IzglÄ«tÄ«bas interpretÄcijas konflikti: iemesli un untumi
Arturs PriedÄ«tis · 18.01.2019. · Komentāri (0)Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs uzvarÄ“jušÄs “6.oktobra paaudzes” valdÄ«bas sastÄdÄ«šanas šarÄdÄ“ jau no pirmÄs ainas figurÄ“ja solÄ«jums turpinÄt izglÄ«tÄ«bas reformas. Tas neapšaubÄmi ir kaitÄ«gs solÄ«jums. TÄds solÄ«jums liecina par izglÄ«tÄ«bas jÄ“gas neizpratni un nespÄ“ju uzvarÄ“t mÅ«sdienu garÄ«gajos konfliktos.
Rietumu civilizÄcijÄ izglÄ«tÄ«bas interpretÄcijas (jÄ“gas atklÄšanas) konflikti sÄkÄs Jaunajos laikos. Pirms tam tÅ«kstošiem gadu par izglÄ«tÄ«bas jÄ“gu valdÄ«ja vienprÄtÄ«ba. IzglÄ«tÄ«bas vÄ“sture lÄ«dz Jaunajiem laikiem neliecina par principiÄlÄm domstarpÄ«bÄm gan izglÄ«tÄ«bas filosofijÄ, gan izglÄ«tÄ«bas satura un formu izpratnÄ“.
Jaunajos laikos izglÄ«tÄ«bas intrepretÄcijÄ sÄkÄs nemierÄ«ga Ä“ra. TÄ turpinÄs arÄ« tagad un atbalsojas daudzÄs zemÄ“s, diskutÄ“jot par nacionÄlo izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu. Latvija šajÄ ziÅ†Ä nav izņēmums. PÄ“cpadomju gados pie mums izglÄ«tÄ«ba ir manÄmi izmainÄ«jusies. TurklÄt uz slikto pusi. TÄpÄ“c Latvijas sabiedrÄ«bas viena daļa ir sÄ«vi neapmierinÄta ar izglÄ«tÄ«bu. Šai sabiedrÄ«bas daļai nav saprotama nemitÄ«go reformu vajadzÄ«ba un lietderÄ«ba. Nav grÅ«ti ievÄ“rot, ka arÄ« pašiem reformu musinÄtÄjiem Vaļņu ielÄ nav Ä«sti saprotama „kompetenÄu izglÄ«tÄ«bas” oriÄ£inalitÄte, vajadzÄ«ba un lietderÄ«ba. Viņi ar savu reformistisko dÄ«dÄ«šanos drÄ«zÄk atstrÄdÄ klerka algu, imitÄ“jot vÄ“trainu atdevi par saņemtajÄm summÄm no valsts budžeta.
Nereti satraucošas neskaidrÄ«bas stimulÄ“ pretrunas izglÄ«tÄ«bas mÄ“rÄ·u definÄ“šanÄ. TÄ, piemÄ“ram, pretrunas atkal uzmutuļoja 2018.gada septembra sÄkumÄ. TajÄs dienÄs, kad pasaules sabiedrÄ«ba priecÄ«gi vÄ“rtÄ“ja Francijas parlamenta likumu, aizliedzot skolÄ“niem klasÄ“ izmantot mobilos telefonus un citas elektroniskÄs ierÄ«ces ar pieslÄ“gumu internetam, pie mums 3.septembrÄ« portÄlÄ „Delfi” ievietoja jÅ«smÄ«gu rakstu par to, ka „tradicionÄlÄ skološanÄs sistÄ“ma sevi ir izsmÄ“lusi”.
Raksta autors Aivars Gribusts, izglÄ«tÄ«bas uzņēmuma (!?) “LielvÄrds” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, tekstÄ vicina planetÄri graujošu secinÄjumu – „LatvijÄ un arÄ« citur pasaulÄ“” visa lÄ«dzšinÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba nekur neder. Viņa ieskatÄ trÅ«kst prasmes „Ätri reaģēt uz arvien jauniem izaicinÄjumiem” mÅ«sdienu tehnoloÄ£iju („datorikas”, „robotikas”, „dizaina”) pielietošanÄ izglÄ«tÄ«bÄ. Gribusta kunga pÄrliecÄ«bÄ Francija ir rÄ«kojusies aplami. Tas ir skaidri manÄms viņa gudrÄ«bu zemtekstÄ.
