InformatÄ«vais ziņojums “Par visaptveroÅ¡as valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ievieÅ¡anu LatvijÄâ€
AizsardzÄ«bas ministrija · 26.08.2018. · Komentāri (0)Valsts aizsardzÄ«bas koncepcija (VAK), kas tika apstiprinÄta 2016. gada 16. jÅ«nijÄ, nosaka, ka valsts uzdevums ir veidot tÄdu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, kas nodrošina Latvijas kÄ valsts pastÄvÄ“šanu, savlaicÄ«gi atturot, novÄ“ršot un, ja nepieciešams, pÄrvarot jebkÄda veida apdraudÄ“jumus Latvijas valsts suverenitÄtei un drošÄ«bai.
Esošie drošÄ«bas vides apdraudÄ“jumi ir sarežģīti un pÄrsniedz tikai un vienÄ«gi militÄros izaicinÄjumus, jo skar tÄdas jomas kÄ informÄcijas vide, kibervide, pilsoniskÄs sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šana, finanšu sektors un citas. Ä€rvalstu atbalstÄ«ti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vadÄ«ti pasÄkumi nolÅ«kÄ destabilizÄ“t vai ietekmÄ“t situÄciju kÄdÄ valstÄ« un sabiedrÄ«bÄ ir kļuvuši par mÅ«sdienu realitÄti - to pierÄda atsevišÄ·u valstu iejaukšanÄs citu valstu politiskajos procesos, izmantojot ietekmÄ“šanas kampaņas, kiberuzbrukumus un citus nemilitÄrus lÄ«dzekļus. HibrÄ«dkarš[1] ir kļuvis par dažu valstu Ärpolitikas turpinÄjumu, lai ar nemilitÄriem lÄ«dzekļiem panÄktu labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jumus savu nacionÄlo interešu aizstÄvÄ«bai ÄrvalstÄ«s.
Latvijas apdraudÄ“juma lÄ«menis ir sasniedzis tÄdu sarežģītÄ«bas pakÄpi, ka valsts aizsardzÄ«ba tikai ar militÄriem lÄ«dzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrÄ«dapdraudÄ“jumu šÄ·autnes. Latvijas valsts aizsardzÄ«bai jÄbÅ«t visaptverošai un jÄbalstÄs visas sabiedrÄ«bas un valsts institÅ«ciju gatavÄ«bÄ pÄrvarÄ“t krÄ«zi, noturÄ«bÄ pret ÄrÄ“jo ietekmi, kÄ arÄ« spÄ“jÄ pretoties un pašatjaunoties pÄ“c izaicinÄjumiem un krÄ«zÄ“m. Šim nolÅ«kam ir jÄpielÄgo valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, lai tÄ balstÄ«tos iedzÄ«votÄju un valsts institÅ«ciju savstarpÄ“jÄ uzticÄ«bÄ un partnerÄ«bÄ, kÄ arÄ« visas sabiedrÄ«bas atbildÄ«gÄ attieksmÄ“ pret valsti un tÄs drošÄ«bu.
LatvijÄ ir Ä«patnÄ“jÄ iekšpolitiskÄ un ÄrpolitiskÄ situÄcij a, kura veidojusies vÄ“sturiski ciešÄ Krievijas FederÄcijas informÄcijas vides, politikas, ekonomikas, enerģētikas un citu jomu ietekmÄ“. PÄ“dÄ“jo gadu novÄ“rojumi un notikumi reÄ£ionÄ rÄda, ka KrievijÄ valdošais nedemokrÄtiskais politiskais režīms ilgtermiÅ†Ä nav ieinteresÄ“ts atbalstÄ«t Latvijas suverenitÄti, t.i., pieļaut Latvijas neatkarÄ«gu Ärpolitiku un iekšpolitiku. Notikumi GruzijÄ 2008. gadÄ un UkrainÄ 2014. gadÄ, kÄ arÄ« Latvijas attÄ«stÄ«bas virzÄ«ba, kas principu un vÄ“rtÄ«bu ziÅ†Ä atšÄ·iras no Krievijas, ir pietiekams pamats, lai uzskatÄ«tu, ka Krievija ir interesÄ“ta saglabÄt ietekmi Latvijas iekšpolitiskajos procesos.
APRAKSTS
Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, kas dažkÄrt tiek saukta arÄ« par totÄlo aizsardzÄ«bu[2], lai arÄ« ir plašÄks koncepts, ir neitrÄlu valstu izvÄ“le, un tÄs mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt valsts aizsardzÄ«bu vienÄ«gi ar pašu resursiem un lÄ«dzekļiem. Latvija kopš 2004. gada ir Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizÄcijas (NATO) dalÄ«bvalsts, un Latvijas aizsardzÄ«ba tiek nodrošinÄta, attÄ«stot nacionÄlÄs spÄ“jas un piedaloties kolektÄ«vajÄ aizsardzÄ«bÄ. NATO ir Latvijas drošÄ«bas garants, un, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu valstÄ«, tÄ nebÅ«s pretrunÄ ar NATO kolektÄ«vÄs aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·iem, plÄniem un citÄm iniciatÄ«vÄm reÄ£ionÄ. Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma galvenokÄrt paredzÄ“ta Latvijas nacionÄlo atturÄ“šanas spÄ“ju pilnveidošanai, kÄ arÄ« noturÄ«bas veidošanai pret iespÄ“jamajÄm krÄ«zÄ“m un bruņoto konfliktu satricinÄjumiem.
ŠÄdas vai lÄ«dzÄ«gas sistÄ“mas darbojas arÄ« citÄs pasaules valstÄ«s, kÄ, piemÄ“ram, SomijÄ, ŠveicÄ“, SingapÅ«rÄ un citviet, taÄu Latvija nevar akli pÄrņemt citu valstu pieredzi visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidÄ“, jo Latvijai ir atšÄ·irÄ«ga Ä£eopolitiskÄ situÄcija - LatvijÄ pastÄv vÄ“sturiski izveidojusies Krievijas ietekme iekšpolitikÄ un Latvija ir NATO dalÄ«bvalsts. Šie apstÄkļi paši par sevi izslÄ“dz neitralitÄti.
Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma Latvijas izpratnÄ“ ir visu Latvijas iedzÄ«votÄju atbildÄ«ga attieksme pret valsti un tÄs drošÄ«bu. TÄs ieviešanas sÄkotnÄ“jÄ posmÄ ir nepieciešams fokusÄ“ties uz šÄdÄm jomÄm:
militÄro spÄ“ju attÄ«stÄ«ba un aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana;
sadarbÄ«bas sekmÄ“šana starp privÄto un publisko sektoru aizsardzÄ«bas jomÄ;
valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolÄs un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana;
civilÄ aizsardzÄ«ba;
psiholoÄ£iskÄ aizsardzÄ«ba[3];
stratÄ“Ä£iskÄ komunikÄcija[4];
tautsaimniecības noturība.
Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma ietver arÄ« citas jomas, kÄ bruņojuma tehnoloÄ£iskais pÄrÄkums un inovÄcijas, enerģētikas sistÄ“mas drošÄ«ba, iedzÄ«votÄju ienÄkumu drošÄ«ba, politiskÄ lÄ«derÄ«ba un citas, taÄu pašlaik sasniedzamajos mÄ“rÄ·os tÄs neietilpst un netiek atsevišÄ·i izdalÄ«tas visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas sÄkotnÄ“jÄ posmÄ.
Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas mÄ“rÄ·is ir sekmÄ“t iedzÄ«votÄju gatavÄ«bu aizstÄvÄ“t valsti, radÄ«t priekšnoteikumus krÄ«zes situÄciju pÄrvarÄ“šanai valstÄ«, kÄ arÄ« nodrošinÄt valstij svarÄ«gu funkciju - valdÄ«bas darbs, enerģētikas apgÄde, veselÄ«ba, apgÄde, starptautisko attiecÄ«bu un aizsardzÄ«bas spÄ“ju uzturÄ“šana, iekšÄ“jÄ drošÄ«ba, valsts ekonomika un infrastruktÅ«ra, psiholoÄ£iskÄ noturÄ«ba - darbÄ«bu krīžu un citu satricinÄjumu laikÄ. Valstiski svarÄ«gu funkciju darbÄ«bu nodrošina plÄnošanas, koordinÄ“šanas un partnerÄ«bas sistÄ“mu izveidošana starp valsts institÅ«cijÄm, privÄto sektoru, NVO un iedzÄ«votÄjiem.
Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas uzdevums ir katrai valsts institÅ«cijai noteikt konkrÄ“tus uzdevumus un lomu valsts aizsardzÄ«bÄ, kÄ arÄ« izveidot ciešÄku saikni starp Latvijas iedzÄ«votÄjiem, uzņēmÄ“jiem, NVO un valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm, lai mazinÄtu neuzticÄ«bas plaisu starp iedzÄ«votÄjiem un valsts pÄrvaldi, kÄ arÄ« pašu iedzÄ«votÄju vidÅ«. SvarÄ«ga ir savstarpÄ“ja uzticÄ«ba, kas palÄ«dz veidot ciešÄkus kontaktus starp cilvÄ“kiem dažÄdos lÄ«meņos, kÄ arÄ« partnerÄ«ba starp privÄto tiesÄ«bu subjektiem un valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm, lai uzticÄ«ba balstÄ«tos personiskajÄs un lÄ«gumiskajÄs attiecÄ«bÄs.
TERMIÅ…I UN DETALIZÄ’TS JOMU APRAKSTS
Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešana valstÄ« ir process ar uzdevumiem Ä«stermiņÄ, vidÄ“jÄ termiÅ†Ä un ilgtermiņÄ. Provizoriski ieviešanas procesu var atspoguļot šÄdi:
Termiņš |
Uzdevums |
ĪstermiÅ†Ä (2019.-2021. gads) |
MilitÄro spÄ“ju attÄ«stÄ«ba un aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana (NacionÄlo bruņoto spÄ“ku (NBS) spÄ“ju attÄ«stÄ«ba, pretošanÄs doktrÄ«na, Zemessardzes (ZS) lomas palielinÄšana, rezerves karavÄ«ru apmÄcÄ«ba, NBS spÄ“ju pilnveidošana, divÄ“jÄda lietojuma infrastruktÅ«ras plÄnošana); sadarbÄ«bas sekmÄ“šana starp privÄto un publisko sektoru aizsardzÄ«bas jomÄ (vietÄ“jÄs ražošanas attÄ«stÄ«ba, dažu NBS atbalsta funkciju nodošana civilajam sektoram, sabiedrÄ«bas pÄrstÄvju apmÄcÄ«ba); valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolÄs un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana (Valsts aizsardzÄ«bas mÄcÄ«bu ieviešana Latvijas skolÄs, seminÄri skolotÄjiem, skolÄ“nu brÄ«vÄ laika plÄnošana); civilÄ aizsardzÄ«ba (iedzÄ«votÄju apmÄcÄ«ba pildÄ«t civilÄs aizsardzÄ«bas funkcijas krÄ«zes gadÄ«jumos un spÄ“ja pašatjaunoties pÄ“c tiem; informÄcija, zinÄšanas un iemaņas par to, ko darÄ«t krÄ«zes vai militÄrÄ konflikta gadÄ«jumÄ); psiholoÄ£iskÄ aizsardzÄ«ba (iedzÄ«votÄju noturÄ«ba pret apzinÄtu un neapzinÄtu ietekmi no Ärpuses uz informÄcijas un publisko vidi, spÄ“ja saglabÄt racionÄlu domÄšanu un lÄ“mumu pieņemšanu, kritiskÄs domÄšanas veicinÄšana); stratÄ“Ä£iskÄ komunikÄcija (valsts vienota komunikÄcija, lai stiprinÄtu pÄrliecÄ«bu par valsts pastÄvÄ“šanas mÄ“rÄ·i, attÄ«stÄ«bas virzienu, ÄrpolitiskajÄm izvÄ“lÄ“m); tautsaimniecÄ«bas noturÄ«ba pret krÄ«zÄ“m (tautsaimniecÄ«bas mobilizÄcija, tautsaimniecÄ«bas preÄu rezerves krÄjumu veidošana, pasÄkumi ekonomisko krīžu seku mazinÄšanai un iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«bas nosargÄšanai, pamatfunkciju nodrošinÄšana tautsaimniecÄ«bas pastÄvÄ“šanai krÄ«zes laikÄ). KonkrÄ“tu uzdevumu noteikšana valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas kontekstÄ, visu valsts institÅ«ciju un citu pušu lomas un vietas noteikšana valsts aizsardzÄ«bÄ. |
VidÄ“jÄ termiÅ†Ä (2021.-2024. gads) |
IepriekšÄ“jo uzdevumu turpinÄjums, kÄ arÄ« lÄ“mumu pieņemšanas un plÄnošanas sistÄ“mas izveide valsts un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«. Uzdevums - pašvaldÄ«bu un nacionÄlajÄ lÄ«menÄ« izstrÄdÄt lÄ“mumu pieņemšanas mehÄnismu, kura ietvaros tiktos amatpersonas, privÄtpersonas, pašvaldÄ«bu pÄrstÄvji, NVO pÄrstÄvji, uzņēmÄ“ji, eksperti un citas personas, lai koordinÄ“tu visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas gatavÄ«bu reaģēt uz iespÄ“jamÄm krÄ«zÄ“m vai satricinÄjumiem. ŠÄ«s darbÄ«bas laikÄ tiktu pieņemti lÄ“mumi par mÄcÄ«bÄm, dažÄdu sistÄ“mu testÄ“šanu, sagatavotÄ«bas pÄrbaudi un citiem pasÄkumiem, kas koordinÄ“jošÄs grupas ieskatÄ varÄ“tu kļūt par Latvijas drošÄ«bas vai konkrÄ“tu reÄ£ionu izaicinÄjumiem nÄkotnÄ“. ŠÄ« procesa mÄ“rÄ·is bÅ«tu ne tikai apsteidzoša rÄ«cÄ«ba, gatavojoties krÄ«zÄ“m, bet arÄ« iesaistÄ«to pušu |
savstarpÄ“jas uzticÄ«bas veidošana. |
|
IlgtermiÅ†Ä (pÄ“c 2024. gada) |
IepriekšÄ“jo uzdevumu turpinÄjums un partnerÄ«bas institÅ«ta[5] izveide ar Latvijas uzņēmÄ“jiem, NVO un citÄm valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm. Uzdevums - nodrošinÄt partnerÄ«bas institÅ«ta izveidi LatvijÄ, kas satuvinÄtu valsts pÄrvaldes institÅ«cijas, NBS un privÄtÄ sektora pÄrstÄvjus nepieciešamÄ«bÄ sniegt pakalpojumus un kopÄ«gi darboties valsts aizsardzÄ«bas funkciju plÄnošanÄ un nodrošinÄšanÄ. IesaistÄ«tajÄm pusÄ“m jÄparedz sava vieta valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mÄ, tÄm jÄpilda noteikti uzdevumi un pienÄkumi. |
MilitÄro spÄ“ju attÄ«stÄ«ba un aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana (AizsardzÄ«bas ministrija, NBS)
Latvijas militÄrÄ aizsardzÄ«ba balstÄs NBS spÄ“jÄ nodrošinÄt Latvijas neatkarÄ«bu, teritoriÄlo nedalÄmÄ«bu un suverenitÄti ar militÄrajiem lÄ«dzekļiem bruņota konflikta gadÄ«jumÄ. Pašlaik NBS prioritÄrÄ ir SpeciÄlo uzdevumu, militÄro inženieru, pretgaisa aizsardzÄ«bas, izlÅ«košanas, komandvadÄ«bas, mehanizÄcijas, netiešÄ uguns atbalsta un citu spÄ“ju nodrošinÄšana. NBS vidÄ“jÄ termiÅ†Ä un ilgtermiÅ†Ä attÄ«stÄmÄs spÄ“jas ir aprakstÄ«tas NBS attÄ«stÄ«bas plÄnÄ, kÄ arÄ« detalizÄ“tÄk tiks minÄ“tas 2020. gada Valsts aizsardzÄ«bas koncepcijÄ.
AizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£ija ir veids, kÄdÄ NBS veic Latvijas militÄro aizsardzÄ«bu. AizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana ir AizsardzÄ«bas ministrijas (AM) un NBS atbildÄ«ba. Jau tagad norisinÄs darbs pie NBS personÄlsastÄva palielinÄšanas un ZS lomas paaugstinÄšanas. Tiek veidotas jaunas ZS vienÄ«bas un nodrošinÄts zemessargu personÄ«gais ekipÄ“jums. TÄpat šÄ« joma paredz arÄ« Latvijas kritiskÄs infrastruktÅ«ras aizsardzÄ«bu, valsts pÄrvaldes institÅ«ciju militÄrÄs aizsardzÄ«bas plÄnus, piegÄžu drošÄ«bu, drošu komunikÄcijas tÄ«klu uzturÄ“šanu un citus uzdevumus.
Latvijas militÄrÄ aizsardzÄ«ba tostarp balstÄs psiholoÄ£iskÄ gatavÄ«bÄ pretoties okupÄcijas varai un savlaicÄ«gi stiprinÄt vÄjÄkos pretošanÄs Ä·Ä“des posmus. TÄ paredz visas valdÄ«bas un sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanos, lai katrs Latvijas iedzÄ«votÄj s zinÄtu savu vietu un lomu pretošanÄs kustÄ«bÄ. PretošanÄs metožu izmantošana NBS ir viens no valsts aizsardzÄ«bas veidiem, jo pastÄv risks krÄ«zes vai militÄrÄ konflikta gadÄ«jumÄ zaudÄ“t likumÄ«gÄs varas kontroli pÄr daļu vai visu Latvijas teritoriju. SavlaicÄ«ga infrastruktÅ«ras izbÅ«ve, paredzot tÄs divÄ“jÄdu izmantojumu krÄ«zes vai konflikta laikÄ, ir atbildÄ«ga pieeja, plÄnojot un izstrÄdÄjot valsts aizsardzÄ«bas un pretošanÄs modeļus.
Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas militÄrÄ komponente ir neatņemama sistÄ“mas daļa, jo spÄ“j nodrošinÄt ne tikai valsts aizsardzÄ«bu ar militÄriem lÄ«dzekļiem, bet arÄ« sniedz iespÄ“ju cilvÄ“kiem iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bas procesos. ProfesionÄlo karavÄ«ru un ZS skaita palielinÄšana ir viena no 2016. gada VAK prioritÄtÄ“m, kuru nepieciešams uzturÄ“t nÄkotnÄ“. TÄpat jÄparedz citi mehÄnismi, kÄ Latvijas pilsoņi varÄ“tu iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bas procesos.
SadarbÄ«bas sekmÄ“šana starp privÄto un publisko sektoru aizsardzÄ«bas jomÄ (visas valsts pÄrvaldes institÅ«cijas)
SvarÄ«ga ir visu valsts pÄrvaldes institÅ«ciju savstarpÄ“jÄ sadarbÄ«ba aizsardzÄ«bas jautÄjumu koordinÄ“šanÄ. Jau tagad NacionÄlÄs drošÄ«bas likuma 23. panta 2. punkts nosaka, ka ministrijas prognozÄ“ un plÄno apdraudÄ“jumu novÄ“ršanu savÄs nozarÄ“s. TÄpat VAK 31. punkts nosaka, ka valsts pÄrvaldes institÅ«cijas ir atbildÄ«gas par apdraudÄ“juma identificÄ“šanu un pÄrvarÄ“šanu katra savÄ nozarÄ“.
TaÄu VAK uzdevumu izpildes pÄrskatÄ«šanas procesÄ ir konstatÄ“ts, ka ne visÄm valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm ir izstrÄdÄti rÄ«cÄ«bas plÄni apdraudÄ“jumu pÄrvarÄ“šanai. Tas liecina par koordinÄ“jošu darbÄ«bu nepieciešamÄ«bu valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄs, iespÄ“jams, paredzot arÄ« atsevišÄ·u nacionÄla lÄ«meņa risku vadÄ«šanas mehÄnismu izveidi.
Latvijas sabiedrÄ«bai jÄjÅ«t aizsardzÄ«bas nozares un NBS klÄtbÅ«tne ne tikai publiskajÄ telpÄ un publiskajos pasÄkumos, bet arÄ« formÄlajÄs attiecÄ«bÄs starp NBS un citÄm valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm, privÄto sektoru, NVO un citÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m. JÄnosaka atsevišÄ·u NVO loma valsts aizsardzÄ«bÄ, un tÄs jÄiesaista aizsardzÄ«bas plÄnošanas procesÄ. ŠÄdÄ lÄ«dzdalÄ«bÄ valsts pÄrvaldei jÄbÅ«t proaktÄ«vai, uzrunÄjot atsevišÄ·as NVO.
Valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm jÄpiedÄvÄ sabiedrÄ«bas pašorganizÄ“šanÄs modeļi, kas balstÄ«tos brÄ«vprÄtÄ«bÄ un vÄ“lmÄ“ iesaistÄ«ties krÄ«zes un kara pÄrvarÄ“šanas pasÄkumos nacionÄlÄ un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«. Tas paredz arÄ« atsevišÄ·u valsts pÄrvaldes institÅ«ciju iniciatÄ«vu izstrÄdÄt šÄdus modeļus. ZS klÄtesamÄ«ba pašvaldÄ«bas pasÄkumos un procesos varÄ“tu nodrošinÄt labÄku civilmilitÄro saikni starp aizsardzÄ«bas nozari un vietÄ“jo pašvaldÄ«bu iedzÄ«votÄjiem. TÄdÄ“jÄdi ZS lielÄ mÄ“rÄ var veicinÄt uzticÄ«bu konkrÄ“tiem zemessargiem, kÄ arÄ« piedÄvÄt ZS iesaistes un atbalsta mehÄnismus pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«.
