Iesaki rakstu:

MÄ“s visi vÄ“rojam un vÄ“rtÄ“jam pasauli, kurā dzÄ«vojam. Atbilstoši savam vÄ“rtÄ“jumam mÄ“s izdarām savu izvÄ“li, un šÄ« izvÄ“le nosaka mÅ«su praktisko rÄ«cÄ«bu. Savukārt mÅ«su visu kopÄ«gā rÄ«cÄ«ba ietekmÄ“ un veido to pasauli, kurā dzÄ«vojam. Viss liekas ļoti vienkārši – vajag tikai pareizi novÄ“rtÄ“t, izdarÄ«t pareizo izvÄ“li un ar pareizo rÄ«cÄ«bu veidot sev pareizo pasauli. TomÄ“r mums tas kaut kā neizdodas.

NevarÄ“tu teikt, ka mÅ«su tuvākā pasaules daļa - Latvija pa šiem gadiem ir tik pareizi izveidota, lai mÄ“s par to varÄ“tu priecāties. Tad kur ir kļūda? Kļūda ir tā, ka mÄ“s savu izvÄ“li un rÄ«cÄ«bu nesaskaņojam ar savas dzÄ«ves pamatvÄ“rtÄ«bām. Savā izvÄ“lÄ“ un rÄ«cÄ«bā mÄ“s esam visai juceklÄ«gi, pretrunÄ«gi, nenoteikti....

MÄ“s bieži lÄ«dzināmies greznā lielveikalā ienākušiem pircÄ“jiem, kuri spilgtā preču klāsta un reklāmu iespaidā liek iepirkumu grozos dažādas lietas, pilnÄ«gi aizmirstot savas patiesās vajadzÄ«bas, kā dēļ uz šo veikalu atnākuši. Tā mÄ“s arÄ« savos prāta grozos bieži iekrāmÄ“jam nevis derÄ«go un vajadzÄ«go, bet gan to, kas ar plašÄku, skaļāku un uzbāzÄ«gāku reklāmu tiek izslavÄ“ts un mums iestāstÄ«ts. Bet pÄ“c tam, izmantojot šo savākto drazu kaudzi, veidojam savus spriedumus, izdarām savu izvÄ“li un veidojam savu dzÄ«vi un pasauli ap sevi.

Veikli „polittehnologi” mums māca savos vÄ“rtÄ“jumos, spriedumos un izvÄ“lÄ“ vairÄ«ties no galÄ“jÄ«bām, jo dzÄ«vÄ“ nekas neesot „tikai melns” vai „tikai balts”. Un mÄ“s, paklausot šim aicinājumam, katrā nejÄ“dzÄ«bā cenšamies saskatÄ«t kaut ko labu, bet katram noziegumam meklÄ“t attaisnojumu. Pat no ļaunuma mÄ“s vairs neprotam atteikties, bet meklÄ“jam tajā „mazāko ļaunumu”.

MÄ“s izvairāmies kaut ko asi kritizÄ“t, noliegt vai nosodÄ«t, jo baidāmies tikt nodÄ“vÄ“ti par rasistiem, homofobiem, ksenofobiem, ekstrÄ“mistiem u.tml. NedrošÄ«ba vÄ“rtÄ“jumos, rada nedrošÄ«bu, juceklÄ«gumu izvÄ“lÄ“ un rÄ«cÄ«bā. Baidoties melno atklāti nosaukt par melnu un balto par baltu, mÄ“s ar savu „toleranci” veidojam „pelÄ“ku pasauli”, kur gaišÄ un priecÄ«gā ir visai maz.

Taču dzÄ«ve mums Ä«stenÄ«bā gandrÄ«z vienmÄ“r piedāvā tikai divas galÄ“jas, savstarpÄ“ji pretÄ“jas un viena otru izslÄ“dzošas izvÄ“les iespÄ“jas. Tās ir „jā” jeb pieņemšana un atzÄ«šana vai „nÄ“” jeb atteikšanās un noraidÄ«šana. Cita lieta, ka mÄ“s savas nezināšanas dēļ bieži neprotam vai baidāmies izdarÄ«t pareizo izvÄ“li un meklÄ“jam kaut kādu vidusceļu jeb „kompromisu” starp šÄ«m galÄ“jÄ«bām. Taču nav iespÄ“jams atrast „kompromisu” starp balto un melno, starp gaismu un tumsu, starp labo un ļauno, starp dzÄ«vi un nāvi. Ir vienkārši jāizdara pareizā izvÄ“le. Bet, lai to izdarÄ«tu, ir vajadzÄ«ga prasme iedziļināties piedāvātās izvÄ“les bÅ«tÄ«bā. Ir jāsaprot, ko mÄ“s iegÅ«stam un ko zaudÄ“jam, kaut ko pieņemot vai kaut ko noraidot.