Jaunajos laikos izglÄ«tÄ«bas interpretÄcijas konfliktus pamatÄ izraisa politiskÄ ideoloÄ£ija, tendenciozi slÄ“pjot vai vienpusÄ«gi traktÄ“jot izglÄ«tÄ«bas jÄ“gu. Uz izglÄ«tÄ«bu tiek attiecinÄtas abstraktÄ humÄnisma, politkorektuma, apziņas manipulÄciju, sociÄlÄ darvinisma normas. Tiek viltÄ«gi noklusÄ“ts galvenais. TÄ tas turpinÄs šobaltdien. ArÄ« LatvijÄ netiek runÄts par galveno.
IzglÄ«tÄ«ba ir sociÄls institÅ«ts. Attieksme pret šo institÅ«tu vÄ“sturiski mainÄs. Izmaiņas nosaka demogrÄfija – cilvÄ“ku skaita pieaugums. LÄ«dz Jaunajiem laikiem Rietumu civilizÄcijÄ nebija krasas demogrÄfiskÄs izmaiņas. CilvÄ“ku skaits mÄ“reni palielinÄjÄs, un tas nekad nepalielinÄjÄs tik krasi, lai nÄktos veikt kardinÄlus pasÄkumus cilvÄ“ku jÅ«ras eksistences nodrošinÄšanÄ. TurpretÄ« Jaunajos laikos cilvÄ“ku skaita straujais pieaugums noveda lÄ«dz unikÄliem fenomeniem cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. XIX gs. beigÄs radÄs tÄdi unikÄli fenomeni kÄ masu sabiedrÄ«ba, masu cilvÄ“ks, masu komunikÄcija, masu mÄksla un literatÅ«ra. CilvÄ“ku skaita pieaugums piespieda izveidot masu produkcijas ražošanu un, protams, masu izglÄ«tÄ«bu. Lai apgÄdÄtu nemitÄ«gi pieaugošo cilvÄ“ku skaitu, nÄcÄs tikpat nemitÄ«gi paplašinÄt un tehnoloÄ£iski modernizÄ“t masu produkcijas ražošanu. Bija nepieciešams regulÄrs zinÄtniski tehniskais progress un ar to saskaņota cilvÄ“ku masu izglÄ«tÄ«ba. Visu to kopumÄ sÄka dÄ“vÄ“t par masu kultÅ«ru. TÄ eksistÄ“ arÄ« pašlaik. Masu kultÅ«ra ir izmainÄ«jusies. TaÄu bÅ«tÄ«bÄ viss ir pa vecam.
Jau no paša sÄkuma masu izglÄ«tÄ«bas galvenÄ funkcija kļuva nodrošinÄt masu produkcijas ražošanu un realizÄciju. CilvÄ“ku masas izglÄ«toja darbam rÅ«pniecÄ«bÄ, laiksaimniecÄ«bÄ, tirdzniecÄ«bÄ, sadzÄ«ves pakalpojumu sfÄ“rÄ. Masu izglÄ«tÄ«ba kļuva masu ekspluatÄcijas sastÄvdaļa. No cilvÄ“ku masÄm gaidÄ«ja tikai labu darbu. Darbs vienmÄ“r bija pirmajÄ vietÄ, un masu izglÄ«tÄ«bai nÄcÄs nodrošinÄt cilvÄ“ku masu labu darbu. Masu izglÄ«tÄ«bas kvalitÄtes kritÄ“rijs kļuva prasme iemÄcÄ«t labi strÄdÄt – sagatavot labus speciÄlistus. Viņu kontingentu nosauca par masu inteliÄ£enci.
TaÄu masu izglÄ«tÄ«bas patieso funkciju atklÄti neatzina pat sociÄlismÄ. ArÄ« tagad kapitÄlismÄ par to atklÄti nerunÄ. Tiesa, kapitÄlistiskÄs Krievijas bijušais izglÄ«tÄ«bas ministrs nesavaldÄ«ja mÄ“li un pateica taisnÄ«bu: „PSRS izglÄ«tÄ«bas nelaime bija tÄ, ka vÄ“lÄ“jÄs veidot radošu cilvÄ“ku, taÄu valsts uzdevums ir izaudzinÄt kvalificÄ“tu patÄ“rÄ“tÄju”.
