Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts aizsardzÄ«bas koncepcija (VAK), kas tika apstiprināta 2016. gada 16. jÅ«nijā, nosaka, ka valsts uzdevums ir veidot tādu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, kas nodrošina Latvijas kā valsts pastāvÄ“šanu, savlaicÄ«gi atturot, novÄ“ršot un, ja nepieciešams, pārvarot jebkāda veida apdraudÄ“jumus Latvijas valsts suverenitātei un drošÄ«bai.

Esošie drošÄ«bas vides apdraudÄ“jumi ir sarežģīti un pārsniedz tikai un vienÄ«gi militāros izaicinājumus, jo skar tādas jomas kā informācijas vide, kibervide, pilsoniskās sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šana, finanšu sektors un citas. Ä€rvalstu atbalstÄ«ti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vadÄ«ti pasākumi nolÅ«kā destabilizÄ“t vai ietekmÄ“t situāciju kādā valstÄ« un sabiedrÄ«bā ir kļuvuši par mÅ«sdienu realitāti - to pierāda atsevišÄ·u valstu iejaukšanās citu valstu politiskajos procesos, izmantojot ietekmÄ“šanas kampaņas, kiberuzbrukumus un citus nemilitārus lÄ«dzekļus. HibrÄ«dkarš[1] ir kļuvis par dažu valstu ārpolitikas turpinājumu, lai ar nemilitāriem lÄ«dzekļiem panāktu labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jumus savu nacionālo interešu aizstāvÄ«bai ārvalstÄ«s.

Latvijas apdraudÄ“juma lÄ«menis ir sasniedzis tādu sarežģītÄ«bas pakāpi, ka valsts aizsardzÄ«ba tikai ar militāriem lÄ«dzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrÄ«dapdraudÄ“jumu šÄ·autnes. Latvijas valsts aizsardzÄ«bai jābÅ«t visaptverošai un jābalstās visas sabiedrÄ«bas un valsts institÅ«ciju gatavÄ«bā pārvarÄ“t krÄ«zi, noturÄ«bā pret ārÄ“jo ietekmi, kā arÄ« spÄ“jā pretoties un pašatjaunoties pÄ“c izaicinājumiem un krÄ«zÄ“m. Šim nolÅ«kam ir jāpielāgo valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, lai tā balstÄ«tos iedzÄ«votāju un valsts institÅ«ciju savstarpÄ“jā uzticÄ«bā un partnerÄ«bā, kā arÄ« visas sabiedrÄ«bas atbildÄ«gā attieksmÄ“ pret valsti un tās drošÄ«bu.

Latvijā ir Ä«patnÄ“jā iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācij a, kura veidojusies vÄ“sturiski ciešÄ Krievijas Federācijas informācijas vides, politikas, ekonomikas, enerģētikas un citu jomu ietekmÄ“. PÄ“dÄ“jo gadu novÄ“rojumi un notikumi reÄ£ionā rāda, ka Krievijā valdošais nedemokrātiskais politiskais režīms ilgtermiņā nav ieinteresÄ“ts atbalstÄ«t Latvijas suverenitāti, t.i., pieļaut Latvijas neatkarÄ«gu ārpolitiku un iekšpolitiku. Notikumi Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā, kā arÄ« Latvijas attÄ«stÄ«bas virzÄ«ba, kas principu un vÄ“rtÄ«bu ziņā atšÄ·iras no Krievijas, ir pietiekams pamats, lai uzskatÄ«tu, ka Krievija ir interesÄ“ta saglabāt ietekmi Latvijas iekšpolitiskajos procesos.

APRAKSTS

Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, kas dažkārt tiek saukta arÄ« par totālo aizsardzÄ«bu[2], lai arÄ« ir plašÄks koncepts, ir neitrālu valstu izvÄ“le, un tās mÄ“rÄ·is ir nodrošināt valsts aizsardzÄ«bu vienÄ«gi ar pašu resursiem un lÄ«dzekļiem. Latvija kopš 2004. gada ir Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas (NATO) dalÄ«bvalsts, un Latvijas aizsardzÄ«ba tiek nodrošināta, attÄ«stot nacionālās spÄ“jas un piedaloties kolektÄ«vajā aizsardzÄ«bā. NATO ir Latvijas drošÄ«bas garants, un, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu valstÄ«, tā nebÅ«s pretrunā ar NATO kolektÄ«vās aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·iem, plāniem un citām iniciatÄ«vām reÄ£ionā. Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma galvenokārt paredzÄ“ta Latvijas nacionālo atturÄ“šanas spÄ“ju pilnveidošanai, kā arÄ« noturÄ«bas veidošanai pret iespÄ“jamajām krÄ«zÄ“m un bruņoto konfliktu satricinājumiem.

ŠÄdas vai lÄ«dzÄ«gas sistÄ“mas darbojas arÄ« citās pasaules valstÄ«s, kā, piemÄ“ram, Somijā, ŠveicÄ“, SingapÅ«rā un citviet, taču Latvija nevar akli pārņemt citu valstu pieredzi visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidÄ“, jo Latvijai ir atšÄ·irÄ«ga Ä£eopolitiskā situācija - Latvijā pastāv vÄ“sturiski izveidojusies Krievijas ietekme iekšpolitikā un Latvija ir NATO dalÄ«bvalsts. Šie apstākļi paši par sevi izslÄ“dz neitralitāti.

Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma Latvijas izpratnÄ“ ir visu Latvijas iedzÄ«votāju atbildÄ«ga attieksme pret valsti un tās drošÄ«bu. Tās ieviešanas sākotnÄ“jā posmā ir nepieciešams fokusÄ“ties uz šÄdām jomām:

militāro spÄ“ju attÄ«stÄ«ba un aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana;

sadarbÄ«bas sekmÄ“šana starp privāto un publisko sektoru aizsardzÄ«bas jomā;

valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolās un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana;

civilā aizsardzība;

psiholoģiskā aizsardzība[3];

stratēģiskā komunikācija[4];

tautsaimniecības noturība.

Visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma ietver arÄ« citas jomas, kā bruņojuma tehnoloÄ£iskais pārākums un inovācijas, enerģētikas sistÄ“mas drošÄ«ba, iedzÄ«votāju ienākumu drošÄ«ba, politiskā lÄ«derÄ«ba un citas, taču pašlaik sasniedzamajos mÄ“rÄ·os tās neietilpst un netiek atsevišÄ·i izdalÄ«tas visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas sākotnÄ“jā posmā.

Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas mÄ“rÄ·is ir sekmÄ“t iedzÄ«votāju gatavÄ«bu aizstāvÄ“t valsti, radÄ«t priekšnoteikumus krÄ«zes situāciju pārvarÄ“šanai valstÄ«, kā arÄ« nodrošināt valstij svarÄ«gu funkciju - valdÄ«bas darbs, enerģētikas apgāde, veselÄ«ba, apgāde, starptautisko attiecÄ«bu un aizsardzÄ«bas spÄ“ju uzturÄ“šana, iekšÄ“jā drošÄ«ba, valsts ekonomika un infrastruktÅ«ra, psiholoÄ£iskā noturÄ«ba - darbÄ«bu krīžu un citu satricinājumu laikā. Valstiski svarÄ«gu funkciju darbÄ«bu nodrošina plānošanas, koordinÄ“šanas un partnerÄ«bas sistÄ“mu izveidošana starp valsts institÅ«cijām, privāto sektoru, NVO un iedzÄ«votājiem.

Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas uzdevums ir katrai valsts institÅ«cijai noteikt konkrÄ“tus uzdevumus un lomu valsts aizsardzÄ«bā, kā arÄ« izveidot ciešÄku saikni starp Latvijas iedzÄ«votājiem, uzņēmÄ“jiem, NVO un valsts pārvaldes institÅ«cijām, lai mazinātu neuzticÄ«bas plaisu starp iedzÄ«votājiem un valsts pārvaldi, kā arÄ« pašu iedzÄ«votāju vidÅ«. SvarÄ«ga ir savstarpÄ“ja uzticÄ«ba, kas palÄ«dz veidot ciešÄkus kontaktus starp cilvÄ“kiem dažādos lÄ«meņos, kā arÄ« partnerÄ«ba starp privāto tiesÄ«bu subjektiem un valsts pārvaldes institÅ«cijām, lai uzticÄ«ba balstÄ«tos personiskajās un lÄ«gumiskajās attiecÄ«bās.

TERMIÅ…I UN DETALIZÄ’TS JOMU APRAKSTS

Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešana valstÄ« ir process ar uzdevumiem Ä«stermiņā, vidÄ“jā termiņā un ilgtermiņā. Provizoriski ieviešanas procesu var atspoguļot šÄdi:

Termiņš

Uzdevums

Īstermiņā

(2019.-2021. gads)

Militāro spÄ“ju attÄ«stÄ«ba un aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana (Nacionālo bruņoto spÄ“ku (NBS) spÄ“ju attÄ«stÄ«ba, pretošanās doktrÄ«na, Zemessardzes (ZS) lomas palielināšana, rezerves karavÄ«ru apmācÄ«ba, NBS spÄ“ju pilnveidošana, divÄ“jāda lietojuma infrastruktÅ«ras plānošana);

sadarbÄ«bas sekmÄ“šana starp privāto un publisko sektoru aizsardzÄ«bas jomā (vietÄ“jās ražošanas attÄ«stÄ«ba, dažu NBS atbalsta funkciju nodošana civilajam sektoram, sabiedrÄ«bas pārstāvju apmācÄ«ba);

valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolās un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana (Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bu ieviešana Latvijas skolās, semināri skolotājiem, skolÄ“nu brÄ«vā laika plānošana);

civilā aizsardzÄ«ba (iedzÄ«votāju apmācÄ«ba pildÄ«t civilās aizsardzÄ«bas funkcijas krÄ«zes gadÄ«jumos un spÄ“ja pašatjaunoties pÄ“c tiem; informācija, zināšanas un iemaņas par to, ko darÄ«t krÄ«zes vai militārā konflikta gadÄ«jumā);

psiholoÄ£iskā aizsardzÄ«ba (iedzÄ«votāju noturÄ«ba pret apzinātu un neapzinātu ietekmi no ārpuses uz informācijas un publisko vidi, spÄ“ja saglabāt racionālu domāšanu un lÄ“mumu pieņemšanu, kritiskās domāšanas veicināšana);

stratÄ“Ä£iskā komunikācija (valsts vienota komunikācija, lai stiprinātu pārliecÄ«bu par valsts pastāvÄ“šanas mÄ“rÄ·i, attÄ«stÄ«bas virzienu, ārpolitiskajām izvÄ“lÄ“m);

tautsaimniecÄ«bas noturÄ«ba pret krÄ«zÄ“m (tautsaimniecÄ«bas mobilizācija, tautsaimniecÄ«bas preču rezerves krājumu veidošana, pasākumi ekonomisko krīžu seku mazināšanai un iedzÄ«votāju labklājÄ«bas nosargāšanai, pamatfunkciju nodrošināšana tautsaimniecÄ«bas pastāvÄ“šanai krÄ«zes laikā).

KonkrÄ“tu uzdevumu noteikšana valsts pārvaldes institÅ«cijām visaptverošas

valsts aizsardzÄ«bas kontekstā, visu valsts institÅ«ciju un citu pušu lomas un

vietas noteikšana valsts aizsardzÄ«bā.

Vidējā termiņā

(2021.-2024. gads)

IepriekšÄ“jo uzdevumu turpinājums, kā arÄ« lÄ“mumu pieņemšanas un plānošanas sistÄ“mas izveide valsts un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«.

Uzdevums - pašvaldÄ«bu un nacionālajā lÄ«menÄ« izstrādāt lÄ“mumu pieņemšanas mehānismu, kura ietvaros tiktos amatpersonas, privātpersonas, pašvaldÄ«bu pārstāvji, NVO pārstāvji, uzņēmÄ“ji, eksperti un citas personas, lai koordinÄ“tu visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas gatavÄ«bu reaģēt uz iespÄ“jamām krÄ«zÄ“m vai satricinājumiem. ŠÄ«s darbÄ«bas laikā tiktu pieņemti lÄ“mumi par mācÄ«bām, dažādu sistÄ“mu testÄ“šanu, sagatavotÄ«bas pārbaudi un citiem pasākumiem, kas koordinÄ“jošÄs grupas ieskatā varÄ“tu kļūt par Latvijas drošÄ«bas vai konkrÄ“tu reÄ£ionu izaicinājumiem nākotnÄ“. ŠÄ« procesa mÄ“rÄ·is bÅ«tu ne tikai apsteidzoša rÄ«cÄ«ba, gatavojoties krÄ«zÄ“m, bet arÄ« iesaistÄ«to pušu

savstarpÄ“jas uzticÄ«bas veidošana.

Ilgtermiņā

(pēc 2024. gada)

IepriekšÄ“jo uzdevumu turpinājums un partnerÄ«bas institÅ«ta[5] izveide ar Latvijas uzņēmÄ“jiem, NVO un citām valsts pārvaldes institÅ«cijām.

