Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskajā telpā izlasÄ«ju šÄdu ziņu: piektdien, 30.aprÄ«lÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektora pienākumu izpildÄ«tāja ElÄ«na Trautmane kopā ar drošÄ«bu uzraugošajām iestādÄ“m un citām atbildÄ«gajām pašvaldÄ«bas amatpersonām sprieda par 9.maijā pieteikto publisko pasākumu norisi, kuras laikā tika nolemts, ka pieeja Uzvaras piemineklim un tā teritorija 8. un 9.maijā tiks ierobežota, kā arÄ« Uzvaras parka apkārtnÄ“ tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, par kuriem tiks informÄ“ts atsevišÄ·i.1

Atceroties tuvākā un tālākā pagātnÄ“ tur notikušos pasākumus, bÅ«s interesanti paskatÄ«ties kā tas viss beigsies, jo aizliegums varÄ“tu raisÄ«t pārliecinātajos pieminekļa gājÄ“jos pretÄ“jas jÅ«tas.

9.maija pasākumi vienmÄ“r izraisa diskusijas. Šoreiz nolÄ“mu papÄ“tÄ«t parādes jautājumu pavisam no cita skatu punkta. Proti, vai šÄ«s parādes tika organizÄ“tas jau no kara beigām, kamdēļ bijušajā PSRS teritorijā Otrā pasaules kara beigas tiek atzÄ«mÄ“tas 9.maijā, bet citur – 8.maijā. Vai parādes pamatā ir tik tiešÄm pieminÄ“t tos, kuri gāja bojā, vai tai cits mÄ“rÄ·is? Visbeidzot, kas tad Ä«sti ir tā lentÄ«te, ar kuru rotājas cilvÄ“ki, kuri savā ziņā slavina PSRS.

Sākšu ar atskaites punktu. Kamdēļ daļa atzÄ«mÄ“ 8.maiju, bet daļa – 9.maijā?

1945.gada 7. maijā ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls Vācijas Bruņoto spēku "Wehrmacht" virspavēlniecības vārdā Reimsā (Francijā) parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju Sabiedrotajiem, kas stājās spēkā 8. maija vakarā.

Šo bezierunu kapitulāciju parakstÄ«ja arÄ« PSRS pārstāvis Ä£enerālmajors Ivans Susloparovs, tomÄ“r Kremlis Reimsā parakstÄ«to kapitulācijas aktu noraidÄ«ja, atzÄ«mÄ“jot, ka I. Susloparovs nebija saņēmis Maskavas pilnvaras šÄda lÄ«guma parakstÄ«šanai.

Vairums vÄ“sturnieku atzÄ«st, ka PSRS lÄ«dera Josifa Staļina neapmierinātÄ«ba ar Reimsā parakstÄ«to lÄ«gumu bija saistÄ«ta ar viņa vÄ“lmi nacionālsociālistiskās Vācijas bezierunu kapitulāciju padarÄ«t par PSRS uzvaras triumfu, tādÄ“jādi akcentÄ“jot tās vadošo lomu Vācijas sakāvÄ“.

ŠÄ« iemesla dēļ 1945. gada 8. maijā PSRS maršals Georgijs Žukovs kā PSRS pārstāvis un "Wehrmacht" Ä¢enerālštāba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels kā viens no Vācijas pārstāvjiem parakstÄ«ja jaunu lÄ«gumu par Vācijas bezierunu kapitulāciju. LÄ«gums tika parakstÄ«ts 1945. gada 8. maijā plkst. 22:43 pÄ“c Centrāleiropas laika, bet pÄ“c Maskavas laika – 9. maijā plkst. 00:43.2

Te vietā bÅ«tu jautājums – vai vienā karā var padoties divreiz? Man jau šÄ·iet, ka nÄ“. LÄ«dz ar to, skatoties hronoloÄ£iski, kā atskaites punkts bÅ«tu jāņem vÄ“rā pirmais datums, kurā kapitulācijas akts tika parakstÄ«ts, tātad – 1945.gada 7.maijs, savukārt spÄ“kā tas stājās – 8.maija vakarā.