Padomāsim, piemÄ“ram, par izvÄ“li starp balto un melno jeb gaismu un tumsu. Tieši baltais jeb gaisma ir tā, kas ietver sevÄ« visu krāsu gammu un, mijiedarbojoties ar melno, rada pelÄ“kos toņus. Melnais jeb tumsa sevÄ« neietver neko. Ar jÄ“dzienu „tumsa” mÄ“s apzÄ«mÄ“jam stāvokli, kad nav gaismas. Tikai izvÄ“loties balto jeb gaismu, mÄ“s vienlaikus bÅ«sim izvÄ“lÄ“jušies visu daudzveidÄ«go krāsu un nokrāsu bagātÄ«bu. IzvÄ“loties melno jeb tumsu, mÄ“s neko nebÅ«sim izvÄ“lÄ“jušies. MÄ“s vienkārši bÅ«sim atteikušies no tām daudzveidÄ«gajām iespÄ“jām, ko sniedz gaisma.

LÄ«dzÄ«gi ir ar dzÄ«vi un nāvi. IzvÄ“loties dzÄ«vi, mÄ“s izvÄ“lamies visas tās plašÄs, daudzveidÄ«gās iespÄ“jas un izjÅ«tas, ko mums sniedz dzÄ«ve. IzvÄ“loties nāvi, mÄ“s neizvÄ“lamies neko. MÄ“s vienkārši atsakāmies no visa tā, ko mums spÄ“tu sniegt dzÄ«ve. ArÄ« ar izvÄ“li starp labo un ļauno ir lÄ«dzÄ«gi. MÅ«su senči uzskatÄ«ja, ka cilvÄ“ku labu dara gudrÄ«ba, bet ļaunu – muļķība, jeb prāta trÅ«kums. DzÄ«vot godÄ«gi, tikumÄ«gi, saticÄ«gi – tas nav tikai labi - tas ir gudri. BÅ«t negodÄ«gam, netikumÄ«gam, ļaunam – tas nav slikti, bet tas ir dumji. IzvÄ“loties ļaunumu, mÄ“s bÅ«sim izvÄ“lÄ“jušies muļķību un atteikušies no gudrÄ«bas un no visām tām iespÄ“jām, ko mums dotu labestÄ«ga, godÄ«ga, tikumÄ«ga dzÄ«ve. Tā vietā mÄ“s saņemsim visas tās problÄ“mas un ciešanas, ko rada mÅ«su pašu un lÄ«dzcilvÄ“ku muļķības radÄ«tais ļaunums. („Nedari otram to, ko negribi, lai otrs nodara tev.”)

Un tomÄ“r - kā tad Ä«sti vÄ“rtÄ“t un izdarÄ«t pareizo izvÄ“li ikdienā, piemÄ“ram, sadzÄ«ves, kultÅ«ras vai politikas jomā? Gribu piedāvāt savu redzÄ“jumu. Vispirms mums ir jātiek skaidrÄ«bā par savu attieksmi pret tām pamatvÄ“rtÄ«bām (nosauksim tās šÄdā vārdā), kas veido mÅ«su dzÄ«vi. Kad esam izvÄ“lÄ“jušies savu attieksmi pret pamatvÄ“rtÄ«bām, pie tā tad arÄ« ir jāpaliek, jo starp divām pretÄ“jām lietām ir tikai divas izvÄ“les iespÄ“jas un nevar vienlaicÄ«gi jāt ar diviem zirgiem, iet pa diviem dažādiem ceļiem vai kāpt divos dažādos kalnos.

 Sāksim ar attieksmi pret Ä£imeni, kas ir neatņemama katra cilvÄ“ka dzÄ«ves sastāvdaļa un pamatvÄ“rtÄ«ba. Ja jÅ«su attieksme pret Ä£imeni ir pozitÄ«va un jÅ«s mÄ«lat savu Ä£imeni, bÄ“rnus un to cilvÄ“ku, ar kuru esat saistÄ«jis savu dzÄ«vi, jums ir jādara viss, lai aizsargātu, stiprinātu un nodrošinātu savu Ä£imeni. Jums tradicionālās Ä£imenes institÅ«cijas pastāvÄ“šana un Ä£imenes tiesÄ«bas ir jāaizstāv jebkur, kur tās tiek apdraudÄ“tas vai apstrÄ«dÄ“tas. Tai skaitā arÄ« publiski. Tikai no šÄdām pozÄ«cijām jums ir nelokāmi jāvadās savā izvÄ“lÄ“ visos ar Ä£imeni saistÄ«tajos jautājumos.

