IzglÄ«tÄ«bas ministrija ir ļoti ieinteresÄ“ta aprobežotas nÄcijas radÄ«Å¡anÄ
KasÄ«klis · 20.03.2019. · Komentāri (0)Tas, ka katrs cenšas paÄ·ert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zinÄms jau sen. PÄ“dÄ“jÄ laika izskanÄ“jusÄ« informÄcija par kukuļdošanas gadÄ«jumiem ir tikai nelielÄ apmÄ“rÄ rezultÄ“jies fakts, par ko runÄja un nojauta daudzi.
Iepriekš minÄ“tÄ tendence visvairÄk pamanÄ«ta paaudzei, kura kaut kÄdÄ apzinÄtÄ vecumÄ paspÄ“ja padzÄ«vot padomju laikos. ŠajÄ sakarÄ V.V.Freiberga reiz trÄpÄ«gi teica: Padomju okupÄcijas gadi ir atstÄjuši ļoti smagas sekas uz cilvÄ“ku domÄšanu. Uz izpratni par viņu morÄlo atbildÄ«bu. OkupÄcijas gadi radÄ«juši ļoti izkropļotu indivÄ«da izpratni par viņa attiecÄ«bÄm ar valsti. ŠÄ« izkropļotÄ izpratne par personÄ«go atbildÄ«bu un par valsts atbildÄ«bu novedusi pie ļoti apšaubÄmiem darÄ«jumiem dažÄdos atbildÄ«bas lÄ«meņos.
Å…emsim kaut vai Ärzemju humÄnÄs palÄ«dzÄ«bas sÅ«tÄ«jumus, kas bieži vien netiek nodoti daudzbÄ“rnu Ä£imenÄ“m, slimniekiem vai veciem ļaudÄ«m. No sÄ«ka lÄ«meņa blÄ“dÄ«bÄm lÄ«dz pat 3 miljonu afÄ“rÄm un G-24 kredÄ«tiem, kas vienkÄrši "izkÅ«pÄ“juši gaisÄ". LÄ«dz bankÄm, kas bankrotÄ“ jau iepriekš paredzamÄ veidÄ un pazÅ«d ar ļaužu iekrÄjumiem. Liela apmÄ“ra blÄ“dÄ«bas, kas uzturÄ“jušas mÅ«su sabiedrÄ«bÄ priekšstatu par vispÄrÄ“ju "mežonÄ«go Rietumu" morÄli. TÄ teikt, grÄb, ko vari, un paņem visu, kas nav piesiets.
Un cilvÄ“ks sÄk domÄt tÄ: visi ņem un grÄbj, ja arÄ« es neņemšu, tad bÅ«šu muļķis. Un, ja tÄds cilvÄ“ks tiek pie "grÄpja" klÄt un pagÅ«st "pasmelties", tad viņš uzskata sevi par veiksminieku. Bet, ja paliek tukšiniekos, tad gan viņam sÄk ataust sapratne, ka ilgtermiņa perspektÄ«vÄ valsti uz šÄdiem pamatiem veidot nevar. TÄ ir smaga lieta[1].
Katra indivÄ«da individuÄlo uzvedÄ«bas modeli veido kÄ sabiedrÄ«bas kopÄ“jais uzvedÄ«bas modelis, tÄ arÄ« skolas/studiju laikÄ iegÅ«tÄs zinÄšanas. Ja no mazotnes mÄca, ka, ja kÄdam ir kaut kas vairÄk nekÄ citiem, tad viņam tas jÄatņem, jo viņš ir budzis – ar laiku izveidojas priekšstats, ka jÄņem no tiem, kuriem ir vairÄk. Ja roku rokÄ ar izglÄ«tÄ«bÄ iegÅ«stamajÄm zinÄšanÄm soļo praktiskÄ pieredze, ka visa sabiedrÄ«ba, pirmkÄrt, jau Ä£imene, nes mÄjÄs no darbavietÄm visu, ko tik var panest, tad izpratne par pareizo uzvedÄ«bu veidojas visnotaļ deformÄ“ti.
SabiedrÄ«bas un Ä£imenes ietekme uz katra indivÄ«da individualitÄtes izveidošanos ir visnotaļ liela, tomÄ“r visbÅ«tiskÄkÄ ietekme ir izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mai. Atliek tajÄ pieļaut kļūdas vai apzinÄti to deformÄ“t vai veidot haotiski – automÄtiski izveidosies pat vairÄkas paaudzes, kurÄm vÄ“rtÄ«bu sistÄ“ma bÅ«s deformÄ“ta. PiemÄ“ram, 90 gadu sÄkumÄ strauju popularitÄti ieguva raidÄ«jums un kustÄ«ba „GlÄbiet bÄ“rnus”. Visiem bÄ“rniem tika plaši klÄstÄ«ts par viņu tiesÄ«bÄm, aizmirstot pastÄstÄ«t arÄ« par pienÄkumiem. Tad nu izaugusi vesela plejÄde cilvÄ“ku, kuriem no mazotnes ir tikai skaidrots – „Tev ir tiesÄ«bas!”
