Menu
Pilnā versija

Ir laiks sākt domāt. Kopā

Otto Ozols, meridemokrāts · 15.10.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen ievÄ“roju, ka kāds cilvÄ“ks ar neparastu vārdu un latvisku uzvārdu savā FB laika joslā bija ievietojis plakātu ar padomju Ä“ras jokdara Mihaila Zadornova dzÄ“lÄ«gi ļauno citātu: “PribalÄ·ika bija PSRS seja, bet tagad Eiropas pakaļa.” ("Прибалтика была лицом СССР, а теперь задница Европы.”)

AtzÄ«šos, aizÄ·Ä“ra šie vārdi, jo Kremļa mediji tos dažādās formās “tamborÄ“” regulāri un sausa, objektÄ«va ES oficiāla statistika - Eurostat liecina, ka patiešÄm ļoti daudzās jomās Latvija ir viena no vājākajām ES valstÄ«m, oficiāli - vājākā no Baltijas valstÄ«m. (To atzina arÄ« valdÄ«bas pārstāvji intervijā LTV Ziņu dienestam, kad bija runa par ES kopbudžetu)

Vispirms sāksim ar to, ka esmu daudz ceļojis, tai skaitā arÄ« pa Eiropu, un varu apliecināt - Latvija ir salÄ«dzinoši sakopta, tÄ«ra zeme. Nereti šajā ziņā izskatāmies krietni labāk nekā viena otrā “vecā” valsts. Latvijai nudien nav, par ko kautrÄ“ties. Bieži ir patiešÄm ļoti skaistas vietas, mājas, apkārtne. To atzinuši arÄ« daudzi Latvijas viesi, un tie nebija tukši komplimenti.

Mums ir niansÄ“ti skaista daba, vÄ“sturisku iemeslu dēļ arÄ« joprojām salÄ«dzinoši tÄ«ra. Latvijā nav grandiozu kalnu, bet ir apburoši lÄ«dzenumi, saullÄ“kti, saulrieti, ainavas. VienmÄ“r esmu domājis - kad Dievs radÄ«ja pasauli, Latviju mākslinieciskas iedvesmas brÄ«dÄ« viņš noteikti uzgleznoja ar pasteļkrāsām.

Tāpat kā agrāk Latvijā joprojām var lepoties ar izciliem mÅ«ziÄ·iem, māksliniekiem, sportistiem, kuru skaits salÄ«dzinoši nelielā valstÄ« ir neparasti augsts.

Kopumā var teikt, ka mums nav pamata sākt slÄ«gt mazvÄ“rtÄ«bas kompleksos par “Eiropas pakaļu” un sākt apzelÄ“t, ka “bijām PSRS seja.”

Cita lieta, ka ekonomiska realitāte objektÄ«vi ir skarba un šajā ziņā tiešÄm ierindojamies starp nabadzÄ«gākajām un atpalikušÄkajām ES valstÄ«m. Piedevām ar vÄ“l skarbāku nākotnes perspektÄ«vu, jo demogrāfiskās bedres sekas bÅ«s politiski un ekonomiski satricinošas.

Latvija patiešÄm ir bÄ“dÄ«gi slavena ar to, ka kopš 2000. gada procentuālā izteiksmÄ“ ir zaudÄ“jusi visvairāk cilvÄ“ku pasaulÄ“. Å…emot vÄ“rā, ka pārsvarā tie bija jauni cilvÄ“ki, mÅ«su ekonomiku sagaida dramatiski novecošanās riski. Ekonomisti mācÄ“s paskaidrot, cik tas patiesÄ«bā ir bÄ«stami valsts stabilitātei, ekonomikai un nākotnei. Šajā ziņā, bÅ«sim godÄ«gi, esmu diezgan tuvu tai vietai, par kuru runāja Zadornovs.

Paradoksāli, ka šÄ« situācija lielā mÄ“rā ir izveidojusies tieši Zadornova apraudātā Padomju SavienÄ«bas mantojuma dēļ. Politiskajā elitÄ“ joprojām ir gana daudz cilvÄ“ku, kuri iestrÄ“guši padomju režīma domāšanas un uzvedÄ«bas paradumos - baisi melot, alkatÄ«gi zagt, ko vien var, manipulÄ“t un dzelžaini pieturÄ“ties pie varas. VienmÄ“r esmu domājis, kā cilvÄ“ki pie pilna prāta un sajÄ“gas (!!!) varÄ“ja tik ļoti atbildÄ«gā amatā kā finanšu ministrs ielikt padomju komjaunatnes nomenklatÅ«ras darboni Jāni Reiru, kurš vāji saprot angļu valodu un nekad nav sevi apliecinājis kā sekmÄ«gs politiÄ·is. Nemaz jau nerunājot par smago korupcijas dvaku, ko nevar nesaredzÄ“t viņa partijas spice. Pajautājiet to “VienotÄ«bas” un pārÄ“jiem valdÄ«bas koalÄ«cijas biedriem. Iepriekšparedzami atbilde bÅ«s acu bolÄ«šana, kārtÄ“jie meli vai arÄ« atzÄ«šanās mazdÅ«šÄ«bā iebilst šim absurdam.