Uzdevums - nodrošināt partnerÄ«bas institÅ«ta izveidi Latvijā, kas satuvinātu valsts pārvaldes institÅ«cijas, NBS un privātā sektora pārstāvjus nepieciešamÄ«bā sniegt pakalpojumus un kopÄ«gi darboties valsts aizsardzÄ«bas funkciju plānošanā un nodrošināšanā. IesaistÄ«tajām pusÄ“m jāparedz sava vieta valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mā, tām jāpilda noteikti uzdevumi un pienākumi.

Militāro spÄ“ju attÄ«stÄ«ba un aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana (AizsardzÄ«bas ministrija, NBS)

Latvijas militārā aizsardzÄ«ba balstās NBS spÄ“jā nodrošināt Latvijas neatkarÄ«bu, teritoriālo nedalāmÄ«bu un suverenitāti ar militārajiem lÄ«dzekļiem bruņota konflikta gadÄ«jumā. Pašlaik NBS prioritārā ir Speciālo uzdevumu, militāro inženieru, pretgaisa aizsardzÄ«bas, izlÅ«košanas, komandvadÄ«bas, mehanizācijas, netiešÄ uguns atbalsta un citu spÄ“ju nodrošināšana. NBS vidÄ“jā termiņā un ilgtermiņā attÄ«stāmās spÄ“jas ir aprakstÄ«tas NBS attÄ«stÄ«bas plānā, kā arÄ« detalizÄ“tāk tiks minÄ“tas 2020. gada Valsts aizsardzÄ«bas koncepcijā.

AizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£ija ir veids, kādā NBS veic Latvijas militāro aizsardzÄ«bu. AizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£iju pilnveidošana ir AizsardzÄ«bas ministrijas (AM) un NBS atbildÄ«ba. Jau tagad norisinās darbs pie NBS personālsastāva palielināšanas un ZS lomas paaugstināšanas. Tiek veidotas jaunas ZS vienÄ«bas un nodrošināts zemessargu personÄ«gais ekipÄ“jums. Tāpat šÄ« joma paredz arÄ« Latvijas kritiskās infrastruktÅ«ras aizsardzÄ«bu, valsts pārvaldes institÅ«ciju militārās aizsardzÄ«bas plānus, piegāžu drošÄ«bu, drošu komunikācijas tÄ«klu uzturÄ“šanu un citus uzdevumus.

Latvijas militārā aizsardzÄ«ba tostarp balstās psiholoÄ£iskā gatavÄ«bā pretoties okupācijas varai un savlaicÄ«gi stiprināt vājākos pretošanās Ä·Ä“des posmus. Tā paredz visas valdÄ«bas un sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanos, lai katrs Latvijas iedzÄ«votāj s zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustÄ«bā. Pretošanās metožu izmantošana NBS ir viens no valsts aizsardzÄ«bas veidiem, jo pastāv risks krÄ«zes vai militārā konflikta gadÄ«jumā zaudÄ“t likumÄ«gās varas kontroli pār daļu vai visu Latvijas teritoriju. SavlaicÄ«ga infrastruktÅ«ras izbÅ«ve, paredzot tās divÄ“jādu izmantojumu krÄ«zes vai konflikta laikā, ir atbildÄ«ga pieeja, plānojot un izstrādājot valsts aizsardzÄ«bas un pretošanās modeļus.

Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas militārā komponente ir neatņemama sistÄ“mas daļa, jo spÄ“j nodrošināt ne tikai valsts aizsardzÄ«bu ar militāriem lÄ«dzekļiem, bet arÄ« sniedz iespÄ“ju cilvÄ“kiem iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bas procesos. Profesionālo karavÄ«ru un ZS skaita palielināšana ir viena no 2016. gada VAK prioritātÄ“m, kuru nepieciešams uzturÄ“t nākotnÄ“. Tāpat jāparedz citi mehānismi, kā Latvijas pilsoņi varÄ“tu iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bas procesos.

SadarbÄ«bas sekmÄ“šana starp privāto un publisko sektoru aizsardzÄ«bas jomā (visas valsts pārvaldes institÅ«cijas)

SvarÄ«ga ir visu valsts pārvaldes institÅ«ciju savstarpÄ“jā sadarbÄ«ba aizsardzÄ«bas jautājumu koordinÄ“šanā. Jau tagad Nacionālās drošÄ«bas likuma 23. panta 2. punkts nosaka, ka ministrijas prognozÄ“ un plāno apdraudÄ“jumu novÄ“ršanu savās nozarÄ“s. Tāpat VAK 31. punkts nosaka, ka valsts pārvaldes institÅ«cijas ir atbildÄ«gas par apdraudÄ“juma identificÄ“šanu un pārvarÄ“šanu katra savā nozarÄ“.

Taču VAK uzdevumu izpildes pārskatÄ«šanas procesā ir konstatÄ“ts, ka ne visām valsts pārvaldes institÅ«cijām ir izstrādāti rÄ«cÄ«bas plāni apdraudÄ“jumu pārvarÄ“šanai. Tas liecina par koordinÄ“jošu darbÄ«bu nepieciešamÄ«bu valsts pārvaldes institÅ«cijās, iespÄ“jams, paredzot arÄ« atsevišÄ·u nacionāla lÄ«meņa risku vadÄ«šanas mehānismu izveidi.

Latvijas sabiedrÄ«bai jājÅ«t aizsardzÄ«bas nozares un NBS klātbÅ«tne ne tikai publiskajā telpā un publiskajos pasākumos, bet arÄ« formālajās attiecÄ«bās starp NBS un citām valsts pārvaldes institÅ«cijām, privāto sektoru, NVO un citām iesaistÄ«tajām pusÄ“m. Jānosaka atsevišÄ·u NVO loma valsts aizsardzÄ«bā, un tās jāiesaista aizsardzÄ«bas plānošanas procesā. ŠÄdā lÄ«dzdalÄ«bā valsts pārvaldei jābÅ«t proaktÄ«vai, uzrunājot atsevišÄ·as NVO.

Valsts pārvaldes institÅ«cijām jāpiedāvā sabiedrÄ«bas pašorganizÄ“šanās modeļi, kas balstÄ«tos brÄ«vprātÄ«bā un vÄ“lmÄ“ iesaistÄ«ties krÄ«zes un kara pārvarÄ“šanas pasākumos nacionālā un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«. Tas paredz arÄ« atsevišÄ·u valsts pārvaldes institÅ«ciju iniciatÄ«vu izstrādāt šÄdus modeļus. ZS klātesamÄ«ba pašvaldÄ«bas pasākumos un procesos varÄ“tu nodrošināt labāku civilmilitāro saikni starp aizsardzÄ«bas nozari un vietÄ“jo pašvaldÄ«bu iedzÄ«votājiem. TādÄ“jādi ZS lielā mÄ“rā var veicināt uzticÄ«bu konkrÄ“tiem zemessargiem, kā arÄ« piedāvāt ZS iesaistes un atbalsta mehānismus pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«.

