IzrÄdÄs, jau pirms Magoņa lietas KNAB organizÄ“jis provokÄciju ar milzÄ«giem "kukuļiem" dzelzceļa jomÄ
PIETIEK · 07.09.2015. · Komentāri (20)Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par to nevÄ“las sniegt nekÄdus komentÄrus, taÄu, kÄ izrÄdÄs, jau pirms Latvijas dzelzceļa prezidenta UÄ£a Magoņa iespÄ“jamÄs kukuļa lietas - par ko KNAB tÄpat klusÄ“ - biroja pieredzÄ“ ir lÄ«dzÄ«gs Ä«patns kriminÄlprocess. ŠajÄ kriminÄlprocesÄ figurÄ“ gan 50 miljonu latu vÄ“rti dzelzceļa bÅ«vÄ“šanas viltus plÄni, gan 750 000 latu liels izdomÄts kukulis, gan skaidras naudas vešana no Igaunijas uz Latviju kÄ "operatÄ«vais eksperiments", gan apjomÄ«ga KNAB organizÄ“ta un Ä«stenota provokÄcija, kuras ietvaros tas viss noticis.
Runa ir par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pÄrvaldes (VID FPP) IekšÄ“jÄs drošÄ«bas daļas izmeklÄ“tÄja Alvja PÄ«lÄga kriminÄllietu, kurÄ RÄ«gas apgabaltiesa viņam pagÄjušÄ gada oktobrÄ« piesprieda trÄ«sarpus gadu cietumsodu un 1600 eiro lielu naudas sodu. (PublikÄcijas beigÄs publicÄ“jam PÄ«lÄga apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu par šo spriedumu, kas vÄ“l nav izskatÄ«ta.)
SaskaÅ†Ä ar versiju, kas izklÄstÄ«ta tiesas spriedumÄ, PÄ«lÄgs, kura dienesta pienÄkumos ietilpst noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu valsts ieņēmumu jomÄ un VID amatpersonu un darbinieku izdarÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izmeklÄ“šana, 2008.gada 10.septembrÄ« personÄ«gas tikšanÄs laikÄ ar uzņēmÄ“ju Vladimiru Vinku uzzinÄjis par viņa nodomiem.
Šajos Vinka izklÄstÄ«tajos nodomos ietilpuši viņa aprakstÄ«ti plÄni pusotra gada laikÄ, izmantojot vairÄkus uzņēmumus un caur šo uzņēmumu kontiem pÄrskaitot lÄ«dz 50 miljoniem latu, izvairÄ«ties no PVN nomaksas gandrÄ«z 11 miljonu eiro apmÄ“rÄ un valstij radÄ«t gandrÄ«z tikpat lielus zaudÄ“jumus samazinÄta uzņēmumu ienÄkuma nodokļa veidÄ un tÄdejÄdi kopÄ nodarÄ«tu valstij zaudÄ“jumu lielÄ apmÄ“rÄ.
Jau sÄkotnÄ“ji Vinks apsolÄ«jis samaksu, kas bÅ«tiski pÄrsniedz "Magoņa rekordu", - "1% no pÄrskaitÄ«tÄs summas Ls 50 000 000,00, tas ir par kukuli Ls 500 000,00 apmÄ“rÄ". VÄ“lÄk solÄ«tÄ summa pieaugusi pat lÄ«dz pusotram procentam - tÄtad 750 tÅ«kstošiem latu vai vairÄk nekÄ miljonam eiro.
Tiesa, kÄ izrÄdÄ«jies vÄ“lÄk, patiesÄ«bÄ nav eksistÄ“juši ne dzelzceļa bÅ«ves plÄni par 50 miljoniem latu, ne lÄ«dzÄ«ga apjoma finanšu shÄ“ma, ne arÄ« reÄla iecere tiešÄm maksÄt Finanšu policijas darbiniekiem pusmiljonu vai pat trÄ«sceturtdaļmiljonu latu par palÄ«dzÄ«bu un konsultÄcijÄm. TÄs visas ir bijušas KNAB organizÄ“tas provokÄcijas un "operatÄ«vo eksperimentu" sastÄvdaļas.
PÄ«lÄga tiesas spriedumÄ tas aprakstÄ«ts diezgan diplomÄtiski: "Vladimirs Vinks neveica nekÄdas darbÄ«bas noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma realizÄ“šanai, bet radÄ«ja Alvim PÄ«lÄgam un citai personai maldÄ«gu priekšstatu, ka 2008. gada oktobrÄ«, novembrÄ« - lÄ«dz tÄ 13. datumam, viņš (Vladimirs Vinks) izmantojot uzņēmumus, kuru pÄrbaudÄ“ VID NIS aktÄ«vu dalÄ«bu ņēma Alvis PÄ«lÄgs un cita persona, kÄ arÄ« izmantojot abu amatpersonu dotos padomus viņa (Vladimira Vinka) noziedzÄ«gÄ plÄna Ä«stenošanÄ, caur iepriekš minÄ“to uzņēmumu kontiem viņš (Vladimirs Vinks) ir pÄrskaitÄ«jis Ls 340 000,00 (ieskaitot PVN 18%) un tÄdejÄdi ir izvairÄ«jies no 18% PVN nomaksas Ls 51 864,40 apmÄ“rÄ un 15% UIN nomaksas Ls 51 000,00 apmÄ“rÄ, nenomaksÄjot nodokļos kopÄ Ls 102 864,40 un nodarÄ«jis zaudÄ“jumus valstij lielÄ apmÄ“rÄ.
PÄ“c tam, kad saskaÅ†Ä ar savstarpÄ“jo lomu sadali Alvis PÄ«lÄgs 2008.gada 10., 11., 12. novembrÄ« vairÄkkÄrt ar Ä«sziņu palÄ«dzÄ«bu, sazinoties ar Vladimiru Vinku, bija noorganizÄ“jis tikšanos, Alvis PÄ«lÄgs un cita persona 2008.gada 13.novembrÄ« ap pÄ«kst. 15.50 tikÄs ar Vladimiru Vinku kafejnÄ«cas Sky hight pilots club telpÄs, kas atrodas starptautiskÄs lidostas RÄ«ga teritorijÄ - MÄrupes pagastÄ, RÄ«gas rajonÄ, kur Alvis PÄ«lÄgs un cita persona par atbalsta sniegšanu noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanÄ saistÄ«bÄ ar Vladimira Vinka daļēja plÄna par Ls 50 000 000,00 nelegÄlas pÄrskaitÄ«šanas realizÄciju un ar to saistÄ«to valstij paredzÄ“to nodokļu nemaksÄšanu, kÄ rezultÄtÄ valstij netika nomaksÄti nodokļi lielÄ apmÄ“rÄ, no Vladimira Vinka kÄ kukuli katrs saņēma atlÄ«dzÄ«bu Ls 3 400,00 apmÄ“rÄ."
PatiesÄ«bÄ visu šo laiku Vinks bija izpildÄ«jis KNAB organizÄ“tas provokÄcijas autoru dotos uzdevumus, savukÄrt pÄ“c tÄs noslÄ“guma bija pinies pretrunÄs par viņa sniegto liecÄ«bu patiesumu, tÄs te atsaucot, te atsaucot savu iepriekšÄ“jo atsaukumu, vainojot te FPP, te KNAB darbinieku draudus. Tiesas spriedumÄ tas aprakstÄ«ts šÄdi:
"TiesÄ noskaidrots, ka 2009. gada 16. jÅ«nijÄ V.Vinks uzrakstÄ«jis iesniegumu Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai (9.sÄ“j. 150.-152. lpp.), kurÄ norÄdÄ«jis, ka sadarboties ar KNAB pret VID FPP un izprovocÄ“t VID FPP darbiniekus V.Vinku piespieduši KNAB darbinieki, draudot ar savÄkto pret V.Vinku kompromatu, viņš saprotot, ka tÄ ir vecÄ lieta, kur V.Vinks tiesÄts, viņa vecie biznesa partneri.
Visu, ko V.Vinkam vajadzÄ“s izpildÄ«t, izdomÄjuši KNAB darbinieki un V.Vinks to izpildÄ«jis, visu koriģējuši KNAB darbinieki Juris un Andžejs. IesniegumÄ V.Vinks atteicies no visÄm veiktajÄm darbÄ«bÄm pret Alvi un Ivo [otrs FPP darbinieks] un savÄm liecÄ«bÄm, jo uzskatot tÄs par nelikumÄ«gÄm, esot iegÅ«tas piespiedu kÄrtÄ.
KriminÄlprocesÄ pÄrbaudÄ«ta V.Vinka 2009. gada 28. jÅ«nija sÅ«dzÄ«ba (13.sÄ“j. 23.-26. 1pp.) Ä£enerÄlprokuroram, kurÄ V.Vinks rakstÄ«jis, ka ir apcietinÄts VID FPP kriminÄlprocesÄ VID FPP atriebÄ«bas dēļ, jo viņš ir palÄ«dzÄ“jis atklÄt koruptÄ«vus darbiniekus VID FPP rindÄs. KratÄ«šanas laikÄ S.SproÄ£is pasveicinÄjis no VID FPP darbiniekiem, kurus aizturÄ“ja KNAB, pateicis, vai viņš tiešÄm domÄjot, ka no „FP" puses nebÅ«šot atpakaļgÄjienu uz viņu, kÄ arÄ« draudot, piespiedis rakstÄ«t iesniegumu, kurÄ V.Vinks atteiktos no šajÄ lietÄ sniegtajÄm liecÄ«bÄm. SÅ«dzÄ«bÄ V.Vinks norÄdÄ«jis, ka viņa KNAB sniegtÄs liecÄ«bas ir patiesas."
TaÄu "Magoņa lietas" kontekstÄ Ä«paši interesanti ir tas, ka arÄ« PÄ«lÄga un Vinka lietÄ KNAB darbinieki nav mÄ“Ä£inÄjuši novest lietu lÄ«dz galam. Tikko Vinkam izdevies nodot PÄ«lÄgam pirmo "honorÄru" 3400 latu apmÄ“rÄ, KNAB darbinieki PÄ«lÄgu nekavÄ“joties aizturÄ“juši.
"Saņemt visu Ls 750 000,00 kukuli lielÄ apmÄ“rÄ pilnÄ«bÄ Alvim PÄ«lÄgam un citai personai neizdevÄs no viņu gribas neatkarÄ«gu iemeslu dēļ, jo pÄ“c kukuļa daļas saņemšanas abas amatpersonas aizturÄ“ja Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja darbinieki," teikts tiesas spriedumÄ.
TÄpat interesanti ir tas, ka arÄ« šajÄ lietÄ tÄpat kÄ Magoņa kriminÄlprocesÄ figurÄ“ informÄcija par skaidras naudas vešanu pÄri Igaunijas un Latvijas robežai, - taÄu šÄ« naudas vešana notikusi KNAB organizÄ“ta operatÄ«vÄ eksperimenta ietvaros, kurÄ tiesa gan nekÄ pretlikumÄ«ga nav saskatÄ«jusi:
"LietÄ noskaidrots, ka 2008.gada 24.oktobrÄ« apsÅ«dzÄ“tais A.PÄ«lÄgs kopÄ ar citu personu V.Vinka uzdevumÄ pÄrvadÄja no Igaunijas uz Latviju naudu, par ko A.PÄ«lÄgs no V.Vinka saņēma atlÄ«dzÄ«bu EUR 500. Tiesa secina ka šÄ uzdevuma izpilde notikusi operatÄ«vÄ eksperimenta ietvaros, tas redzams no 2010.gada 13.maija Ä£enerÄlprokurora p.i. uzziņas Nr.284, ka akceptÄ“ts operatÄ«vais eksperiments par nedeklarÄ“tas skaidras naudas pÄrvietošanu no Igaunijas uz Latviju."
