Iesaki rakstu:

Nav šaubu, ka dzÄ«vojam lielu, globālu pārmaiņu laikā un esam nozÄ«mÄ«gu notikumu aculiecinieki. Protams, laiks nekad nav stāvÄ“jis uz vietas, un lielākas vai mazākas pārmaiņas norisinājušÄs vienmÄ“r. Citas pārmaiņas notikušas pakāpeniski un nemanāmi, citas – dramatiski un sāpÄ«gi. Citām ir bijuši vajadzÄ«gi gadsimti, bet citas norisinājušÄs strauji. Citas pārmaiņas ir nesušas cilvÄ“cei uzplaukumu un dzÄ«vÄ«bu, bet citas – postu un nāvi. Citi šodien par draudu uzskata muslimus, citi – amerikāņus, citi – Ä·Ä«niešus, bet citi krievus. Citi – globālo sasilšanu vai piesārņojumu, citi – atomieročus.

Bet ir sÄ“rga, kura iznÄ«cinās veselas civilizācijas, tautÄ«bu un rasi nešÄ·irojot. Tā ir – sieviešu emancipācija, dzimumu dabisko robežu nojaukšana, vÄ«riešu un sieviešu sociālo lomu pārdale. Tā ir jaunas cilvÄ“ku rases – vÄ«riešsievietes parādÄ«šanās. Daži kļūdaini to sauc par matriarhāta laikmetu. NÄ“, nÄ“ – šis ir stervozitātes laikmets. Jo matriarhāts rÅ«pÄ“jas par dzimtu, sabiedrÄ«bu, tautu, bet stervozitāte to iznÄ«cina. Par šo arÄ« ir raksts.

Sieviešu emancipācijas (lasi – stervozitātes*) loma Rietumu sabiedrÄ«bas noiešanā no pasaules vÄ“stures skatuves

Uzreiz jābrÄ«dina lasÄ«tājs, ka faktiski raksts attiecas vienlÄ«dz uz sievietÄ“m, kā arÄ« uz vÄ«riešiem. Jo vai gan bez vÄ«riešu klusÄ“jošas piekrišanas vai pat atbalsta, mÅ«sdienu sieviete, nosacÄ«ti nosauksim viņu par “Rietumu nominālo sievieti', varÄ“tu nošÄ¼Å«kt lÄ«dz turienei, kur viņa ir?! Vai ne vÄ«riešiem bÅ«tu jāuzņemas atbildÄ«ba par savu sievu un meitu dzÄ«vi?

Jā, kādā stāvoklÄ« tad viņa ir? Un kā tas apdraud sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanu? Un kā tas apdraud viņu pašu?

LÅ«k, uz šiem jautājumiem mÄ“Ä£ināsim rast atbildi.

Kas tad raksturo “mÅ«sdienu Rietumu” sievieti atšÄ·irÄ«bā no viņas vecmāmiņas vai vecvecmāmiņas?

ŠÄ·iet, atšÄ·irÄ«bu ir vairāk nekā kopÄ«ga.

Sieviete – darba zirgs? Ekonomiskās neatkarÄ«bas cena

Pirmkārt, mÅ«sdienu sieviete, neskatoties uz lielajām pÅ«lÄ“m un lÄ«dzekļiem, ko viņa ziedo savas ārienes izmainÄ«šanai atbilstoši Holivudas ieviestajiem standartiem, tomÄ“r ir uzņēmusies darba zirga lomu. Ja viņas priekštecÄ“m dzÄ«vÄ“ galvenais bija Ä£imene, vÄ«rs, bÄ“rni, Ä£imenes ligzdiņas iekārtošana un uzturÄ“šana, tad tagad pārsvarā sievietÄ“m galvenais dzÄ«vÄ“ ir algotais darbs un karjera. (Šeit strikti jānodala jÄ“dzieni “darbs” un “algots darbs”. Sieviete, kura dzÄ«vo mājās un skaitās, ka “nestrādā”, parasti strādā daudz vairāk par to, kura strādā algotu darbu. Bet, tas ir citādāk, jo mājas darba augļi 100% tiek Ä£imenei, bet algotā darba – vien neliela daļa. PārÄ“jais – bosam. Toties boss atmetÄ«s NAUDU!)