Katru gadu izlases veidā jānodrošina aizsardzÄ«bas mācÄ«bu kurss dažādu sabiedrÄ«bas grupu pārstāvjiem - sabiedrÄ«bas domu lÄ«deriem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, pašvaldÄ«bu pārstāvjiem, NVO pārstāvjiem un citiem. ŠÄds kurss dažu nedēļu garumā veicinātu sabiedrÄ«bas pārstāvju izpratni par valstÄ« notiekošajiem procesiem aizsardzÄ«bas nozarÄ“ un fokusÄ“tos uz tādām tÄ“mām kā krÄ«zes vadÄ«ba, komunikācija, aizsardzÄ«bas aktualitātes, drošÄ«ba kibervidÄ“, cilvÄ“kdrošÄ«ba un citiem jautājumiem.

JāidentificÄ“ Latvijas NVO, kas bÅ«tu gatavas uzņemties lielāku lomu valsts aizsardzÄ«bas stiprināšanā, pildot dažādas sabiedrÄ«bai svarÄ«gas funkcijas. Valstij, izmantojot partnerÄ«bu ar NVO, jānodrošina iedzÄ«votāju izglÄ«tošana un tādu iemaņu iegÅ«šana kā, piemÄ“ram, pirmās palÄ«dzÄ«bas sniegšana, rÄ«cÄ«ba dabas katastrofu vai pilsÄ“tas civilās trauksmes un apziņošanas sistÄ“mas darbÄ«bas laikā, sabiedriskās kārtÄ«bas nodrošināšana atsevišÄ·os rajonos un laika posmos saistÄ«bā ar iespÄ“jamo dabas katastrofu seku likvidÄ“šanu, kā arÄ« sabiedrÄ«bas informÄ“šana par rÄ«cÄ«bu krÄ«zes gadÄ«jumos utt.[6]

Tikpat bÅ«tiska ir privātā sektora iesaiste valsts aizsardzÄ«bas stiprināšanā un skaidri noteikti un abām pusÄ“m saprotami sadarbÄ«bas mehānismi. Jau 2016. gada AizsardzÄ«bas ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta informatÄ«vajā ziņojumā “Par aizsardzÄ«bas nozares sadarbÄ«bas stiprināšanu ar Latvijas aizsardzÄ«bas un drošÄ«bas industriju” tika uzsvÄ“rta tādas aizsardzÄ«bas industrijas izveidošana un pastāvÄ“šana, kas spÄ“j sniegt praktisku ieguldÄ«jumu NBS noteikto miera, krÄ«zes un kara laika uzdevumu risināšanā un mazina NBS piegāžu drošÄ«bas riskus.

Apstiprinot 2017. gadā Saeimā grozÄ«jumus AizsardzÄ«bas un drošÄ«bas jomas iepirkumu likumā tika noteikts jauns likuma izņēmums tādu preču un pakalpojumu piegādei, ja no to piegāžu drošÄ«bas ir atkarÄ«gas bÅ«tiskas nacionālās drošÄ«bas intereses un NBS spÄ“ja veikt ārÄ“jos normatÄ«vajos aktos noteiktos uzdevumus. TādÄ“jādi tika sperts bÅ«tisks solis Latvijas aizsardzÄ«bas industrijas potenciālās lomas stiprināšanā valsts aizsardzÄ«bas kontekstā. Papildus tam, AM jānosaka aizsardzÄ«bas industrijas stratÄ“Ä£iskie sadarbÄ«bas partneri valsts aizsardzÄ«bai bÅ«tiskās jomās, tādÄ“jādi ne tikai stiprinot aizsardzÄ«bas jomas preču un pakalpojumu piegāžu drošÄ«bu, bet arÄ« skaidri un nepārprotami attÄ«stot Latvijas aizsardzÄ«bas industrijas un valsts sadarbÄ«bas mehānismu, tai skaitā nosakot aizsardzÄ«bas industrijas pienākumus un uzdevumus visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mā.

Valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolas un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana (IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija un citas valsts pārvaldes institÅ«cijas)

Jau no sākumskolas jāveicina atbildÄ«gās attieksmes veidošanos pret Latviju kā valsti, pret Latvijas iedzÄ«votājiem un valsts drošÄ«bu. Tas paredz kritiskās domāšanas attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« darbu ar skolotājiem konkrÄ“to kompetenču veicināšanai skolÄ“nos. Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«ba Latvijas skolās ir pirmais solis tam, lai koordinÄ“ti un visaptveroši strādātu pie šÄdas atbildÄ«gās attieksmes veidošanas.

SvarÄ«gs apstāklis ir starp valsts pārvaldi un sabiedrÄ«bu esošÄs plaisas mazināšana un uzticÄ«bas veicināšana valsts pārvaldei. Lai to nodrošinātu, ir jāveic izglÄ«tojošais un skaidrojošais darbs dažādu nozaru pārstāvjiem, kurā, izmantojot tiešÄs komunikācijas lÄ«dzekļus (semināri, konferences, diskusijas) izglÄ«tÄ«bas nozares pārstāvji, plašsaziņas lÄ«dzekļu pārstāvji, lielo un vidÄ“jo uzņēmumu pārstāvji, kā arÄ« pašvaldÄ«bas un citu valstij bÅ«tisko nozaru pārstāvji tiktu informÄ“ti par valsts aizsardzÄ«bas jautājumiem, katras nozares vietu, lomu un atbildÄ«bu visaptverošÄs aizsardzÄ«bas kontekstā. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt sadarbÄ«bas formātus gan ar izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m, gan civilajām nozarÄ“m, ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiktu nodrošināta atgriezeniskā saite. TādÄ“jādi par valsts aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu atbildÄ«gās institÅ«cijas saņemtu sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas, vÄ“rtÄ“jumu un priekšlikumus par to, kā veidojama un attÄ«stāma visaptverošÄ valsts aizsardzÄ«ba kopumā.