Mazliet parÄ“Ä·inÄsim, piemÄ“ram, jaunietis, kuram 90. gadu sÄkumÄ (paņemšu vidu – 1995.gadu) bija „spurainie” 17 gadi, tad pašlaik viņam ir 38 gadi. Protams, ka bÅ«s izņēmumi, bet pÄrsvarÄ šajÄ vecuma grupÄ cilvÄ“kiem dominÄ“s viens viedoklis – man ir tiesÄ«bas, citi vainÄ«gi, galvenais skaļi un skaisti runÄt utt. Ja tÄ paskatÄs, pašlaik politikÄ varam ieraudzÄ«t vienu izteiktu šÄdu lÄ«deri, kas ir populists Aldis Gobzems.
Intereses pÄ“c papÄ“tÄ«ju publiski pieejamo viņa CV! OpÄ (!), dzimis 1978.gadÄ[2]. Pašlaik sanÄk, ka viņam ir 41 gads!! Tieši no tÄ laika, kad visiem skandinÄja – „Tev ir tikai tiesÄ«bas!”. Nelielai atkÄpÄ«tei, tiesÄ«bas plašÄkÄ nozÄ«mÄ“ sevÄ« ietver sabalansÄ“tu tiesÄ«bu un pienÄkumu loku. Tikai tiesÄ«bas un tikai pienÄkumi normÄlÄ vidÄ“ nepastÄv.
TomÄ“r iepriekš minÄ“tais bija tikai neliels ieskicÄ“jums vÄ“l lielÄkai problÄ“mai. Proti, ja kÄds saka, ka mūžīgais dzinÄ“js nepastÄv, varu teikt – Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas reformu kontekstÄ ir meli. Pašlaik izskatÄs, ka Latvija kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas to tik vien dara, kÄ veic dažnedažÄdÄkÄs reformas izglÄ«tÄ«bas jomÄ. Nereti viena reforma netiek pabeigta, kÄ uzsÄkas jau pavisam cita vai sÄkotnÄ“ji ieplÄnotÄ reformas forma mainÄs tik tÄlu, ka jaunais mÄ“rÄ·is ir pat nelielÄ pretrunÄ ar sÄkotnÄ“ji nosprausto. ŠÄds rasols ir it visÄ, ieskaitot arÄ« finansÄ“šanas principu, ka nauda seko skolÄ“nam.
RespektÄ«vi, tiek veidota sistÄ“ma, ka skolas ir ieinteresÄ“tas piesaistÄ«t un noturÄ“t skolÄ“nus, jo, jo vairÄk skolÄ“nu, jo vairÄk naudas. Papildus, ja vÄ“l tiek noteikts, ka atsevišÄ·as piemaksas pedagogiem bÅ«s saistÄ«tas ar centralizÄ“to eksÄmenu rezultÄtu, tad nereti skolotÄjs bÅ«s vairÄk ieinteresÄ“ts, lai viņa audzÄ“kņi nokÄrtotu eksÄmenus, nekÄ pats audzÄ“knis. Te nu mÄ“s nonÄkam jau pie tradicionÄlÄ jautÄjuma – centralizÄ“to eksÄmenu jautÄjumu nopludinÄšanas.
ArÄ« 2019.gads nav izņēmums, un pirmÄ lakstÄ«gala ir klÄt – tika konstatÄ“ts, ka nopludinÄti angļu valodas eksÄmena mutvÄrdu daļa.[3] PÄ“c neilga laika jau tika noskaidrots, kÄds pÄrsteigums – to atkal izdarÄ«jis skolotÄjs, kurš saviem audzÄ“kņiem aizsÅ«tÄ«jis attiecÄ«go informÄciju, neiedomÄjoties, ka viņi itin knaši padalÄ«sies ar iegÅ«to informÄciju ar draugiem un paziņÄm, tai skaitÄ arÄ« internetÄ. TÄlÄk jau tehniskas dabas jautÄjums, kamÄ“r kÄds par to paceļ brÄ“ku. KÄdēļ tÄ tika darÄ«ts? VisticamÄk, lai paceltu savu skolÄ“nu vidÄ“jo atzÄ«mi, tÄdÄ“jÄdi parÅ«pÄ“joties, ka procents bÅ«s labs un piemaksa neizpaliks. TÄdÄ“jÄdi tika izveidota sistÄ“ma, ka pedagogs ir ieinteresÄ“ts skolÄ“nu skaitÄ, nevis to zinÄšanu lÄ«menÄ«. Vai tas ir normÄli? DomÄju, ka nÄ“!