TÄpat "Magoņa lietas" kontekstÄ interesanti ir tas, ka kriminÄlprocesu daÄ¼Ä par skaidras naudas pÄrvadÄjumu pats KNAB ir izbeidzis, savukÄrt ne tiesa, ne Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra, ne KNAB arÄ« pÄ“c tam, kad administratÄ«vajÄ tiesÄ vienošanÄs par šo skaidrÄs naudas pÄrvešanu tika atzÄ«ta kÄ civiltiesisks uzņēmuma lÄ«gums, vÄ“l joprojÄm nav snieguši konkrÄ“tas atbildes par šÄ« KNAB IgaunijÄ veiktÄ operatÄ«vÄ eksperimenta nesaskaņošanu saskaÅ†Ä ar starptautisko lÄ«gumu prasÄ«bÄm
RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesas kolÄ“Ä£ijai apsÅ«dzÄ“tÄ Alvja PÄ«lÄga APELÄ€CIJAS SŪDZĪBA par RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu kriminÄlprocesÄ Nr.16870002408
Ar RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas (turpmÄk arÄ« – pirmÄs instances tiesa) 2014.gada 21.oktobra spriedumu (pilnÄ sprieduma pieejamÄ«bas diena – 2015.gada 30.janvÄris) esmu atzÄ«ts par vainÄ«gu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanÄ, kas paredzÄ“ti KriminÄllikuma 320.panta trešajÄ daÄ¼Ä (redakcijÄ lÄ«dz 2009.gada 23.decembrim), 318.panta otrajÄ daÄ¼Ä (redakcijÄ lÄ«dz 2009.gada 23.decembrim) un 329.pantÄ paredzÄ“to noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanÄ.
Ar to pašu spriedumu esmu attaisnots un atzÄ«ts par nevainÄ«gu man celtajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ pÄ“c KriminÄllikuma 20.panta ceturtÄs daļas un 218.panta otrÄs daļas.
Uzskatu, ka minÄ“tais spriedums ir nelikumÄ«gs un nepamatots, tÄdēļ lÅ«dzu apelÄcijas instances tiesu to atcelt pilnÄ«bÄ kÄ faktisku, tÄ juridisku iemeslu dēļ, un taisÄ«t jaunu spriedumu, ar kuru es tiktu attaisnots visÄs man celtajÄs apsÅ«dzÄ«bÄs.
[1] PirmÄs instances tiesa spriedumÄ nav sniegusi juridisku novÄ“rtÄ“jumu apstÄkļiem, kuriem ir nozÄ«me lietas pareizÄ un taisnÄ«gÄ izlemšanÄ, un konkrÄ“ti:
[1.1.] Vai privÄtpersonai (šajÄ lietÄ – D.Mironovam un V.Vinkam), kas nedarbojas operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjekta uzdevumÄ, ir tiesÄ«bas pÄ“c savas iniciatÄ«vas izteikt citÄm personÄm (šajÄ lietÄ – man un I.Vitem) piedÄvÄjumu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus nolÅ«kÄ padarÄ«t iespÄ“jamu šo personu turpmÄko saukšanu pie kriminÄlatbildÄ«bas, jau iepriekš zinot, ka patiesÄ«bÄ piedÄvÄtie noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi netiks veikti?
[1.2] Vai privÄtpersonai ir tiesÄ«bas izteikt 1.1.punktÄ norÄdÄ«to piedÄvÄjumu un palikt nesodÄ«tai pie apstÄkļiem, kad uzkÅ«dÄ«tÄ persona tiek saukta pie kriminÄlatbildÄ«bas?
[1.3] Vai operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjektam (šajÄ lietÄ – Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam (turpmÄk - KNAB)) ir tiesÄ«bas uzsÄkt operatÄ«vo darbÄ«bu un veikt operatÄ«vos eksperimentus pret personu (šajÄ lietÄ – mani un I.Viti), iepriekš zinot, ka ziņotÄjs (šajÄ lietÄ – V.Vinks un D.Mironovs) sniedz informÄciju par imitÄ“tu noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu, uz kuru ziņotÄjs pats šo personu ir uzkÅ«dÄ«jis?
[1.4] vai operatÄ«vÄ eksperimentÄ plÄnÄ ietvertajai imitÄcijai par it kÄ plÄnotu izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas, ir uzskatÄms par pietiekamu no pierÄdÄ«šanas pienÄkuma kriminÄltiesÄ«bÄs, ja sarunas starp operatÄ«vÄ eksperimenta veicÄ“ju V.Vinku un mani (I.Viti) notiek vispÄrÄ«gi, nekonkrÄ“ti, bez jebkÄdas norÄdes uz plÄnoto nÄkotnes darÄ«jumu prettiesisko saturu, bez jebkÄda dokumentÄla pamatojuma, bez jebkÄdas norÄdes uz konkrÄ“tu uzņēmumu, konkrÄ“tu darÄ«jumu formas, bez bankas dokumentiem vai tÄdu operatÄ«vÄs izstrÄdes gaitÄ KNAB sagatavoto „segdokumentu” izmantošanas, kuriem varÄ“tu piešÄ·irt augstu ticamÄ«bu operatÄ«vÄs izstrÄdes gaitÄ un vÄ“lÄk pirmstiesas kriminÄlprocesÄ un tiesÄ, bet ne par cilvÄ“ka domÄs notiekošajiem procesiem.
[2] AttiecÄ«bÄ uz 1.1.punktÄ norÄdÄ«to jautÄjumu uzskatu, ka nevienÄ Latvijas RepublikÄ spÄ“kÄ esošÄ normatÄ«vÄ aktÄ nav noteikta privÄto tiesÄ«bu subjekta – fiziskÄs personas tiesÄ«bas izteikt piedÄvÄjumus citai personai izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. Gluži pretÄ“ji – personas rÄ«cÄ«ba, mudinot citu personu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, ir atzÄ«stama par kriminÄlsodÄmu. KriminÄllikuma 20.panta trešajÄ daÄ¼Ä noteikts, ka persona, kas pamudinÄjusi citu personu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, ir uzskatÄma par uzkÅ«dÄ«tÄju. SavukÄrt KriminÄllikuma 20.panta piektajÄ daÄ¼Ä noteikts, ka lÄ«dzdalÄ«bnieks noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos saucams pie atbildÄ«bas saskaÅ†Ä ar to pašu KriminÄllikuma pantu, kas paredz izdarÄ«tÄja atbildÄ«bu.
[3] PirmÄs instances tiesa spriedumÄ neveiksmÄ«gi, neobjektÄ«vi ir mÄ“Ä£inÄjusi pamatot savu viedokli par to, ka V.Vinka un D.Mironova darbÄ«bÄs nav saskatÄma mana un I.Vites kÅ«dÄ«šana uz noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu. Sprieduma 17.lpp. 7.rindkopÄ tiesa norÄda, ka D.Mironovs ar mani vispÄr nav runÄjis par iesaistÄ«šanos noziedzÄ«gÄs darbÄ«bÄs, savukÄrt V.Vinks man piedÄvÄjis iespÄ“ju izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, kam es tÅ«lÄ«t esmu piekritis, neesmu iebildis vai nepiekritis izteiktajam piedÄvÄjumam. 17.lpp. 8.rindkopÄ tiesa norÄda, ka V.Vinka un D.Mironova […] piedÄvÄjums apsÅ«dzÄ“tajam veikt noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus paši par sevi nav uzskatÄmi un vÄ“rtÄ“jami par apsÅ«dzÄ“tÄ kÅ«dÄ«šanu no liecinieku puses, ja vien netiek konstatÄ“ts, ka apsÅ«dzÄ“tais ir izrÄdÄ«jis kaut vismazÄkÄs šaubas, pretestÄ«bu iesaistÄ«ties noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos. ŠÄdu tiesas sniegto pamatojumu uzskatu par nepamatotu, kļūdainu un nelikumÄ«gu, jo tas neatbilst nedz lietÄ savÄktajiem pierÄdÄ«jumiem, nedz KriminÄllikuma normÄm, OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma normÄm un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumos paustajÄm atziņÄm.
[4] PirmÄs instances tiesas norÄdÄ«tais, ka D.Mironovs ar mani vispÄr nav runÄjis, nevar bÅ«t par pamatu spriedumÄ konstatÄ“tajam, ka D.Mironovs nav mani kÅ«dÄ«jis uz noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu. Tiesa sprieduma 15.lpp. 4.rindkopÄ ir norÄdÄ«jusi, ka tieši D.Mironovs ir iesaistÄ«jis V.Vinku darbÄ«bÄs, kas saistÄ«tas ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gu Finanšu policijas pÄrvaldes amatpersonu meklÄ“šanu un piedÄvÄjuma izteikšanu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. V.Vinks ir piekritis palÄ«dzÄ“t D.Mironovam. TÄtad tiesa ir konstatÄ“jusi, ka D.Mironovs vienojÄs ar V.Vinku, ka, darbojoties saskaņoti personu grupÄ, izteiks man un I.Vitem piedÄvÄjumu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, tÄtad D.Mironovs darbojÄs lÄ«dzdalÄ«bÄ ar V.Vinku. Pie šÄdiem apstÄkļiem uzskatÄms, ka D.Mironovs ir atbildÄ«gs arÄ« par V.Vinka darbÄ«bÄm tÄdÄ apmÄ“rÄ, kÄdu aptver viņu iepriekšÄ“ja vienošanÄs par manu un V.Vites kÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus.
[5] Nepamatots un kļūdains ir tiesas atzinums par to, ka V.Vinka darbÄ«bÄs, piedÄvÄjot man un I.Vitem izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, nav konstatÄ“jama uzkÅ«dÄ«šana. ŠÄds tiesas atzinums ir balstÄ«ts uz kļūdainu KriminÄllikuma 20.panta trešajÄ daÄ¼Ä ietvertÄs tiesÄ«bu normas un OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 4.panta otrajÄ daÄ¼Ä ietvertÄ jÄ“dziena “kÅ«dÄ«t” interpretÄciju, tÄdÄ“jÄdi pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 511.panta otrÄs daļas prasÄ«bas.
[6] Lai gan V.Vinka un D.Mironova darbÄ«bas lÄ«dz 2008.gada 10.septembrim pÄ“c to satura un mÄ“rÄ·iem - padarÄ«t iespÄ“jamu manu un V.Vites saukšanu pie kriminÄlatbildÄ«bas, ir pielÄ«dzinÄmas operatÄ«vajam eksperimentam OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma izpratnÄ“, bÅ«tiski ir ņemt vÄ“rÄ, ka lÄ«dz pat 2008.gada 10.septembrim ieskaitot, D.Mironovs un V.Vinks nedarbojÄs oficiÄli apstiprinÄta operatÄ«vÄ eksperimenta ietvaros, tÄdēļ viņu darbÄ«bas šajÄ laika posmÄ nav vÄ“rtÄ“jamas saskaÅ†Ä ar OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma normÄm, bet saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma normÄm.
[7] KÅ«dÄ«šanas jÄ“dziens Latvijas kriminÄltiesÄ«bÄs ir noteikts KriminÄllikuma 20.panta trešajÄ daÄ¼Ä - citas personas pamudinÄšana izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Nedz KriminÄllikumÄ, nedz tiesu judikatÅ«rÄ un kriminÄltiesÄ«bu doktrÄ«nÄ uzkÅ«dÄ«šana kÄ pabeigts nodarÄ«jums netiek saistÄ«ta ar uzkÅ«dÄ«tÄs personas pretošanos vai sÄkotnÄ“jo nevÄ“lÄ“šanos izdarÄ«t piedÄvÄto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu. BÅ«tiskais faktors, lai personas darbÄ«bas kvalificÄ“tu kÄ kÅ«dÄ«šanu uz noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, ir tÄs izteiktais piedÄvÄjums, pamudinÄjums izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. KriminÄltiesÄ«bu doktrÄ«nÄ ir atzÄ«ts, ka no objektÄ«vÄs puses uzkÅ«dÄ«šana izpaužas vienas vai vairÄku personu pamudinÄšanÄ izdarÄ«t kÄdu konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, tÄdÄ“jÄdi izraisot apņēmÄ«bu realizÄ“t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Personu var uzkÅ«dÄ«t arÄ« atbalstÄ«t noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu.
