brauciens kopā nodokļu maksātājiem izmaksāja 29 943 eiro.

Taču, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu par traÄ£ikomisko runu, VÄ“joņa kancelejas vadÄ«ba mÄ“Ä£ināja izvairÄ«ties sniegt jebkādu informāciju par šÄ«s runas tapšanu un paša prezidenta lÄ«dzdalÄ«bu (vai tās neesamÄ«bu) šajā procesā. LÄ«dz ar to šÄ« bija jau kārtÄ“jā informācija, kuras saņemšanai no VÄ“joņa kancelejas bija nepieciešama vÄ“ršanās administratÄ«vajā tiesā, un tagad šÄ«s informācijas sniegšanu par obligātu kancelejai padara tiesas spriedums, ko Pietiek šodien publicÄ“ pilnÄ«bā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 15.maijā

AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese M.MiÄ·elsone,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta pÄ“c Lato Lapsas pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Latvijas Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsas 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - Latvijas Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] Lato Lapsa (turpmāk - pieteicÄ“js) ar 2017.gada 25.septembra iesniegumu vÄ“rsās Latvijas Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja), lai atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām saņemtu šÄdu informāciju:

1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa (turpmāk - Valsts prezidents) uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s (turpmāk - Uzruna), minot vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šÄ«m amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalÄ«jusies uzrunu rakstÄ«šanā?

2) Vai Uzrunas gatavotāji saņēma no Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, tad kādus?

3) Cik ilgu laiku pirms Uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu Valsts prezidentam?

4) Vai Valsts prezidents pirms Uzrunas nolasÄ«šanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne?

5) Vai Valsts prezidents pirms Uzrunas nolasÄ«šanas bija mÄ“Ä£inājis to nolasÄ«t? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne?

6) Vai Valsts prezidentam bija detaļās saprotams viņa nolasÄ«tās Uzrunas teksts? Vai Valsts prezidentam bija saprotams katrs viņa nolasÄ«tās Uzrunas vārds/termins? Vai Valsts prezidents var paskaidrot, kas Uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu “people on the ground”?

7) Ar ko skaidrojams, ka Valsts prezidents Uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītākus vārdus?

8) Kāds bija Valsts prezidenta uzrunas mērķis?

9) Valsts prezidenta svinÄ«gajā solÄ«jumā teikts: “Savus pienākumus izpildÄ«šu pÄ“c labākās apziņas.” Vai, gatavojoties debašu uzrunai, Valsts prezidents sagatavošanās darbus veica pÄ“c labākās apziņas? (lietas 23. lapa) (turpmāk - Iesniegums).

[2] Ar Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1675 pieteicējam sniegta atbilde, norādot turpmāk minēto (lietas 8.-9. lapa) (turpmāk - Vēstule).

[2.1] Valsts prezidenta uzrunu ANO Ä¢enerālās asamblejas ikgadÄ“jā sesijā sagatavo Ä€rlietu ministrijas darbinieki sadarbÄ«bā ar diplomātisko pārstāvniecÄ«bu ANO Å…ujorkā, ņemot vÄ“rā Ä€rlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas Ä«stenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizÄ“jot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtÄ«ba un, gatavojoties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtÄ«bā netika ieviestas kādas izmaiņas.

[2.2] Atbilstoši Kancelejas un Ä€rlietu ministrijas norunai konkrÄ“tās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz vasaras beigām, ņemot vÄ“rā ANO Ä¢enerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusÄ“. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā Uzrunas projekts Kancelejā tika saņemts 2017.gada 28.augustā.

[2.3] Uzrunājot ANO dalÄ«bvalstu vadÄ«tājus un starptautisko institÅ«ciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošÄ«bas aktualitātÄ“s, kā arÄ« uzsvÄ“ra straujāku ANO reformu, it Ä«paši DrošÄ«bas padomÄ“, nepieciešamÄ«bu. Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadÄ«tājiem, bija svarÄ«gi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un SÄ«rijā, kā arÄ« globālā terorisma radÄ«tajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošÄ«bai visā pasaulÄ“. Valsts prezidentam bija svarÄ«gi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotÄ«bai un uzsvÄ“rt nepieciešamÄ«bu Eiropas drošÄ«bu balstÄ«t starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

[2.4] Piedaloties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildÄ«ja pÄ“c labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpÄ“c viņš pastāvÄ«gi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvÄ“ks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišÄ·Äs sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšÄ, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmÄ“.