Katru gadu izlases veidÄ jÄnodrošina aizsardzÄ«bas mÄcÄ«bu kurss dažÄdu sabiedrÄ«bas grupu pÄrstÄvjiem - sabiedrÄ«bas domu lÄ«deriem, valsts amatpersonÄm, žurnÄlistiem, pašvaldÄ«bu pÄrstÄvjiem, NVO pÄrstÄvjiem un citiem. ŠÄds kurss dažu nedēļu garumÄ veicinÄtu sabiedrÄ«bas pÄrstÄvju izpratni par valstÄ« notiekošajiem procesiem aizsardzÄ«bas nozarÄ“ un fokusÄ“tos uz tÄdÄm tÄ“mÄm kÄ krÄ«zes vadÄ«ba, komunikÄcija, aizsardzÄ«bas aktualitÄtes, drošÄ«ba kibervidÄ“, cilvÄ“kdrošÄ«ba un citiem jautÄjumiem.
JÄidentificÄ“ Latvijas NVO, kas bÅ«tu gatavas uzņemties lielÄku lomu valsts aizsardzÄ«bas stiprinÄšanÄ, pildot dažÄdas sabiedrÄ«bai svarÄ«gas funkcijas. Valstij, izmantojot partnerÄ«bu ar NVO, jÄnodrošina iedzÄ«votÄju izglÄ«tošana un tÄdu iemaņu iegÅ«šana kÄ, piemÄ“ram, pirmÄs palÄ«dzÄ«bas sniegšana, rÄ«cÄ«ba dabas katastrofu vai pilsÄ“tas civilÄs trauksmes un apziņošanas sistÄ“mas darbÄ«bas laikÄ, sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas nodrošinÄšana atsevišÄ·os rajonos un laika posmos saistÄ«bÄ ar iespÄ“jamo dabas katastrofu seku likvidÄ“šanu, kÄ arÄ« sabiedrÄ«bas informÄ“šana par rÄ«cÄ«bu krÄ«zes gadÄ«jumos utt.[6]
Tikpat bÅ«tiska ir privÄtÄ sektora iesaiste valsts aizsardzÄ«bas stiprinÄšanÄ un skaidri noteikti un abÄm pusÄ“m saprotami sadarbÄ«bas mehÄnismi. Jau 2016. gada AizsardzÄ«bas ministrijas sagatavotajÄ Ministru kabineta informatÄ«vajÄ ziņojumÄ “Par aizsardzÄ«bas nozares sadarbÄ«bas stiprinÄšanu ar Latvijas aizsardzÄ«bas un drošÄ«bas industriju” tika uzsvÄ“rta tÄdas aizsardzÄ«bas industrijas izveidošana un pastÄvÄ“šana, kas spÄ“j sniegt praktisku ieguldÄ«jumu NBS noteikto miera, krÄ«zes un kara laika uzdevumu risinÄšanÄ un mazina NBS piegÄžu drošÄ«bas riskus.
Apstiprinot 2017. gadÄ SaeimÄ grozÄ«jumus AizsardzÄ«bas un drošÄ«bas jomas iepirkumu likumÄ tika noteikts jauns likuma izņēmums tÄdu preÄu un pakalpojumu piegÄdei, ja no to piegÄžu drošÄ«bas ir atkarÄ«gas bÅ«tiskas nacionÄlÄs drošÄ«bas intereses un NBS spÄ“ja veikt ÄrÄ“jos normatÄ«vajos aktos noteiktos uzdevumus. TÄdÄ“jÄdi tika sperts bÅ«tisks solis Latvijas aizsardzÄ«bas industrijas potenciÄlÄs lomas stiprinÄšanÄ valsts aizsardzÄ«bas kontekstÄ. Papildus tam, AM jÄnosaka aizsardzÄ«bas industrijas stratÄ“Ä£iskie sadarbÄ«bas partneri valsts aizsardzÄ«bai bÅ«tiskÄs jomÄs, tÄdÄ“jÄdi ne tikai stiprinot aizsardzÄ«bas jomas preÄu un pakalpojumu piegÄžu drošÄ«bu, bet arÄ« skaidri un nepÄrprotami attÄ«stot Latvijas aizsardzÄ«bas industrijas un valsts sadarbÄ«bas mehÄnismu, tai skaitÄ nosakot aizsardzÄ«bas industrijas pienÄkumus un uzdevumus visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mÄ.
Valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolas un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana (IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija un citas valsts pÄrvaldes institÅ«cijas)
Jau no sÄkumskolas jÄveicina atbildÄ«gÄs attieksmes veidošanos pret Latviju kÄ valsti, pret Latvijas iedzÄ«votÄjiem un valsts drošÄ«bu. Tas paredz kritiskÄs domÄšanas attÄ«stÄ«bu, kÄ arÄ« darbu ar skolotÄjiem konkrÄ“to kompetenÄu veicinÄšanai skolÄ“nos. Valsts aizsardzÄ«bas mÄcÄ«ba Latvijas skolÄs ir pirmais solis tam, lai koordinÄ“ti un visaptveroši strÄdÄtu pie šÄdas atbildÄ«gÄs attieksmes veidošanas.
SvarÄ«gs apstÄklis ir starp valsts pÄrvaldi un sabiedrÄ«bu esošÄs plaisas mazinÄšana un uzticÄ«bas veicinÄšana valsts pÄrvaldei. Lai to nodrošinÄtu, ir jÄveic izglÄ«tojošais un skaidrojošais darbs dažÄdu nozaru pÄrstÄvjiem, kurÄ, izmantojot tiešÄs komunikÄcijas lÄ«dzekļus (seminÄri, konferences, diskusijas) izglÄ«tÄ«bas nozares pÄrstÄvji, plašsaziņas lÄ«dzekļu pÄrstÄvji, lielo un vidÄ“jo uzņēmumu pÄrstÄvji, kÄ arÄ« pašvaldÄ«bas un citu valstij bÅ«tisko nozaru pÄrstÄvji tiktu informÄ“ti par valsts aizsardzÄ«bas jautÄjumiem, katras nozares vietu, lomu un atbildÄ«bu visaptverošÄs aizsardzÄ«bas kontekstÄ. TÄpat ir nepieciešams nodrošinÄt sadarbÄ«bas formÄtus gan ar izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“m, gan civilajÄm nozarÄ“m, ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiktu nodrošinÄta atgriezeniskÄ saite. TÄdÄ“jÄdi par valsts aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu atbildÄ«gÄs institÅ«cijas saņemtu sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas, vÄ“rtÄ“jumu un priekšlikumus par to, kÄ veidojama un attÄ«stÄma visaptverošÄ valsts aizsardzÄ«ba kopumÄ.