Un tas arÄ« saprotams – viena no mÅ«sdienu sievietes galvenajām pazÄ«mÄ“m ir saucamā “ekonomiskā neatkarÄ«ba”, bet “neatkarÄ«bas” garants un stervozitātes balsts ir algotais darbs. Tas, ka uz šÄ«s “neatkarÄ«bas” altāra tiek noziedots viss, kas bija un, jāteic, paldies Dievam, vÄ“l ir palicis svarÄ«gs daudzām sievietÄ“m pasaulÄ“, proti – Ä£imene, bÄ“rni, attiecÄ«bas ar vÄ«ru, dzimta un tās nākotne, tauta un tās nākotne utt., viņai nav svarÄ«gi.

Jo – nebÅ«sim naivi un nemānÄ«sim sevi – cilvÄ“ks nevar vienlaicÄ«gi atrasties divās vietās. Ja vien nav apveltÄ«ts ar pārdabiskām spÄ“jām. Un – kāds paradokss! – jo labāka sieviete bÅ«s kā darbinieks, jo vairāk laika, talanta, centÄ«bas un pūļu viņa veltÄ«s algotajam darbam, jo viņa bÅ«s draņķīgāka kā sieva un māte. Saprotu, ka skan asi, bet – tā ir patiesÄ«ba. Jo cilvÄ“ka dzÄ«ve, laiks nav neierobežots resurss. Ja mÄ“s to iztÄ“rÄ“jam vienā vietā, citai nepaliek. Karjera nav savienojama ar Ä£imeni. Prioritātes...

Tādēļ laiks, kurš tiek pavadÄ«ts darbā, pārsvarā ir vÄ“rtÄ“jams kā atrauts bÄ“rniem, Ä£imenei un mājai. Saprotams, ir situācijas, kad sievietei nav citas izejas kā bÅ«t par pelnÄ«tāju. PiemÄ“ram, bÄ“rni ir, bet vÄ«ra nav. Vai – nav ne vÄ«ra, ne bÄ“rnu, ne Ä£imenes. Tikai dabiski rodas jautājums – kādēļ tā ir noticis? Dažreiz tam ir objektÄ«vi iemesli, bet – reti. Pārsvarā saucamās “nepilnās” Ä£imenes, visbiežāk – vientuļās māmiņas – ir vieglprātÄ«bas, bezatbildÄ«bas, izlaidÄ«bas un neaudzināšanas sekas.

Tradicionāli par vaininiekiem vienmÄ“r tiek uzskatÄ«ti vÄ«rieši. Un es viņus neattaisnoju. Bet raksts ir par vienu no iemesliem, kādēļ mÄ“s izzÅ«dam, un, lai rakstam bÅ«tu kāda vÄ“rtÄ«ba, tam jābÅ«t objektÄ«vam.

Un objektÄ«vi ir tas, ka lielākā daļa Rietumu meiteņu un sieviešu liekas gultā ar vÄ«riešiem, kuri nav un nemaz neplāno bÅ«t par viņu vÄ«riem. Kā mÄ“dz teikt – hormoni spÄ“lÄ“... Vai vienkārši – lai bÅ«tu kā visām/visiem. Atkārtoju – teiktais neattiecas uz visām, bet uz vairumu. Situācijas mÄ“dz bÅ«t dažādas, un mans nolÅ«ks nebÅ«t nav kādu aizskart vai apvainot. Tikai Dievs zina un var izvÄ“rtÄ“t katru situāciju. Es runāju par tendencÄ“m un vispārizplatÄ«tām parādÄ«bām.

VÄ«riešiem, atklāti sakot, emancipÄ“tās sievietes ir ļoti izdevÄ«gas. IespÄ“jams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņi tās piecieš. Pat vairāk – viņiem tās patÄ«k. Un, spriediet paši – kādēļ lai nepatiktu? LÅ«k, daži punkti:

 1. Viņas ir ļoti pieejamas – agresÄ«vās, valdošÄs amerikāņu subkultÅ«ras un Holivudas intensÄ«vās antitikumÄ«gās propagandas, kā arÄ« Rietumu sabiedrÄ«bā valdošÄs morāles krÄ«zes dēļ jaunu sieviešu nevainÄ«ba un augsti morāles standarti ir tikpat reta parādÄ«ba kā pleziozauri. Stāsta, ka viņi vÄ“l kaut kur esot, bet neviens nav redzÄ“jis.