[2.5] Visas amatpersonas, kas piedalÄ«jās Uzrunas rakstÄ«šanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arÄ« iepriekš ir piedalÄ«jušÄs runu rakstÄ«šanā. Ja pieteicÄ“jam nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemÄ“ram, “people on the ground”. Kanceleja aicina tās mājaslapā internÄ“tā iepazÄ«ties ar Uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošÄm vārdnÄ«cām. Gan pieteicÄ“ja minÄ“tais, gan arÄ« citi Uzrunā lietotie formulÄ“jumi tiek izmantoti dažādu valstu un institÅ«ciju amatpersonu uzrunās, tostarp arÄ« to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.

[3] AdministratÄ«vajā rajona tiesā 2017.gada 18.oktobrÄ« saņemts pieteicÄ“ja pieteikums par pienākuma uzlikšanu un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu (lietas 4.-5.lapa) un 2018.gada 15.janvārÄ« saņemts papildu paskaidrojums pie pieteikuma (lietas 51.lapa). Pieteikumā un paskaidrojumā norādÄ«ts, ka Kanceleja nav sniegusi informāciju uz visiem Iesniegumā norādÄ«tajiem jautājumiem pilnÄ«bā vai sniegusi tikai daļēji.

[4] Kanceleja 2017.gada 23.novembrī tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, norādot turpmāk minēto (lietas 12.-18.lapa).

Visi pieteicÄ“ja uzdotie jautājumi ir saistÄ«ti ar Uzrunas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu, kur pieteicÄ“js nav sniedzis nevienu argumentu, kas varÄ“tu tikt vÄ“rtÄ“ts, vadoties pÄ“c Uzrunas satura vai tajā paustā. PieteicÄ“ja paustā kritika nesatur arÄ« nevienu pamatoti vÄ“rtÄ“jamu argumentu, kas dotu pamatu vÄ“rtÄ“t Uzrunas sagatavošanā iesaistÄ«to Kancelejas un ārlietu dienesta darbinieku kvalifikāciju vai zināšanas.

PieteicÄ“js secinājumus izdarÄ«jis un jautājumus uzdevis, nevis iepazÄ«stoties ar pilnu Uzrunas tekstu video vai teksta formātā, bet izmantojot Ä«paši sagatavotu un par kopÄ“jo Uzrunas tekstu teju desmit reizes Ä«sāku video ierakstu, kurā pÄ“c pārteikšanās pazÄ«mes apkopotas un izceltas atsevišÄ·as runas epizodes un vārdi.

PieteicÄ“ja kritika pret Valsts prezidenta, Kancelejas vadÄ«bu, Valsts prezidenta padomniekiem un ārlietu dienestā strādājošajiem Uzrunas sagatavošanā iesaistÄ«tajiem darbiniekiem saistÄ«ta ar pieteicÄ“ja subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu un paša pieteicÄ“ja zināšanu lÄ«meni. Personas tiesÄ«bas saņemt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasÄ«jumā prasÄ«to informāciju neparedz iestādei pienākumu atbildi formulÄ“t, pielāgojoties iesniedzÄ“ja izpratnes lÄ«menim vai izmantojot iesniedzÄ“ja lietotos terminus.

[5] AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minÄ“tā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sÄ“dÄ“ izskata, ja pirmās instances tiesai to lÅ«dzis pieteicÄ“js.

IevÄ“rojot, ka pieteicÄ“js tiesai nav lÅ«dzis lietu izskatÄ«t mutvārdu procesā, kā arÄ« apstākli, ka no lietā esošajiem dokumentiem tiesa var gÅ«t pilnÄ«gu priekšstatu par izskatāmo jautājumu, tiesa atzÄ«st par iespÄ“jamu lietu izskatÄ«t rakstveida procesā.

[6] Tiesa rakstveida procesā izvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus un lietā esošos pierādÄ«jumus kopsakarā ar procesa dalÄ«bnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secināja turpmāk minÄ“to.