Papildus tam nepieciešams izstrÄdÄt atsevišÄ·u koncepciju, kÄdÄ veidÄ visaptverošÄs valsts aizsardzÄ«bas jautÄjums un valstiskums tiek integrÄ“ts augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ, lai radÄ«tu studÄ“jošajos interesi un motivÄciju apgÅ«t zinÄšanas par visaptverošo valsts aizsardzÄ«bu un iesaistÄ«ties tajÄ. SavukÄrt attiecÄ«bÄ uz zinÄtni nepieciešams izveidot pastÄvÄ«gu valsts pasÅ«tÄ«jumu, lai dažÄdÄs pÄ“tniecÄ«bas jomÄs sÄkot ar sociÄlajÄm zinÄtnÄ“m un beidzot ar eksaktajÄm un inženierzinÄtnÄ“m tiktu sagatavota platforma nacionÄlajÄm inovÄcijÄm valsts aizsardzÄ«bÄ.
CivilÄ aizsardzÄ«ba (Iekšlietu ministrija, AizsardzÄ«bas ministrija, LabklÄjÄ«bas ministrija un citas valsts pÄrvaldes institÅ«cijas)
Viens no civilÄs aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·iem ir iedzÄ«votÄju informÄ“tÄ«ba, kÄ arÄ« pašu iedzÄ«votÄju zinÄšanas un iemaņas par to, ko darÄ«t krÄ«zes vai militÄrÄ konflikta laikÄ, lai sabiedrÄ«ba bÅ«tu gatava funkcionÄ“t krÄ«zes apstÄkļos. JÄveicina cilvÄ“ku drošumspÄ“ja jeb pielÄgošanas spÄ“ja mainÄ«giem apstÄkļiem.
Valsts institÅ«cijÄm jÄveic aptauja par riska apstÄkļiem sabiedrÄ«bÄ, lai noskaidrotu problÄ“mas un pÄ“c tam proaktÄ«vi rÄ«kotos, lÄ«dz tÄs tiktu atrisinÄtas. TÄ, piemÄ“ram, aptauja par riskiem var noskaidrot cilvÄ“ku uzskatus par veselÄ«bas nozari, pÄrtikas drošÄ«bu, dzeramÄ Å«dens pieejamÄ«bu un citiem jautÄjumiem, kas skar iedzÄ«votÄju personÄ«go drošÄ«bu. TÄpat jÄparedz un jÄizmÄ“Ä£ina konkrÄ“ta un koordinÄ“ta valsts pÄrvaldes institÅ«ciju rÄ«cÄ«ba krÄ«zes gadÄ«jumos, piemÄ“ram: trauksmes izziņošana, radio darbÄ«bas nodrošinÄšana un Ä«sziņu izsÅ«tÄ«šana iedzÄ«votÄjiem.
CivilÄs aizsardzÄ«bas priekšnoteikums ir savlaicÄ«gi sagatavoties sabiedrÄ«bas, civilÄs infrastruktÅ«ras un valsts svarÄ«gu funkciju darbÄ«bas nodrošinÄšanai krÄ«zes un kara laikÄ. Tas paredz konkrÄ“to amatu un profesiju grupu statusa nostiprinÄšanu normatÄ«vajos aktos, lai nodrošinÄtu šÄdu personu nepÄrtrauktu pienÄkumu pildÄ«šanu arÄ« mobilizÄcijas laikÄ.
Å…emot vÄ“rÄ citu valstu praksi, kÄ arÄ« militÄro konfliktu raksturu, nepieciešams apsvÄ“rt iespÄ“ju bÅ«vÄ“t publiskus patvÄ“rumus (bunkurus) sabiedriskajÄs vietÄs vai jaunceltnÄ“s, lai savlaicÄ«gi nodrošinÄtu spÄ“ju valsts iedzÄ«votÄjiem atrast un sasniegt drošas vietas. TÄpat jÄizvÄ“rtÄ“ iespÄ“ja un nepieciešamÄ«ba veikt citas darbÄ«bas, kas ļautu savlaicÄ«gi pielÄgot publisko infrastruktÅ«ru krÄ«zes situÄciju pÄrvarÄ“šanai.
JÄveicina apziņa, ka valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm nav ekskluzÄ«vu iespÄ“ju nodrošinÄt visu valsts iedzÄ«votÄju aizsardzÄ«bu krÄ«zes vai kara pirmajÄs stundÄs vai pat dienÄs. Tas nozÄ«mÄ“ valsts iedzÄ«votÄju atbildÄ«bu par sevi, savÄm Ä£imenÄ“m un tuviniekiem sÄkotnÄ“jÄ krÄ«zes vai kara posmÄ. Valsts atbildÄ«ba ir piedÄvÄt sabiedrÄ«bai konkrÄ“tus pašorganizÄ“šanÄs modeļus, lai iedzÄ«votÄji zinÄtu un spÄ“tu rÄ«koties atbilstoši savai pÄrliecÄ«bai, taÄu iedzÄ«votÄju galvenais uzdevums ir spÄ“t pašorganizÄ“ties un pÄrvarÄ“t atsevišÄ·us krÄ«zes vai kara posmus.
Ne mazÄk svarÄ«ga ir brÄ«vprÄtÄ«ga vÄ“lme iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bÄ, veicot civilÄs aizsardzÄ«bas aktivitÄtes un pildot atsevišÄ·as funkcijas. JÄizvÄ“rtÄ“ iespÄ“ja nodrošinÄt interesentiem brÄ«vprÄtÄ«gu iesaisti, piemÄ“ram, Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glÄbšanas dienestÄ brÄ«vprÄtÄ«gÄ ugunsdzÄ“sÄ“ja statusÄ.
PsiholoÄ£iskÄ aizsardzÄ«ba (Valsts kanceleja, AizsardzÄ«bas ministrija, IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija, KultÅ«ras ministrija un citas valsts pÄrvaldes institÅ«cijas)
Nodrošinot Latvijas sabiedrÄ«bas psiholoÄ£isko aizsardzÄ«bu, jÄdomÄ par Latvijas iedzÄ«votÄju noturÄ«bu pret negatÄ«vÄm informÄcijas kampaņÄm un psiholoÄ£iskajÄm operÄcijÄm pret valsti, vispÄrÄ“jo lietu stÄvokli valstÄ«, atsevišÄ·iem notikumiem utt. JÄstiprina sabiedrÄ«bas pÄrliecÄ«ba par esošÄ dzÄ«vesveida saglabÄšanu un aizstÄvÄ“šanu. Liela nozÄ«me ir informÄcijas videi un pasÄkumiem, izplatot LatvijÄ vienotu vÄ“stÄ«jumu par valsts nÄkotni un kopÄ«giem mÄ“rÄ·iem.
PsiholoÄ£isko aizsardzÄ«bu vairo vienota sabiedrÄ«ba - tÄ spÄ“j mazinÄt iekšÄ“jo konfliktu iespÄ“jamÄ«bu valstÄ«. SabiedrÄ«ba, kuru vieno piederÄ«ba savai valstij, nevis konkrÄ“tai etniskajai grupai, spÄ“j nepakļauties provokÄcijÄm un vairÄk fokusÄ“ties visas valsts aizsardzÄ«bai, neļaujoties pretnostatÄ«jumam starp nacionalitÄtÄ“m. Tautas garÄ«gÄ vienotÄ«ba var bÅ«t izšÄ·irošs apstÄklis, kas nosaka kara iznÄkumu un tautas gatavÄ«bu stÄties pretÄ« izaicinÄjumiem.