[8] Gan procesa virzÄ«tÄji pirmstiesas izmeklÄ“šanÄ, gan pirmÄs instances tiesa savÄ spriedumÄ ir atzinusi, ka V.Vinks, vienojoties ar D.Mironovu piedÄvÄja man izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. Tas ir norÄdÄ«ts procesa virzÄ«tÄja lietas izmeklÄ“šanas laikÄ, KNAB IzmeklÄ“šanas nodaļas vadÄ«tÄja vietnieka K.Dreimaņa 2009.gada 7.aprīļa lÄ“mumÄ par kriminÄlprocesa izbeigšanu daÄ¼Ä pret V.Vinku par viņa darbÄ«bÄm 2008.gada 10.septembrÄ«. MinÄ“tÄ lÄ“muma 3.lappusÄ“ tiek norÄdÄ«ts, ka tiek vÄ“rtÄ“ta V.Vinka “rÄ«cÄ«ba, piedÄvÄjot I.Vitem un A.PÄ«lÄgam sadarboties šÄ·ietami noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanÄ un izvairÄ«šanÄs no nodokļu nomaksas atbalstÄ«šanÄ”, bet lÄ“muma rezolutÄ«vÄs daļas 1.punktÄ nolemts izbeigt kriminÄlprocesu daÄ¼Ä pret V.Vinku par viņa rÄ«cÄ«bu 2008.gada 10.septembrÄ« “piedÄvÄjot I.Vitem, un A.PÄ«lÄgam sadarboties šÄ·ietami noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanÄ un izvairÄ«šanÄs no nodokļu nomaksas atbalstÄ«šanÄ”. ApsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄja V.Jirgena man uzrÄdÄ«tajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ centusies izvairÄ«ties no jÄ“dziena “piedÄvÄt” lietošanas, norÄdot, ka mÄ“s ar V.Viti uzzinÄjÄm par V.Vinka noziedzÄ«go nodomu izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas, pÄ“c kÄ ar V.Viti vienojÄmies šÄdu izvairÄ«šanos atbalstÄ«t. ApsÅ«dzÄ«bÄ nemaz nav norÄdÄ«ti bÅ«tiski apstÄkļi, kas nosaka man inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu juridisko kvalifikÄciju - kÄdÄ veidÄ mÄ“s uzzinÄjÄm par V.Vinka nodomu un vai ar viņu tika panÄkta vienošanÄs par viņa plÄnotÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma atbalstÄ«šanu vai plÄnotÄ darÄ«juma atbalstÄ«šana, kuram operatÄ«vÄs izstrÄdes gaitÄ tika piešÄ·irta šÄ·ietamÄ«ba par it kÄ noziedzÄ«gu bez jebkÄda dokumentÄla pamatojuma, kas kopumÄ ir vÄ“rtÄ“jams kÄ absurdums. Tiesa nav ņēmusi vÄ“rÄ bÅ«tisku apstÄkli, ka operatÄ«vÄ eksperimenta laikÄ tika nodibinÄtas uzņēmuma lÄ«guma attiecÄ«bas ar V.Vinku, kas vÄ“lÄk no tiesas puses, izskatot administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietu tika atzÄ«ts par civiltiesisku, bet ne kriminÄltiesisku.
[9] PirmÄs instances tiesas spriedumÄ vairÄkÄs vietÄs tieši ir norÄdÄ«ts, ka V.Vinks piedÄvÄja mums ar V.Viti atbalstÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu.
- “pirmajÄ tikšanÄs reizÄ“ […] apsÅ«dzÄ“tajam A.PÄ«lÄgam un I.Vitem teica, ka viņam no VID FPP vajag informÄciju par viņam interesÄ“jošiem uzņēmumiem, […] ka samaksÄs 1% no apgrozÄ«juma summas” 11.lpp. 9.rindkopa – iniciatÄ«va par informÄcijas iegÅ«šanu no VID datu bÄzes un atlÄ«dzÄ«bas došanu nÄk no V.Vinka;
- “AttiecÄ«bÄ par VID NIS esošÄs informÄcijas pÄrbaudi V.Vinks tiesÄ liecinÄja, ka pirmajÄ tikšanÄs reizÄ“ ar apsÅ«dzÄ“to A.PÄ«lÄgu, kÄ arÄ« I.Viti, abiem teica, ka nÄkošajÄ tikšanÄs reizÄ“ iedos tiem informÄciju, kura bÅ«s jÄpÄrbauda” 12.lpp.2.rindkopa – iniciatÄ«va par informÄcijas došanu pÄrbaudei nÄk no V.Vinka. “BÅ«s jÄpÄrbauda” ir atzÄ«stams par uzstÄjÄ«gas formas prasÄ«bu;
- “Liecinieks V.Vinks attiecÄ«bÄ par kukuļa apmÄ“ru tiesÄ, kÄ arÄ« KPL 501.panta pirmÄs daļas attiecÄ«gi otrÄ un trešÄ punktu kÄrtÄ«bÄ pÄrbaudÄ«tajÄs pirmstiesas izmeklÄ“šanÄ 2008.gada 13., 24., 25., 26., 27.novembrÄ« sniegtajÄs liecÄ«bÄs analoÄ£iski liecinÄjis, ka jau 2008.gada 10.septembrÄ« pirmajÄ tikšanÄs reizÄ“ viņš apsÅ«dzÄ“tajam A.PÄ«lÄgam, kÄ arÄ« I.Vitem piedÄvÄja atlÄ«dzÄ«bu procentuÄli rÄ“Ä·inot no […] pÄrskaitÄ«tÄs naudas, kas ilgÄkÄ laika periodÄ bÅ«s LVL 50,000,000.” 12.lpp. 7.rindkopa – tiesa atzÄ«st, ka tieši V.Vinks piedÄvÄja atlÄ«dzÄ«bu un tÄs apmÄ“ru, ko viņš vairÄkkÄrt apliecinÄjis savÄs liecÄ«bÄs;
- “liecinieka D.Mironocva liecÄ«bas pierÄda, ka A.PÄ«lÄgs piekrita kukuļa piedÄvÄjumam” 17.lpp. 2.rindkopa – tiesa atzÄ«st par pierÄdÄ«tu, ka tieši V.Vinks piedÄvÄja atlÄ«dzÄ«bu. TÄ nebija A.PÄ«lÄga vai V.Vites iniciatÄ«va;
- “V.Vinka, D.Mironova piedÄvÄjums […] apsÅ«dzÄ“tajam veikt noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus” 17.lpp. 8.rindkopa – tiesa atzÄ«st, ka V.Vinks un D.Mironovs ir piedÄvÄjuši man izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus;
- “V.Vinks […] pÄ“c savas iniciatÄ«vas 2008.gada 10.septembrÄ« nodibinÄja kontaktus ar apsÅ«dzÄ“to ” 22.lpp. 7.rindkopa – tiesa atzÄ«st, ka tieši V.Vinks pirmais meklÄ“ja un nodibinÄja kontaktus ar A.PÄ«lÄgu.
Pie šÄdiem apstÄkļiem atzÄ«stams par pierÄdÄ«tu, ka D.Mironovs un V.Vinks, savstarpÄ“ji vienojoties, piedÄvÄja man un I.Vitem izdarÄ«t darbÄ«bas, par kuru veikšanu esmu apsÅ«dzÄ“ts. LÄ«dz ar to ir pierÄdÄ«ts, ka D.Mironovs un V.Vinks kÅ«dÄ«ja mani šÄ jÄ“dziena kriminÄltiesiskajÄ izpratnÄ“ izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, par ko V.Vinks ir nelikumÄ«gi atbrÄ«vots no kriminÄlatbildÄ«bas, bet D.Mironova rÄ«cÄ«bai kriminÄlprocesa ietvaros vispÄr nav dots juridisks novÄ“rtÄ“jums.
[10] Ja D.Mironova un V.Vinka rÄ«cÄ«bas vÄ“rtÄ“šanai piemÄ“ro principus, kas ietverti arÄ« OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likumÄ, arÄ« šÄdÄ gadÄ«jumÄ viņu darbÄ«ba, piedÄvÄjot man izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, atzÄ«stama par prettiesisku. OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 15.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tas operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjektu tiesÄ«bas fiksÄ“t, kÄ noziedzÄ«gu vai citÄdu prettiesisku rÄ«cÄ«bu izraisošÄ situÄcijÄ rÄ«kojas personas, attiecÄ«bÄ uz kurÄm tiek veikta operatÄ«vÄ izstrÄde. Uzskatu, ka minÄ“tajÄ likuma normÄ lietotais jÄ“dziens noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu izraisoša situÄcija nav un nevar bÅ«t pielÄ«dzinÄta jÄ“dzienam piedÄvÄt izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. NoziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu izraisošas situÄcijas radÄ«šana nozÄ«mÄ“ tÄdu nozieguma izdarÄ«šanai labvÄ“lÄ«gu apstÄkļu radÄ«šanu, kuros persona tiek iedrošinÄta (nevis pamudinÄta!) izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. ŠajÄ lietÄ labvÄ“lÄ«gu apstÄkļu radÄ«šana varÄ“ja izpausties, kÄ V.Vinka izdomÄtu problÄ“mu izstÄstÄ«šana, norÄdot uz vÄ“lÄ“šanos izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas un citiem mÄ“rÄ·iem, kurus iespÄ“jams sasniegt, izdarot noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. IespÄ“jams, pieļaujama bÅ«tu arÄ« gatavÄ«bas paušana maksÄt par nepieciešamÄs palÄ«dzÄ«bas saņemšanu, neattiecinot to konkrÄ“ti uz pÄrbaudÄmo personu (mani un V.Viti). Tieši šÄdi apstÄkļi uzskatÄmi par noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu izraisošu, jo norÄda uz labvÄ“lÄ«giem apstÄkļiem, iespÄ“ju noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanai. ŠÄdÄ situÄcijÄ ir pamats fiksÄ“t pÄrbaudÄmÄs personas rÄ«cÄ«bu. AtklÄts piedÄvÄjums izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, bez šaubÄm, ir atzÄ«stams par uzkÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, neatkarÄ«gi no pÄrbaudÄmÄs personas reakcijas uz šÄdu piedÄvÄjumu.