Sieviešu morāles lÄ«menis, vidÄ“ji, ir tik noslÄ«dÄ“jis, ka meitenes, šÄ·iet, no nevainÄ«bas pat kaunas. BÅ«t par viena vÄ«rieša sievieti mūža garuma izdodas vien retai daiļā dzimuma pārstāvei. Un vairums no viņām to nemaz nevÄ“las. Dažas pat kolekcionÄ“ iespaidus un atklāti lepojas ar kārtÄ“jā “partnera” iedabÅ«šanu gultā. Lai gan – nav jau grÅ«ti; arÄ« jaunekļiem un vÄ«riešiem ar “bremzÄ“m” ir pašvaki...

2. Viņas nav jāapgādā. Jā, jā, - un viņas ar to lepojas! Esmu dzirdÄ“jis, ka daudzas sievietes jau nonākušas tik tālu, ka neļauj vÄ«rietim izmaksāt kafejnÄ«cā našÄ·i. Es pati! Starp citu, sauklis “Es pati!” varÄ“tu bÅ«t kādas feministiskas organizācijas moto. Tas labi raksturo šo nožēlojamo sieviešu - cilvÄ“ces kapraču psihisko stāvokli. Bet, runājot par apgādi jeb sieviešu ekonomisko “neatkarÄ«bu”, jā – viņu “partneriem” tā ir ļoti izdevÄ«ga. Nekādu saistÄ«bu, nekādu pienākumu! Te es esmu, un te manis nav. Tu pati tiksi galā! Un sieviete “tiek galā”.

Cik izdevÄ«ga šÄ« “ekonomiskā neatkarÄ«ba” ir sievietei... lai vÄ“rtÄ“ pati. Jo neatkarÄ«bas jau faktiski nav. Ekonomiskās “neatkarÄ«bas” cena ir totāla atkarÄ«ba no saucamā darba devÄ“ja, tā ir darbā, ceļā uz to un no tā pavadÄ«ta trešÄ daļa no mūža, tie ir zaudÄ“ti labākie, spÄ“kpilnie gadi. Bet ziemā – viss diennakts gaišais laiks. Cena ir svešu cilvÄ“ku (auklÄ«šu) vai valsts (bÄ“rnudārzu) izaudzināti bÄ“rni, tā ir mūžīgi slimojošs mazulis, kurš dārziņā atkal un atkal aplÄ«p ar kādu infekciju. Jo nav dabiski kopā atrasties tik daudziem viena vecuma mazuļiem, Ä¢imenÄ“s tā nav.

Toties ieguvums ir visai ievÄ“rojams – sieviete pati var apmaksāt savus komunālos tÄ“riņus, degvielu, automašÄ«nas lÄ«zingu, stāvvietu, kādu kredÄ«tu, kosmÄ“tikas lietas, apģērbu un vÄ“l šo to. Pati. VÄ“l viņa paretam var doties kādā ceļojumā. Uz Ä’Ä£ipti, piemÄ“ram. Un nevienam viņai nav jāatskaitās, ko viņa tur dara.

 Ja viņa vÄ“las, tad var nopirkt vietÄ“jo alfonso, kuram tas savukārt ir dubultizdevÄ«gs darÄ«jums. Viņš uz brÄ«di var tikt vaļā no sava seksuālā sasprindzinājuma un nedaudz nopelnÄ«t, bet mÅ«su Ne-atkarÄ«gā sieviete Pati par Savu naudu dabÅ« mazliet melnÄ«gsnÄ“jas eksotikas. Citreiz vairāk, citreiz – mazāk. MinÄ“tais vairāk attiecas uz padzÄ«vojušÄm sievietÄ“m, kuras vÄ“l grib seksu. Esmu dzirdÄ“jis daudz stāstu no aculieciniekiem par Rietumu sieviešu uzvedÄ«bu saulainajos kÅ«rortos. ArÄ« pats redzÄ“jis. Kāds kauns!