SvarÄ«ga ir arÄ« Latvijas iedzÄ«votÄju pilsoniskÄ aktivitÄte, kas ir priekšnoteikums sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai valsts politiskajos un sabiedriskajos procesos. PilsoniskÄ aktivitÄte nozÄ«mÄ“ pilsoņu lielÄku interesi par valstÄ« notiekošajiem procesiem, kÄ arÄ« atbildÄ«bas uzņemšanos dažÄdu procesu neveiksmÄ«gas attÄ«stÄ«bas gadÄ«jumÄ.
KrÄ«zes un kara laikÄ kļūst svarÄ«ga atsevišÄ·u sabiedrisko institÅ«ciju, tÄdu kÄ baznÄ«ca, loma iedzÄ«votÄju psiholoÄ£iskajÄ noturÄ«bÄ pret grÅ«tÄ«bÄm un izaicinÄjumiem un to pÄrvarÄ“šanÄ. Ir jÄnosaka baznÄ«cas loma, kÄ arÄ« jÄnodrošina tÄs darbÄ«ba krÄ«zes un kara laikÄ, lai valsts iedzÄ«votÄji turpinÄtu reliÄ£iskos rituÄlus un rastu mierinÄjumu reliÄ£ijÄ, kuras loma kļūst izteikti nozÄ«mÄ«ga cilvÄ“kiem, kuri nonÄkuši emocionÄlÄs un fiziskÄs grÅ«tÄ«bÄs.
StratÄ“Ä£iskÄ komunikÄcija (Valsts kancelejas, PÄrresoru koordinÄcijas centra un ikvienas valsts pÄrvaldes institÅ«cijas atbildÄ«ba)
MÅ«sdienÄs bÅ«tiska ir valsts un ikvienas valsts pÄrvaldes institÅ«cijas stratÄ“Ä£iskÄ komunikÄcija, kas vÄ“rsta uz valsts iedzÄ«votÄju rÄ«cÄ«bas un lÄ“mumu pieņemšanas vadÄ«bu. Valsts komunikÄcijÄ ar sabiedrÄ«bu jÄveido stÄsti un to interpretÄcija, kas ļautu iedzÄ«votÄjiem izveidot emocionÄlus priekšstatus par konkrÄ“to tÄ“mu. Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas kontekstÄ svarÄ«ga kļūst kompetencÄ“s balstÄ«ta lÄ«derÄ«ba. SvarÄ«gi ir visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas informÄcijas kampaÅ†Ä iesaistÄ«t sabiedrÄ«bas lÄ«derus, kas skaidrotu aizsardzÄ«bas sistÄ“mas nozÄ«mi un nepieciešamÄ«bu.
Valsts komunikÄcijÄ un publiskajos pasÄkumos jÄstiprina nacionÄlÄs nepÄrtrauktÄ«bas ideja, ka Latvija ir pastÄvÄ“jusi un turpinÄs pastÄvÄ“t nÄkotnÄ“. NepÄrtrauktÄ«bu, kÄ daļu no valsts aizsardzÄ«bas, veido cilvÄ“ku ticÄ«ba notiekošajiem procesiem, dalÄ«ba publiskajos pasÄkumos, kultÅ«ras un vÄ“stures tradÄ«ciju saglabÄšana un to publiska vairošana. NacionÄlo nepÄrtrauktÄ«bu veido arÄ« valsts komunikÄcija krīžu un iespÄ“jamÄs valsts varas zaudÄ“šanas gadÄ«jumos. GadÄ«jumÄ, ja Latvija zaudÄ“ suverenitÄti Ärvalstu ietekmes dēļ, bÅ«tiski ir saglabÄt komunikÄcijas kanÄlus ar starptautisko kopienu un Latvijas teritorijÄ esošajiem iedzÄ«votÄjiem, tÄdÄ“jÄdi vairojot pÄrliecÄ«bu par valsts pastÄvÄ“šanas turpinÄšanos.
IlgtermiÅ†Ä jÄveicina informÄcijas vides noturÄ«ba pret citu valstu izplatÄ«tiem negatÄ«viem vÄ“stÄ«jumiem par Latviju. JÄvada viedokļu veidošanas process, kas balstÄs kritiskajÄ domÄšanÄ un informÄcijas pieejamÄ«bÄ. EsošÄ pÄ“tnieciskÄ bÄze[7] norÄda uz Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļu lielo ietekmi uz atsevišÄ·o iedzÄ«votÄju viedokļu veidošanos LatvijÄ. JÄveicina Latvijas plašsaziņas lÄ«dzekļu, kÄ valstÄ« svarÄ«gÄkÄs informÄcijas platformas, standartu un kopÄ“jÄ lÄ«meņa attÄ«stÄ«ba, lai nepieļautu nepatiesas un nepÄrbaudÄ«tas informÄcijas izplatÄ«šanu, kas maldina sabiedrÄ«bu par notikumiem un procesiem LatvijÄ un ÄrvalstÄ«s. JÄatbalsta sabiedrisko mediju darbÄ«ba, uzlabojot to kvalitÄti un spÄ“ju uzrunÄt visus Latvijas iedzÄ«votÄjus, kÄ an zinÄtniskÄ Å¾urnÄlistika valstÄ«.
TautsaimniecÄ«bas noturÄ«ba pret krÄ«zÄ“m (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija)
Latvijas iedzÄ«votÄji rÅ«pÄ“jas par savu ekonomisko un sociÄlo stÄvokli, garantijÄm un nÄkotnes vÄ«ziju. Valsts tautsaimniecÄ«bas satricinÄjumi varÄ“tu graut cilvÄ“ku pÄrliecÄ«bu, ka LatvijÄ viņi var justies pasargÄti un droši. NoturÄ«gÄs tautsaimniecÄ«bas mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt valsts pamatfunkciju nepÄrtrauktu darbÄ«bu krīžu un kara laikÄ.
Veicinot atbildÄ«gu attieksmi pret valsts drošÄ«bu, jÄparedz nacionÄlo rezerves krÄjumu veidošana pirmÄs nepieciešamÄ«bas precÄ“m, lai nodrošinÄtu valsts pamatfunkciju darbÄ«bu vismaz triju nedēļu laikÄ pÄ“c krÄ«zes iestÄšanas. TÄpat jÄizveido nepieciešamo preÄu saraksts, kuru izplatÄ«t Latvijas iedzÄ«votÄjiem, lai viņi varÄ“tu savlaicÄ«gi sagatavot personÄ«gos krÄjumus krÄ«zes gadÄ«jumiem. ŠÄdÄm personÄ«gajÄm rezervÄ“m vajadzÄ“tu nodrošinÄt iedzÄ«votÄju iztiku vismaz vienas nedēļas garumÄ autonomÄ režīmÄ.
IedzÄ«votÄju finansiÄlo drošÄ«bu veido darba devÄ“ju spÄ“ja nodrošinÄt uzņēmumu darbÄ«bu arÄ« krÄ«zes un kara gadÄ«jumÄ. Latvijas uzņēmumiem jÄrÅ«pÄ“jas par savu nodarbinÄto drošÄ«bu krÄ«zes un kara laikÄ, savukÄrt Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbina vairÄk par 250 cilvÄ“kiem, jÄnodrošina uzņēmuma pamatfunkciju darbÄ«ba krÄ«zes un kara gadÄ«jumÄ, turpinot valsts ekonomikas funkcionÄ“šanu, nepieciešamo preÄu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. AM ir jÄuzņemas vadošÄ loma darbÄ ar Latvijas lielajiem uzņēmumiem, lai informÄ“tu tos par nacionÄlÄs drošÄ«bas aktualitÄtÄ“m, kÄ arÄ« kopÄ«gi noteiktu uzņēmumu lomu un vietu valsts aizsardzÄ«bÄ.
