Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka katrs cenšas paÄ·ert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. PÄ“dÄ“jā laika izskanÄ“jusÄ« informācija par kukuļdošanas gadÄ«jumiem ir tikai nelielā apmÄ“rā rezultÄ“jies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.

Iepriekš minÄ“tā tendence visvairāk pamanÄ«ta paaudzei, kura kaut kādā apzinātā vecumā paspÄ“ja padzÄ«vot padomju laikos. Šajā sakarā V.V.Freiberga reiz trāpÄ«gi teica: Padomju okupācijas gadi ir atstājuši ļoti smagas sekas uz cilvÄ“ku domāšanu. Uz izpratni par viņu morālo atbildÄ«bu. Okupācijas gadi radÄ«juši ļoti izkropļotu indivÄ«da izpratni par viņa attiecÄ«bām ar valsti. ŠÄ« izkropļotā izpratne par personÄ«go atbildÄ«bu un par valsts atbildÄ«bu novedusi pie ļoti apšaubāmiem darÄ«jumiem dažādos atbildÄ«bas lÄ«meņos.

Å…emsim kaut vai ārzemju humānās palÄ«dzÄ«bas sÅ«tÄ«jumus, kas bieži vien netiek nodoti daudzbÄ“rnu Ä£imenÄ“m, slimniekiem vai veciem ļaudÄ«m. No sÄ«ka lÄ«meņa blÄ“dÄ«bām lÄ«dz pat 3 miljonu afÄ“rām un G-24 kredÄ«tiem, kas vienkārši "izkÅ«pÄ“juši gaisā". LÄ«dz bankām, kas bankrotÄ“ jau iepriekš paredzamā veidā un pazÅ«d ar ļaužu iekrājumiem. Liela apmÄ“ra blÄ“dÄ«bas, kas uzturÄ“jušas mÅ«su sabiedrÄ«bā priekšstatu par vispārÄ“ju "mežonÄ«go Rietumu" morāli. Tā teikt, grāb, ko vari, un paņem visu, kas nav piesiets.

Un cilvÄ“ks sāk domāt tā: visi ņem un grābj, ja arÄ« es neņemšu, tad bÅ«šu muļķis. Un, ja tāds cilvÄ“ks tiek pie "grāpja" klāt un pagÅ«st "pasmelties", tad viņš uzskata sevi par veiksminieku. Bet, ja paliek tukšiniekos, tad gan viņam sāk ataust sapratne, ka ilgtermiņa perspektÄ«vā valsti uz šÄdiem pamatiem veidot nevar. Tā ir smaga lieta[1].

Katra indivÄ«da individuālo uzvedÄ«bas modeli veido kā sabiedrÄ«bas kopÄ“jais uzvedÄ«bas modelis, tā arÄ« skolas/studiju laikā iegÅ«tās zināšanas. Ja no mazotnes māca, ka, ja kādam ir kaut kas vairāk nekā citiem, tad viņam tas jāatņem, jo viņš ir budzis – ar laiku izveidojas priekšstats, ka jāņem no tiem, kuriem ir vairāk. Ja roku rokā ar izglÄ«tÄ«bā iegÅ«stamajām zināšanām soļo praktiskā pieredze, ka visa sabiedrÄ«ba, pirmkārt, jau Ä£imene, nes mājās no darbavietām visu, ko tik var panest, tad izpratne par pareizo uzvedÄ«bu veidojas visnotaļ deformÄ“ti.

SabiedrÄ«bas un Ä£imenes ietekme uz katra indivÄ«da individualitātes izveidošanos ir visnotaļ liela, tomÄ“r visbÅ«tiskākā ietekme ir izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mai. Atliek tajā pieļaut kļūdas vai apzināti to deformÄ“t vai veidot haotiski – automātiski izveidosies pat vairākas paaudzes, kurām vÄ“rtÄ«bu sistÄ“ma bÅ«s deformÄ“ta. PiemÄ“ram, 90 gadu sākumā strauju popularitāti ieguva raidÄ«jums un kustÄ«ba „Glābiet bÄ“rnus”. Visiem bÄ“rniem tika plaši klāstÄ«ts par viņu tiesÄ«bām, aizmirstot pastāstÄ«t arÄ« par pienākumiem. Tad nu izaugusi vesela plejāde cilvÄ“ku, kuriem no mazotnes ir tikai skaidrots – „Tev ir tiesÄ«bas!”