[11] VÄ“rtÄ“jot 1.3.punktÄ norÄdÄ«to jautÄjumu, uzskatu, ka pirmÄs instances tiesa nepamatoti šauri noteikusi to darbÄ«bu loku, uz kurÄm ir attiecinÄms ECT judikatÅ«rÄ un OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 4.panta otrajÄ daÄ¼Ä noteiktais kÅ«dÄ«šanas aizliegums operatÄ«vÄs darbÄ«bas laikÄ. Tiesa spriedumÄ (22.lpp. 1.rindkopa) atzÄ«st, ka nav pieļauta apsÅ«dzÄ“tÄ kÅ«dÄ«šana no valsts iestÄžu puses. ŠÄdu savu secinÄjumu pirmÄs instances tiesa pamato ar norÄdi, ka “KNAB operatÄ«vo izstrÄdi un operatÄ«vos eksperimentus pret A.PÄ«lÄgu uzsÄka tikai pÄ“c tam, kad no D.Mironova un V.Vinka tika saņemta konkrÄ“ta informÄcija par šÄ«s personas vÄ“lmi izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, jau pÄ“c tam, kad A.PÄ«lÄgs bija izlÄ“mis veikt noziedzÄ«gas darbÄ«bas.” Tiesa spriedumÄ Ä«paši uzsver, ka “lietÄ nav iegÅ«tas ziņas, ka V.Vinks, kad pÄ“c savas iniciatÄ«vas 2008.gada 10.septembrÄ« nodibinÄja kontaktus ar apsÅ«dzÄ“to un arÄ« lÄ«dz brÄ«dim, kad griezÄs KNAB, bÅ«tu kÄ nebÅ«t iepriekš saistÄ«ts ar šo iestÄdi.” (22.lpp. 7.rindkopa). Uzskatu, ka ECT nostÄdnes par valsts iestÄžu veiktas kÅ«dÄ«šanas nepieļaujamÄ«bu ir attiecinÄmas arÄ« uz privÄtpersonu veiktu kÅ«dÄ«šanu, ja valsts iestÄdes izmanto privÄtpersonu veiktas kÅ«dÄ«šanas rezultÄtus pierÄdÄ«jumu iegÅ«šanai ar mÄ“rÄ·i padarÄ«t iespÄ“jamu uzkÅ«dÄ«tÄs personas notiesÄšanu. ŠajÄ sakarÄ pirmÄs instances tiesa ir nepietiekami un kļūdaini spriedumÄ piemÄ“rojusi ECT nostÄdnes lietÄs par kÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu un šÄdas kÅ«dÄ«šanas ietekmi uz KriminÄlprocesa likuma 15.pantÄ garantÄ“to personas tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu iespÄ“jamu pÄrkÄpumu.
[12] Uz acÄ«mredzami kļūdainu pirmÄs instances tiesas izpratni par ECT atziņÄm, kas attiecas uz uzkÅ«dÄ«šanas ietekmes uz apsÅ«dzÄ“tÄ tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu izvÄ“rtÄ“šanu, norÄda kaut vai pirmÄs instances tiesas secinÄtais sprieduma 17.lpp. 12.rindkopÄ, kurÄ tiek vÄ“rtÄ“ta KNAB ietekmes uz pÄrbaudÄmo personu intensitÄte operatÄ«vo eksperimentu veikšanas laikÄ – “tiesa secina, ka šÄda naudas pÄrvešana” (no Igaunijas uz Latviju) “notikusi bez KNAB aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas, iejaukšanÄs […] jo KNAB naudu pÄrvešanai nedeva”. Ir patiešÄm nesaprotami, kÄ var atzÄ«t, ka KNAB iesaistÄ«tas personas (V.Vinka) darbÄ«ba, kas tiek veikta operatÄ«vÄ eksperimenta ietvaros, kura plÄnu ir izstrÄdÄjis KNAB un kuru pÄ“c KNAB ierosinÄjuma apstiprinÄjis Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras Ä«paši pilnvarots prokurors, nav uzskatÄma par darbÄ«bu, kas veikta bez “KNAB aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas, iejaukšanÄs” tikai tÄdēļ, ka naudu pÄrvešanai esot devis D.Mironovs! Ir acÄ«mredzami, ka bez KNAB rÄ«cÄ«bas un iejaukšanÄs šÄda naudas pÄrvešana nemaz nebÅ«tu notikusi.
DetalizÄ“tÄka analÄ«ze par pirmÄs instances tiesas spriedumÄ pieļautajÄm nepilnÄ«bÄm un kļūdÄm šajÄ jautÄjumÄ KriminÄlprocesa likuma 555.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tajÄ kÄrtÄ«bÄ tiks iesniegti apelÄcijas sÅ«dzÄ«bas papildinÄjumi.
[13] PirmÄs instances tiesa kļūdaini ir tulkojusi OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 15.panta trešajÄ daÄ¼Ä lietoto jÄ“dzienu “noziedzÄ«ga vai citÄdu prettiesisku rÄ«cÄ«bu izraisoša situÄcija”, tÄdÄ“jÄdi kļūdaini nosakot arÄ« operatÄ«vÄ eksperimenta saturu. MinÄ“tÄs likuma normas saturs ir noskaidrojams tikai kopsakarÄ ar ECT atziņÄm, kas attiecas uz valsts iestÄžu veiktu provokÄciju uz noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu.
[14] Sprieduma 22.lapas 3.rindkopÄ tiesa norÄda, ka, pamatojoties uz OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 15.panta trešajÄ daÄ¼Ä ietverto tiesÄ«bu normu, ievÄ“rojot minÄ“tÄ likuma 4.pantÄ noteiktos operatÄ«vÄs darbÄ«bas principus, operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjektu amatpersonÄm ir atļauts radÄ«t situÄciju, lai atklÄtu noziegumu, par kura izdarÄ«šanu operatÄ«vÄs darbÄ«bas procesÄ tiek turÄ“ta aizdomÄs persona, saglabÄjot šai personai brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bas izdarÄ«t vai atteikties izdarÄ«t noziegumu.
[15] Nedz OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma normas, nedz citi Latvijas Republikas tiesÄ«bu akti neparedz personai brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bas izdarÄ«t vai atteikties izdarÄ«t noziegumu kÄ kritÄ“riju uzkÅ«dÄ«šanas nošÄ·iršanai no tiesiska operatÄ«vÄ eksperimenta. Tiesa spriedumÄ nav norÄdÄ«jusi, kÄdÄ veidÄ un, piemÄ“rojot kÄdas interpretÄcijas metodes, tÄ ir nonÄkusi pie šÄdas atziņas. VisticamÄk, tiesa ir formÄli paņēmusi šo atziņu no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas (turpmÄk - ECT) sprieduma lietÄ Baltiņš pret Latviju (skat. 25.p.). JÄņem vÄ“rÄ, ka minÄ“to OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma normu interpretÄciju ir sniegusi Latvijas Republikas Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra, nevis Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa, kura Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras sniegto interpretÄciju lietÄ nemaz nav vÄ“rtÄ“jusi. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras sniegtais interpretÄ“jums bez pietiekoša pirmÄs instances tiesas pamatojuma nebÅ«tu atzÄ«stams par pareizu. ŠÄds atzinums nav nostiprinÄts arÄ« Latvijas tiesu judikatÅ«rÄ. Pie šÄdiem apstÄkļiem tiesai bija pienÄkums spriedumÄ motivÄ“t savu viedokli, nevis vienkÄrši atreferÄ“t OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma tiesÄ«bu normas un mehÄniski pÄrrakstÄ«t savÄ spriedumÄ Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras paustu formÄlo viedokli. Sprieduma taisÄ«šanai nozÄ«mÄ«ga šÄda secinÄjuma izteikšana bez juridiskÄ pamatojuma norÄdÄ«šanas nav pieļaujama, jo ir pretrunÄ ar KriminÄlprocesa likuma 511.panta otro daļu. MinÄ“tÄ iemesla dēļ arÄ« pats spriedums ir atzÄ«stams par nelikumÄ«gu un nepamatotu.
[16] Uzskatu, ka kritÄ“rijs provokÄcijas nošÄ·iršanai no tiesiska operatÄ«vÄ eksperimenta nevar bÅ«t personas brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bas izdarÄ«t vai atteikties izdarÄ«t noziegumu. Atbilstoši šÄdam viedoklim par uzkÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu ir uzskatÄma tikai tÄda operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjekta amatpersonas vai to aÄ£entu darbÄ«ba, kuras ietvaros personai tiek liegta brÄ«vas izvÄ“les iespÄ“ja, tÄtad persona tiek piespiesta izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus (šantažējot, draudot u.c.). ŠÄdas iedarbÄ«bas metodes operatÄ«vÄ eksperimenta laikÄ par nepieļaujamÄm atzÄ«st nevis OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 4.panta 2.daÄ¼Ä paredzÄ“tais personu kÅ«dÄ«šanas aizliegums, bet tajÄ pašÄ likuma normÄ paredzÄ“tais aizliegums nodarÄ«t fizisku vai materiÄlu kaitÄ“jumu, apdraudÄ“t cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu; draudÄ“t lietot vai lietot fiziskÄs ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļus, kÄ arÄ« 4.panta 1.daÄ¼Ä paredzÄ“tais operatÄ«vÄs darbÄ«bas princips - vispÄrÄ“jo cilvÄ“ka tiesÄ«bu ievÄ“rošana. Uzskatu, ka nav tiesiska pamata kÅ«dÄ«šanas jÄ“dzienu operatÄ«vÄs darbÄ«bas kontekstÄ tulkot šaurÄk, nekÄ tas tiek darÄ«ts kriminÄltiesÄ«bÄs.
[17] Par bÅ«tisku pirmÄs instances sprieduma trÅ«kumu uzskatu to, ka tiesa vispÄr nav vÄ“rtÄ“jusi apstÄkli, vai operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjekts (KNAB) atbilstoši OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 19.panta pirmajÄ daÄ¼Ä un 4. panta ceturtajÄ daÄ¼Ä noteiktajam ir tiesÄ«gs atzÄ«t par pietiekamu pamatu operatÄ«vÄs darbÄ«bas uzsÄkšanai ziņas par personas iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, kuru pats ziņotÄjs ir pamudinÄjis izdarÄ«t, kÄ arÄ« nav vÄ“rtÄ“jusi tÄdu pierÄdÄ«jumu pieļaujamÄ«bu, kuri iegÅ«ti, pamatojoties uz ziņotÄja veiktu uzkÅ«dÄ«šanu jeb atbilstoši tiesas spriedumÄ atzÄ«tajam – veiktu piedÄvÄjumu. DetalizÄ“tÄka analÄ«ze par pirmÄs instances tiesas spriedumÄ pieļautajÄm nepilnÄ«bÄm un kļūdÄm šajÄ jautÄjumÄ KriminÄlprocesa likuma 555.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tajÄ kÄrtÄ«bÄ tiks iesniegti apelÄcijas sÅ«dzÄ«bas papildinÄjumi.
[18] PirmÄs instances tiesa savÄ spriedumÄ VISPÄ€R nav vÄ“rtÄ“jusi vairÄkus argumentus, kurus esmu izvirzÄ«jis savai aizstÄvÄ«bai, un uz kuriem tika konkrÄ“ti norÄdÄ«ts tiesu debatÄ“s:
[18.1] tiesu debatÄ“s aizstÄvÄ«bas puse norÄdÄ«ja uz man izvirzÄ«tÄs apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“juma bÅ«tiskÄm nepilnÄ«bÄm, kuras padara man izvirzÄ«tÄs apsÅ«dzÄ«bas par absurdÄm un neatbilstošÄm KriminÄlprocesa likuma 405.panta pirmÄs daļas 2.punktam.
[18.2] tiesu debatÄ“s aizstÄvÄ«bas puse norÄdÄ«ja uz nepieļaujamÄ«bu operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumu - operatÄ«vo korespondences kontroli, operatÄ«vo personas paustÄs vai uzglabÄtÄs informÄcijas satura iegÅ«šanu no tehniskajiem lÄ«dzekļiem, operatÄ«vo sarunu noklausÄ«šanos – gaitÄ iegÅ«tÄs ziņas izmantot, lai pierÄdÄ«tu manu vainu KriminÄllikuma 329.pantÄ paredzÄ“tÄ kriminÄlpÄrkÄpuma izdarÄ«šanÄ, kÄ tas izriet no AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departamenta 2013. gada 11. novembra lÄ“muma lietÄ Nr. SKK –375/2013. OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 17.pantu minÄ“to operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumu laikÄ iegÅ«tÄs ziņas drÄ«kst izmantot tikai noziegumu atklÄšanai. MinÄ“to operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumu laikÄ iegÅ«to ziņu izmantošana personas vainÄ«guma pierÄdÄ«šanai ir pieļaujama tikai par noziegumu izdarÄ«šanu. Tiesa aizstÄvÄ«bas puses iebildumus spriedumÄ nav vÄ“rtÄ“jusi, bet ar OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 17.pantÄ minÄ“to operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumu laikÄ iegÅ«tajÄm ziņÄm pamatojusi savus secinÄjumus par manu vainÄ«gumu KriminÄllikuma 329.pantÄ paredzÄ“tÄ kriminÄlpÄrkÄpuma izdarÄ«šanÄ. No minÄ“tÄ izriet, ka de facto pirmÄs instances tiesa ir atzinusi OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma 17.pantÄ minÄ“to operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumu laikÄ iegÅ«tÄs ziņas par pieļaujamÄm šajÄ procesÄ manas vainas pierÄdÄ«šanai KriminÄllikuma 329.pantÄ paredzÄ“tÄ kriminÄlpÄrkÄpuma izdarÄ«šanÄ, tomÄ“r šÄdai savai rÄ«cÄ«bai nav sniegusi spriedumÄ it nekÄdu pamatojumu, pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 511.panta otrÄs daļas prasÄ«bas, ka spriedumam jÄbÅ«t tiesiskam un pamatotam.
[19] AnalizÄ“jot 14.1.punktÄ norÄdÄ«to sprieduma nepareizÄ«bu, vÄ“los norÄdÄ«t, ka attiecÄ«bÄ uz man uzrÄdÄ«to apsÅ«dzÄ«bu pÄ“c KriminÄllikuma 320.panta trešÄs daļas pirmÄs instances tiesai debatÄ“s tika norÄdÄ«ts uz šÄdÄm bÅ«tiskÄm apsÅ«dzÄ«bas nepilnÄ«bÄm, kuras tiesa savÄ spriedumÄ nav vÄ“rtÄ“jusi:
[19.1] KriminÄlprocesa likuma 405.pants nosaka, ka lÄ“mumÄ par personas saukšanu pie kriminÄlatbildÄ«bas prokuroram jÄnorÄda katra inkriminÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma faktiskie apstÄkļi, kas nosaka juridisko kvalifikÄciju. ApsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«tajiem nodarÄ«juma apstÄkļiem ir jÄbÅ«t pietiekamiem, lai konstatÄ“tu pilnÄ«gu atbilstÄ«bu starp apsÅ«dzÄ“tÄs personas rÄ«cÄ«bu un viņam inkriminÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«mÄ“m. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ personas rÄ«cÄ«bÄ nav konstatÄ“jams atbilstoša noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sastÄvs, un persona nav vainojama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanÄ.
AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departaments 15.10.2008. lietÄ Nr. SKK - 535/08 uzsvÄ“ra, ka, aprakstot lietas faktiskos apstÄkļus kukuļņemšanas lietÄ, apsÅ«dzÄ«bÄ jÄnorÄda konkrÄ“tas (nevis vispÄrÄ«gas) objektÄ«vÄs puses pazÄ«mes par kÄdas konkrÄ“tas darbÄ«bas izdarÄ«šanu vai neizdarÄ«šanu konkrÄ“ta kukuļdevÄ“ja vai kukuļa piedÄvÄtÄja interesÄ“s, vai citas konkrÄ“tas personas interesÄ“s amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stÄvokli.
[19.2] Man celtajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ par KriminÄllikuma 320.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanu minÄ“tÄ KriminÄlprocesa likuma prasÄ«ba nav ievÄ“rota. ApsÅ«dzÄ«bÄ nav precÄ«zi norÄdÄ«ts, tieši par kÄdu darbÄ«bu izdarÄ«šanu vai neizdarÄ«šanu V.Vinka interesÄ“s kukulis it kÄ esot dots un saņemts.
KÄ var saprast no apsÅ«dzÄ«bas, tad es grupÄ ar citu personu esmu piekritis pret samaksu veikt 2 darbÄ«bas: 1) atbalstÄ«t V.Vinka plÄnoto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu valsts nodokļu maksÄjumu jomÄ; 2) izmantojot pieejas tiesÄ«bas VID NIS, iegÅ«t tur priekš V.Vinka viņu interesÄ“jošo informÄciju par juridiskÄm un fiziskÄm personÄm kÄ nodokļu maksÄtÄjiem. ApsÅ«dzÄ«bÄ nav norÄdÄ«ts, par kÄda veida atbalstu un kÄda veida noziegumam kukulis esot pieņemts. ApsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«tais formulÄ“jums - “plÄnoto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu nodokļu maksÄjumu jomÄ” ir pÄrÄk vispÄrÄ«gs un acÄ«mredzami nekonkrÄ“ts apzÄ«mÄ“jums, lai saprastu, par ko tieši kukuļa piedÄvÄjums it kÄ esot ticis pieņemts. TÄpat no apsÅ«dzÄ«bas nav saprotams, par kÄda veida informÄcijas iegÅ«šanu no VID NIS kukulis it kÄ esot pieņemts. ApsÅ«dzÄ«bÄ lietotais formulÄ“jums - “aktuÄla informÄcija par fiziskÄm un juridiskÄm personÄm kÄ nodokļu maksÄtÄjiem” arÄ« ir pÄrÄk vispÄrÄ«gs un nekonkrÄ“ts apzÄ«mÄ“jums. No apsÅ«dzÄ«bas nav pat saprotams, vai kukuļa piedÄvÄjums it kÄ esot pieņemts par vispÄrpieejamas informÄcijas iegÅ«šanu no VID NIS vai ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas iegÅ«šanu. Tas, ka VID NIS lÄ«dzÄs ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijai satur arÄ« vispÄrpieejamu informÄciju, nebÅ«tu apšaubÄms. Man uzrÄdÄ«tajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ pÄ“c KriminÄllikuma 320.panta trešÄs daļas nav norÄdÄ«ts un precizÄ“ts, par kÄda rakstura informÄcijas iegÅ«šanu no VID NIS kukulis esot piedÄvÄts.
[19.3] TurpmÄk apsÅ«dzÄ«bÄ man inkriminÄ“tas šÄdas darbÄ«bas - “vairÄkkÄrt organizÄ“ja savstarpÄ“jas tikšanÄs” (2.p.) neatbilst KL 320.p.3.d. objektÄ«vÄs puses saturam, lÄ«dz ar to nevar tikt atzÄ«tas par noziedzÄ«gÄm.
[19.4] TurpmÄk apsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«ts: “A.PÄ«lÄgs un I.Vite, izmantojot savu dienesta stÄvokli, deva padomus V.Vinkam, kÄ izvietot uzņēmumus fiktÄ«vo /neesošo/ darÄ«jumu shÄ“mÄ tÄ, lai V.Vinks varÄ“tu veiksmÄ«gi realizÄ“t savu noziedzÄ«go nodarÄ«jumu…” - šajÄ apsÅ«dzÄ«bas daÄ¼Ä atkal tiek norÄdÄ«ts uz V.Vinka noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, kurš apsÅ«dzÄ«bÄ netiek atklÄts. Lai man varÄ“tu inkriminÄ“t “padomu došanu noziedzÄ«ga nodoma realizÄcijai”, apsÅ«dzÄ«bÄ bija jÄbÅ«t arÄ« norÄdÄ«tam, kÄda konkrÄ“ti nozieguma realizÄcijai padomus esmu sniedzis. ApsÅ«dzÄ«bÄ prokurore nav norÄdÄ«jusi atbalstÄmÄ nozieguma faktiskos apstÄkļus - ne izdarÄ«šanas laiku, ne vietu, ne jebkÄdas citas pazÄ«mes, pÄ“c kurÄm es sevis atbalstÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu nekļūdÄ«gi varÄ“tu identificÄ“t un realizÄ“t savu aizstÄvÄ«bu pret konkrÄ“tu man uzrÄdÄ«tu apsÅ«dzÄ«bu, nevis pret apsÅ«dzÄ«bu nekonkretizÄ“tas noziedzÄ«gas darbÄ«bas atbalstÄ«šanÄ. SaskaÅ†Ä ar kriminÄltiesÄ«bu doktrÄ«nas atziņÄm atbalstÄ«šana vienmÄ“r izpaužas konkrÄ“ta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma un konkrÄ“tas personas noziedzÄ«gas darbÄ«bas veicinÄšanÄ. Bez konkrÄ“tu pazÄ«mju norÄdÄ«šanas apsÅ«dzÄ«bÄ pirmÄs instances tiesai nebija iespÄ“ju pÄrbaudÄ«t, vai patiešÄm esmu devis V.Vinkam padomus kÄda konkrÄ“ta noziedzÄ«ga nodoma realizÄcijÄ vai arÄ« saskaÅ†Ä ar tiesas spriedumu - palÄ«dzÄ“jis tam sagatavoties.
[19.5] Man celtajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«ts, ka es veicu šÄdas darbÄ«bas: “apsolÄ«ja palÄ«dzÄ“t izvairÄ«ties no atbildÄ«bas gadÄ«jumÄ, ja VID FPP notiktu šo darÄ«jumu pÄrbaude” – apgalvojums ir izteikts nÄkotnes, lÄ«dz ar to arÄ« pieņēmuma formÄ. ApsÅ«dzÄ«bÄ netika precizÄ“ts, par kÄdu darÄ«jumu iespÄ“jamu pÄrbaudi VID FPP šÄ«s solÄ«jums esot dots. PirmÄs instances tiesa spriedumÄ norÄda, ka solÄ«jums palÄ«dzÄ“t izvairÄ«ties no atbildÄ«bas pierÄdÄ«ts ar V.Vinka liecÄ«bÄm, bet tiesa savÄ spriedumÄ nevienÄ vietÄ nav norÄdÄ«jusi, ka V.Vinks ir sniedzis liecÄ«bas pirmstiesas izmeklÄ“šanÄ vai tiesÄ par manis izteiktu solÄ«jumu palÄ«dzÄ“t viņam kaut kÄdu darÄ«jumu pÄrbaudes gadÄ«jumÄ.
[19.6] Man celtajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ nav norÄdÄ«ts, kÄdus padomus esmu devis V.Vinkam, izmantojot savu dienesta stÄvokli, lÄ«dz ar to man nav iespÄ“ju arÄ« realizÄ“t savas aizstÄvÄ«bas tiesÄ«bas un pÄrbaudÄ«t pašam, vai man inkriminÄ“tÄ padomu došana ir saistÄ«ta ar dienesta stÄvokļa ļaunprÄtÄ«gu izmantošanu, vai, piemÄ“ram, ar augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanas laikÄ saņemto zinÄšanu izmantošanu. Uzskatu, ka konkrÄ“tu un precÄ«zu padomu, kurus prokurores ieskatÄ esmu devis V.Vinka noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanai, norÄdÄ«šana apsÅ«dzÄ«bÄ bija absolÅ«ti nepieciešama.
Identisku sprieduma nepareizÄ«bu ir pieļÄvusi arÄ« pirmÄs instances tiesa, kura nav spriedumÄ norÄdÄ«jusi, kÄdus konkrÄ“tus padomus esmu devis V.Vinkam; kÄ manis it kÄ dotie padomi attiecas uz kÄdu konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, nevis noziedzÄ«gu darbÄ«bu vispÄr; kÄpÄ“c tiesa atzinusi, ka padomu došana ir saistÄ«ta tieši ar mana dienesta stÄvokļa izmantošanu nevis citiem apstÄkļiem, piemÄ“ram, izglÄ«tÄ«bu, no citÄm personÄm dzirdÄ“to, izlasÄ«to, utt.
[19.7] Man apsÅ«dzÄ«bÄ tika inkriminÄ“ts, ka veicu šÄdas darbÄ«bas: nodeva I.Vitem uz viņam pieejamo e-pasta adresi pÄrbaudei no V.Vinka saņemtos divu uzņēmumu un trÄ«s personu datus, pÄ“c kÄ I.Vite, prettiesiski izmantojot dienesta stÄvokli, VID NIS pÄrbaudÄ«ja un ieguva nodokļu maksÄtÄju juridisko un fizisko personu aktuÄlo informÄciju, un vÄ“lÄk es un I.Vite nelikumÄ«gi iegÅ«to informÄciju izpaudÄm V.Vinkam. ApsÅ«dzÄ«bÄ netiek vispÄr norÄdÄ«ts, kÄda rakstura un satura informÄcija tika iegÅ«ta no VID NIS un nodota V.Vinkam. ApsÅ«dzÄ«bÄ nav norÄdÄ«ts, vai iegÅ«tÄ un nodotÄ informÄcija ir vispÄrpieejama vai ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija. Bez konkrÄ“ti identificÄ“jamas it kÄ iegÅ«tÄs un nodotÄs informÄcijas norÄdÄ«šanas apsÅ«dzÄ«bÄ tÄ neatbilst KriminÄlprocesa likuma 405.panta prasÄ«bÄm, bet man bÅ«tiski ierobežotas iespÄ“jas realizÄ“t savas aizstÄvÄ«bas tiesÄ«bas.
PirmÄs instances tiesa pieļÄvusi identisku sprieduma nepareizÄ«bu – 13.lpp.2.rindkopÄ tiesa ir atzinusi, ka esmu veicis informÄcijas izpaušanu no VID NIS, bet nav konkretizÄ“jusi, kÄdas tieši informÄcijas izpaušanu tÄ uzskatÄ«jusi par pierÄdÄ«tu. Tiesa nav precizÄ“jusi nedz nodokļu maksÄtÄjus, par kuriem informÄcija esot iegÅ«ta, nedz to, kÄda tieši informÄcija ir iegÅ«ta.
[19.8] Man inkriminÄ“ts, ka manÄ klÄtbÅ«tnÄ“ I.Vite saskaÅ†Ä ar pienÄkumu sadali par V.Vinka interesÄ“s veiktajÄm darbÄ«bÄm atbilstoši tobrÄ«d paveikto nelikumÄ«go darbÄ«bu apjomam, kas veiktas, izmantojot mÅ«su dienesta stÄvokli, pieņēma …kukuļa daļu. Å…emot vÄ“rÄ iepriekš, norÄdÄ«tos apsÅ«dzÄ«bas trÅ«kumus un pirmÄs instances tiesas sprieduma nepareizÄ«bu attiecÄ«bÄ uz konstatÄ“tajÄm KriminÄllikuma 320.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ nodarÄ«juma objektÄ«vÄs puses pazÄ«mÄ“m, jÄizdara secinÄjums, ka atbilstoši man uzrÄdÄ«tajai apsÅ«dzÄ«bai un tiesas spriedumam paveikto nelikumÄ«go darbÄ«bu apjoms, par kuru saņemts kukulis, ir šÄds:
- solÄ«jums atbalstÄ«t apsÅ«dzÄ«bÄ nekonkretizÄ“tu V.Vinka plÄnoto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu valsts nodokļu maksÄjumu jomÄ;
- solÄ«jums iegÅ«t apsÅ«dzÄ«bÄ nekonkretizÄ“tu informÄciju no VID NIS, šÄdas informÄcijas iegÅ«šana VID NIS un nodošana V.Vinkam;
- tikšanos organizÄ“šana;
- padomu došana apsÅ«dzÄ«bÄ nekonkretizÄ“ta V.Vinka noziedzÄ«gÄ nodoma realizÄcijai;
- solījums palīdzēt V.Vinkam izvairīties no atbildības VID FPP.
[19.9] Å…emot vÄ“rÄ iepriekš norÄdÄ«tos apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“juma trÅ«kumus un pirmÄs instances tiesas nepareizÄ«bas, kas attiecas uz tiesas ieskatÄ pierÄdÄ«tajÄm kukuļņemšanas darbÄ«bÄm, man celtÄs apsÅ«dzÄ«bas saturs un pirmÄs instances tiesas spriedums par manu atzÄ«šanu par vainÄ«gu pÄ“c KriminÄllikuma 320.panta trešÄs daļas ir uzskatÄms par pÄrÄk vispÄrÄ«gu, nekonkrÄ“tu un neatbilstošu KriminÄlprocesa likuma 405.panta prasÄ«bÄm (apsÅ«dzÄ«ba), un KriminÄlprocesa likuma 514.panta pirmÄs daļas 1. un 2.punkts (spriedumam).
SaskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 514.panta pirmÄs daļas 1.punktu tiesa spriedumÄ izlemj, vai ir noticis inkriminÄ“tais noziedzÄ«gais nodarÄ«jums, bet saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 514.panta pirmÄs daļas 2.punktu – izlemj, vai nodarÄ«jumÄ ir noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastÄvs, un kurÄ KriminÄllikuma pantÄ, tÄ daļÄ, punktÄ tas paredzÄ“ts. Tiesa nedrÄ«kst izlemt šÄdus jautÄjumus, ja apsÅ«dzÄ«bÄ ir konstatÄ“ti bÅ«tiski trÅ«kumi, proti, tajÄ nav norÄdÄ«tas visas obligÄtÄs inkriminÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«mes. Taisot šÄdu nepareizu spriedumu, pirmÄs instances tiesa ir pÄrkÄpusi KriminÄlprocesa likuma 512.panta pirmÄs daļas prasÄ«bas, jo nav ievÄ“rojusi likumÄ«ga un pamatota sprieduma taisÄ«šanai izvirzÄ«tÄs likuma prasÄ«bas.
Pie šÄdiem apstÄkļiem uzskatu, ka man celtajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ pÄ“c KriminÄllikuma 320.panta trešÄs daļas pirmÄs instances tiesai bija pienÄkums atzÄ«t mani par nevainÄ«gu un attaisnot pilnÄ«bÄ.
[20] PirmÄs instances tiesa spriedumÄ arÄ« nav vÄ“rtÄ“jusi aizstÄvÄ«bas puses norÄdÄ«tos bÅ«tiskos apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“juma trÅ«kumus attiecÄ«bÄ uz man izvirzÄ«tajÄm apsÅ«dzÄ«bÄm par KriminÄllikuma 218.panta otrÄs daļÄ, 318.panta otrÄs daÄ¼Ä un 329.pantÄ paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu. ApsÅ«dzÄ«bÄ konstatÄ“tajÄm analoÄ£iskas sprieduma nepareizÄ«bas pirmÄs instances tiesa ir pieļÄvusi, vÄ“rtÄ“jot jautÄjumus par to, vai ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums un vai nodarÄ«jumÄ ir KriminÄllikuma 218.panta otrÄs daļÄ, 318.panta otrÄs daÄ¼Ä un 329.pantÄ paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu sastÄvs, tÄdÄ“jÄdi pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 512.panta pirmÄs daļas prasÄ«bas.
DetalizÄ“tÄks pamatojums šajÄ punktÄ norÄdÄ«tajam tiks iesniegts saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 555.panta trešo daļu kÄ apelÄcijas sÅ«dzÄ«bas papildinÄjumi.
[17] PirmÄs instances tiesa spriedumÄ nav norÄdÄ«jusi, kÄdas tieši ziņas tiesas pÄrbaudÄ«tajos un spriedumÄ norÄdÄ«tajos pierÄdÄ«jumos pierÄda man inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu. Sprieduma 20.lpp. 8.rindkopÄ tiesa norÄdÄ«jusi, ka mana vaina ir pierÄdÄ«ta ar rakstveida pierÄdÄ«jumiem: CD Nr.12/372, Nr.12/421, Nr.12/477, Nr.12/444, Nr.12/471, Nr.12/478, Nr.12/480, Nr.12/481 audio–video sarunu ierakstu atšifrÄ“jumiem. Sprieduma 21.-22.lpp. tiesa norÄda uz apstÄkļiem, kas pÄ“c tÄs ieskata ir pierÄdÄ«ti ar sarunu ierakstu izdrukÄm. Tiesa vispÄr nav norÄdÄ«jusi uz konkrÄ“tiem sarunu teksta fragmentiem, kas tÄs ieskatÄ pierÄda konkrÄ“tas man inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu sastÄva pazÄ«mes. ŠÄda vispÄrÄ«ga norÄde uz pierÄdÄ«jumu un apstÄkļiem, kas ar minÄ“to pierÄdÄ«jumu ir konstatÄ“ti ir pretrunÄ KriminÄlprocesa likuma 511.panta otrajai daļai un 512.panta otrajai daļai. Spriedumu nevar atzÄ«t par pamatotu minÄ“to KriminÄlprocesa likuma normu izpratnÄ“, ja spriedumÄ paustÄs atziņas tiek pamatotas ar vispÄrÄ«gÄm norÄdÄ“m uz pierÄdÄ«juma veidu un uz tÄ pamata pierÄdÄ«tajiem apstÄkļiem.
[17.1] Pie šÄdiem apstÄkļiem man kÄ personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu, ir ierobežotas minÄ“tÄs tiesÄ«bas, jo pirmÄs instances tiesa, pietiekoši nepamatojot spriedumÄ norÄdÄ«to, nedara man zinÄmu, kÄdÄ veidÄ tiesa ir nonÄkusi pie secinÄjuma, ka audio–video sarunu ierakstu atšifrÄ“jumi pierÄda manu vainu. Es uzskatu, ka audio–video sarunu ierakstu atšifrÄ“jumi, gluži pretÄ“ji, atspÄ“ko apsÅ«dzÄ«bÄ man inkriminÄ“tÄs darbÄ«bas un pirmÄs instances tiesas spriedumÄ izteiktos secinÄjumus par manu vainÄ«gumu, bet man ir faktiski atņemtas tiesÄ«bas un iespÄ“jas pÄ“c bÅ«tÄ«bas oponÄ“t pirmÄs instances tiesas secinÄjumiem šajÄ daļÄ, jo tiesa savus secinÄjumus nav pamatojusi, bet izteikusi tos deklaratÄ«va paziņojuma formÄ.
[18] Ar norÄdÄ«to nepamatoto secinÄjumu iekļaušanu spriedumÄ pirmÄs instances tiesa ir pÄrkÄpusi manas KriminÄlprocesa likuma 20.panta pirmajÄ daÄ¼Ä garantÄ“tÄs tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu. MinÄ“tÄs tiesÄ«bas lietas iztiesÄšanas gaitÄ aptver arÄ« apsÅ«dzÄ“tÄs personas tiesÄ«bas zinÄt, balstoties uz kÄdiem pierÄdÄ«jumiem, perona ir apsÅ«dzÄ“ta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanÄ, un kÄda ir tiesas motivÄcija (pamatojums) personas atzÄ«šanai par vainÄ«gu noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanÄ. Ar iepriekš norÄdÄ«tajÄm darbÄ«bÄm pirmÄs instances tiesa ir pÄrkÄpusi minÄ“tÄs tiesÄ«bas, lÄ«dz ar to taisÄ«jusi nelikumÄ«gu spriedumu, pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 511.panta otro daļu.
[19] Lietas iztiesÄšanas gaitÄ tiesa pieļÄva arÄ« KriminÄlprocesa likuma 11.pantÄ noteikto principu, ka process notiek valsts valodÄ. Tiesas sÄ“des laikÄ pratinot liecinieku D.Mironovu, pieaicinÄtais tulks tulkoja D.Mironovam uzdotos jautÄjumus no valsts valodas krievu valodÄ, tomÄ“r liecinieka sniegtÄs atbildes, kas bija krievu valodÄ, netika tulkotas latviešu valodÄ. Par pieļauto pÄrkÄpumu ir iespÄ“jams pÄrliecinÄties, noklausoties tiesas sÄ“des laikÄ veikto skaņu ierakstu. Å…emot vÄ“rÄ, ka krievu valodu nepÄrvaldu tÄdÄ lÄ«menÄ« kÄ dzimto latviešu valodu, kÄ arÄ« pÄrvaldu krievu valodu lÄ«menÄ«, kas nav pietiekams, lai spÄ“tu visÄs niansÄ“s saprast D.Mironova liecinÄto, pirmÄs instances tiesa, nepieprasot veikt D.Mironova sniegto liecÄ«bu tulkošanu valsts valodÄ, ir pÄrkÄpusi KriminÄlprocesa likuma 11.pantÄ noteikto principu un arÄ« ierobežojusi manas tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu, pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 20.pantÄ noteikto principu. Tiesas sÄ“des laikÄ centos saprast D.Mironova liecinÄto un uzreiz nepieprasÄ«ju viņa sniegto liecÄ«bu tulkošanu, jo domÄju, ka spÄ“šu saprast viņa liecinÄto visÄs niansÄ“s, un negribÄ“ju apgrÅ«tinÄt tiesu ar saviem atkÄrtotajiem lÅ«gumiem (2012.gadÄ, pirmoreiz) par valsts valodas prasÄ«bu ievÄ“rošanu tiesÄ. Noklausoties D.Mironova sniegto liecÄ«bu skaņu ierakstu, un saņemot šo liecÄ«bu tulkojumu no personÄm, kas krievu valodu pÄrzina labÄk, sapratu, ka tiesas sÄ“des laikÄ biju pÄrvÄ“rtÄ“jis savu krievu valodas zinÄšanu lÄ«meni. MinÄ“tÄ iemesla dēļ nespÄ“ju saprast D.Mironova sniegto liecÄ«bu nianses, kuras ir bÅ«tiskas šajÄ lietÄ, kur pastÄv strÄ«ds par daudziem faktiskiem un juridiskiem apstÄkļiem.
[20] PirmÄs instances tiesa pÄrkÄpusi KriminÄlprocesa likuma 19.panta trešajÄ daÄ¼Ä noteikto nevainÄ«guma prezumpcijas principu, kurš paredz, ka visas saprÄtÄ«gÄs šaubas par vainu, kuras nav iespÄ“jams novÄ“rst, tulkojamas par labu personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu. PirmÄs instances tiesa, sprieduma 15.lpp. 1.rindkopÄ sniedzot liecinieku S.SproÄ£a un J.RancÄna liecÄ«bu ticamÄ«bas vÄ“rtÄ“jumu, nonÄca pie secinÄjuma, ka “par liecinieku J.RancÄna un S.SproÄ£a liecÄ«bÄm, to ticamÄ«bu par 2009.gada 16.jÅ«nija V.Vinka iesnieguma rašanos tiesai ir pamatotas šaubas”. TurpmÄk tiesa norÄdÄ«jusi uz apstÄkļiem, kas ir tai radÄ«juši šÄdas šaubas par S.SproÄ£a un J.RancÄna liecÄ«bu ticamÄ«bu norÄdÄ«tajÄ daļÄ. Balstoties uz izteiktajÄm šaubÄm, tiesa piešÄ·Ä«ra augstÄku ticamÄ«bas pakÄpi V.Vinka sniegtajÄm liecÄ«bÄm par 2009.gada 16.jÅ«nija V.Vinka iesniegumu, ar kuru viņš atteicÄs no iepriekš sniegtajÄm liecÄ«bÄm. VÄ“ršu apelÄcijas instances tiesas uzmanÄ«bu uz apstÄkli, ka pirmÄs instances tiesa neizdarÄ«ja secinÄjumu, ka S.SproÄ£a un J.RancÄna liecÄ«bas aplÅ«kojamajÄ daÄ¼Ä ir neticamas vai nepieļaujamas. Tiesa tikai norÄdÄ«ja uz savÄm šaubÄm par to ticamÄ«bu.
[20.1] SaskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 511.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar pierÄdÄ«jumiem, kuri pÄrbaudÄ«ti tiesas sÄ“dÄ“. No minÄ“tÄ izriet, ka savus secinÄjumus par personas vainÄ«gumu tiesa arÄ« pamato ar pierÄdÄ«jumiem, kas pÄrbaudÄ«ti tiesas sÄ“dÄ“. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, KriminÄlprocesa likuma 19.panta trešajÄ daÄ¼Ä ietvertais princips ir piemÄ“rojams, ne tikai izlemjot jautÄjumu par personas vainu, vÄ“rtÄ“jot visus pierÄdÄ«jumus to savstarpÄ“jÄ saistÄ«bÄ un kopsakarÄ, bet arÄ« izlemjot jautÄjumus par tÄdu atsevišÄ·u pierÄdÄ«jumu ticamÄ«bu, ar kuriem tiek pamatoti tiesas spriedumÄ izklÄstÄ«tie secinÄjumi par personas vainu.
[20.2] Neskatoties uz šÄdu tiešu un nepÄrprotamu pirmÄs instances tiesas norÄdÄ«tu secinÄjumu par šaubÄm attiecÄ«bÄ uz liecinieku S.SproÄ£a un J.RancÄna liecÄ«bu ticamÄ«bu, tiesa, pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 19.panta trešajÄ daÄ¼Ä ietverto principu, piešÄ·Ä«ra V.Vinka liecÄ«bÄm augstÄku ticamÄ«bas pakÄpi nekÄ J.RancÄna un S.SproÄ£a liecÄ«bÄm, tÄdÄ“jÄdi vÄ“rtÄ“jot šaubas par labu apsÅ«dzÄ«bai, nevis man kÄ personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu.
[20.3] Å…emot vÄ“rÄ minÄ“tos pirmÄs instances tiesas pieļautos KriminÄlprocesa likuma 11.panta pirmajÄ un otrajÄ daļÄ, 19.panta trešajÄ daÄ¼Ä un 20.panta pirmajÄ daÄ¼Ä pieļautos kriminÄlprocesa principu pÄrkÄpumus, ir pamats konstatÄ“t, ka tiesas spriedums ir taisÄ«ts, pÄrkÄpjot KriminÄlprocesa likuma 12.panta pirmajÄ daÄ¼Ä ietverto kriminÄlprocesa principu, ka kriminÄlprocesu veic, ievÄ“rojot starptautiski atzÄ«tÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas.
[21] Uzskatu, ka pirmÄs instances tiesa nepamatoti noraidÄ«ja aizstÄvÄ«bas puses lÅ«gumu par iepazÄ«stinÄšanu ar operatÄ«vÄs lietas materiÄliem, kuras ietvaros pret mani tika veikti operatÄ«vie eksperimenti. Ja arÄ« tiesa uzskatÄ«ja, ka konkrÄ“tajÄ gadÄ«juma nav iespÄ“jams uzrÄdÄ«t visus operatÄ«vÄs lietas materiÄlus, pastÄvÄ“ja iespÄ“ja uzrÄdÄ«t tÄdus operatÄ«vÄs lietas materiÄlus, kuru uzrÄdÄ«šana, kas vairs nevar bÅ«t valsts noslÄ“pums, jo ziņas par tajos esošo informÄciju ir izpausta tiesas sÄ“dÄ“ (DM pirmais iesniegums, DM un VV ziņojums par AP un IV; noskaidrot, vai KNAB rÄ«cÄ«bÄ bija vÄ“l cita informÄcija par manu saistÄ«bu ar noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem valsts institÅ«ciju dienestÄ, un tieši, kukuļņemšanÄ, dienesta stÄvokļa ļaunprÄtÄ«gÄ izmantošanÄ, ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas neatļauta izpaušana, noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu valsts nodokļu iekasÄ“šanas jomÄ atbalstÄ«šana, un darÄ«t to zinÄmu tiesas sÄ“dÄ“ apgalvojuma vai nolieguma formÄ.
[22] PirmÄs instances tiesa taisÄ«ja kļūdainu spriedumu, konstatÄ“jot manÄs darbÄ«bÄs pazÄ«mes, kas kvalificÄ“jamas kÄ sagatavošanÄs KriminÄllikuma 218.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanai.
[22.1] KriminÄllikuma 218.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, kas izpaužas kÄ izvairÄ«šanÄs no nodokļu nomaksas, no objektÄ«vÄs puses izpaužas kÄ bezdarbÄ«ba, ko spriedumÄ norÄdÄ«jusi arÄ« tiesa. SaskaÅ†Ä ar kriminÄltiesÄ«bu teorijas atziņÄm, noziedzÄ«gi nodarÄ«jumi, kuri izdarÄmi tikai ar bezdarbÄ«bu, ir pieskaitÄmi tÄdiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, kuros to objektÄ«vÄs un subjektÄ«vÄs puses Ä«patnÄ«bu dēļ vispÄr nevar bÅ«t sagatavošanÄs un mÄ“Ä£inÄjuma stadijas. LÄ«dz ar to tiesas secinÄjums, ka manas darbÄ«bas ir kvalificÄ“jamas kÄ sagatavošanÄs KriminÄllikuma 218.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanai, ir balstÄ«ts uz izteikti aplamu secinÄjumu un kļūdainu KriminÄllikuma 15.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄs tiesÄ«bu normas piemÄ“rošanu, kas novedis pie nelikumÄ«ga sprieduma taisÄ«šanas.
[22.2] Tiesa spriedumÄ (33-34.lpp) pamatoti atzinusi, ka neesmu saucams pie kriminÄlatbildÄ«bas pÄ“c KriminÄllikuma 20.panta ceturtÄs daļas un 218.panta otrÄs daļas par atbalstÄ«šanu, bet kļūdaini un prettiesiski manas darbÄ«bas kvalificÄ“jusi kÄ sagatavošanos noziedzÄ«gam nodarÄ«jumam, par kura izdarÄ«šanu esmu attaisnots saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 15.panta trešo daļu (otrais teikums). Uzskatu, ka vispÄr nav pierÄdÄ«ts, ka biju veicis jebkÄdas darbÄ«bas, kas paredzÄ“tas KriminÄllikuma 15.panta trešajÄ daļÄ, 20.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä un tas nemaz nav bijis iespÄ“jams, jo kÄ atzinusi pati Tiesa reÄls noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, kas paredzÄ“ts KriminÄllikuma 218.panta otrajÄ daÄ¼Ä netika veikts, tad nav iespÄ“jams atbalstÄ«t to, kas netiek veikts. TÄpat Tiesa nav pilnÄ«bÄ vÄ“rtÄ“jusi un ņēmusi vÄ“rÄ liecinieku Dmitrija Mironova un Vladimira Vinka liecinÄto tiesÄ, ka netika pat plÄnots veikts kÄdas reÄlas darbÄ«bas par izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas, par tÄm pat nav runÄts, no kÄ secinÄms, ka neesmu ne teorÄ“tiski, ne praktiski varÄ“jis sagatavoties nevienam nezinÄmÄm darbÄ«bÄm nekÄdÄ veidÄ. Tiesa spriedumÄ nav norÄdÄ«jusi cÄ“loņsakarÄ«bu un motivÄciju, kopsakarÄ ar faktiskajiem apstÄkļiem, kad nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums pÄ“c KriminÄllikuma 218.panta un nav bijis plÄnots to veikt vispÄr, tÄdÄ“jÄdi nav saprotams kÄ tiesa nonÄk pie secinÄjuma, ka esmu sodÄms pÄ“c KriminÄllikuma 320.panta trešÄs daļas, 318.panta otrÄs daļas un 329.panta, kuru noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu objektÄ«vÄs puses darbÄ«bas nepÄrprotami ir secÄ«gi un vienoti saistÄmas tikai ar nolÅ«ku veikt KriminÄllikuma 218.pantÄ paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu (atbalstÄ«šanas, sagatavošanÄs vai citÄs formÄs).