Valsts tautsaimniecÄ«bas noturÄ«ba un stabilitÄte ir priekšnoteikums tautsaimniecÄ«bas darbÄ«bai arÄ« krÄ«zes un kara gadÄ«jumÄ. Pašlaik LatvijÄ nav izstrÄdÄts rÄ«cÄ«bas plÄns, ņemot vÄ“rÄ tautsaimniecÄ«bas iespÄ“jas un atbildÄ«bas sadalÄ«jumu starp privÄto un publisko sektoru. TÄdÄ“jÄdi bÅ«tu jÄnosaka atbildÄ«gÄ valsts pÄrvaldes institÅ«cija valstÄ«, kÄ arÄ« atbildÄ«bas sadalÄ«jums privÄtajÄ sektorÄ, lai koordinÄ“ti vadÄ«tu tautsaimniecÄ«bu krÄ«zes un kara apstÄkļos.
REZULTÄ€TI
Īstenojot visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanu LatvijÄ:
valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm ir noteikti uzdevumi un loma valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mÄ savÄ atbildÄ«bas jomÄ;
Latvijas pašvaldÄ«bas, NVO, uzņēmumi, Latvijas iedzÄ«votÄji un citas iesaistÄ«tÄs puses izprot savu vietu un lomu valsts aizsardzÄ«bÄ;
pastÄv plÄnošanas un lÄ“mumu pieņemšanas mehÄnismi nacionÄlajÄ un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«, lai savlaicÄ«gi noteiktu un pÄrvarÄ“tu iespÄ“jamo krÄ«zi noteiktÄ jomÄ;
ir izveidots partnerÄ«bas institÅ«ts, kas paredz lÄ«gumtiesisku sadarbÄ«bu starp valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm, aizsardzÄ«bas nozari, uzņēmÄ“jiem un NVO;
ir paredzÄ“ti mehÄnismi un ir sadalÄ«tas atbildÄ«bas lomas, kÄ nodrošinÄt valsts pamatfunkciju nepÄrtrauktu darbÄ«bu iespÄ“jamo krīžu un kara laikÄ;
Latvijas iedzÄ«votÄji izjÅ«t atbildÄ«bu par savu valsti un atbildÄ«gi izturas pret valsts aizsardzÄ«bu, apzinoties savu lomu tajÄ, kÄ arÄ« vÄ“lÄs iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bas stiprinÄšanÄ;8
Latvijas sabiedrÄ«ba ir noturÄ«ga pret psiholoÄ£isko ietekmi un dezinformÄciju publiskajÄ telpÄ, tÄ ir kritiski domÄjoša;
Latvijas sabiedrÄ«ba spÄ“j pašorganizÄ“ties, lai risinÄtu gan vietÄ“jÄ, gan valsts lÄ«meņa problÄ“mas, izmantojot valsts piedÄvÄtas pašorganizÄ“šanÄs iespÄ“jas un modeļus.
SECINÄ€JUMI
Reaģējot uz drošÄ«bas vides izmaiņÄm, kÄ an ievÄ“rojot Latvijas apdraudÄ“juma mainÄ«go raksturu, jÄveido tÄda valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, kura ietver ne tikai valsts aizsardzÄ«bas jomas vai valsts pÄrvaldes institÅ«cijas, bet arÄ« privÄtÄ sektora pÄrstÄvjus, uzņēmumus, NVO, iedzÄ«votÄjus un citas personas.
ŠÄda visaptveroša pieeja valsts aizsardzÄ«bai spÄ“j ilgtermiÅ†Ä nodrošinÄt Latvijas iedzÄ«votÄju atbildÄ«gu attieksmi pret valsti un tÄs drošÄ«bu, mazinÄt plaisu starp iedzÄ«votÄjiem un valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm, kÄ arÄ« novÄ“rst šÄ·elšanos Latvijas iedzÄ«votÄju vidÅ«.
Visaptverošai valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mai ir potenciÄls izveidoties par sistÄ“mu, kas balstÄ«ta iesaistÄ«to pušu uzticÄ«bÄ un partnerÄ«bÄ un vÄ“rsta uz ciešu to sadarbÄ«bu, ļauj ot ilgtermiÅ†Ä nodrošinÄt valsts pÄrvaldes institÅ«ciju un visu iedzÄ«votÄju gatavÄ«bu pÄrvarÄ“t krÄ«zes un apdraudÄ“jumus un stÄties pretÄ« valsts drošÄ«bas izaicinÄjumiem.
PRIEKŠLIKUMI
VisÄm ministrijÄm, Valsts kancelejai, PÄrresoru koordinÄcijas centram, Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bai, Latvijas Darba devÄ“ju konfederÄcijai veikt izpÄ“ti par nepieciešamo rÄ«cÄ«bu un esošajiem problÄ“mjautÄjumiem visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanÄ savÄs atbildÄ«bas jomÄs, balstoties uz šajÄ informatÄ«vajÄ ziņojumÄ minÄ“to sistÄ“mas aprakstu. Veicot izpÄ“ti, ieteicams iesaistÄ«t pÄ“c iespÄ“jas plašÄku sabiedrÄ«bas loku publiskajÄs diskusijÄs vai citos darba konsultatÄ«vajos formÄtos.
ŠÄdi kvalitatÄ«vi vÄ“rtÄ“jumi iespÄ“jami LatvijÄ veiktajÄs sabiedriskÄs domas aptaujÄs par valsts aizsardzÄ«bas jautÄjumiem. SÄkot ar 2019. gadu, aptaujÄ uzdotos jautÄjumus var papildinÄt ar jautÄjumiem, kas ļauj labÄk novÄ“rtÄ“t iedzÄ«votÄju psiholoÄ£isko attieksmi pret valsti, vÄ“rtÄ«bÄm, dzÄ«ves stilu utt.
KÄ piemÄ“ru var minÄ“t attÄ“lÄ redzamo 2017. gadÄ SKDS uzdoto jautÄjumu par to, vai cilvÄ“ki ir domÄjuši par to, ko viņi darÄ«tu, ja LatvijÄ notiktu militÄrs iebrukums. Atbilde norÄda uz aptaujas respondentu atbildÄ«gu valsts aizsardzÄ«bas vÄ“rtÄ“jumu.
"DomÄjot par bruņota iebrukuma iespÄ“ju LatvijÄ, cilvÄ“ki reaģē atšÄ·irÄ«gi - vieni tÄdam jau tagad gatavojas reÄli, bet citi par tÄdu vispÄr nav domÄjuši. KÄ tas ir ar Jums - vai JÅ«s esat domÄjis par to, ko darÄ«tu, ja LatvijÄ notiktu bruņots militÄrs iebrukums?"
VisÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m nosÅ«tÄ«t savu izvÄ“rtÄ“jumu un rÄ«cÄ«bpolitikas priekšlikumus AizsardzÄ«bas ministrijai lÄ«dz 2019. gada 1. augustam.