Bet kaut kāda loÄ£ika, taisnÄ«gums tajā visā ir. Savu jaunÄ«bu, skaistumu, laiku un lielāko daļu enerÄ£ijas viņas ir atdevušas nevis vÄ«ram un bÄ“rniem, bet savam bosam, pretÄ« saņemot naudu. Tagad viņām, izņemot naudu, nekā cita nav. Tad arÄ« nākas pirkt to, ko par naudu var nopirkt, un tas patiešÄm nav daudz. MÄ«lošus bÄ“rnus, uzticamu un cieņpilnu vÄ«ru nopirkt vairs nevar – laiks ir iztÄ“rÄ“ts, vilciens – aizgājis. Atlicis tikai tas, ko var nopirkt, tātad tas, ko mÄ“s saucam par “pÄ“rkamu”. Un tas patiešÄm nav nekas vÄ“rtÄ«gs...

3. Viņas ir seksuālas. Šis gan varÄ“tu bÅ«t pirmā punkta apakšpunkts, bet izdalÄ«šu atsevišÄ·i.

Nav šaubu, ka Rietumu sabiedrÄ«bā viens no ievÄ“rojamākajiem aiz naudas kulta ir seksa un jaunÄ«bas kults. CilvÄ“ku pūļi apjÅ«smo vecmāmiņas, kuras puskailas dejo un dzied uz skatuves. Saprotams, ka tas nav nejauši.

Visi kulti tiek radÄ«ti, un, ja kāds domā, ka uz pasaules kādi procesi notiek nejauši, maldās. Katrai idejai ir autors vai vismaz medijs, kurš to saņem un pasniedz sabiedrÄ«bai. Tā gan bÅ«s neliela novirzÄ«šanās no tÄ“mas, bet tomÄ“r “par lietu”. Tātad – par jaunÄ«bas kultu.

Lai labāk varÄ“tu izprast, kādēļ tāds vajadzÄ«gs, kurp tas ved un ko nodara cilvÄ“kiem, vārdu sakot – lai saprastu kulta mÄ“rÄ·i, palÅ«kosimies uz tā piekopšanas sekām:

Žurkas skrējiens

a) ir izjaukts dabiskais cilvÄ“ka mūža dalÄ«jums periodos – bÄ“rnÄ«ba (bezrÅ«pÄ«ba), jaunÄ«ba (mācÄ«bas), briedums (darbs, Ä£imene, bÄ“rni), vecumdienas (laika veltÄ«šana sev, pārdomas par eksistenciāliem jautājumiem, gatavošanās uz pārcelšanos nākamajā dzÄ«vÄ“ utt.). SistÄ“ma, kurā mÄ“s dzÄ«vojam, ir ieinteresÄ“ta, lai mÄ“s nepārtraukti atrastos saucamajā “žurkas skrÄ“jienā” - ritenÄ«, pa kuru skrien, bet nekur neaizskrien. KamÄ“r tu skrien, tu griez riteni. Tev ir darbošanās ilÅ«zija, bet faktiski tu skrien uz vietas. Bet – tu esi aizņemts. Tev nav laika padomāt par to, no kurienes tu nāc, ko tu šeit vispār dari un kurp tu ej. Domāju, ka šis ir viens no galvenajiem vāveres riteņa mÄ“rÄ·iem – neļaut cilvÄ“kam atjÄ“gties. Skrien, skrien, un skat! - jau dzÄ«ve pagājusi! Bet tu tikai vÄ“l taisÄ«jies dzÄ«vot! RÄ«t! Bet – nekā; kaprači jau sākuši rakt bedri. Viss, zem dzÄ«ves tiek pavilkta svÄ«tra. Tālāk – viss Dieva rokās. Viņš vÄ“rtÄ“s bilanci.