 Savukārt, ja jÅ«s neinteresÄ“ Ä£imenes dzÄ«ve, bÄ“rnos jÅ«s saskatāt tikai apgrÅ«tinājumu, bet saistÄ«bas ar pretÄ“jo dzimumu vÄ“rtÄ“jat kā nevÄ“lamu savas brÄ«vÄ«bas ierobežojumu, tad nevajag liekuļot, mÄ“tāties ar tukšiem solÄ«jumiem vai mÄ«lestÄ«bas zvÄ“restiem, kurus nedomājiet pildÄ«t. Esiet uzticÄ«gs savai izvÄ“lei un saskaņā ar to tad arÄ« vadiet savu dzÄ«vi, nemānot sevi un citus. Tikai pirms šÄ«s izvÄ“les izdarÄ«šanas labi padomājiet par to, ko esat izvÄ“lÄ“jies un no kā, izdarot šo izvÄ“li, esat atteicies. Lai nebÅ«tu tā, ka, izdarot vienu izvÄ“li, dzÄ«ves nogalÄ“ jÅ«s pÄ“kšÅ†i iekārotu un pieprasÄ«tu sev citas izvÄ“les sniegtās priekšrocÄ«bas un labumus.

NākošÄ pamatvÄ“rtÄ«ba, ar kuru mÄ“s katrs saskaramies savā dzÄ«vÄ“, ir piederÄ«ba kādai tautai un zemei, kurā esam dzimuši. Ja jÅ«s tiešÄm mÄ«lat savu tautu un TÄ“vzemi, tad arÄ« dariet visu, kas no jums atkarÄ«gs, lai stiprinātu savu tautu un nosargātu no svešiem tÄ«kojumiem savu TÄ“vzemi. Turiet cieņā un godā savu senču kultÅ«ras mantojumu, aizstāviet savas tautas tiesÄ«bas uz pašnoteikšanos, rÅ«pÄ“jieties par sava nacionālā valstiskuma izcÄ«nÄ«šanu un saglabāšanu. AktÄ«vi protestÄ“jiet un savu iespÄ“ju robežās vÄ“rsieties pret visu, kas apdraud jÅ«su tautu, tās pastāvÄ“šanu un labklājÄ«bu. Un tas nekas, ja blakus jums kāds tam nepiekrÄ«t, cenšas jÅ«s traucÄ“t un mÄ“Ä£ina jÅ«s ar demagoÄ£ijas palÄ«dzÄ«bu pārliecināt mainÄ«t savus uzskatus. JÅ«s stingri apzināties savas tautas un TÄ“vzemes vÄ“rtÄ«bu. JÅ«s zināt, ka tikai nacionāla kopÄ«ba nacionālā valstÄ« spÄ“j katram tās pilsonim radÄ«t vislabvÄ“lÄ«gākos apstākļus personÄ«gajai izaugsmei un labklājÄ«bai. JÅ«s zināt, ka tikai nacionāla valsts pārvalde patiesi rÅ«pÄ“sies par tautas interesÄ“m un vajadzÄ«bām. Atbilstoši šÄdiem uzskatiem tad arÄ« vienmÄ“r vÄ“rtÄ“jiet visu redzÄ“to un dzirdÄ“to, izdariet savu izvÄ“li un rÄ«kojieties.