Valsts kancelejai, veicot izpÄ“ti par visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanu valstÄ«, aicinÄt nevalstiskÄs organizÄcijas, sociÄlos partnerus un citus sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjus sniegt priekšlikumus savu kompetenÄu jomÄs.
IzstrÄdÄt un ieviest aizsardzÄ«bas mÄcÄ«bas kursu dažÄdu sabiedrÄ«bas grupu pÄrstÄvjiem. Kursa pilotprojektu uzsÄkt 2019. gadÄ, paredzot tam nepieciešamos budžeta lÄ«dzekļus.
AizsardzÄ«bas ministrijai turpinÄt reÄ£ionÄlus seminÄrus skolotÄjiem, kÄ arÄ« lekcijas Latvijas skolÄs “KÄ mÄ“s sargÄjam Latviju”.
AizsardzÄ«bas ministrijai uzsÄkt darbu ar Latvijas lielajiem uzņēmÄ“jiem, informÄ“jot viņus par nacionÄlÄs drošÄ«bas aktualitÄtÄ“m, kÄ arÄ« kopÄ«gi nosakot uzņēmÄ“ju vietu un lomu valsts aizsardzÄ«bÄ.
AizsardzÄ«bas ministrijai izvÄ“rst publiskÄs diskusijas par visaptverošu valsts aizsardzÄ«bu un no tÄs izrietošajÄm tÄ“mÄm 2019. gada rudenÄ«.
AizsardzÄ«bas ministrijai izstrÄdÄt 2020. gada Valsts aizsardzÄ«bas koncepciju, ietverot tajÄ visaptverošÄs valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas pamatnostÄdnes, kÄ arÄ« iestrÄdÄjot ministriju un citu institÅ«ciju secinÄjumus un priekšlikumus par visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidi LatvijÄ.
AizsardzÄ«bas ministrijai 2020. gada Valsts aizsardzÄ«bas koncepcijÄ paredzÄ“t uzdevumus valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm to atbildÄ«bu jomÄs visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas kontekstÄ.
[1] Terminam nav vienotas definÄ«cijas, bet kopumÄ tas attiecas uz vienas valsts noliedzamÄm, netiešÄm vai pat slÄ“ptÄm darbÄ«bÄm citas valsts darbÄ«bas jomÄs, lai ietekmÄ“tu iekšpolitiskos procesus mÄ“rÄ·a valstÄ«. Bieži šÄdas darbÄ«bas atbalstÄ«tas ar ietekmÄ“jamÄs puses apziņu par konvencionÄla spÄ“ka izmantošanas iespÄ“ju pret to. Starp hibrÄ«dapdraudÄ“juma pasÄkumiem LatvijÄ ir izdalÄmi šÄdi: provokÄcijas, informÄcijas operÄcijas un propaganda, psiholoÄ£iskÄs operÄcijas, atbalsts noteiktÄm nevalstiskajÄm organizÄcijÄm (NVO), slepeno aÄ£entu tÄ«klu darbÄ«ba un citi.
[2] TotÄlÄ aizsardzÄ«ba šÄ« informatÄ«vÄ ziņojuma ietvaros ir šaurÄks jÄ“dziens nekÄ visaptverošÄ valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, jo tÄ paredz galveno aizsardzÄ«bas funkciju nodrošinÄšanu tikai caur aizsardzÄ«bas sektora iesaisti. GalvenokÄrt, tÄ paredz lielÄku valsts bruņoto spÄ“ku atbildÄ«bu un pilnvarojumu veikt dažÄdas aizsardzÄ«bu stiprinošas darbÄ«bas miera laikÄ. TotÄlÄ aizsardzÄ«ba ir norÄde uz to, ka valsts aizsardzÄ«ba ir svarÄ«gÄkais valsts pastÄvÄ“šanas aspekts, kas nodrošinÄms, bruņotajiem spÄ“kiem aktÄ«vÄk iesaistoties valsts ikdienas funkciju nodrošinÄšanÄ. SavukÄrt visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma paredz ne tikai bruņoto spÄ“ku atbildÄ«bu un pilnvarojumu nodrošinÄt svarÄ«gu funkciju darbÄ«bu, bet arÄ« citu valsts pÄrvaldes institÅ«ciju, NVO, privÄtpersonu un citu pušu atbildÄ«bu un iesaisti valsts aizsardzÄ«bÄ un aizsardzÄ«bas plÄnošanÄ jau miera laikÄ.
[3] PsiholoÄ£isko aizsardzÄ«bu var definÄ“t kÄ mÄ“rÄ·tiecÄ«gu un plÄnveidÄ«gu pasÄkumu kopumu sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bai pret iekšÄ“ju un ÄrÄ“ju apzinÄtu un neapzinÄtu negatÄ«vu ietekmi un sabiedrÄ«bas vÄ“lmi aizsargÄt valsts stiprinÄšanu.
[4] StratÄ“Ä£iskÄ komunikÄcija ir stratÄ“Ä£iska rÄ«cÄ«ba, kas vÄ“rsta uz valsts (vai konkrÄ“tas institÅ«cijas) stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·u sasniegšanu un tiek interpretÄ“ta kontekstÄ ar tiem, kÄ arÄ«, Ä«stenojot ikvienu iniciatÄ«vu, tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi plÄnota un vadÄ«ta arÄ« tÄs ietekme uz sabiedrÄ«bu un konkrÄ“tu auditoriju.
[5] Ar partnerÄ«bas institÅ«tu tiek saprastas formÄlÄs sadarbÄ«bas attiecÄ«bas starp valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm, privÄtÄ sektora uzņēmumiem, nevalstiskajÄm organizÄcijÄm un citÄm pusÄ“m. TÄ, piemÄ“ram, viens no iespÄ“jamiem partnerÄ«bas formÄtiem ir dažu bruņoto spÄ“ku nodrošinÄjuma funkciju nodošana privÄtÄ sektora uzņēmumiem vai valsts kapitÄlsabiedrÄ«bÄm.
[6] KÄ piemÄ“ru var minÄ“t iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar biedrÄ«bu “Latvijas Sarkanais krusts”, kas partnerÄ«bÄ ar Latvijas valsti sniegtu Latvijas iedzÄ«votÄjiem bezmaksas pirmÄs palÄ«dzÄ«bas kursus un informÄ“tu par citiem svarÄ«giem jautÄjumiem saistÄ«bÄ ar veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bas glÄbšanu krÄ«zes situÄcijÄs.
[7] TÄdi pÄ“tÄ«jumi kÄ Latvijas Ärpolitikas institÅ«ta 2017. gada pÄ“tÄ«jums “PsiholoÄ£iskÄ aizsardzÄ«ba LatvijÄ: ievainojamÄ«bas un iespÄ“jas”, DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskÄs pÄ“tniecÄ«bas centra 2016. gada pÄ“tÄ«jums “SabiedrÄ«bas destabilizÄcijas iespÄ“jamÄ«ba LatvijÄ: potenciÄlie nacionÄlÄs drošÄ«bas apdraudÄ“jumi”, kÄ arÄ« citu autoru veiktie pÄ“tÄ«jumi vai publiskÄs aptaujas, piemÄ“ram, politologa JÄņa Ikstena pÄ“tÄ«jums par Krievijas mediju patÄ“riņu un politisko attieksmi LatvijÄ.