[7] Vispirms precizÄ“jams prasÄ«juma priekšmets un piemÄ“rojamās tiesÄ«bu normas.

Kā secināms no lietas materiāliem, pieteicējs vērsies Kancelejā, pamatojoties uz

Informācijas atklātības likumu.

[8] Gan personas tiesÄ«bas vÄ“rsties iestāde un saņemt atbildi pec bÅ«tÄ«bas uz sevi I interesÄ“jošu ar valsts pārvaldes Ä«stenošanu saistÄ«tu jautājumu, gan personas tiesÄ«bas pieprasÄ«t,

lai iestāde izsniedz vispārpieejamu informāciju, cita starpā ir vÄ“rstas uz ikviena tiesÄ«bām bÅ«t informÄ“tam par valsts pārvaldes sistÄ“mas institÅ«ciju darbÄ«bu, lai pārliecinātos, ka tās efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrÄ«bas uzticÄ“tās funkcijas. LÄ«dz ar to abas šÄ«s tiesÄ«bas nereti ir cieši saistÄ«tas (sal. sk, piemÄ“ram, Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

TomÄ“r personas tiesÄ«bas vÄ“rsties iestādÄ“ un saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas un personas tiesÄ«bas pieprasÄ«t, lai iestāde izsniedz vispārpieejamu informāciju, ir divas savstarpÄ“ji nošÄ·iramas patstāvÄ«gas tiesÄ«bas, kuru Ä«stenošanai ir noteikts atšÄ·irÄ«gs tiesiskais regulÄ“jums (sal. sk. Augstākās tiesas 2009.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-241/2009).

[9] Personas tiesÄ«bas likumā noteiktā kārtÄ«bā vÄ“rsties iestādÄ“ un saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz sevi interesÄ“jošu ar valsts pārvaldes Ä«stenošanu saistÄ«tu jautājumu izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.panta.

ŠÄ«s tiesÄ«bas ir daļa no valsts labas pārvaldÄ«bas. Tās tiek Ä«stenotas uz personas iniciatÄ«vas pamata, vÄ“ršoties pie valsts kāda tai interesÄ“joša jautājuma noskaidrošanai. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvÄ“rtÄ“ti uzdotie jautājumi un tie motivÄ“ti atbildÄ“ti (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-3/2012 6.punktu un 2008.gada 21.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-22/2008 17. punktu).

Saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegums var ietvert personas lÅ«gumu, sÅ«dzÄ«bu, priekšlikumu vai jautājumu, uz kuru iestādei ir jāsniedz motivÄ“ta atbilde.

Savukārt tiesÄ«bas saņemt vispārpieejamu informāciju pamatā izriet no Satversmes 1 OO.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, kā arÄ« paust savus uzskatus. TādÄ“jādi tiesÄ«bas saņemt informāciju ir tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007 un 2009.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-241/2009). TiesÄ«bas uz informāciju plašÄk ir regulÄ“tas Informācijas atklātÄ«bas likumā.

[10] IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka tajos gadÄ«jumos, kad persona ir vÄ“rsusies iestādÄ“ ar sevi interesÄ“jošu jautājumu, prasot no iestādes motivÄ“tu atbildi, piemÄ“rojams ir Iesniegumu likums. Savukārt Informācijas atklātÄ«bas likums piemÄ“rojams gadÄ«jumā, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informāciju, vÄ“ršas iestādÄ“ nolÅ«kā iegÅ«t kādus sev interesÄ“jošus datus vai ziņas, kurām jau ir jābÅ«t iestādes rÄ«cÄ«bā (sal. sk. Augstākās tiesas 2012.gada 17.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-53/2012 5.punktu un 2009.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-241/2009, kā arÄ« Pastars E. Iesniegumu likuma un citu likumu mijiedarbÄ«ba. Jurista vārds, 04.12.2007., Nr.49).