Sanāk, ka 9.maijs ir datums, kurā atkārtoti tika parakstÄ«ts kapitulācijas akts, kas jau iepriekš parakstÄ«ts un izpildÄ«ts.

Nu labi, sanāk, ka tiek atzÄ«mÄ“ts datums, kuram faktiski nav nekādas vÄ“sturiskās vÄ“rtÄ«bas, ja neskaita ambÄ«ciju apmierināšanu, jo, kā nofiksÄ“jām, faktiskā kapitulācija tika parakstÄ«ta 7.maijā.

Tad apskatÄ«šu otru apskatāmo jautājumu – vai 9.maijs tika atzÄ«mÄ“ts visu laiku? Ja ne, tad kad sāka atzÄ«mÄ“t un kāpÄ“c?

Ä»oti interesanti, ka 9. maija svinÄ“šana atsākās 1965. gadā, 20 gadus pÄ“c kara.3 Jāpiebilst, ka atzÄ«mÄ“šana sākās ne jau pÄ“c iedzÄ«votāju vÄ“lmÄ“m, bet gan pÄ“c tā brīža komunistiskās partijas Ä£enerālsekretāra LeonÄ«da Brežņeva rÄ«kojuma.

Nelielai atkāpei – Brežņevs pie varas nonāca 1964.gada oktobrÄ«, kad kārtÄ“jā apvÄ“rsuma rezultātā tika no varas gāzts Å…ikita HrušÄovs. SākotnÄ“jā periodā Brežņevam viņa amats nebija drošs, lÄ«dz ar to viņam nācās domāt par savas popularitātes vairošanu. Nevar nepieminÄ“t, ka 1964. – 1965.gadā PSRS bija lielas ekonomiskās problÄ“mas.

Skatot to visu kopsakarÄ«bā – 9.maija atzÄ«mÄ“šana PSRS sākās pÄ“c valdÄ«bas norādÄ«juma, faktiski lai novÄ“rstu sabiedrÄ«bas domas no ekonomiskās situācijas jeb iepotÄ“tu pārliecÄ«bu, ka tas nekas, ka mÄ“s dzÄ«vojam sliktāk, mÄ“s tomÄ“r esam uzvarÄ“tāji. Skarbi, nepatÄ«kami, bet fakts. RealitātÄ“ visi bijušie frontinieki, kuru 1965.gadā vÄ“l bija diezgan daudz, nejuta sevÄ« vÄ“lmi un nepieciešamÄ«bu ko publiski atzÄ«mÄ“t.

Faktiski sanāk, ka viltus datumā tiek veidota partijas vadoņa noteikta atzīmējamā diena, kurai nav nekāda sakara ne ar otrā kara beigu faktisko datumu, ne arī ar iedzīvotāju, tajā skaitā frontinieku, vēlmēm.

Labi, ar atzÄ«mÄ“šanas datuma izcelšanos un atzÄ«mÄ“šanas atsākšanas iemesliem viss skaidrs, bet kā tad ir RÄ«gā ar vietu, kur lÄ«dz šim tika atzÄ«mÄ“ts?

Vieta visiem zināma – Uzvaras parks. ŠÄ« parka nosaukums laika gaitā nav pārāk mainÄ«jies. SākotnÄ“ji – PÄ“tera parks, no 1930.gada tas bija Uzvaras laukums, 1961. gadā padomju vara parku pārdÄ“vÄ“ja par PSKP XXII kongresa parku, bet 1980. gadu sākumā parkā tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentālu ansambli, ņemot vÄ“rā šÄdu objektu trÅ«kumu RÄ«gā un valdošÄs pieminekļu bÅ«vÄ“šanas tendences Padomju SavienÄ«bā.