Turpretim, ja jums ir slaidi uzspļaut uz savu tautu un TÄ“vzemi, ja jÅ«s savu valsti un tautu uzskatāt par barošanās sili, bet visu plašo pasauli par jums piederošu medÄ«bu lauku, tad atbilstoši tam arÄ« rÄ«kojieties. Un nevajag mānÄ«t sevi un citus, tÄ“lojot to Latvijas mÄ«lestÄ«bu un rÅ«pes par demogrāfiju, par tautas labklājÄ«bu, par valsts nākotni. Nevajag pie sava apģērba nÄ“sāt piespraustu to sarkanbalto lentÄ«ti un svÄ“tku reizÄ“s ar saldsÄ“rÄ«gām runām pieglaimoties tautai. Runājiet tad atklātu valodu par to ar kādu mÄ“rÄ·i jÅ«s cenšaties ielÄ«st atbildÄ«gos valsts amatos un kā jÅ«s savu iegÅ«to stāvokli cerat izmantot. Es jau saprotu, ka tā rÄ«koties jÅ«s tomÄ“r nebÅ«siet ar mieru. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka tādā gadÄ«jumā jums savu mÄ“rÄ·i sasniegt neizdosies. Tikai necentieties šeit kādam iestāstÄ«t, ka tās Latvijas valsts un tautas labā jÅ«s, savos amata krÄ“slos iesÄ“dušies, tomÄ“r gribat arÄ« ko darÄ«t. Muļķības! Nevar vienlaicÄ«gi rÅ«pÄ“ties par tautu vai valsti un to apzagt. Nevar vienlaicÄ«gi jāt ar diviem zirgiem. Jums taču Ä«stenÄ«bā nemaz nerÅ«p ne tā tauta, ne valsts. Esiet vismaz godÄ«gi pret sevi un citiem un nespÄ“lÄ“jiet to teātri!

ArÄ« tie, kuri ir tikai nobalsojuši par „mazāko ļaunumu” savas valsts pārvaldÄ“ un ar savu klusÄ“šanu atbalstÄ«juši vai pat kalpojuši tam, nežēlojieties, ka šis ļaunums vÄ“lāk jums pašiem kož. Tā ir jÅ«su izvÄ“le. Un neceriet, ka saskaņā ar jÅ«su izvÄ“li izveidotā valsts pārvalde gādās par pienācÄ«gu veselÄ«bas aprÅ«pi, jÅ«su tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu vai kvalitatÄ«vu izglÄ«tÄ«bu jÅ«su bÄ“rniem. Jums arÄ« nav morālu tiesÄ«bu bÅ«t sašutušiem par tām nejÄ“dzÄ«bām un noziegumiem, ko dažkārt pastrādā jÅ«su ievÄ“lÄ“tie valstsvÄ«ri vai citas augstas amatpersonas. Tur vienkārši jums lÄ«dzÄ«gie, izmantojot savu dienesta stāvokli, barojas. (JÅ«s taču viņu vietā darÄ«tu tā pat, vai ne?) ArÄ« par trÅ«cÄ«gām vecumdienām jÅ«s vainot varÄ“siet tikai sevi un to, ka savā laikā neesiet pratuši pietiekami veikli zagt un blÄ“dÄ«ties, lai sevi nodrošinātu. (JÅ«s taču saprotat, ka pÄ“c jÅ«su izvÄ“lÄ“tajiem principiem iekārtotā valstÄ« ar godÄ«gu darbu pie turÄ«bas nav iespÄ“jams tikt.)

TrešÄ dzÄ«ves pamatvÄ“rtÄ«ba ir mÅ«su pasaules uzskats. Mums ir jāizdara izvÄ“le starp ideālismu un materiālismu - ateismu. ArÄ« šeit ir tikai divas izvÄ“les iespÄ“jas – vai nu jÅ«s pÄ“c savas pārliecÄ«bas esat ideālists, vai materiālists. Vienkāršoti runājot, ideālistiskais pasaules uzskats ir pārliecÄ«ba par kāda Augstākā saprāta pastāvÄ“šanu pasaulÄ“ un to, ka cilvÄ“ka esamÄ«ba nebeidzas ar fiziskā Ä·ermeņa nāvi. Materiālisms, tieši otrādi, noliedz jebkāda Augstākā saprāta (Dieva) pastāvÄ“šanu un uzskata, ka cilvÄ“ka fiziskā Ä·ermeņa nāve ir pilnÄ«ga iznÄ«cÄ«ba un konkrÄ“tā cilvÄ“ka eksistences gals. No materiālisma viedokļa cilvÄ“ks ir tikai tāds „matÄ“rijas pašorganizācijas rezultātā” radies un evolÅ«cijas ceļā attÄ«stÄ«jies veidojums, kas Ä«su brÄ«di šai pasaulÄ“ mÄ«t, lai pÄ“c tam atkal pazustu nedzÄ«vajā matÄ“rijā, no kuras radies.