[11] KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js vÄ“rsies Kancelejā ar vairākiem iesniegumiem, kuros izteikts gan informācijas pieprasÄ«jums (piemÄ“ram, komandÄ“jumu viesnÄ«cas, ceļa un citi izdevumi), gan arÄ« lÅ«gts sniegt atbildes uz pieteicÄ“ju interesÄ“jošiem jautājumiem

Kā izriet no pieteikuma, jautājumi, uz kuriem pieteicÄ“ja ieskatā viņš nav saņēmis prasÄ«to informāciju, ir šÄdi:

1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja Uzrunu, minot vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šÄ«m amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalÄ«jusies uzrunu rakstÄ«šanā? (turpmāk - jautājums Nr.1).

2) Vai Uzrunas gatavotāji saņēma no Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, tad kādus? (turpmāk - jautājums Nr.2).

3) Cik ilgu laiku pirms Uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu Valsts prezidentam? (turpmāk - jautājums Nr.3).

4) Vai Valsts prezidents pirms Uzrunas nolasÄ«šanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne? (turpmāk - jautājums Nr.4).

5) Vai Valsts prezidents pirms Uzrunas nolasÄ«šanas bija mÄ“Ä£inājis to nolasÄ«t? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne? (turpmāk - jautājums Nr.5).

6) Vai Valsts prezidentam bija detaļās saprotams viņa nolasītās Uzrunas teksts? Vai Valsts prezidentam bija saprotams katrs viņa nolasītās Uzrunas vārds/termins? Vai Valsts prezidents var paskaidrot, kas Uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu upeople on the grouncTl (turpmāk - jautājums Nr.6).

7) Ar ko skaidrojams, ka Valsts prezidents Uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītākus vārdus? (turpmāk - jautājums Nr.7).

8) Kāds bija Valsts prezidenta uzrunas mērķis? (turpmāk - jautājums Nr.8).

9) Valsts prezidenta svinÄ«gajā solÄ«jumā teikts: “Savus pienākumus izpildÄ«šu pÄ“c labākās apziņas.” Vai, gatavojoties debašu uzrunai, Valsts prezidents sagatavošanās darbus veica pÄ“c labākās apziņas? (turpmāk - jautājums Nr.9).

IzvÄ“rtÄ“jot iepriekš minÄ“tos jautājumus, tiesa secina, ka Iesniegums vÄ“rtÄ“jams nevis kā informācijas pieprasÄ«jums Informācijas atklātÄ«bas likuma izpratnÄ“, bet gan kā iesniegums, uz kuru iestādei jāsniedz atbilde Iesniegumu likuma izpratnÄ“. AttiecÄ«gi tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai Kanceleja, iepazÄ«stoties ar Iesnieguma satinu, ir izskatÄ«jusi to atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajām prasÄ«bām, proti, sniegusi atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz pieteicÄ“ja jautājumiem.

[12] Ievērojot, ka pieteicējs. 2018.gada 12.janvāra vēstulē tiesai (lietas 51.lapa) norādījis, ka var uzskatīt, ka atbildes uz Iesnieguma jautājumu Nr. 3., 7 un Nr.8 ir sniegtas, tad tiesa turpinājumā izvērtēs, vai Kanceleja ir sniegusi atbildes pēc būtības uz jautājumiem Nr.1,2., 4., 5., 6. un Nr.9.

[12.1] Tiesa secina, ka, atbildot uz jautājumu Nr.1, Kanceleja skaidrojusi, ka Valsts prezidenta uzrunas ANO Ä¢enerālās asamblejas ikgadÄ“jā sesijā sagatavo Ä€rlietu ministrijas darbinieki sadarbÄ«bā ar diplomātisko pārstāvniecÄ«bu ANO Å…ujorkā, ņemot vÄ“rā Ä€rlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas Ä«stenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizÄ“jot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtÄ«ba un, gatavojoties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtÄ«bā netika ieviestas kādas izmaiņas (lietas 8.lapa, VÄ“stules 2.rindkopa). Visas amatpersonas, kas piedalÄ«jās Uzrunas rakstÄ«šanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arÄ« iepriekš ir piedalÄ«jušÄs runu rakstÄ«šanā (lietas 9.lapa, VÄ“stules 6.rindkopa).