Ministram ir taisnÄ«ba. MÅ«sdienu kapitÄlisma sabiedrÄ«bu tagad apsaukÄ par patÄ“rÄ“tÄju sabiedrÄ«bu, jo masu cilvÄ“ki ir galvenie masu produkcijas patÄ“rÄ“tÄji. TurklÄt masu cilvÄ“ku apziÅ†Ä patÄ“rÄ“šana tagad ir galvenÄ kaislÄ«ba. Darbs turpinÄs. Bet darbs vairs nav pirmajÄ vietÄ, kÄ tas bija vÄ“sturiski nesen. PirmajÄ vietÄ masu sabiedrÄ«bÄ tagad ir patÄ“rÄ“šana. TÄpÄ“c ministrs pareizi formulÄ“ja šodienas masu izglÄ«tÄ«bas mÄ“rÄ·i.
Masu kultÅ«rÄ skolotÄja profesija kļuva masu profesija ar visiem masu profesijas sagatavošanas nosacÄ«jumiem un visiem masu profesijas autoritÄtes un reputÄcijas nosacÄ«jumiem. Ja kÄdreiz Latvijas pagastÄ bija tikai viens visu cienÄ«ts un mÄ«lÄ“ts tautskolotÄjs, tad tagad pagastÄ ir desmitiem skolotÄju un labi ja iedzÄ«votÄji pazÄ«st vietÄ“jÄs skolas direktoru. Ja kÄdreiz par tautskolotÄju kļuva pedagoÄ£iski un didaktiski apdÄvinÄti cilvÄ“ki (kÄ saka, ar skolotÄja balsi), tad masu izglÄ«tÄ«bas apstÄkļos par skolotÄjiem kļūst ne visai piemÄ“roti vai pat pilnÄ«gi nepiemÄ“roti cilvÄ“ki. Anekdotiskajam aforismam „Ja nevari iemÄcÄ«ties, tad ej mÄcÄ«t citus” faktiski ir reÄls segums. Par to klusÄ“. Un tas nav Ä«paši nosodÄms, jo masu izglÄ«tÄ«bas virtuvÄ“ savÄdÄk nemaz nevarÄ“tu bÅ«t. Masu kultÅ«rÄ visam ir ievÄ“rojami pazeminÄta kvalitÄte. To dÄ“vÄ“ par masu kvalitÄti.
TaÄu LatvijÄ ir vÄ“l viena nelaime – skolotÄja profesijas nihilisms. ŠajÄ ziÅ†Ä etnosa mežonÄ«ba ir acÄ«mredzama. BrÄ«vvalstÄ« no skolotÄju sagatavošanas kaunÄs augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba. Visas augstskolas atkratÄ«jÄs nosaukumÄ no apkaunojošÄ „pedagoÄ£iskais institÅ«ts”. ModÄ“ nÄca „universitÄte”, kura nenodarbojas ar tÄdu piektÄs šÄ·iras pienÄkumu kÄ skolotÄju sagatavošanu. Pie mums vÄrds „skolotÄjs” neskan lepni. SkolotÄju profesijas prestižs nebÅ«t nav prestižÄko profesiju galvgalÄ. Pat negribas domÄt, kas tagad vÄ“las kļūt par skolotÄju un kÄdi indivÄ«di turpmÄk strÄdÄs skolÄ.
Masu izglÄ«tÄ«bai tÄpat kÄ visam, kam cilvÄ“ki pieliek roku un prÄtu, ir dažÄda kvalitÄte. Padomju valsts masu izglÄ«tÄ«ba bija laba masu izglÄ«tÄ«ba. Padomju valsts masu izglÄ«tÄ«ba centÄs dot vispusÄ«gas zinÄšanas, lai cilvÄ“kam bÅ«tu izpratne ne tikai par izvÄ“lÄ“to profesiju, bet arÄ« par vÄ“sturi un Ä£eogrÄfiju, mÄkslu un literatÅ«ru, dabu un sabiedrÄ«bu. IzglÄ«tÄ«bas sniegto zinÄšanu galvenais avots bija mÄcÄ«bu grÄmatas, daiļliteratÅ«ra, speciÄlÄ literatÅ«ra, bet mÄcÄ«šanÄs galvenÄ forma – lasÄ«šana. Padomju masu izglÄ«tÄ«ba uz cilvÄ“kiem lÅ«kojÄs no personÄ«bas attÄ«stÄ«bas viedokļa – intelektuÄlÄs, tikumiskÄs, garÄ«gÄs attÄ«stÄ«bas viedokļa. TÄ tas bija ne tikai kompartijas skaistajÄs deklarÄcijÄs. IzglÄ«tÄ«bÄ praktiski tika pievÄ“rsta liela uzmanÄ«ba cilvÄ“ciskuma nostiprinÄšanai bÄ“rnÄ, jaunietÄ«. NeeksistÄ“ja vÄ«psnÄšana par garÄ«gumu, metafiziskiem jautÄjumiem. CieÅ†Ä bija daiļliteratÅ«ras lasÄ«šana. TÄ veicinÄja domÄšanu un tieksmi uz dzÄ«vi lÅ«koties apcerÄ«gi (kontemplatÄ«vi), nevairoties no eksistenciÄli filosofiskajÄm „mūžīgajÄm problÄ“mÄm” un par tÄm neņirgÄjoties, kÄ to tagad mÅ«smÄjÄs dara interneta komentÄru ģēniji-deÄ£enerÄti.