Visinteresantākais fakts ir tas, ka šajā parkā pÄ“c Otrā pasaules kara beigām 1946. gada 3. februārÄ« padomju varas iestādes publiski pakāra septiņus vācu armijas un SS virsniekus. 1985. gadā aptuvenā nāves soda izpildes vietā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks, piemineklis "Padomju Latvijas un RÄ«gas atbrÄ«votājiem no vācu fašistiskajiem iebrucÄ“jiem".4

LÄ«dz ar to secināms, ka vietā, kurā tiek atzÄ«mÄ“ts 9.maijs, faktiski nekādi ar Otro pasaules karu vÄ“sturiski notikumi nav notikuši, ja nu vienÄ«gi pakārti vācu virsnieki, bet tas jau bija pÄ“c kara. LÄ«dz ar to, ja tā paskatāmies, tad 9.maija svinÄ“tāji ar runām saka ko vienu, bet faktiski noliek ziedus aptuveni tajā vietā, kur realitātÄ“ tika pakārti vācieši. Nezinu, kā citiem, bet neatkarÄ«gi no paustajām runām ziedu nolikšana automātiski attiecas uz tur nogalinātajiem. Nez, paši ziedu licÄ“ji zina, ka faktiski viņi noliek ziedus nogalinātajiem vācu karavÄ«riem.

LÄ«dz ar to, skatot no citu skata punkta, sanāk, ka šogad notiks pasākums, kura datums neatbilst vÄ“sturiskajai patiesÄ«bai un kurš bija partijas vadÄ«bas noteikts, lai nostiprinātu savu popularitāti, bet realitātÄ“ – tiks nolikti ziedu kalni vietā, kur tika nogalināti vācu karavÄ«ri.

Visbeidzot, kāda saikne ir starp Otro pasaules karu un oranžmelni svītroto lentīti (Georga lentīti).

Oranži melnās lentÄ«tes dizains nāk no SvÄ“tā Jura ordeņa, kas bija cariskās Krievijas impÄ“rijas augstākais militārais apbalvojums. To dažādos paveidos piešÄ·Ä«ra gan virsniekiem, gan kareivjiem par Ä«pašu varonÄ«bu kaujās. Ar KatrÄ«nas II rÄ«kojumu ordenis dibināts 1796. gadā. LÄ«dz 1913. gadam tā oficiālais nosaukums bija SvÄ“tā Jura militārā ordeņa goda zÄ«me. No 1913. gada – Jura krusts.

Ar Jura krustu apbalvoti arÄ« daudzi latviešu strÄ“lnieki, kas savulaik cÄ«nÄ«jušies cariskās Krievijas armijas strÄ“lnieku rindās, krievu – japāņu karā un citos konfliktos.

SvÄ“tā Jura ordenis tika likvidÄ“ts pÄ“c boļševiku apvÄ“rsuma 1917. gadā, taču joprojām tas tika dalÄ«ts baltgvardu armijā Pilsoņu kara laikā, tātad karavÄ«riem, kuri cÄ«nÄ«jās pret boļševikiem.

Staļina režīms visus SvÄ“tā Jura ordeņa kavalierus iznÄ«cināja kā ideoloÄ£iskos pretiniekus. Sarkanarmietim SvÄ“tā Jura ordeņa vai krusta pieminÄ“šana varÄ“ja beigties kā minimums ar soda rotu.5

Protams, ka nevar nepieminēt, ka PSRS 1943.gadā izveidoja Slavas ordeni, kura ordeņu lentai bija zināmas līdzības ar Georga lentīti, bet izteikti Georga lentītes nēsāja tie, kuri cīnījās pret PSRS.

LÄ«dz ar to, lai cik ironiski nebÅ«tu, mÅ«sdienās ar Georga lentÄ«tÄ“m rotājās tie, pret kuriem kā pirms, tā arÄ« Otrajā pasaules kara cÄ«nÄ«jās reālie šo lentÄ«šu nÄ“sātāji.

Uzrakstot visu iepriekš minÄ“to rodas pārdomas, nez, visi tie, kuri aktÄ«vi 9.maijā soļo Uzvaras parka virzienā, rotājušies ar Georga lentÄ«tÄ“m, vispār zina, kas un kā veidojies?

1 https://lvportals.lv/dienaskartiba/327713-sogad-organizeti-9-maija-pasakumi-pie-uzvaras-pieminekla-nenotiks-2021

2 https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-lasmanis-vesturiskais-un-politiskais-9-maijs.d?id=48813149

3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_diena

4 https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks

5 https://jauns.lv/raksts/zinas/215734-ar-georga-lentitem-cinijas-pret-stalinu

Novērtē šo rakstu:

0
0