Kā var viena valsts ielikt tik atbildÄ«gā amatā, kā labklājÄ«bas ministrs personu bez jelkādas sajÄ“gas par sociālo politiku – politikā pilnÄ«gi nepieredzÄ“jušo Ramonu Petraviču? Īpaši zinot, ka sociālajos jautājumos Latvijā ir ārkārtÄ«gi smagas, dziļi ielaistas problÄ“mas. Pajautājiet to “VienotÄ«bas” un pārÄ“jiem koalÄ«cijas biedriem. Viņi jums sāks stāstÄ«t pasaciņas, ka KPV to viņiem uzspieda … Un to jums teiks tie paši politiÄ·i, kuri nesen lielÄ«jās, ka Kariņš bija viens no sekmÄ«gākajiem EP deputātiem, veiksmÄ«gs sarunu vadÄ«tājs.

Un šÄdu pieredzÄ“jušu politikas veterānu varÄ“ja ielikt stÅ«ri nepieredzÄ“juši populisti, politikas iesācÄ“ji - atvainojiet, nevajag melst niekus! LÅ«dzu, beidziet taču cilvÄ“kus padarÄ«t par muļķiem, kuriem var gvelzt tik nekaunÄ«gus, trulus melus! VienotÄ«bas spice vienkārši izdomāja, ko šo nozari var “izbarot populistiem, kā smilškasti, kur paspÄ“lÄ“t ministru”. Tā ir Ä«stā viņu attieksme. Tas, ka ministres pieredzes un zināšanu trÅ«kums smagi sitÄ«s pa pensionāriem, Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem, tas viņus acÄ«mredzami neuztrauc.

Tas patiešÄm arÄ« ir padomju mantojums, ka par veselÄ«bas ministri ielika Ilzi Viņķeli, kuru vÄ“lÄ“tāji skaidri un gaiši bija noraidÄ«juši. Bet precÄ«zi Lukašenko un Putina garā - štrunts par vÄ“lÄ“tāju lemto, ja gribas tikt pie varas. Jā, tieši tā A/Par un Viņķele izturÄ“jās pret vÄ“lÄ“tāju demokrātiski lemto - ejiet uz poda, mÄ“s zināsim par jums labāk! Atvainojiet, bet to nevar nekā citādāk dÄ“vÄ“t kā par baisi nekaunÄ«gu augstprātÄ«bu.

Un pats briesmÄ«gākais - Kariņš un pārÄ“jie koalÄ«cijas biedri to mierÄ«gi pieņēma. Vai viņi tiešÄm nesaprot, kāds pliÄ·is tas bija gan vÄ“lÄ“tājiem, gan demokrātijas bÅ«tÄ«bai? Atvainojiet - tiešÄm nesaprot?! Vai arÄ« ... tiešÄ tā, šie ļoti bÅ«tiskie atbildÄ«gas valsts pamata principi viņiem ir pie vienas vietas. Pie tās pašas.

Tieši tas pats vājprāts Saeimā - atbildÄ«gu komisiju vadÄ«bās Bondars, Kaimiņš, Jurašs. BlÄ“dis Antonovs, Krājbankas izzadzÄ“js, Krievijas cietumā noteikti smejas skaļā balsÄ«.

VarÄ“tu vÄ“l turpināt tādā pašÄ garā, bet nevÄ“los bojāt noskaņojumu. Ir jāsaprot, ka no padomju režīma mantotās domāšanas tradÄ«cijas joprojām vÄ“l ir gana stipras un ietekmÄ«gas, tās joprojām vÄ“jo “politiskās virtuves pÄ«pÄ“tavās” un politisko mahinatoru intrigu shÄ“mās. Un tieši šis PSRS “mantojums” mÅ«s ir nolicis tajā Eiropas vietā, kurā esam, ja runājam par labklājÄ«bu, ekonomisko attÄ«stÄ«bu, dzÄ«ves lÄ«meni.

Vislielākā nelaime ir tā, ka pašreizÄ“jā politiskajā ainavā nav arÄ« cienÄ«jamas alternatÄ«vas. Par tādu uzdodas kāds agresÄ«vs manipulators, kuram aiz muguras rÄ“gojās “gāzi grÄ«dā” darboņi, kuri jau reiz izlaupÄ«ja Latviju pÄ“c pilnas programmas - tieši viņi uzsāka OIK shÄ“mas, atdeva Parex darboņiem miljardu, pārkarsÄ“ja NĪ burbuli. Daudzi šo pašpasludinātā “opozicionāra” saiti ar viņiem nesaredz.

Un, protams, vienmÄ“r atradÄ«sies cilvÄ“ki, kuri dusmās un aizvainojumā atkal uzkāps uz vecajiem populistu pamestajiem grābekļiem. Ja viņš izrausies pie varas, tad viss, ko cilvÄ“ki dabÅ«s, - ka pašreizÄ“jos blēžus nomainÄ«s atkal iepriekšÄ“jie. Vai tas ir risinājums?

Ko šajā situācija darÄ«t - atvainojiet, man nav labu atbilžu. Jā, pašreizÄ“jā koalÄ«cija ar ONG VienotÄ«ba priekšgalā ir ciniski un nelietÄ«gi bez gala. Bet alternatÄ«vas arÄ« Ä«sti neredzu.

Jāsāk bÅ«s pašam likt kopā idejas un priekšlikumus. Es ticu, ka Latviju var padarÄ«t par stiprāko un labklājÄ«gāko valstÄ« mÅ«su reÄ£ionā. Par valsti, zemi, kuru nav kauns atstāt mantojumā nākamÄ«bas paaudzÄ“m - bÄ“rniem, mazbÄ“rniem.

Novērtē šo rakstu:

0
0