Starp padomju masu izglÄ«tÄ«bu un Rietumu masu izglÄ«tÄ«bu ir zinÄmas atšÄ·irÄ«bas. Rietumos pret masu izglÄ«tÄ«bu lielÄ mÄ“rÄ izturas no ražošanas tehnoloÄ£iskÄs attÄ«stÄ«bas interešu viedokļa, kÄ arÄ« no potenciÄlÄs iespÄ“jas regulÄri zaudÄ“t darbu un nepieciešamÄ«bas regulÄri apgÅ«t jaunu profesiju relatÄ«vi kompetentÄ lÄ«menÄ«. T.s. mūžizglÄ«tÄ«ba (padomju valstÄ« tÄds uzstÄdÄ«jums neeksistÄ“ja) tam ir spilgts piemÄ“rs. Rietumos cilvÄ“ku masas pieradina regulÄri mainÄ«t profesiju. PatiesÄ«bÄ tam tÄ ir jÄbÅ«t, jo kapitÄlisma stabils atribÅ«ts ir bezdarbs. ZaudÄ“jot darbu sÄkotnÄ“jÄ profesijÄ un par laimi atrodot citu darbu, parasti nÄkas apgÅ«t jaunu profesiju. Rietumu masu cilvÄ“ku apziņa ir potenciÄla bezdarbnieka un potenciÄli universÄla speciÄlista apziņa. TÄda tipa apziņa tagad ir arÄ« daudziem latviešiem. Par mūžizglÄ«tÄ«bu pie mums izglÄ«tÄ«bas klerki sÄka gudri prÄtuļot pÄ“cpadomju gados.
Rietumos masu vispÄrÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba sniedz galvenokÄrt elementÄras zinÄšanas. NeapšaubÄmi, visÄs valstÄ«s tas nenotiek vienÄdÄ mÄ“rÄ. ASV izskolotais mÅ«su tautietis Nils Muižnieks neslÄ“pj patiesÄ«bu: pÄ“c vidusskolas viņš prata tikai lasÄ«t un rakstÄ«t. Ne velti pasaules sabiedrÄ«bu samÄ“rÄ bieži uzjautrina amerikÄņu politiÄ·u (ieskaitot valsts prezidentu) izteikumi par vÄ“sturi, Ä£eogrÄfiju.
Rietumu masu izglÄ«tÄ«bai tagad populÄrÄkais pÄrmetums ir cilvÄ“ku-robotu gatavošana. Masu izglÄ«tÄ«ba neveido domÄjošus un radošus cilvÄ“kus, bet veido automÄtus ar spÄ“ju izpildÄ«t cilvÄ“ka darbÄ«bai lÄ«dzÄ«gas operÄcijas.
TomÄ“r pats galvenais atkal ir demogrÄfiskais faktors – Rietumu civilizÄcijas novecošana un izmiršana. Šodienas masu kultÅ«rÄ demogrÄfija ar mÄ«nusa zÄ«mi nav tas pats, kas masu kultÅ«rÄ demogrÄfija ar pluss zÄ«mi, kÄ tas bija lÄ«dz XX gs. 70.gadiem. Novecošana un izmiršana ir radÄ«jusi Ä«paša tipa mentalitÄti un Ä«paša tipa dzÄ«ves loÄ£iku. TÄ ir pagrimuma mentalitÄte un bojÄejas neizbÄ“gamÄ«bas loÄ£ika. Šodienas masu kultÅ«rÄ dominÄ“ ne tikai minÄ“tÄs patÄ“rÄ“šanas kaislÄ«bas, bet arÄ« dzÄ«ves baudÄ«šanas kaislÄ«bas – dzÄ«res mÄ“ra laikÄ. NorietošajÄ Rietumu civilizÄcijÄ un tajÄ skaitÄ RietumeiropÄ (ES kodolÄ) trako neoliberÄlisms un postmodernisms. Tas atsaucas uz izglÄ«tÄ«bu. MÄcÄ«bu saturs tiek piedraņķots ar seksuÄlo „audzinÄšanu”, dzimuma maiņas „teoriju”, uzskatu plurÄlismu, patiesÄ«bas noliegšanu, politkorektuma divkosÄ«bu, postmodernisma „mÄkslas” surogÄtiem.
2018.gada sÄkumÄ BriselÄ“ apstiprinÄtais „DigitÄlÄs izglÄ«tÄ«bas rÄ«cÄ«bas plÄns” manÄmi rafinÄ“ti kÄpinÄs cilvÄ“ku masu ekspluatÄciju, pieradinÄs cilvÄ“kus dzÄ«vot totÄlas kontroles atmosfÄ“rÄ, vÄ“l pamatÄ«gÄk pieradinÄs ļaužu masas pret nacionÄlo valsti izturÄ“ties kÄ pret arhaisku palieku. Rietumu civilizÄcija pÄrvÄ“rtÄ«sies digitÄlÄ koncentrÄcijas nometnÄ“, kurÄ valdÄ«s digitÄlÄ diktatÅ«ra, digitÄlÄ verdzÄ«ba, digitÄlais kapitÄlisms, digitÄlais barbarisms. RomÄna „BÅ«ris” autoram Albertam Belam vajadzÄ“s sacerÄ“t jaunu romÄnu – „DigitÄlais krÄtiņš”. PÄreja uz elektroniskajÄm mÄcÄ«bu grÄmatÄm bÅ«s pÄreja uz postcivilizÄ“tÄ«bu. KÄ zinÄms, par civilizÄ“tÄ«bas kritÄ“riju var atzÄ«t rakstÄ«bu un grÄmatu.
LatvijÄ pašlaik masu izglÄ«tÄ«ba ir slikta masu izglÄ«tÄ«ba. Tam ir subjektÄ«vs iemesls un objektÄ«vs (daļēji) iemesls. SubjektÄ«vs iemesls ir latviešu mentalitÄtÄ“ tradicionÄlÄ necienÄ«gÄ attieksme pret savas tautas gudriem un godÄ«giem cilvÄ“kiem. Tas ir novedis pie tÄ, ka valstiskos procesus organizÄ“, vada, kontrolÄ“ cilvÄ“ki bez valstiskÄs domÄšanas, nacionÄlÄs domÄšanas, stratÄ“Ä£iskÄs domÄšanas, bez izglÄ«tÄ«bas jÄ“gas izpratnes, nespÄ“jas izmantot pasaules kultÅ«ras mantojumu un pasaules šodienas pieredzi. Viss kļūst skaidrs, ja piemÄ“rÄ nosauc izglÄ«tÄ«bas ministru uzvÄrdus. PÄ“cpadomju laikÄ nav bijis neviens ministrs ar labu galvu un labu sirdi. IepriekšÄ“jais ministrs ir pelnÄ«jis iesauku Idiotisma TitÄns.
Daļēji objektÄ«vs iemesls ir LR bezierunu pakļautÄ«ba ES izglÄ«tÄ«bas politikai. Latvieši varÄ“ja saglabÄt valstisko suverenitÄti un pašiem veidot dzÄ«vi atbilstoši savÄm vajadzÄ«bÄm. Tas nenotika. Tauta ar entuziasmu atbrÄ«vojÄs no valstiskÄs suverenitÄtes. Tautai nepatÄ«k valstiskÄ pašatbildÄ«ba. Tauta joprojÄm vÄ“las, lai pÄr to valda un par valdÄ«šanu atbild citu tautu savienÄ«ba. Tas ir subjektÄ«vs iemesls, un tas daļēji sajaucas ar objektÄ«vo iemeslu izpildÄ«t ES pavÄ“les, kuru saturu latvieši nevar ietekmÄ“t. TÄpÄ“c sanÄk, ka Latvijas izglÄ«tÄ«ba ir pakļauta ne tikai subjektÄ«vam spÄ“kam, bet arÄ« objektÄ«vam spÄ“kam.
Uz pÄ“cpadomju Latvijas masu izglÄ«tÄ«bu atsaucas neoliberÄlisma un postmodernisma saindÄ“tÄs ES prasÄ«bas. Atsaucas arÄ« vietÄ“jÄs izcelsmes šausmÄ«gÄs stulbÄ«bas.
PriekšplÄnÄ ir trÄ«s šausmÄ«gas stulbÄ«bas: 1) izturÄ“šanÄs pret izglÄ«tÄ«bu kÄ pakalpojumu sfÄ“ru; 2) izturÄ“šanÄs pret izglÄ«tÄ«bu kÄ tirgus sastÄvdaļu un tÄpÄ“c pieļaujot izglÄ«tÄ«bu kÄ biznesu; 3) neprasme pret zinÄtni izturÄ“ties kÄ pret izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas lokomotÄ«vi. Par šim stulbÄ«bÄm un to sekÄm ir plaša literatÅ«ra. TÄm ir veltÄ«tas daudzas „Pietiek” publicÄ“tÄs esejas. TÄs ir apkopotas vairÄkÄs grÄmatÄs. AtgÄdinÄšu vienÄ«gi ļoti smieklÄ«go LU sevis piedÄvÄšanu kÄ izglÄ«tÄ«bas pakalpojumu kombinÄtu.*
StulbÄ«bas pastrÄdÄ masu izglÄ«tÄ«bas sagatavotie speciÄlisti. Citiem vÄrdiem sakot, masu inteliÄ£ence. Par to parasti klusÄ“. TaÄu nÄkas saprast, ka masu inteliÄ£ences izcelsme (sociÄlÄ bÄze) ir sabiedrÄ«bas masas un viņu izglÄ«tÄ«ba ir masu izglÄ«tÄ«ba. Masu inteliÄ£ents ir masu cilvÄ“ks ar augstskolas diplomu. Daudziem no viņiem var bÅ«t doktora grÄds, profesora amats, akadÄ“miÄ·a tituls. TaÄu tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka viņi nav profÄni un nespÄ“j izdÄ“t stulbÄ«bas.
Masu kultÅ«ras starptautiskÄ specifiskÄ iezÄ«me ir tÄ, ka masu inteliÄ£ents var bÅ«t mietpilsonis ar visÄm iespÄ“jamajÄm akadÄ“miskajÄm un profesionÄlÄs kvalifikÄcijas regÄlijÄm. TÄ tas ir bijis vienmÄ“r un visur. Ne velti mietpilsonÄ«bas talantÄ«gÄ izsmÄ“jÄ“ja Antona ÄŒehova katrÄ daiļdarbÄ ir kÄds zinÄtņu doktors un profesors, kurš tÄ“lo dedzÄ«gu tautas apgaismotÄju, kaut gan viņam nav nekÄdas izpratnes par savu profesiju. Ar inteliÄ£entu mietpilsoņu tÄ“liem, protams, tiekamies ne tikai krievu daiļliteratÅ«rÄ.
Padomju laikÄ bija sastopami un arÄ« pašlaik pie mums ir sastopami masu inteliÄ£enti ar tipisku mietpilsoņa domÄšanu, izpratni, attieksmi. TÄdus indivÄ«dus var Ätri atšifrÄ“t. Tie ir cilvÄ“ki, kuri nedomÄ patstÄvÄ«gi, lieto domas štampus, stereotipus, modÄ«gus vÄrdus u.tml. Viņu kredo ir visu darÄ«t tÄ, kÄ to dara pÄrÄ“jie. To dÄ“vÄ“ par masu uzvedÄ«bu, masu apziņu, masu psiholoÄ£iju. Latviešu masu inteliÄ£encÄ“ divu viedokļu nemÄ“dz bÅ«t. TÄ tas bija padomju laikÄ, un tÄ tas turpinÄs tagad viedokļu plurÄlisma saulÄ“. Visi atkÄrto to, ko ir pateicis pirmais kolÄ“Ä£is. PiemÄ“ram, ja kaut ko ir pateicis IjÄbs, tad to pašu atkÄrto Skudra, Rozenvalds, Daukšts. Ja kaut ko ir pateicis Rozenvalds, tad to pašu atkÄrto IjÄbs, Skudra, Daukšts.
Rietumu civilizÄcijÄ ap inteliÄ£ences jÄ“dzienu vienmÄ“r ir valdÄ«jusi liela neskaidrÄ«ba un vÄ“sa piesardzÄ«ba. EiropÄ inteliÄ£ences jÄ“dzienu sÄka plaši lietot tikai XIX gs. beigÄs reizÄ“ ar masu kultÅ«ras rašanos. JoprojÄm nav Ä«sti saprotams, vai inteliÄ£ence ir garÄ«gÄ darba veicÄ“ji jeb inteliÄ£ence ir cilvÄ“ki ar labÄm prÄta spÄ“jÄm. TÄpat nav Ä«sti saprotams, vai inteliÄ£ence ir sociÄlÄ grupa jeb inteliÄ£ence ir cilvÄ“ki ar zinÄmÄm psiholoÄ£iski funkcionÄlÄm Ä«pašÄ«bÄm. Masu inteliÄ£encÄ“ ieskaita skolotÄjus, Ärstus, inženierus, žurnÄlistus, agronomus un citu profesiju pÄrstÄvjus ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu. AtsevišÄ·Ä grupÄ nošÄ·iro pusinteliÄ£enci - strÄdÄjošos bez augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas (medmÄsas, laborantus, asistentus u.c.). Plaši izplatÄ«ts ir ironisks ieskats par inteliÄ£enci kÄ Krievijas morÄli Ä“tisko parÄdÄ«bu. Krievijas inteliÄ£entiem piemÄ«tot karsta mÄnija apgaismot tautu, kaut gan tauta to nav lÅ«gusi darÄ«t un tÄ nevÄ“las palÄ«dzÄ«bu. KatrÄ ziÅ†Ä ir vienÄ«gi skaidrs, ka masu inteliÄ£ence ir cieši vienota ar masu kultÅ«ru un tÄs elementu masu izglÄ«tÄ«bu. TÄpat ir labi zinÄms, ka masu inteliÄ£ence ir iegansts izglÄ«tÄ«bas interpretÄcijas konfliktiem.
Konflikti ir tÄpÄ“c, ka Rietumu civilizÄcijÄ ir ne tikai masu izglÄ«tÄ«ba, bet arÄ« elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba.TÄ gatavo eliti. Padomju SavienÄ«bÄ arÄ« bija visÄ«stÄkÄ elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba. Lai neaizvainotu masu izglÄ«tÄ«bas darbiniekus un masu izglÄ«tÄ«bas jaunatni, publiskajÄ telpÄ nelietoja vÄrdus „elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba” un „elite”. ĪstenÄ«bÄ visÄ«stÄkÄ elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba sÄkÄs no pirmÄs klases un noslÄ“dzÄs ar slÄ“gtÄm augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“m.
Padomju SavienÄ«bÄ elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba bija koncentrÄ“ta MaskavÄ. Padomju LatvijÄ elitÄrÄs izglÄ«tÄ«bas pazÄ«mes bija skolÄs ar pastiprinÄtu kÄdas svešvalodas apguvi. Padomju LatvijÄ nebija slÄ“gta tipa elitÄrÄs augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdes. Par tÄm nav sastapta informÄcija. Latvieši ir galvenokÄrt tikai dzirdÄ“juši par elitÄro izglÄ«tÄ«bu AnglijÄ, FrancijÄ, ASV un citÄs valstÄ«s. TÄpÄ“c latviešu masu inteliÄ£encei nevar bÅ«t vÄ“lamÄs izpratnes par elitÄrÄs izglÄ«tÄ«bas jÄ“gu un nepieciešamÄ«bu tautas, tÄs kultÅ«ras un valsts virzÄ«bÄ. PiemÄ“ram, valsts nevar pastÄvÄ“t bez elites. Valsts, kuras priekšgalÄ nav elite, nav valsts, bet ir valsts surogÄts, simulakrs, imitÄcija. XX gs. tÄdas valstis sÄka apsaukÄt par „Failed state”.