Pagaidām tu esi tas, kurš nosaka to, kāda tā bÅ«s. Bet jaunÄ«bas kulta mÄ“rÄ·is ir novÄ“rst tevi no realitātes, no svarÄ«gām lietām un pievÄ“rst ilÅ«zijai – tam, ka tu vienmÄ“r bÅ«si jauns un nekad nepienāks diena, kad šÄ« pasaule bÅ«s jāatstāj un jāatskaitās par savu dzÄ«vi. Krampjaini turÄ“damies pie aizejošÄs jaunÄ«bas, cilvÄ“ks nav spÄ“jÄ«gs adekvāti un skaidri spriest, nav spÄ“jÄ«gs pareizi sakārtot savas prioritātes. Tā vietā, lai meditÄ“tu, lÅ«gtu Dievu, ceļotu vai pavadÄ«tu laiku ar mazbÄ“rniem, sirmais Rietumu kultÅ«ras adepts(e) sēž kosmÄ“tikas salonā vai pat plastiskās Ä·irurÄ£ijas centrā. Es šeit nesaku, ka nevajadzÄ“tu rÅ«pÄ“ties par ārieni vai tÄ«šÄm justies vecam. Es runāju par kultu. JaunÄ«bas kultu.

Mirsti... jauns

b) nemitÄ«ga pensijas vecuma palielināšana. Nav noslÄ“pums, ka Rietumos cilvÄ“ks tiek saukts un uzskatÄ«ts par “darbaspÄ“ku” un “nodokļu maksātāju”. Sabiedriskajos medijos jau parādās materiāli par to, ka cilvÄ“kiem vecums tagad iestājas vÄ“lāk, attiecÄ«gi - “darbaspÄ“ka” kategorijā viņš ietilpst ilgāk. Pats redzÄ“ju. Nu ko – saprotami; valstij uzturÄ“t pensionārus ir ekonomiski neizdevÄ«gi. Tādēļ vajag iedvest cilvÄ“kam, ka viņš ir un bÅ«s jauns un viņam jāstrādā algots darbs visu mūžu. Un pÄ“kšÅ†i – vai! Nomira! Kāds malacis – lÄ«dz pÄ“dÄ“jam bija ierindā! Vārdu sakot – vergoja. Jo tikai nedaudziem cilvÄ“kiem ir tā laime strādāt “sirdsdarbu”, pārÄ“jie strādā par naudu. CilvÄ“kam, kurš nomiris darbā, pensija nav jāmaksā.

Lūk, kāpēc mūžīgi jābūt jaunam.

c) citi iemesli, piemÄ“ram, ekonomikas sildÄ«šana, sabiedrÄ«bas sociālās struktÅ«ras graušana, Ä£imenes institÅ«ta vājināšana utt., bet tā ir atsevišÄ·as tÄ“mas. MÄ“s runājam par rietumu sievietes degradāciju kā sabiedrÄ«bas fiziskas izzušanas vienu no iemesliem, un jaunÄ«bas kultu kā vienu no degradācijas sastāvdaļām.

Nav Ä£imenes – nav sabiedrÄ«bas

4. Viņas nav Ä£imeniskas un neuzstāj uz Ä£imenes dibināšanu. Viegli pieejamas bez jebkādām saistÄ«bām.

ArÄ« tas vÄ«riešiem ir ļoti Ä“rti un patÄ«kami. Vairumam vÄ«riešu, es domāju. Bet šÄdu uzskatu bÄ«stamÄ«ba sabiedrÄ«bai ir vislielākā. Jo visiem zināms, ka Ä£imene ir sabiedrÄ«bas pamatšÅ«niņa. Nav Ä£imenes – nav sabiedrÄ«bas. Lai gan tiek veikti pÄ“tÄ«jumi un eksperimenti bezÄ£imeņu sabiedrÄ«bas veidošanā, es par tādu nerunāju. SÄ“klu banka, sievietes – inkubatori utt. Brrr – es nudien negribÄ“tu tādā dzÄ«vot! Raksta tÄ“ma ir sieviešu loma Rietumu sabiedrÄ«bas izzušanā, bet viena no tradicionālajām, kristÄ«gajām Rietumu sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ«bām ir Ä£imene.