Mazliet parÄ“Ä·ināsim, piemÄ“ram, jaunietis, kuram 90. gadu sākumā (paņemšu vidu – 1995.gadu) bija „spurainie” 17 gadi, tad pašlaik viņam ir 38 gadi. Protams, ka bÅ«s izņēmumi, bet pārsvarā šajā vecuma grupā cilvÄ“kiem dominÄ“s viens viedoklis – man ir tiesÄ«bas, citi vainÄ«gi, galvenais skaļi un skaisti runāt utt. Ja tā paskatās, pašlaik politikā varam ieraudzÄ«t vienu izteiktu šÄdu lÄ«deri, kas ir populists Aldis Gobzems.

Intereses pÄ“c papÄ“tÄ«ju publiski pieejamo viņa CV! Opā (!), dzimis 1978.gadā[2]. Pašlaik sanāk, ka viņam ir 41 gads!! Tieši no tā laika, kad visiem skandināja – „Tev ir tikai tiesÄ«bas!”. Nelielai atkāpÄ«tei, tiesÄ«bas plašÄkā nozÄ«mÄ“ sevÄ« ietver sabalansÄ“tu tiesÄ«bu un pienākumu loku. Tikai tiesÄ«bas un tikai pienākumi normālā vidÄ“ nepastāv.

TomÄ“r iepriekš minÄ“tais bija tikai neliels ieskicÄ“jums vÄ“l lielākai problÄ“mai. Proti, ja kāds saka, ka mūžīgais dzinÄ“js nepastāv, varu teikt – Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas reformu kontekstā ir meli. Pašlaik izskatās, ka Latvija kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas to tik vien dara, kā veic dažnedažādākās reformas izglÄ«tÄ«bas jomā. Nereti viena reforma netiek pabeigta, kā uzsākas jau pavisam cita vai sākotnÄ“ji ieplānotā reformas forma mainās tik tālu, ka jaunais mÄ“rÄ·is ir pat nelielā pretrunā ar sākotnÄ“ji nosprausto. ŠÄds rasols ir it visā, ieskaitot arÄ« finansÄ“šanas principu, ka nauda seko skolÄ“nam.

RespektÄ«vi, tiek veidota sistÄ“ma, ka skolas ir ieinteresÄ“tas piesaistÄ«t un noturÄ“t skolÄ“nus, jo, jo vairāk skolÄ“nu, jo vairāk naudas. Papildus, ja vÄ“l tiek noteikts, ka atsevišÄ·as piemaksas pedagogiem bÅ«s saistÄ«tas ar centralizÄ“to eksāmenu rezultātu, tad nereti skolotājs bÅ«s vairāk ieinteresÄ“ts, lai viņa audzÄ“kņi nokārtotu eksāmenus, nekā pats audzÄ“knis. Te nu mÄ“s nonākam jau pie tradicionālā jautājuma – centralizÄ“to eksāmenu jautājumu nopludināšanas.

ArÄ« 2019.gads nav izņēmums, un pirmā lakstÄ«gala ir klāt – tika konstatÄ“ts, ka nopludināti angļu valodas eksāmena mutvārdu daļa.[3] PÄ“c neilga laika jau tika noskaidrots, kāds pārsteigums – to atkal izdarÄ«jis skolotājs, kurš saviem audzÄ“kņiem aizsÅ«tÄ«jis attiecÄ«go informāciju, neiedomājoties, ka viņi itin knaši padalÄ«sies ar iegÅ«to informāciju ar draugiem un paziņām, tai skaitā arÄ« internetā. Tālāk jau tehniskas dabas jautājums, kamÄ“r kāds par to paceļ brÄ“ku. Kādēļ tā tika darÄ«ts? Visticamāk, lai paceltu savu skolÄ“nu vidÄ“jo atzÄ«mi, tādÄ“jādi parÅ«pÄ“joties, ka procents bÅ«s labs un piemaksa neizpaliks. TādÄ“jādi tika izveidota sistÄ“ma, ka pedagogs ir ieinteresÄ“ts skolÄ“nu skaitā, nevis to zināšanu lÄ«menÄ«. Vai tas ir normāli? Domāju, ka nÄ“!

Ne mazāks haoss ir tieši izglÄ«tÄ«bas saturā. Ik pa laikam ir kaut kādas jaunas vÄ“smas par it kā labāko modeli. Tagad jājamzirdziņš iekļaujošÄ izglÄ«tÄ«ba. Skatot skaidrojumu, ko nozÄ«mÄ“ jÄ“dziens “iekļaujošÄ” izglÄ«tÄ«ba, varam izlasÄ«t: izglÄ«tÄ«bas veids, kurā tiek piedāvātas vienādas izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas visiem bÄ“rniem, jauniešiem, pieaugušajiem neatkarÄ«gi no tā, kādas ir cilvÄ“ka spÄ“jas, vajadzÄ«bas un/vai veselÄ«bas stāvoklis.[4] Centieni no 2005.gada lobÄ“t iekļaujošo izglÄ«tÄ«bu Latvijas skolās ir tik manāmi, ka rodas jautājums – ko tad sabiedrÄ«ba no tā iegÅ«s, vai – kam tas ir izdevÄ«gi?