LÄ«dz mūža beigÄm nav aizmirstama saruna ar RISEBA rektoru Borisu Kurovu par piedÄvÄto maÄ£istra studiju programmu. PiedÄvÄjums netika izskatÄ«ts, balstoties uz pilnÄ«gi negaidÄ«tu (mežonÄ«gu) argumentu. Kurova kungs tÅ«lÄ«t paskaidroja, ka RISEBA visas programmas esot elitÄras, jo tÄs maksÄjot visdÄrgÄk LatvijÄ. Saprotams, pÄ“c tÄda obskurantiska paskaidrojuma gribÄ“jÄs pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk atvadÄ«ties no rektora – bijušÄ LVU arodbiedrÄ«bas ierÄ“dņa, kaut gan bija interesanti lÅ«koties uz galvaskausu, kurÄ elitÄrisma kritÄ“rijs ir cena.
Nepieciešams atcerÄ“ties jau izmantoto metaforu. Ja zinÄtne ir izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas lokomotÄ«ve, tad tautas, kultÅ«ras, valsts attÄ«stÄ«bas lokomotÄ«ve ir elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba. Masu izglÄ«tÄ«bÄ sameistarotÄ masu inteliÄ£ence nav lokomotÄ«ve. TÄ ir lokomotÄ«ves kurinÄtÄja. TÄs misija ir ar liekšÄ·eri lokomotÄ«ves kurtuvÄ“ piebÄ“rt ogles. TautÄ, kultÅ«rÄ, valstÄ« lokomotÄ«ves funkcijas ir intelektuÄļiem. Viņus cenšas izaudzinÄt un izskolot elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba.
CilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ ir mainÄ«jusies izglÄ«tÄ«bas filosofija, izglÄ«tÄ«bas definÄ«cija, izglÄ«tÄ«bas politika, izglÄ«tÄ«bas programmas, saturs, mÄcÄ«bu formas. TaÄu nekad nav mainÄ«jies un arÄ« turpmÄk nekad nemainÄ«sies cilvÄ“ku jaunrades process, tÄ radošÄ laboratorija un radošÄ mehÄnika, radošÄ psiholoÄ£ija un inovÄciju Ä£enÄ“zes fundamentÄlie priekšnoteikumi, dažÄdu atklÄjumu un zinÄtniski tehnisko izgudrojumu garÄ«gie faktori. Idejas, teorijas, koncepcijas, romÄni, dzejoļi, gleznas, skulptÅ«ras, sociÄlÄs mÄcÄ«bas, valsts pÄrvaldes metodoloÄ£ija, atklÄjumi, izgudrojumi vienmÄ“r piedzimst vienÄ un tajÄ pašÄ intelektuÄlajÄ un psiholoÄ£iskajÄ režīmÄ. Šo režīmu nodrošina elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba. TÄ vienmÄ“r savÄ visdziļÄkajÄ satvarÄ paliek nemainÄ«ga un kategoriski atsakÄs no jebkÄdas modernizÄcijas un reformÄ“šanas, nedod Dievs, „kompetenÄu izglÄ«tÄ«bas” garÄ. ModernizÄ“šana un reformÄ“šana ir masu izglÄ«tÄ«bas prerogatÄ«va. ElitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba lieliski zina, kas ir jÄdara, lai izaudzinÄtu un izskolotu intelektuÄļus ar augsti attÄ«stÄ«tu prÄtu, analÄ«tisko un stratÄ“Ä£isko domÄšanu, visai sabiedrÄ«bai nosakot normas un vÄ“rtÄ«bas, bez kÄ nav iespÄ“jama tautas, kultÅ«ras un valsts labdabÄ«ga pastÄvÄ“šana.
IzglÄ«tÄ«bas interpretÄcijÄ untumi sÄkas tad, kad netiek radikÄli nošÄ·irta masu izglÄ«tÄ«ba un elitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba. PrincipÄ tÄs ir divas dažÄdas pasaules. Aplami ir no masu izglÄ«tÄ«bas (piem., LR augstskolÄm) sagaidÄ«t un pieprasÄ«t elitÄrÄs izglÄ«tÄ«bas rezultÄtu. VÄ“l aplamÄk ir veidot valsti bez elitÄrÄs izglÄ«tÄ«bas. TÄpat aplami ir izsmiet izmaiņas masu izglÄ«tÄ«bÄ. DigitalizÄcija agrÄk vai vÄ“lÄk ieviesÄ«sies masu izglÄ«tÄ«bÄ. TÄ ir objektÄ«va nepieciešamÄ«ba, jo digitalizÄcija nostiprinÄs masu ražošanÄ, masu sociÄlajos risinÄjumos, masu sadzÄ«vÄ“.
*Skat.: https://pietiek.com/raksti/profanacijas_legalizesana_un_proklamesana