Tiesas ieskatā Kanceleja ir sniegusi vispārÄ«gu atbildi uz jautājumu par Uzrunas sagatavošanas procesu un tajā iesaistÄ«tajām institÅ«cijām, bet atstājusi bez ievÄ“rÄ«bas pieteicÄ“ja ^ jautājumu par Uzrunas sagatavošanā iesaistÄ«to konkrÄ“to amatpersonu vārdiem, uzvārdiem un ieņemamajiem amatiem. Lai gan uzdotie jautājumi, iespÄ“jams, ir tendenciozi, tie attiecas uz iestādes kompetenci un ir pietiekami konkrÄ“ti, lai varÄ“tu uz tiem atbildÄ“t, netÄ“rÄ“jot nesamÄ“rÄ«gus resursus. Norādāms ari, ka pieteicÄ“jam nav tiesÄ«bu prasÄ«t konkrÄ“ta satura atbildi, tomÄ“r iestādei jāsniedz atbilde, kurā ir izvÄ“rtÄ“ti un motivÄ“ti atbildÄ“ti uzdotie jautājumi vai arÄ« paskaidrots, kādēļ konkrÄ“to atbildi sniegt nav iespÄ“jams. Šajā gadÄ«jumā tas nav izdarits.

Tāpat secināms, ka ari uz jautājumu Nr.2, proti, par Uzrunas satura sagatavošanu, Kanceleja atbildÄ“jusi vispārÄ«gi, skaidrojot vien Uzrunas sagatavošanas procesu kā tādu, kurā iesaistÄ«ts ari Valsts prezidents un viņa padomnieki, taču nav sniegusi jebkādu informāciju par to, vai Valsts prezidentam ir/nav bijuši norādÄ«jumi par Uzrunas saturu.

[12.2] Tiesas ieskatā Kanceleja pieteicÄ“jam ir sniegusi pienācÄ«gu un saprotamu atbildi uz jautājumu Nr.4. Proti, pieteicÄ“jam skaidrots, ka atbilstoši Kancelejas un Ä€rlietu ministrijas j norunai konkrÄ“tās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz vasaras beigām, ņemot vÄ“rā ANO Ä¢enerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusÄ“. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā Uzrunas projekts Kancelejā tika saņemts 2017.gada 28.augustā, lÄ«dz ar to Kanceleja netiešÄ tekstā norādÄ«jusi, ka no iepriekš minÄ“tā datuma Valsts prezidentam ir bijusi iespÄ“ja iepazÄ«ties ar Uzrunas saturu. Turklāt jautājums, vai Valsts prezidents pirms Uzrunas nolasÄ«šanas bija ar to iepazinies, vÄ“rtÄ“jams kā tendenciozs un pÄ“c bÅ«tÄ«bas dublÄ“ jautājumu Nr.5, kurā jautāts, vai Valsts prezidents bija mÄ“Ä£inājis Uzrunu nolasÄ«t.

Tāpat tiesa norāda, ka gatavošanās uzrunas teikšanai cita starpā ir arÄ« subjektÄ«vs process, proti, Kancelejas darbinieki var nebÅ«t informÄ“ti par visām reizÄ“m, kad un kādos apstākļos Valsts prezidents gatavojas uzrunas teikšanai. LÄ«dz ar to ir tikai pašsaprotami, ka iestāde var sniegt tikai atbildi par uzrunas sagatavošanas procesa pamatprincipiem, bet nevis amatpersonas individuālo ieguldÄ«jumu, sagatavojoties uzrunas teikšanai.

[12.3] Tiesas ieskatā Kanceleja pieteicÄ“jam ir sniegusi pienācÄ«gu un saprotamu atbildi uz jautājumu Nr.5 un Nr.9. Proti, VÄ“stulÄ“ skaidrots, ka, piedaloties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildÄ«ja pÄ“c labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpÄ“c viņš pastāvÄ«gi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvÄ“ks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišÄ·Äs sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšÄ, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmÄ“ {lietas 9.lapa, VÄ“stules 5.rindkopa).

Tāpat atzÄ«stams, ka pieteicÄ“ja kritika, kas netiešÄ veidā ietverta Iesniegumā, par Uzrunas izpildÄ«jumu balstÄ«ta vienÄ«gi uz pieteicÄ“ja subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu un paša pieteicÄ“ja zināšanu lÄ«meni.

[12.4] AttiecÄ«bā par jautājumu Nr.6 norādāms, ka tas ietver sevÄ« viedokļa izteikšanu vai ari pamatojuma sniegšanu iepriekš izteiktam viedoklim un viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kompetencÄ“. Tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudÄ«t, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā ari, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-976/2011 9.punktu).

Turklāt Kanceleja norādÄ«jusi, ka, ja pieteicÄ“jam nav saprotams kāds no Uzrunā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemÄ“ram, “people on the ground” tās mājaslapā internetā ir iespÄ“jams iepazÄ«ties ar Uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminu skaidrojošÄm vārdnÄ«cām. Gan pieteicÄ“ja minÄ“tais, gan arÄ« citi Uzrunā lietotie formulÄ“jumi tiek izmantoti dažādu valstu un institÅ«ciju amatpersonu uzrunās, tostarp ari to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda {lietas 9.lapa, VÄ“stules 6.rindkopa).

[13] IevÄ“rojot iepriekš secināto, Kancelejas rÄ«cÄ«ba, nesniedzot pieteicÄ“jam atbildi uz jautājumu Nr.1 un Nr.2, ir atzÄ«stama par prettiesisku. LÄ«dz ar to Kancelejai uzliekams pienākums sniegt pienācÄ«gu un saprotamu atbildi uz jautājumiem Nr.1 un Nr.2. PārÄ“jā jautājumu daļā Kancelejas faktiskā rÄ«cÄ«ba, sniedzot atbildes uz jautājumiem, atzÄ«stama par tiesisku.

[14] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 92 .pantu ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, ari morālo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma redakcijā, kāda bija spÄ“kā, kad pieteicÄ“js vÄ“rsās Kancelejā un tiesā) (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likums) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu. AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā. Tātad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzināšanas pienākums var tikt izpildÄ«ts kā iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadÄ«jumā, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvāta, piešÄ·irams atlÄ«dzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitÄ“juma, tai skaitā morālā kaitÄ“juma, patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar atbildes nesniegšanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norādÄ«jis uz viņam nodarÄ«tā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem. LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskārums. PieteicÄ“js arÄ« nav norādÄ«jis uz citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t atbildes nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus, tiesa atzÄ«st, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Kancelejai sniegt pieteicÄ“jam atbildi uz jautājumu Nr.1 un Nr.2 ir uzskatāms par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu, bet pieteicÄ“ja prasÄ«jums par atvainošanos kā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu ir noraidāms.

[15] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicÄ“js par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 6.lappuse).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punkts noteic, ka valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c pieteicÄ“ja iesnieguma saņemšanas iestādÄ“ AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

IevÄ“rojot minÄ“to, no atbildÄ“tājas Latvijas Republikas par labu pieteicÄ“jam piespriežama samaksātā valsts nodeva 30 euro apmÄ“rā par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

[16] Tiesa papildus norāda, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu tiesas spriedums lietā, kurā izskatÄ«ts pieteikums saistÄ«bā ar iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu, kas izpaudusies kā atbildes sniegšana, nepienācÄ«ga sniegšana vai nesniegšana uz iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtÄ«bā, nav pārsÅ«dzams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Latvijas Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot pienācīgu atbildi uz Lato Lapsas 2017.gada 25.septembra iesnieguma jautājumu Nr.1 un Nr.2.

Uzlikt par pienākumu Latvijas Valsts prezidenta kancelejai viena mÄ“neša laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas sniegt pienācÄ«gu atbildi uz Lato Lapsas 2017.gada 2 5. septembra iesnieguma jautājumu Nr.1 un Nr.2: 1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s, minot vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šÄ«m amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalÄ«jusies uzrunu rakstÄ«šanā? 2) Vai uzrunas gatavotāji saņēma no Valsts prezidenta kādus norādÄ«jumus par runas saturu? Ja jā, tad kādus?

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam, personas kods 160569-13068, viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedums nav pārsÅ«dzams un stājas spÄ“kā tā pasludināšanas dienā.

Tiesnese M.MiÄ·elsone

NORAKSTS PAREIZS