PilnÄ«bā visi vienā klasÄ“ un pie vienas mācÄ«bu programmas?! Tas nekas, ka šajā klasÄ“ tad bÅ«s arÄ« audzÄ“kņi, kuri pašlaik apmeklÄ“ specializÄ“tās mācÄ«bu iestādes, vai arÄ« tādi, kuriem attiecÄ«gais priekšmets ne interesÄ“, ne padodas. Ko no šÄ« visa iegÅ«s tie izglÄ«tojamie, kuriem attiecÄ«gais priekšmets interesÄ“ un padodas? Vienā klasÄ“ viens pedagogs vienu priekšmetu pasniegs dažādu ātrumu pakāpÄ“? Tā, lai tas, kurš saprot tikai vieglajā valodā rakstÄ«to, virzÄ«tos uz priekšu tieši tāpat kā tāds, kuram tÄ“ma patÄ«k un padodas? PÄ“c idejas tur divi varianti - vai nu ceļam augšÄ to, kuram sanāk sliktāk, vai velkam lejā to, kuram sanāk labāk. Kāds ir iespÄ“jamākais variants? Laikam jau otrais.

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija visu laiku runā par finansÄ“juma trÅ«kumu. Jā, piekrÄ«tu šai sadaļai, bet atkal bet, normāli skatoties, jebkurš reāli domājošs uzņēmÄ“js, vai tāds, kurš vÄ“las savu jomu/nozari attÄ«stÄ«t, rÄ«kosies, sperot trÄ«s soļus. Pirmais – konstatÄ“s, ko vÄ“las sasniegt. RespektÄ«vi, precÄ«zi definÄ“jams mÄ“rÄ·is, kura sasniegšanu var pārbaudÄ«t ar noteiktiem kritÄ“rijiem.

Otrais – identificÄ“s šÄ« brīža situāciju (to neizpušÄ·ojot). Visbeidzot trešais – sastādÄ«t un Ä«stenot ceļa karti no šÄ« brīža situācijas lÄ«dz brÄ«dim, kad mÄ“rÄ·is ir sasniegts. Vai izglÄ«tÄ«bas jomā, tā arÄ« daudzās citās, šis ir izdarÄ«ts – atbilde ir nÄ“. Ja sabiedrÄ«ba nav izglÄ«tota, tai nepiemÄ«t kritiskā un analÄ«tiskā domāšana un vispārÄ«gas zināšanas, tad nav brÄ«nums, kad pat Saeimā ievÄ“l tādus brÄ«numus, ka domājoša sabiedrÄ«bas daļa spÄ“j tik noelsties – zeme atveries.

Te tad arÄ« rodas jautājums – varbÅ«t kāds vai kādi ir ļoti ieinteresÄ“ti, lai nācija bÅ«tu, nu, tāda, nekāda, jo tad var droši, tautas valodā runājot, karināt makaronus uz ausÄ«m, piesavināties un dzÄ«vot uz citu rÄ“Ä·inu. Ups, paskatoties apkārt – ko redzam? Diemžēl arÄ« to redzam. Tamdēļ, kamÄ“r nebÅ«s tāds izglÄ«tÄ«bas ministrs, kurš spÄ“s Ä«si un saprotami pateikt, ko mÄ“s gribam sasniegt izglÄ«tÄ«bas jomā, kā pārbaudÄ«t, vai esam sasnieguši un kā to izdarÄ«sim attiecÄ«go gadu laikā, tikmÄ“r ikkatrs vāvuļojums tikai par pliku finansÄ“juma nepieciešamÄ«bu bÅ«s kā indikators, ka konkrÄ“tais ministrs patiesÄ«bā ir ieinteresÄ“ts aprobežota iedzÄ«votāja radÄ«šanā, nevis reāli rÅ«pÄ“jas par izglÄ«tÄ«bas kvalitāti.


[1] https://www.vestnesis.lv/ta/id/15035

[2] https://lv.wikipedia.org/wiki/Aldis_Gobzems

[3] https://www.apollo.lv/6544552/ikgadeja-tradicija-socialo-tiklu-lietotaji-par-nopluduso-anglu-valodas-eksamenu

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Iek%C4%BCaujo%C5%A1%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba

Novērtē šo rakstu:

0
0