 Vispār ar tā sauktajām “Rietumu vÄ“rtÄ«bām” tagad ir liels sajukums, jo arÄ« dažādi citu “vÄ“rtÄ«bu” piekopÄ“ji, piemÄ“ram, pederasti un lesbietes, atsaucas uz šÄ«m vÄ“rtÄ«bām. Te gan sanāk liela putra, jo tradicionāli Rietumu vÄ“rtÄ«bas ir bijušas kristÄ«gas, kas viennozÄ«mÄ«gi izslÄ“dz dažādu perversiju reklamÄ“šanu, popularizÄ“šanu un legalizÄ“šanu. Diemžēl tas pašlaik notiek publiskajā telpā, politikā un mākslā. VajadzÄ“tu tomÄ“r skaidri nodefinÄ“t, kas mÅ«sdienās oficiāli tiek uzskatÄ«ts par “Rietumu vÄ“rtÄ«bām”. Citādi ir haoss.

Nu, lÅ«k, šÄ« emancipÄ“tā sieviete ne visai grib Ä£imeni. Ne vairāk kā viņas “partneris”. Jo viņa ir gudra, šÄ«, piedodiet, sterva. Viņa saprot, ka Ä£imene – tie ir pienākumi. Ä¢imene – tie ir bÄ“rni. BÄ“rni – tie ir izdevumi un, iespÄ“jams, sabojāta figÅ«ra. Bet viņa nevar atļauties sev bojāt figÅ«ru, jo tad viņa vairs neizskatÄ«sies tik seksuāla, iekārojama. Uz viņu sāks mazāk mest acis vÄ«rieši, bet bez tā viņa iztikt vairs nevar. Jau no mazotnes viņa ir pieradusi/pieradināta sevi izrādÄ«t visiem. Ja viņai vairs nebÅ«s tik šmaugs viduklÄ«tis, tad, vismaz Latvijā droši, samazināsies viņas “konkurÄ“tspÄ“ja darba tirgÅ«”.

Bet – pats galvenais Ä£imenes dzÄ«ves mÄ«nuss - viņa vairs nevarÄ“s “dzÄ«vot sev”, “pilnveidot sevi”, “realizÄ“t savu aicinājumu”, “attÄ«stÄ«ties kā personÄ«bai” utt. Tā vietā bÅ«s negulÄ“tas naktis, vizÄ«tes pie pediatra, “pamperi” utt. Aste bluÄ·Ä«. To, ka šÄ« jau arÄ« ir tā “personÄ«bas attÄ«stÄ«šana” un Ä«stā dzÄ«ves skola, mÅ«su emancipÄ“tā Rietumu sieviete nesaprot. Viņa ir gudra, bet ne tik. Viņa ir gudra citā lÄ«menÄ«, tā teikt. Viņa māk “iekārtoties”. IespÄ“jams, ka tas nemaz nebÅ«tu slikti, ja sieviete šÄ«s prasmes izmantotu pareizā virzienā. PiemÄ“ram, izvÄ“loties savu dzÄ«vesbiedru un dodot priekšroku godÄ«gam, uzticamam un dievbijÄ«gam cilvÄ“kam, tādam, kas nepievils. Bet – nÄ“!

Galvenais - iekārtoties

Savu dabas (Dieva) doto prasmi iekārtot savu dzÄ«vi nominālā Rietumu sieviete izmanto pavisam citā virzienā. Ar tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu, valstiskās sistÄ“mas un tās aparāta uzburbšanu ir radušÄs daudzas “darba” vietas, kur var nodarboties ar tā saucamo “figņu” un saņemt nesliktu atalgojumu. SistÄ“ma dāsni atalgo tos, kas viņai kalpo. Sieviete ir labs kadrs, jo neuzdod liekus jautājumus, apzinÄ«gi izpilda, ko darba devÄ“js liek. ArÄ« tad, ja tas ir neÄ“tiski, netaisnÄ«gi vai amorāli. Jo viņas dabā ir ieprogrammÄ“ta tieksme pakļauties.

Tikai nožēlojami ir tas, ka emancipÄ“tā sieviete – sterva pakļaujas nevis savam tÄ“vam, bet apprecoties – vÄ«ram, bet gan bosam, kurš viņai maksā naudu. Starp citu, iespÄ“jams, ka stingras stājas un morāles trÅ«kums ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir tik daudz sieviešu – tiesnešu. Ar viņām vieglāk manipulÄ“t. Viņas, tÄ“laini runājot, “pagulsies apakšÄ” jebkurai netaisnÄ«bai, ja tās nesÄ“js bÅ«s stiprāks, autoritatÄ«vāks vai...labi samaksās. Tiesa gan, kā liecina novÄ“rojumi, arÄ« daudzi Latvijas tiesneši – vÄ«rieši ir zaudÄ“juši stāju un kļuvuši lÄ«dzÄ«gi savām kolēģēm – glumi, merkantili un netaisnÄ«gi. Bet tas jau ir cits stāsts.

Trauksmes zvans

Šis raksts nav teorija vai prātojumi. Tas ir brÄ«dinājums un aicinājums pārvÄ“rtÄ“t savu vÄ“rtÄ«bu skalu – vai tik tās augšgalā nav ielavÄ«jušÄs vÄ“rtÄ«bas, kurām vieta bÅ«tu pašÄ apakšÄ. MÄ“s strauji izmirstam. Lai tauta vai nācija neizmirtu, Ä£imenÄ“ ir jābÅ«t vidÄ“ji 2,1 bÄ“rnam. Tad demogrāfijas koeficients bÅ«s nulle. Bet cik daudz ir jaunu cilvÄ“ku, kuri nemaz neplāno ne laulÄ«bu, ne bÄ“rnus? Bet viņi aizmirst jeb neiedomājas par vienu – ja viņu vecākiem bÅ«tu tādi paši uzskati, tad arÄ« viņu nebÅ«tu...

Pēdējā paaudze

Pat savā apkārtnÄ“ es redzu, kā izzÅ«d dzimtas. Dzimtas, kuras pastāvÄ“jušas simt un vairāk gadus, kuras pārdzÄ«vojušas karus, trÅ«kumu, sÄ“rgas, badu un dažādus režīmus. Bet šo laiku - mežonÄ«gā kapitālisma, mantkārÄ«bas orÄ£iju un netaisnÄ«bas apogeja laiku nepārdzÄ«voja. Un nevainojiet visā valsti un tās pārvaldÄ«tāju nelietÄ«gās aktivitātes, vai, gluži otrādi – noziedzÄ«gās pasivitātes. NefokusÄ“jaties uz neliešiem. Viņiem sava dzÄ«ve un sava alga, bet mums – sava.

Ja nenotiks garÄ«ga pamošanās, apziņas un uzskatu reformācija, mÄ“s izmirsim. Un nebÅ«s vainÄ«gs ne Putins, ne Tramps, ne Kim ÄŒens. ArÄ« bÄ“gļi – nÄ“. Viņi ir tikai bandinieki ļaunā spÄ“lÄ“, kuras likme ir ne vien mÅ«su tautas, bet arÄ« milzÄ«gas cilvÄ“ces daļas pastāvÄ“šana. Sagraut, iznÄ«cināt sabiedrÄ«bu var ļoti viegli – sagraujot Ä£imeni, sakropļojot veselÄ«gus uzskatus par dzimumu lomu vai pat samainot tās, demoralizÄ“jot jaunatni. Pie tā aktÄ«vi strādā gan izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma, gan likumdošana, gan bāriņtiesas, gan masu mÄ“diji, gan saucamie kultÅ«ras darbinieki. Bet... ja jaunatne tiks demoralizÄ“ta, mums nav nākotnes.

Līķa plankumi Latvijas miesā

Kā lÄ«Ä·a plankumi dažkārt parādās uz vÄ“l dzÄ«va cilvÄ“ka miesas, tā Latvijas laukos melnÄ“ pamestas mājas un pat veseli ciemati, bet Latvijas pilsÄ“tās – tukši daudzdzÄ«vokļu nami ar plāksnÄ“m aizklātiem, tumšiem logiem. Vai tas ir neatgriezeniski? Vai tajos atkal kādreiz spÄ«dÄ“s gaisma un atskanÄ“s bÄ“rnu čalas vai sadzÄ«viskas rosÄ«bas skaņas? Tas atkarÄ«gs no mums.