Ne mazÄks haoss ir tieši izglÄ«tÄ«bas saturÄ. Ik pa laikam ir kaut kÄdas jaunas vÄ“smas par it kÄ labÄko modeli. Tagad jÄjamzirdziņš iekļaujošÄ izglÄ«tÄ«ba. Skatot skaidrojumu, ko nozÄ«mÄ“ jÄ“dziens “iekļaujošÄ” izglÄ«tÄ«ba, varam izlasÄ«t: izglÄ«tÄ«bas veids, kurÄ tiek piedÄvÄtas vienÄdas izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas visiem bÄ“rniem, jauniešiem, pieaugušajiem neatkarÄ«gi no tÄ, kÄdas ir cilvÄ“ka spÄ“jas, vajadzÄ«bas un/vai veselÄ«bas stÄvoklis.[4] Centieni no 2005.gada lobÄ“t iekļaujošo izglÄ«tÄ«bu Latvijas skolÄs ir tik manÄmi, ka rodas jautÄjums – ko tad sabiedrÄ«ba no tÄ iegÅ«s, vai – kam tas ir izdevÄ«gi?
PilnÄ«bÄ visi vienÄ klasÄ“ un pie vienas mÄcÄ«bu programmas?! Tas nekas, ka šajÄ klasÄ“ tad bÅ«s arÄ« audzÄ“kņi, kuri pašlaik apmeklÄ“ specializÄ“tÄs mÄcÄ«bu iestÄdes, vai arÄ« tÄdi, kuriem attiecÄ«gais priekšmets ne interesÄ“, ne padodas. Ko no šÄ« visa iegÅ«s tie izglÄ«tojamie, kuriem attiecÄ«gais priekšmets interesÄ“ un padodas? VienÄ klasÄ“ viens pedagogs vienu priekšmetu pasniegs dažÄdu Ätrumu pakÄpÄ“? TÄ, lai tas, kurš saprot tikai vieglajÄ valodÄ rakstÄ«to, virzÄ«tos uz priekšu tieši tÄpat kÄ tÄds, kuram tÄ“ma patÄ«k un padodas? PÄ“c idejas tur divi varianti - vai nu ceļam augšÄ to, kuram sanÄk sliktÄk, vai velkam lejÄ to, kuram sanÄk labÄk. KÄds ir iespÄ“jamÄkais variants? Laikam jau otrais.
IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija visu laiku runÄ par finansÄ“juma trÅ«kumu. JÄ, piekrÄ«tu šai sadaļai, bet atkal bet, normÄli skatoties, jebkurš reÄli domÄjošs uzņēmÄ“js, vai tÄds, kurš vÄ“las savu jomu/nozari attÄ«stÄ«t, rÄ«kosies, sperot trÄ«s soļus. Pirmais – konstatÄ“s, ko vÄ“las sasniegt. RespektÄ«vi, precÄ«zi definÄ“jams mÄ“rÄ·is, kura sasniegšanu var pÄrbaudÄ«t ar noteiktiem kritÄ“rijiem.
Otrais – identificÄ“s šÄ« brīža situÄciju (to neizpušÄ·ojot). Visbeidzot trešais – sastÄdÄ«t un Ä«stenot ceļa karti no šÄ« brīža situÄcijas lÄ«dz brÄ«dim, kad mÄ“rÄ·is ir sasniegts. Vai izglÄ«tÄ«bas jomÄ, tÄ arÄ« daudzÄs citÄs, šis ir izdarÄ«ts – atbilde ir nÄ“. Ja sabiedrÄ«ba nav izglÄ«tota, tai nepiemÄ«t kritiskÄ un analÄ«tiskÄ domÄšana un vispÄrÄ«gas zinÄšanas, tad nav brÄ«nums, kad pat SaeimÄ ievÄ“l tÄdus brÄ«numus, ka domÄjoša sabiedrÄ«bas daļa spÄ“j tik noelsties – zeme atveries.
Te tad arÄ« rodas jautÄjums – varbÅ«t kÄds vai kÄdi ir ļoti ieinteresÄ“ti, lai nÄcija bÅ«tu, nu, tÄda, nekÄda, jo tad var droši, tautas valodÄ runÄjot, karinÄt makaronus uz ausÄ«m, piesavinÄties un dzÄ«vot uz citu rÄ“Ä·inu. Ups, paskatoties apkÄrt – ko redzam? Diemžēl arÄ« to redzam. Tamdēļ, kamÄ“r nebÅ«s tÄds izglÄ«tÄ«bas ministrs, kurš spÄ“s Ä«si un saprotami pateikt, ko mÄ“s gribam sasniegt izglÄ«tÄ«bas jomÄ, kÄ pÄrbaudÄ«t, vai esam sasnieguši un kÄ to izdarÄ«sim attiecÄ«go gadu laikÄ, tikmÄ“r ikkatrs vÄvuļojums tikai par pliku finansÄ“juma nepieciešamÄ«bu bÅ«s kÄ indikators, ka konkrÄ“tais ministrs patiesÄ«bÄ ir ieinteresÄ“ts aprobežota iedzÄ«votÄja radÄ«šanÄ, nevis reÄli rÅ«pÄ“jas par izglÄ«tÄ«bas kvalitÄti.
[1] https://www.vestnesis.lv/ta/id/15035
[2] https://lv.wikipedia.org/wiki/Aldis_Gobzems
[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Iek%C4%BCaujo%C5%A1%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba