Ir laiks sÄkt domÄt. KopÄ
Otto Ozols, meridemokrÄts · 15.10.2020. · Komentāri (0)Nesen ievÄ“roju, ka kÄds cilvÄ“ks ar neparastu vÄrdu un latvisku uzvÄrdu savÄ FB laika joslÄ bija ievietojis plakÄtu ar padomju Ä“ras jokdara Mihaila Zadornova dzÄ“lÄ«gi ļauno citÄtu: “PribalÄ·ika bija PSRS seja, bet tagad Eiropas pakaļa.” ("Прибалтика была лицом СССР, а теперь задница Европы.”)
AtzÄ«šos, aizÄ·Ä“ra šie vÄrdi, jo Kremļa mediji tos dažÄdÄs formÄs “tamborÄ“” regulÄri un sausa, objektÄ«va ES oficiÄla statistika - Eurostat liecina, ka patiešÄm ļoti daudzÄs jomÄs Latvija ir viena no vÄjÄkajÄm ES valstÄ«m, oficiÄli - vÄjÄkÄ no Baltijas valstÄ«m. (To atzina arÄ« valdÄ«bas pÄrstÄvji intervijÄ LTV Ziņu dienestam, kad bija runa par ES kopbudžetu)
Vispirms sÄksim ar to, ka esmu daudz ceļojis, tai skaitÄ arÄ« pa Eiropu, un varu apliecinÄt - Latvija ir salÄ«dzinoši sakopta, tÄ«ra zeme. Nereti šajÄ ziÅ†Ä izskatÄmies krietni labÄk nekÄ viena otrÄ “vecÄ” valsts. Latvijai nudien nav, par ko kautrÄ“ties. Bieži ir patiešÄm ļoti skaistas vietas, mÄjas, apkÄrtne. To atzinuši arÄ« daudzi Latvijas viesi, un tie nebija tukši komplimenti.
Mums ir niansÄ“ti skaista daba, vÄ“sturisku iemeslu dēļ arÄ« joprojÄm salÄ«dzinoši tÄ«ra. LatvijÄ nav grandiozu kalnu, bet ir apburoši lÄ«dzenumi, saullÄ“kti, saulrieti, ainavas. VienmÄ“r esmu domÄjis - kad Dievs radÄ«ja pasauli, Latviju mÄkslinieciskas iedvesmas brÄ«dÄ« viņš noteikti uzgleznoja ar pasteļkrÄsÄm.
TÄpat kÄ agrÄk LatvijÄ joprojÄm var lepoties ar izciliem mÅ«ziÄ·iem, mÄksliniekiem, sportistiem, kuru skaits salÄ«dzinoši nelielÄ valstÄ« ir neparasti augsts.
KopumÄ var teikt, ka mums nav pamata sÄkt slÄ«gt mazvÄ“rtÄ«bas kompleksos par “Eiropas pakaļu” un sÄkt apzelÄ“t, ka “bijÄm PSRS seja.”
Cita lieta, ka ekonomiska realitÄte objektÄ«vi ir skarba un šajÄ ziÅ†Ä tiešÄm ierindojamies starp nabadzÄ«gÄkajÄm un atpalikušÄkajÄm ES valstÄ«m. PiedevÄm ar vÄ“l skarbÄku nÄkotnes perspektÄ«vu, jo demogrÄfiskÄs bedres sekas bÅ«s politiski un ekonomiski satricinošas.
Latvija patiešÄm ir bÄ“dÄ«gi slavena ar to, ka kopš 2000. gada procentuÄlÄ izteiksmÄ“ ir zaudÄ“jusi visvairÄk cilvÄ“ku pasaulÄ“. Å…emot vÄ“rÄ, ka pÄrsvarÄ tie bija jauni cilvÄ“ki, mÅ«su ekonomiku sagaida dramatiski novecošanÄs riski. Ekonomisti mÄcÄ“s paskaidrot, cik tas patiesÄ«bÄ ir bÄ«stami valsts stabilitÄtei, ekonomikai un nÄkotnei. ŠajÄ ziņÄ, bÅ«sim godÄ«gi, esmu diezgan tuvu tai vietai, par kuru runÄja Zadornovs.
ParadoksÄli, ka šÄ« situÄcija lielÄ mÄ“rÄ ir izveidojusies tieši Zadornova apraudÄtÄ Padomju SavienÄ«bas mantojuma dēļ. PolitiskajÄ elitÄ“ joprojÄm ir gana daudz cilvÄ“ku, kuri iestrÄ“guši padomju režīma domÄšanas un uzvedÄ«bas paradumos - baisi melot, alkatÄ«gi zagt, ko vien var, manipulÄ“t un dzelžaini pieturÄ“ties pie varas. VienmÄ“r esmu domÄjis, kÄ cilvÄ“ki pie pilna prÄta un sajÄ“gas (!!!) varÄ“ja tik ļoti atbildÄ«gÄ amatÄ kÄ finanšu ministrs ielikt padomju komjaunatnes nomenklatÅ«ras darboni JÄni Reiru, kurš vÄji saprot angļu valodu un nekad nav sevi apliecinÄjis kÄ sekmÄ«gs politiÄ·is. Nemaz jau nerunÄjot par smago korupcijas dvaku, ko nevar nesaredzÄ“t viņa partijas spice. PajautÄjiet to “VienotÄ«bas” un pÄrÄ“jiem valdÄ«bas koalÄ«cijas biedriem. Iepriekšparedzami atbilde bÅ«s acu bolÄ«šana, kÄrtÄ“jie meli vai arÄ« atzÄ«šanÄs mazdÅ«šÄ«bÄ iebilst šim absurdam.
KÄ var viena valsts ielikt tik atbildÄ«gÄ amatÄ, kÄ labklÄjÄ«bas ministrs personu bez jelkÄdas sajÄ“gas par sociÄlo politiku – politikÄ pilnÄ«gi nepieredzÄ“jušo Ramonu PetraviÄu? Īpaši zinot, ka sociÄlajos jautÄjumos LatvijÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi smagas, dziļi ielaistas problÄ“mas. PajautÄjiet to “VienotÄ«bas” un pÄrÄ“jiem koalÄ«cijas biedriem. Viņi jums sÄks stÄstÄ«t pasaciņas, ka KPV to viņiem uzspieda … Un to jums teiks tie paši politiÄ·i, kuri nesen lielÄ«jÄs, ka Kariņš bija viens no sekmÄ«gÄkajiem EP deputÄtiem, veiksmÄ«gs sarunu vadÄ«tÄjs.
Un šÄdu pieredzÄ“jušu politikas veterÄnu varÄ“ja ielikt stÅ«ri nepieredzÄ“juši populisti, politikas iesÄcÄ“ji - atvainojiet, nevajag melst niekus! LÅ«dzu, beidziet taÄu cilvÄ“kus padarÄ«t par muļķiem, kuriem var gvelzt tik nekaunÄ«gus, trulus melus! VienotÄ«bas spice vienkÄrši izdomÄja, ko šo nozari var “izbarot populistiem, kÄ smilškasti, kur paspÄ“lÄ“t ministru”. TÄ ir Ä«stÄ viņu attieksme. Tas, ka ministres pieredzes un zinÄšanu trÅ«kums smagi sitÄ«s pa pensionÄriem, Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem, tas viņus acÄ«mredzami neuztrauc.
Tas patiešÄm arÄ« ir padomju mantojums, ka par veselÄ«bas ministri ielika Ilzi Viņķeli, kuru vÄ“lÄ“tÄji skaidri un gaiši bija noraidÄ«juši. Bet precÄ«zi Lukašenko un Putina garÄ - štrunts par vÄ“lÄ“tÄju lemto, ja gribas tikt pie varas. JÄ, tieši tÄ A/Par un Viņķele izturÄ“jÄs pret vÄ“lÄ“tÄju demokrÄtiski lemto - ejiet uz poda, mÄ“s zinÄsim par jums labÄk! Atvainojiet, bet to nevar nekÄ citÄdÄk dÄ“vÄ“t kÄ par baisi nekaunÄ«gu augstprÄtÄ«bu.
Un pats briesmÄ«gÄkais - Kariņš un pÄrÄ“jie koalÄ«cijas biedri to mierÄ«gi pieņēma. Vai viņi tiešÄm nesaprot, kÄds pliÄ·is tas bija gan vÄ“lÄ“tÄjiem, gan demokrÄtijas bÅ«tÄ«bai? Atvainojiet - tiešÄm nesaprot?! Vai arÄ« ... tiešÄ tÄ, šie ļoti bÅ«tiskie atbildÄ«gas valsts pamata principi viņiem ir pie vienas vietas. Pie tÄs pašas.
Tieši tas pats vÄjprÄts SaeimÄ - atbildÄ«gu komisiju vadÄ«bÄs Bondars, Kaimiņš, Jurašs. BlÄ“dis Antonovs, KrÄjbankas izzadzÄ“js, Krievijas cietumÄ noteikti smejas skaÄ¼Ä balsÄ«.
VarÄ“tu vÄ“l turpinÄt tÄdÄ pašÄ garÄ, bet nevÄ“los bojÄt noskaņojumu. Ir jÄsaprot, ka no padomju režīma mantotÄs domÄšanas tradÄ«cijas joprojÄm vÄ“l ir gana stipras un ietekmÄ«gas, tÄs joprojÄm vÄ“jo “politiskÄs virtuves pÄ«pÄ“tavÄs” un politisko mahinatoru intrigu shÄ“mÄs. Un tieši šis PSRS “mantojums” mÅ«s ir nolicis tajÄ Eiropas vietÄ, kurÄ esam, ja runÄjam par labklÄjÄ«bu, ekonomisko attÄ«stÄ«bu, dzÄ«ves lÄ«meni.
VislielÄkÄ nelaime ir tÄ, ka pašreizÄ“jÄ politiskajÄ ainavÄ nav arÄ« cienÄ«jamas alternatÄ«vas. Par tÄdu uzdodas kÄds agresÄ«vs manipulators, kuram aiz muguras rÄ“gojÄs “gÄzi grÄ«dÄ” darboņi, kuri jau reiz izlaupÄ«ja Latviju pÄ“c pilnas programmas - tieši viņi uzsÄka OIK shÄ“mas, atdeva Parex darboņiem miljardu, pÄrkarsÄ“ja NĪ burbuli. Daudzi šo pašpasludinÄtÄ “opozicionÄra” saiti ar viņiem nesaredz.
Un, protams, vienmÄ“r atradÄ«sies cilvÄ“ki, kuri dusmÄs un aizvainojumÄ atkal uzkÄps uz vecajiem populistu pamestajiem grÄbekļiem. Ja viņš izrausies pie varas, tad viss, ko cilvÄ“ki dabÅ«s, - ka pašreizÄ“jos blēžus nomainÄ«s atkal iepriekšÄ“jie. Vai tas ir risinÄjums?
Ko šajÄ situÄcija darÄ«t - atvainojiet, man nav labu atbilžu. JÄ, pašreizÄ“jÄ koalÄ«cija ar ONG VienotÄ«ba priekšgalÄ ir ciniski un nelietÄ«gi bez gala. Bet alternatÄ«vas arÄ« Ä«sti neredzu.
JÄsÄk bÅ«s pašam likt kopÄ idejas un priekšlikumus. Es ticu, ka Latviju var padarÄ«t par stiprÄko un labklÄjÄ«gÄko valstÄ« mÅ«su reÄ£ionÄ. Par valsti, zemi, kuru nav kauns atstÄt mantojumÄ nÄkamÄ«bas paaudzÄ“m - bÄ“rniem, mazbÄ“rniem.