Papildus tam nepieciešams izstrādāt atsevišÄ·u koncepciju, kādā veidā visaptverošÄs valsts aizsardzÄ«bas jautājums un valstiskums tiek integrÄ“ts augstākajā izglÄ«tÄ«bā, lai radÄ«tu studÄ“jošajos interesi un motivāciju apgÅ«t zināšanas par visaptverošo valsts aizsardzÄ«bu un iesaistÄ«ties tajā. Savukārt attiecÄ«bā uz zinātni nepieciešams izveidot pastāvÄ«gu valsts pasÅ«tÄ«jumu, lai dažādās pÄ“tniecÄ«bas jomās sākot ar sociālajām zinātnÄ“m un beidzot ar eksaktajām un inženierzinātnÄ“m tiktu sagatavota platforma nacionālajām inovācijām valsts aizsardzÄ«bā.

Civilā aizsardzÄ«ba (Iekšlietu ministrija, AizsardzÄ«bas ministrija, LabklājÄ«bas ministrija un citas valsts pārvaldes institÅ«cijas)

Viens no civilās aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·iem ir iedzÄ«votāju informÄ“tÄ«ba, kā arÄ« pašu iedzÄ«votāju zināšanas un iemaņas par to, ko darÄ«t krÄ«zes vai militārā konflikta laikā, lai sabiedrÄ«ba bÅ«tu gatava funkcionÄ“t krÄ«zes apstākļos. Jāveicina cilvÄ“ku drošumspÄ“ja jeb pielāgošanas spÄ“ja mainÄ«giem apstākļiem.

Valsts institÅ«cijām jāveic aptauja par riska apstākļiem sabiedrÄ«bā, lai noskaidrotu problÄ“mas un pÄ“c tam proaktÄ«vi rÄ«kotos, lÄ«dz tās tiktu atrisinātas. Tā, piemÄ“ram, aptauja par riskiem var noskaidrot cilvÄ“ku uzskatus par veselÄ«bas nozari, pārtikas drošÄ«bu, dzeramā Å«dens pieejamÄ«bu un citiem jautājumiem, kas skar iedzÄ«votāju personÄ«go drošÄ«bu. Tāpat jāparedz un jāizmÄ“Ä£ina konkrÄ“ta un koordinÄ“ta valsts pārvaldes institÅ«ciju rÄ«cÄ«ba krÄ«zes gadÄ«jumos, piemÄ“ram: trauksmes izziņošana, radio darbÄ«bas nodrošināšana un Ä«sziņu izsÅ«tÄ«šana iedzÄ«votājiem.

Civilās aizsardzÄ«bas priekšnoteikums ir savlaicÄ«gi sagatavoties sabiedrÄ«bas, civilās infrastruktÅ«ras un valsts svarÄ«gu funkciju darbÄ«bas nodrošināšanai krÄ«zes un kara laikā. Tas paredz konkrÄ“to amatu un profesiju grupu statusa nostiprināšanu normatÄ«vajos aktos, lai nodrošinātu šÄdu personu nepārtrauktu pienākumu pildÄ«šanu arÄ« mobilizācijas laikā.

Å…emot vÄ“rā citu valstu praksi, kā arÄ« militāro konfliktu raksturu, nepieciešams apsvÄ“rt iespÄ“ju bÅ«vÄ“t publiskus patvÄ“rumus (bunkurus) sabiedriskajās vietās vai jaunceltnÄ“s, lai savlaicÄ«gi nodrošinātu spÄ“ju valsts iedzÄ«votājiem atrast un sasniegt drošas vietas. Tāpat jāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“ja un nepieciešamÄ«ba veikt citas darbÄ«bas, kas ļautu savlaicÄ«gi pielāgot publisko infrastruktÅ«ru krÄ«zes situāciju pārvarÄ“šanai.

Jāveicina apziņa, ka valsts pārvaldes institÅ«cijām nav ekskluzÄ«vu iespÄ“ju nodrošināt visu valsts iedzÄ«votāju aizsardzÄ«bu krÄ«zes vai kara pirmajās stundās vai pat dienās. Tas nozÄ«mÄ“ valsts iedzÄ«votāju atbildÄ«bu par sevi, savām Ä£imenÄ“m un tuviniekiem sākotnÄ“jā krÄ«zes vai kara posmā. Valsts atbildÄ«ba ir piedāvāt sabiedrÄ«bai konkrÄ“tus pašorganizÄ“šanās modeļus, lai iedzÄ«votāji zinātu un spÄ“tu rÄ«koties atbilstoši savai pārliecÄ«bai, taču iedzÄ«votāju galvenais uzdevums ir spÄ“t pašorganizÄ“ties un pārvarÄ“t atsevišÄ·us krÄ«zes vai kara posmus.

Ne mazāk svarÄ«ga ir brÄ«vprātÄ«ga vÄ“lme iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bā, veicot civilās aizsardzÄ«bas aktivitātes un pildot atsevišÄ·as funkcijas. JāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“ja nodrošināt interesentiem brÄ«vprātÄ«gu iesaisti, piemÄ“ram, Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienestā brÄ«vprātÄ«gā ugunsdzÄ“sÄ“ja statusā.

Psiholoģiskā aizsardzība (Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un citas valsts pārvaldes institūcijas)

Nodrošinot Latvijas sabiedrÄ«bas psiholoÄ£isko aizsardzÄ«bu, jādomā par Latvijas iedzÄ«votāju noturÄ«bu pret negatÄ«vām informācijas kampaņām un psiholoÄ£iskajām operācijām pret valsti, vispārÄ“jo lietu stāvokli valstÄ«, atsevišÄ·iem notikumiem utt. Jāstiprina sabiedrÄ«bas pārliecÄ«ba par esošÄ dzÄ«vesveida saglabāšanu un aizstāvÄ“šanu. Liela nozÄ«me ir informācijas videi un pasākumiem, izplatot Latvijā vienotu vÄ“stÄ«jumu par valsts nākotni un kopÄ«giem mÄ“rÄ·iem.

PsiholoÄ£isko aizsardzÄ«bu vairo vienota sabiedrÄ«ba - tā spÄ“j mazināt iekšÄ“jo konfliktu iespÄ“jamÄ«bu valstÄ«. SabiedrÄ«ba, kuru vieno piederÄ«ba savai valstij, nevis konkrÄ“tai etniskajai grupai, spÄ“j nepakļauties provokācijām un vairāk fokusÄ“ties visas valsts aizsardzÄ«bai, neļaujoties pretnostatÄ«jumam starp nacionalitātÄ“m. Tautas garÄ«gā vienotÄ«ba var bÅ«t izšÄ·irošs apstāklis, kas nosaka kara iznākumu un tautas gatavÄ«bu stāties pretÄ« izaicinājumiem.

SvarÄ«ga ir arÄ« Latvijas iedzÄ«votāju pilsoniskā aktivitāte, kas ir priekšnoteikums sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai valsts politiskajos un sabiedriskajos procesos. Pilsoniskā aktivitāte nozÄ«mÄ“ pilsoņu lielāku interesi par valstÄ« notiekošajiem procesiem, kā arÄ« atbildÄ«bas uzņemšanos dažādu procesu neveiksmÄ«gas attÄ«stÄ«bas gadÄ«jumā.

KrÄ«zes un kara laikā kļūst svarÄ«ga atsevišÄ·u sabiedrisko institÅ«ciju, tādu kā baznÄ«ca, loma iedzÄ«votāju psiholoÄ£iskajā noturÄ«bā pret grÅ«tÄ«bām un izaicinājumiem un to pārvarÄ“šanā. Ir jānosaka baznÄ«cas loma, kā arÄ« jānodrošina tās darbÄ«ba krÄ«zes un kara laikā, lai valsts iedzÄ«votāji turpinātu reliÄ£iskos rituālus un rastu mierinājumu reliÄ£ijā, kuras loma kļūst izteikti nozÄ«mÄ«ga cilvÄ“kiem, kuri nonākuši emocionālās un fiziskās grÅ«tÄ«bās.

Stratēģiskā komunikācija (Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra un ikvienas valsts pārvaldes institūcijas atbildība)

MÅ«sdienās bÅ«tiska ir valsts un ikvienas valsts pārvaldes institÅ«cijas stratÄ“Ä£iskā komunikācija, kas vÄ“rsta uz valsts iedzÄ«votāju rÄ«cÄ«bas un lÄ“mumu pieņemšanas vadÄ«bu. Valsts komunikācijā ar sabiedrÄ«bu jāveido stāsti un to interpretācija, kas ļautu iedzÄ«votājiem izveidot emocionālus priekšstatus par konkrÄ“to tÄ“mu. Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas kontekstā svarÄ«ga kļūst kompetencÄ“s balstÄ«ta lÄ«derÄ«ba. SvarÄ«gi ir visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas informācijas kampaņā iesaistÄ«t sabiedrÄ«bas lÄ«derus, kas skaidrotu aizsardzÄ«bas sistÄ“mas nozÄ«mi un nepieciešamÄ«bu.

Valsts komunikācijā un publiskajos pasākumos jāstiprina nacionālās nepārtrauktÄ«bas ideja, ka Latvija ir pastāvÄ“jusi un turpinās pastāvÄ“t nākotnÄ“. NepārtrauktÄ«bu, kā daļu no valsts aizsardzÄ«bas, veido cilvÄ“ku ticÄ«ba notiekošajiem procesiem, dalÄ«ba publiskajos pasākumos, kultÅ«ras un vÄ“stures tradÄ«ciju saglabāšana un to publiska vairošana. Nacionālo nepārtrauktÄ«bu veido arÄ« valsts komunikācija krīžu un iespÄ“jamās valsts varas zaudÄ“šanas gadÄ«jumos. GadÄ«jumā, ja Latvija zaudÄ“ suverenitāti ārvalstu ietekmes dēļ, bÅ«tiski ir saglabāt komunikācijas kanālus ar starptautisko kopienu un Latvijas teritorijā esošajiem iedzÄ«votājiem, tādÄ“jādi vairojot pārliecÄ«bu par valsts pastāvÄ“šanas turpināšanos.

Ilgtermiņā jāveicina informācijas vides noturÄ«ba pret citu valstu izplatÄ«tiem negatÄ«viem vÄ“stÄ«jumiem par Latviju. Jāvada viedokļu veidošanas process, kas balstās kritiskajā domāšanā un informācijas pieejamÄ«bā. EsošÄ pÄ“tnieciskā bāze[7] norāda uz Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļu lielo ietekmi uz atsevišÄ·o iedzÄ«votāju viedokļu veidošanos Latvijā. Jāveicina Latvijas plašsaziņas lÄ«dzekļu, kā valstÄ« svarÄ«gākās informācijas platformas, standartu un kopÄ“jā lÄ«meņa attÄ«stÄ«ba, lai nepieļautu nepatiesas un nepārbaudÄ«tas informācijas izplatÄ«šanu, kas maldina sabiedrÄ«bu par notikumiem un procesiem Latvijā un ārvalstÄ«s. Jāatbalsta sabiedrisko mediju darbÄ«ba, uzlabojot to kvalitāti un spÄ“ju uzrunāt visus Latvijas iedzÄ«votājus, kā an zinātniskā žurnālistika valstÄ«.

TautsaimniecÄ«bas noturÄ«ba pret krÄ«zÄ“m (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija)

Latvijas iedzÄ«votāji rÅ«pÄ“jas par savu ekonomisko un sociālo stāvokli, garantijām un nākotnes vÄ«ziju. Valsts tautsaimniecÄ«bas satricinājumi varÄ“tu graut cilvÄ“ku pārliecÄ«bu, ka Latvijā viņi var justies pasargāti un droši. NoturÄ«gās tautsaimniecÄ«bas mÄ“rÄ·is ir nodrošināt valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbÄ«bu krīžu un kara laikā.

Veicinot atbildÄ«gu attieksmi pret valsts drošÄ«bu, jāparedz nacionālo rezerves krājumu veidošana pirmās nepieciešamÄ«bas precÄ“m, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju darbÄ«bu vismaz triju nedēļu laikā pÄ“c krÄ«zes iestāšanas. Tāpat jāizveido nepieciešamo preču saraksts, kuru izplatÄ«t Latvijas iedzÄ«votājiem, lai viņi varÄ“tu savlaicÄ«gi sagatavot personÄ«gos krājumus krÄ«zes gadÄ«jumiem. ŠÄdām personÄ«gajām rezervÄ“m vajadzÄ“tu nodrošināt iedzÄ«votāju iztiku vismaz vienas nedēļas garumā autonomā režīmā.

IedzÄ«votāju finansiālo drošÄ«bu veido darba devÄ“ju spÄ“ja nodrošināt uzņēmumu darbÄ«bu arÄ« krÄ«zes un kara gadÄ«jumā. Latvijas uzņēmumiem jārÅ«pÄ“jas par savu nodarbināto drošÄ«bu krÄ«zes un kara laikā, savukārt Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk par 250 cilvÄ“kiem, jānodrošina uzņēmuma pamatfunkciju darbÄ«ba krÄ«zes un kara gadÄ«jumā, turpinot valsts ekonomikas funkcionÄ“šanu, nepieciešamo preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. AM ir jāuzņemas vadošÄ loma darbā ar Latvijas lielajiem uzņēmumiem, lai informÄ“tu tos par nacionālās drošÄ«bas aktualitātÄ“m, kā arÄ« kopÄ«gi noteiktu uzņēmumu lomu un vietu valsts aizsardzÄ«bā.