Materiālisms un ideālisms ir divi pretÄ“ji, viens otru izslÄ“dzoši pasaules uzskati, no kuriem savā dzÄ«vÄ“ mums viens ir jāizvÄ“las un saskaņā ar to jādzÄ«vo. Tā saucamais vidusceļš šeit nav iespÄ“jams, jo no šÄ«s izvÄ“les ir atkarÄ«ga personÄ«go vÄ“rtÄ«bu skala visā cilvÄ“ka dzÄ«ves garumā. Un šÄ«s vÄ“rtÄ«bas abiem pasaules uzskatiem ir pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gas. Saprotama lieta, ka „matÄ“rijas pikucim”, kurš Ä«su brÄ«di zemes virsÅ« tiek saukts par cilvÄ“ku, tādi jÄ“dzieni kā „TÄ“vzeme” un nacionālā piederÄ«ba kādai tautai ir gaužām mazsvarÄ«gi. ArÄ« tādām morāles vÄ“rtÄ«bām kā, piemÄ“ram, tikumÄ«ba, godÄ«gums, uzticÄ«ba, nesavtÄ«ba, lÄ«dzcietÄ«ba materiālismā nav nekāda loÄ£iska pamatojuma. Kādēļ gan man jābÅ«t labam, ja sliktam bÅ«t ir izdevÄ«gāk un patÄ«kamāk? Jeb, kā teicis daudzviet citÄ“tais Dostojevskis: „ Ja Dieva nav, tad viss ir atļauts.” Ja ideālistu no nozieguma attur iekšÄ“jā pārliecÄ«ba, tad Ä«stu materiālistu no nozieguma spÄ“j atturÄ“t tikai bailes no iespÄ“jas tikt pieÄ·ertam un saņemt sodu.

JÅ«s droši vien teiksiet, ka tā Ä«sti nav, jo arÄ« materiālistu vidÅ« ir daudzi labi cilvÄ“ki? Savulaik izcilais filosofs EmanuÄ“ls Kants ir atzinis, ka pasaulÄ“ viņu izbrÄ«na divas lietas – zvaigžņotā debess virs galvas un morālais likums cilvÄ“kā. Jā, cilvÄ“ks tiešÄm brÄ«numainā kārtā spÄ“j iekšÄ“ji sajust morālās vÄ“rtÄ«bas, un cilvÄ“kam piemÄ«t kaut kas tāds, ko mÄ“dz apzÄ«mÄ“t par sirdsapziņu. Tas ir tāds kā iedzimts, Homo sapiens pasugai piemÄ«tošs ideālisms. Un tādēļ ne katrs no mums, kurš apgalvo, ka netic ne Dievam, ne velnam ir Ä«sts materiālists arÄ« savā rÄ«cÄ«bā. Un ne katrs cilvÄ“ks, kurš apgalvo, ka tic Dievam, savos darbos ir Ä«sts ideālists, jo arÄ« ticÄ«bu Dievam var izmantot par sava veida biznesu ar tÄ«ri materiālistiskiem mÄ“rÄ·iem. Un daudzi materiālisti ir veikli iemanÄ«jušies to darÄ«t. Diemžēl, vÄ“rojot norises sabiedrÄ«bā, nākas secināt, ka materiālisma pamatā esošais, ciniskais, aukstais aprÄ“Ä·ins, baudkāre un alkatÄ«ba, pārņemot cilvÄ“ku prātus, arvien pārliecinošÄk sāk uzvarÄ“t šÄ«s šÅ«pulÄ« ieliktās sirdsapziņas klusos protestus.

Kad bÅ«siet noskaidrojuši savu attieksmi pret šÄ«m trim dzÄ«ves pamatvÄ“rtÄ«bām, jums bÅ«s ievÄ“rojami vieglāk saprast visu to, kas jums tiek piedāvāts politikā, sadzÄ«vÄ“, kultÅ«rā un izdarÄ«t pareizo, sev noderÄ«gāko izvÄ“li dažādās dzÄ«ves situācijās. JÅ«s vienkārši izvÄ“rtÄ“siet katra piedāvājuma atbilstÄ«bu savām izvÄ“lÄ“tajām dzÄ«ves pamatvÄ“rtÄ«bām un, izejot no tā, izdarÄ«siet savu izvÄ“li. Tikai vÄ“lreiz atcerÄ“simies, ka izvÄ“les izdarÄ«šana dzÄ«vÄ“ - tā nav spÄ“lÄ“šanās ar raibiem klucÄ«šiem. Katra izvÄ“le ir konsekventi jāsaista ar tām pamatvÄ“rtÄ«bām, kuras esam nolÄ“muši saukt par savām. PretÄ“jā gadÄ«jumā mÄ“s bÅ«sim kā kārts galā piesietas lupatas, ko vÄ“ji plivina visos virzienos, vai arÄ« kā noderÄ«gie kretÄ«ni, kas kalpo svešÄm interesÄ“m.