Protams, pamestÄ«bas vienÄ«gais iemesls nav sieviešu degradācija, kuru, lai bÅ«tu skaistāk, nosaukuši svešvārdā – emancipācija, feminizācija un vÄ“l nez kā. VÄ“l ir valsts vadÄ«tāju piekopta zemiskā ekonomiskā un sociālā politika un citi iemesli. Un tomÄ“r - veco, pārtikušo rietumvalstu pieredze liecina, ka izvirst un izmirst arÄ« nebÅ«t ne tās nabadzÄ«gākās valstis. Lai gan – varbÅ«t tās arÄ« ir nabadzÄ«gas. Jo tur valda gara un Ä“tikas, morāles un ideālu nabadzÄ«ba. PalÅ«kojieties ielās – rietumeiropietes pat nevar atļauties sev nopirkt pietiekami apģērba, lai noslÄ“ptu savu kailumu. Nezin kādēļ, tradicionāli par nabadzÄ«gām uzskatÄ«tās Austrumu valstÄ«s, sievietÄ“m krāšÅ†am un pietiekamam apģērbam sanāk...Un jÅ«s brÄ«nāties, ka mÄ“s izzÅ«dam, bet viņi nāk mÅ«su vietā?...

Nenodzīvot dzīvi veltīgi

Ir egoistu un egocentrisma laikmets. Tas tiek uzspiests un mākslÄ«gi kultivÄ“ts. Ha! It kā ar cilvÄ“ka dabisko, iedzimto egoismu vÄ“l bÅ«tu par maz! Pat žurnālu, skat, izdevuši - “Egoiste”... Un visvieglāk šim spiedienam pakļaujas tieši sievietes.

Bet savam dārgajam lasītājam/lasītājai es vēlos atgādināt seno teicienu: kas dzīvojis ir tikai sev, tas dzīvojis ir velti...

Lai mums izdodas!

*Rakstā lietots tautā plaši lietots, bet neliterārs vārds “stervozitāte”, lai labāk izteiktu domu – sieviete, kura atstājusi savu sÅ«tÄ«bu, varÄ“tu pat teikt – misiju bÅ«t par sievu, māti un Ä£imenes pavarda sargātāju un uzņēmusies vÄ«rieša lomu, uzvedÄ«bu, apģērbu un manieres, ir kā sterva, t.i. - maita, t.i. - kaut kas, kas bijis reiz dzÄ«vs, bet tagad beigts un sācis bojāties. Atrasties maitas tuvumā ir gandrÄ«z neiespÄ“jami. Kā spilgtu piemÄ“ru varÄ“tu minÄ“t dažas sievietes – politiÄ·es. Neattiecināt uz sievietÄ“m, kuras nav realizÄ“jušÄs objektÄ«vu iemeslu dēļ.

Raksts no sÄ“rijas “Anguis in herba” (Čūska zālÄ“)

P.S. Raksta tapšanas dienā autors piedzÄ«voja dramatisku atgadÄ«jumu uz šosejas. Kāds jauneklis nepieskaitāmÄ«bas stāvoklÄ« nežēlÄ«gi sita padzÄ«vojušu vÄ«ru. Incidents norisinājās uz braucamās daļas, satiksme tika bloÄ·Ä“ta. NEVIENS no apstājušamies automašÄ«nu vadÄ«tājiem neizkāpa no savas automašÄ«nas un neapturÄ“ja nežēlÄ«go izrÄ“Ä·ināšanos. Pat vairāk – kad sasistais vÄ«rietis, meklÄ“jot palÄ«dzÄ«bu, iekāpa garāmbraucošÄ automašÄ«nā un lÅ«dza aizvest uz policiju, viņš tika rupji nolamāts un izgrÅ«sts ārā. Jaunais vÄ«rietis pie stÅ«res savu komfortu vÄ“rtÄ“ja augstāk par sveša cilvÄ“ka veselÄ«bu vai pat dzÄ«vÄ«bu. ArÄ« pārÄ“jais autovadÄ«tāju bars sÄ“dÄ“ja drošÄ«bā – katrs savā automašÄ«nā vai autobusā.

VarbÅ«t šeit arÄ« ir atbilde uz sieviešu vÄ«rišÄ·ošanās iemesliem? Vienkārši - vÄ«rieši ir kļuvuši par lupatām!

Bet tas jau būs cits stāsts...