Valsts tautsaimniecÄ«bas noturÄ«ba un stabilitāte ir priekšnoteikums tautsaimniecÄ«bas darbÄ«bai arÄ« krÄ«zes un kara gadÄ«jumā. Pašlaik Latvijā nav izstrādāts rÄ«cÄ«bas plāns, ņemot vÄ“rā tautsaimniecÄ«bas iespÄ“jas un atbildÄ«bas sadalÄ«jumu starp privāto un publisko sektoru. TādÄ“jādi bÅ«tu jānosaka atbildÄ«gā valsts pārvaldes institÅ«cija valstÄ«, kā arÄ« atbildÄ«bas sadalÄ«jums privātajā sektorā, lai koordinÄ“ti vadÄ«tu tautsaimniecÄ«bu krÄ«zes un kara apstākļos.

REZULTÄ€TI

Īstenojot visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanu Latvijā:

valsts pārvaldes institūcijām ir noteikti uzdevumi un loma valsts aizsardzības sistēmā savā atbildības jomā;

Latvijas pašvaldÄ«bas, NVO, uzņēmumi, Latvijas iedzÄ«votāji un citas iesaistÄ«tās puses izprot savu vietu un lomu valsts aizsardzÄ«bā;

pastāv plānošanas un lÄ“mumu pieņemšanas mehānismi nacionālajā un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«, lai savlaicÄ«gi noteiktu un pārvarÄ“tu iespÄ“jamo krÄ«zi noteiktā jomā;

ir izveidots partnerības institūts, kas paredz līgumtiesisku sadarbību starp valsts pārvaldes institūcijām, aizsardzības nozari, uzņēmējiem un NVO;

ir paredzÄ“ti mehānismi un ir sadalÄ«tas atbildÄ«bas lomas, kā nodrošināt valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbÄ«bu iespÄ“jamo krīžu un kara laikā;

Latvijas iedzÄ«votāji izjÅ«t atbildÄ«bu par savu valsti un atbildÄ«gi izturas pret valsts aizsardzÄ«bu, apzinoties savu lomu tajā, kā arÄ« vÄ“lās iesaistÄ«ties valsts aizsardzÄ«bas stiprināšanā;8

Latvijas sabiedrÄ«ba ir noturÄ«ga pret psiholoÄ£isko ietekmi un dezinformāciju publiskajā telpā, tā ir kritiski domājoša;

Latvijas sabiedrÄ«ba spÄ“j pašorganizÄ“ties, lai risinātu gan vietÄ“jā, gan valsts lÄ«meņa problÄ“mas, izmantojot valsts piedāvātas pašorganizÄ“šanās iespÄ“jas un modeļus.

SECINÄ€JUMI

Reaģējot uz drošÄ«bas vides izmaiņām, kā an ievÄ“rojot Latvijas apdraudÄ“juma mainÄ«go raksturu, jāveido tāda valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, kura ietver ne tikai valsts aizsardzÄ«bas jomas vai valsts pārvaldes institÅ«cijas, bet arÄ« privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, NVO, iedzÄ«votājus un citas personas.

ŠÄda visaptveroša pieeja valsts aizsardzÄ«bai spÄ“j ilgtermiņā nodrošināt Latvijas iedzÄ«votāju atbildÄ«gu attieksmi pret valsti un tās drošÄ«bu, mazināt plaisu starp iedzÄ«votājiem un valsts pārvaldes institÅ«cijām, kā arÄ« novÄ“rst šÄ·elšanos Latvijas iedzÄ«votāju vidÅ«.

Visaptverošai valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mai ir potenciāls izveidoties par sistÄ“mu, kas balstÄ«ta iesaistÄ«to pušu uzticÄ«bā un partnerÄ«bā un vÄ“rsta uz ciešu to sadarbÄ«bu, ļauj ot ilgtermiņā nodrošināt valsts pārvaldes institÅ«ciju un visu iedzÄ«votāju gatavÄ«bu pārvarÄ“t krÄ«zes un apdraudÄ“jumus un stāties pretÄ« valsts drošÄ«bas izaicinājumiem.

PRIEKŠLIKUMI

Visām ministrijām, Valsts kancelejai, Pārresoru koordinācijas centram, Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bai, Latvijas Darba devÄ“ju konfederācijai veikt izpÄ“ti par nepieciešamo rÄ«cÄ«bu un esošajiem problÄ“mjautājumiem visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanā savās atbildÄ«bas jomās, balstoties uz šajā informatÄ«vajā ziņojumā minÄ“to sistÄ“mas aprakstu. Veicot izpÄ“ti, ieteicams iesaistÄ«t pÄ“c iespÄ“jas plašÄku sabiedrÄ«bas loku publiskajās diskusijās vai citos darba konsultatÄ«vajos formātos.

ŠÄdi kvalitatÄ«vi vÄ“rtÄ“jumi iespÄ“jami Latvijā veiktajās sabiedriskās domas aptaujās par valsts aizsardzÄ«bas jautājumiem. Sākot ar 2019. gadu, aptaujā uzdotos jautājumus var papildināt ar jautājumiem, kas ļauj labāk novÄ“rtÄ“t iedzÄ«votāju psiholoÄ£isko attieksmi pret valsti, vÄ“rtÄ«bām, dzÄ«ves stilu utt.

Kā piemÄ“ru var minÄ“t attÄ“lā redzamo 2017. gadā SKDS uzdoto jautājumu par to, vai cilvÄ“ki ir domājuši par to, ko viņi darÄ«tu, ja Latvijā notiktu militārs iebrukums. Atbilde norāda uz aptaujas respondentu atbildÄ«gu valsts aizsardzÄ«bas vÄ“rtÄ“jumu.

"Domājot par bruņota iebrukuma iespÄ“ju Latvijā, cilvÄ“ki reaģē atšÄ·irÄ«gi - vieni tādam jau tagad gatavojas reāli, bet citi par tādu vispār nav domājuši. Kā tas ir ar Jums - vai JÅ«s esat domājis par to, ko darÄ«tu, ja Latvijā notiktu bruņots militārs iebrukums?"

Visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m nosÅ«tÄ«t savu izvÄ“rtÄ“jumu un rÄ«cÄ«bpolitikas priekšlikumus AizsardzÄ«bas ministrijai lÄ«dz 2019. gada 1. augustam.

Valsts kancelejai, veicot izpÄ“ti par visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas ieviešanu valstÄ«, aicināt nevalstiskās organizācijas, sociālos partnerus un citus sabiedrÄ«bas pārstāvjus sniegt priekšlikumus savu kompetenču jomās.

Izstrādāt un ieviest aizsardzÄ«bas mācÄ«bas kursu dažādu sabiedrÄ«bas grupu pārstāvjiem. Kursa pilotprojektu uzsākt 2019. gadā, paredzot tam nepieciešamos budžeta lÄ«dzekļus.

AizsardzÄ«bas ministrijai turpināt reÄ£ionālus seminārus skolotājiem, kā arÄ« lekcijas Latvijas skolās “Kā mÄ“s sargājam Latviju”.

AizsardzÄ«bas ministrijai uzsākt darbu ar Latvijas lielajiem uzņēmÄ“jiem, informÄ“jot viņus par nacionālās drošÄ«bas aktualitātÄ“m, kā arÄ« kopÄ«gi nosakot uzņēmÄ“ju vietu un lomu valsts aizsardzÄ«bā.

AizsardzÄ«bas ministrijai izvÄ“rst publiskās diskusijas par visaptverošu valsts aizsardzÄ«bu un no tās izrietošajām tÄ“mām 2019. gada rudenÄ«.

AizsardzÄ«bas ministrijai izstrādāt 2020. gada Valsts aizsardzÄ«bas koncepciju, ietverot tajā visaptverošÄs valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas pamatnostādnes, kā arÄ« iestrādājot ministriju un citu institÅ«ciju secinājumus un priekšlikumus par visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidi Latvijā.

AizsardzÄ«bas ministrijai 2020. gada Valsts aizsardzÄ«bas koncepcijā paredzÄ“t uzdevumus valsts pārvaldes institÅ«cijām to atbildÄ«bu jomās visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas kontekstā.


[1] Terminam nav vienotas definÄ«cijas, bet kopumā tas attiecas uz vienas valsts noliedzamām, netiešÄm vai pat slÄ“ptām darbÄ«bām citas valsts darbÄ«bas jomās, lai ietekmÄ“tu iekšpolitiskos procesus mÄ“rÄ·a valstÄ«. Bieži šÄdas darbÄ«bas atbalstÄ«tas ar ietekmÄ“jamās puses apziņu par konvencionāla spÄ“ka izmantošanas iespÄ“ju pret to. Starp hibrÄ«dapdraudÄ“juma pasākumiem Latvijā ir izdalāmi šÄdi: provokācijas, informācijas operācijas un propaganda, psiholoÄ£iskās operācijas, atbalsts noteiktām nevalstiskajām organizācijām (NVO), slepeno aÄ£entu tÄ«klu darbÄ«ba un citi.

[2]  Totālā aizsardzÄ«ba šÄ« informatÄ«vā ziņojuma ietvaros ir šaurāks jÄ“dziens nekā visaptverošÄ valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma, jo tā paredz galveno aizsardzÄ«bas funkciju nodrošināšanu tikai caur aizsardzÄ«bas sektora iesaisti. Galvenokārt, tā paredz lielāku valsts bruņoto spÄ“ku atbildÄ«bu un pilnvarojumu veikt dažādas aizsardzÄ«bu stiprinošas darbÄ«bas miera laikā. Totālā aizsardzÄ«ba ir norāde uz to, ka valsts aizsardzÄ«ba ir svarÄ«gākais valsts pastāvÄ“šanas aspekts, kas nodrošināms, bruņotajiem spÄ“kiem aktÄ«vāk iesaistoties valsts ikdienas funkciju nodrošināšanā. Savukārt visaptveroša valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“ma paredz ne tikai bruņoto spÄ“ku atbildÄ«bu un pilnvarojumu nodrošināt svarÄ«gu funkciju darbÄ«bu, bet arÄ« citu valsts pārvaldes institÅ«ciju, NVO, privātpersonu un citu pušu atbildÄ«bu un iesaisti valsts aizsardzÄ«bā un aizsardzÄ«bas plānošanā jau miera laikā.

[3] PsiholoÄ£isko aizsardzÄ«bu var definÄ“t kā mÄ“rÄ·tiecÄ«gu un plānveidÄ«gu pasākumu kopumu sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bai pret iekšÄ“ju un ārÄ“ju apzinātu un neapzinātu negatÄ«vu ietekmi un sabiedrÄ«bas vÄ“lmi aizsargāt valsts stiprināšanu.

[4]  StratÄ“Ä£iskā komunikācija ir stratÄ“Ä£iska rÄ«cÄ«ba, kas vÄ“rsta uz valsts (vai konkrÄ“tas institÅ«cijas) stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·u sasniegšanu un tiek interpretÄ“ta kontekstā ar tiem, kā arÄ«, Ä«stenojot ikvienu iniciatÄ«vu, tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi plānota un vadÄ«ta arÄ« tās ietekme uz sabiedrÄ«bu un konkrÄ“tu auditoriju.

[5]  Ar partnerÄ«bas institÅ«tu tiek saprastas formālās sadarbÄ«bas attiecÄ«bas starp valsts pārvaldes institÅ«cijām, privātā sektora uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un citām pusÄ“m. Tā, piemÄ“ram, viens no iespÄ“jamiem partnerÄ«bas formātiem ir dažu bruņoto spÄ“ku nodrošinājuma funkciju nodošana privātā sektora uzņēmumiem vai valsts kapitālsabiedrÄ«bām.

[6] Kā piemÄ“ru var minÄ“t iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar biedrÄ«bu “Latvijas Sarkanais krusts”, kas partnerÄ«bā ar Latvijas valsti sniegtu Latvijas iedzÄ«votājiem bezmaksas pirmās palÄ«dzÄ«bas kursus un informÄ“tu par citiem svarÄ«giem jautājumiem saistÄ«bā ar veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bas glābšanu krÄ«zes situācijās.

[7] Tādi pÄ“tÄ«jumi kā Latvijas ārpolitikas institÅ«ta 2017. gada pÄ“tÄ«jums “PsiholoÄ£iskā aizsardzÄ«ba Latvijā: ievainojamÄ«bas un iespÄ“jas”, DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas centra 2016. gada pÄ“tÄ«jums “SabiedrÄ«bas destabilizācijas iespÄ“jamÄ«ba Latvijā: potenciālie nacionālās drošÄ«bas apdraudÄ“jumi”, kā arÄ« citu autoru veiktie pÄ“tÄ«jumi vai publiskās aptaujas, piemÄ“ram, politologa Jāņa Ikstena pÄ“tÄ«jums par Krievijas mediju patÄ“riņu un politisko attieksmi Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0