[23] PirmÄs instances tiesas spriedumÄ konstatÄ“tais bÅ«tiskais kaitÄ“jums (apsÅ«dzÄ«bÄ pÄ“c KriminÄllikuma 318.panta otrÄs daļas) neatbilst AugstÄkÄs tiesas KriminÄllietu departamenta iedibinÄtai judikatÅ«rai par prasÄ«bÄm, kas izvirzÄ«tas minÄ“tÄs objektÄ«vÄs puses pazÄ«mes norÄdÄ«šanai apsÅ«dzÄ«bÄs un konstatÄ“šanai tiesu spriedumos.
[24] AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departamenta 2011.gada 1.marta lÄ“mumÄ lietÄ Nr. SKK-7/2011 norÄdÄ«ts, ka “BÅ«tisks kaitÄ“jums ir obligÄta KriminÄllikuma 318.pantÄ paredzÄ“tÄ noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«me, tÄdēļ apsÅ«dzÄ«bÄ jÄnorÄda, kÄds konkrÄ“ti kaitÄ“jums ir nodarÄ«ts un kÄpÄ“c tas vÄ“rtÄ“jams kÄ bÅ«tisks kriminÄltiesiskÄ izpratnÄ“.” Man apsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«tais bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma izklÄsts nav konkrÄ“ts un pietiekams, lai atzÄ«tu, ka manÄs darbÄ«bÄs ir konstatÄ“jams KriminÄllikuma 318.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ nodarÄ«juma sastÄvs, un tieši, objektÄ«vÄs puses pazÄ«me – kaitÄ«gÄs sekas. Man uzrÄdÄ«tajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«ts, ka manis nodarÄ«tais bÅ«tiskais kaitÄ“jums izpaudies šÄdi:
1) “apdraudÄ“tas juridisko un fizisko personu tiesÄ«bas uz ziņu par tÄm ar likumu garantÄ“to aizsardzÄ«bu”;
2) “grauts VID FPP kÄ valsts iestÄdes prestižs”;
3) “apdraudÄ“ta VID informÄcijas sistÄ“mu drošÄ«ba”;
4) “netiek sasniegts VID FPP pamatuzdevums – noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklÄšana un novÄ“ršana.”
[25] ŠÄdu bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma apmÄ“ru par pierÄdÄ«tu atzinusi arÄ« pirmÄs instances tiesa, ŠÄda bÅ«tiska kaitÄ“juma nodarÄ«šana pamatota ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 13.12.2010. lÄ“mumu Nr.12-34/162 un VID disciplinÄrlietu komisijas 23.03.2010. atzinumu. Finanšu ministrijas 13.12.2010. lÄ“mumÄ Nr.12-34/162 norÄdÄ«ts, ka A.PÄ«lÄga rÄ«cÄ«ba saistÄ«ta ar kaitÄ“juma radÄ«šanu VID un to personu interesÄ“m, par kurÄm informÄcija tiek uzglabÄta VID. TajÄ pašÄ lÄ“mumÄ par VID nodarÄ«to kaitÄ“jumu norÄdÄ«ts, ka A.PÄ«lÄgs, nepildot savus amata pienÄkumus, ar savu rÄ«cÄ«bu ir nodarÄ«jis bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m, jo, bÅ«dams ierÄ“dnis, apzinÄti nepakļÄvÄs likumam.
[26] MinÄ“tajÄ Finanšu ministrijas 13.12.2010. lÄ“mumÄ Nr.12-34/162 netiek konkretizÄ“ts, kÄdu tieši kaitÄ“jumu VID un kÄdu tieši kaitÄ“jumu to personu, par kurÄm informÄcija tiek uzglabÄta VID, interesÄ“m ir radÄ«jusi mana rÄ«cÄ«ba, kas norÄdÄ«ta apsÅ«dzÄ«bÄ pÄ“c KriminÄllikuma 318.panta otrÄs daļas un ko par pierÄdÄ«tu atzinusi pirmÄs instances tiesa. TurpmÄk Finanšu ministrijas lÄ“mumÄ ietvertais secinÄjums, ka es esmu nodarÄ«jis bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m, jo, bÅ«dams ierÄ“dnis, apzinÄti nepakļÄvos likumam, nav pietiekams bÅ«tiska kaitÄ“juma konstatÄ“šanai. Man inkriminÄ“tÄ nepakļaušanÄs likumam ir rÄ«cÄ«ba, nevis rÄ«cÄ«bas sekas, kas varÄ“tu izpausties kÄ bÅ«tisks kaitÄ“jums. Personas rÄ«cÄ«ba var bÅ«t cÄ“lonis sekÄm, kas LR Finanšu ministrijas lÄ“mumÄ apzÄ«mÄ“tas kÄ bÅ«tisks kaitÄ“jums valsts interesÄ“m. Finanšu ministrijas lÄ“mumÄ nav norÄdÄ«ts, kÄdÄm konkrÄ“ti valsts interesÄ“m esmu nodarÄ«jis kaitÄ“jumu un kÄ šis kaitÄ“jums objektÄ«vi ir izpaudies.
[27] Valsts ieņēmumu dienesta disciplinÄrlietu komisijas 23.03.2010. atzinumÄ norÄdÄ«ts, ka A.PÄ«lÄgs nepamatoti nepildÄ«ja savus amata pienÄkumus, tÄ ar savu rÄ«cÄ«bu nodarot bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m. ArÄ« VID disciplinÄrkomisijas atzinumÄ ietvertais, ka, nepildot amata pienÄkumus, esmu nodarÄ«jis bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m, norÄda tikai uz man inkriminÄ“to darbÄ«bu, nevis uz konkrÄ“tu kaitÄ“jumu konkrÄ“tÄm valsts interesÄ“m.
[28] ŠÄdi Finanšu ministrijas un VID atzinumi par bÅ«tiska kaitÄ“juma nodarÄ«šanu valsts interesÄ“m un Finanšu ministrijas lÄ“mums par kaitÄ“juma radÄ«šanu VID un citÄm personÄm ir pÄrÄk vispÄrinÄti, deklaratÄ«vi un nekonkrÄ“ti, kas spriedumÄ nav pieļaujami. Lielas šaubas par faktiskÄ kaitÄ“juma nodarÄ«šanu VID interesÄ“m rada arÄ« apstÄklis, ka šÄda kaitÄ“juma nodarÄ«šanu ir konstatÄ“jusi Finanšu ministrija, bet VID disciplinÄrkomisija savÄ atzinumÄ manÄ rÄ«cÄ«bÄ ir konstatÄ“jusi kaitÄ“juma nodarÄ«šanu tikai valsts interesÄ“m, bet nav konstatÄ“jusi kaitÄ“juma nodarÄ«šanu savÄm kÄ iestÄdes interesÄ“m. KÄ bÅ«tisku apstÄkli ir jÄnorÄda, ka tiesa bÅ«tiska kaitÄ“juma pamatošanai ir izmantojusi Finanšu ministrijas minÄ“tajÄ lÄ“mumÄ norÄdÄ«tos secinÄjumus, kuri savukÄrt ir pamatoti ar pirmstiesas kriminÄlprocesa materiÄlu daļēju iepazÄ«stinÄšanu, ko veica valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄja prokurore V.Jirgena 2010.gadÄ, tÄdÄ“jÄdi minÄ“tÄ atziņa nav pamatota ar tiesÄ pÄrbaudÄ«tajiem pierÄdÄ«jumiem kopÄ un atsevišÄ·i.
[29] Par nepietiekamu bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma konstatÄ“šanai atzÄ«stams arÄ« apsÅ«dzÄ«bÄ un spriedumÄ norÄdÄ«tais, ka ar savu rÄ«cÄ«bu esmu apdraudÄ“jis juridisko un fizisko personu tiesÄ«bas uz ziņu par tÄm ar likumu garantÄ“to aizsardzÄ«bu. ŠÄds bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma raksturojums ir pÄrÄk vispÄrÄ«gs. SpriedumÄ nav norÄdÄ«ts, kÄ tieši izpaudies KriminÄllikuma 318.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma, kas ir ar materiÄlu sastÄvu, bÅ«tiskais kaitÄ“jums juridisko un fizisko personu tiesÄ«bÄm uz ziņu par tÄm aizsardzÄ«bu. Nav arÄ« saprotams, kÄdu kaitÄ“jumu fizisko un juridisko personu interesÄ“m var nodarÄ«t ziņu iegÅ«šana no VID NIS par tÄm juridiskÄm un fiziskÄm personÄm, kuras V.Vinks bija plÄnojis iesaistÄ«t sava noziedzÄ«gÄ plÄna realizÄcijÄ. ŠÄdas fiziskas un juridiskas personas bÅ«tu tikai ieinteresÄ“tas iegÅ«t ziņas par sevi no VID NIS, lai pÄrbaudÄ«tu nozieguma izdarÄ«šanai nepieciešamo informÄciju, un nekÄdÄ gadÄ«jumÄ to neuzskatÄ«tu par savu tiesÄ«bu aizskÄrumu. SavukÄrt citu trešo personu tiesÄ«bas un intereses šÄdÄ gadÄ«jumÄ nemaz nebÅ«tu iespÄ“jams aizskart, jo ziņas par tÄm VID NIS iegÅ«t nebÅ«tu nepieciešams.
[30] Par nepietiekamu bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma konstatÄ“šanai atzÄ«stams arÄ« apsÅ«dzÄ«bÄ un spriedumÄ norÄdÄ«tais, ka esmu grÄvis VID FPP kÄ valsts iestÄdes prestižu. Apgalvojums par šÄda kaitÄ“juma nodarÄ«šanu ir izdarÄ«ts pieņēmuma formÄ, spriedumÄ nav norÄdÄ«ts neviens pierÄdÄ«jums, ar kurÄ bÅ«tu apstiprinÄts, ka darbÄ«bu rezultÄtÄ ir grauts VID prestižs, t.i., ka tieši manu darbÄ«bu rezultÄtÄ ir mazinÄjusies sabiedrÄ«bas uzticÄ«ba VID kopumÄ vai kÄdai tÄs struktÅ«rvienÄ«bai. PirmÄs instances tiesa spriedumÄ nav norÄdÄ«jusi arÄ« nevienu pierÄdÄ«jumu, kas apstiprinÄtu, kas ir pierÄdÄ«ta cÄ“loniskÄ sakara pastÄvÄ“šana starp man inkriminÄ“tÄm darbÄ«bÄm un deklarÄ“to VID prestiža graušanu. ŠÄdÄ veidÄ pirmÄs instances tiesa pÄrkÄpa KriminÄlprocesa likuma 511.panta otrÄs daļas prasÄ«bas, ka spriedumam jÄbÅ«t pamatotam.
[31] Par nepietiekamu bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma konstatÄ“šanai atzÄ«stams arÄ« apsÅ«dzÄ«bÄ un spriedumÄ norÄdÄ«tais ar manu rÄ«cÄ«bu apdraudÄ“ta VID informÄcijas sistÄ“mu drošÄ«ba. ŠÄds bÅ«tiskÄ kaitÄ“juma formulÄ“jums ir pÄrÄk vispÄrÄ«gs, jo nav norÄdÄ«ts, kÄ tieši izpaudies bÅ«tisks apdraudÄ“jums VID informÄcijas sistÄ“mu drošÄ«bai. Nav arÄ« saprotams, kÄdÄ veidÄ informÄcijas iegÅ«šana no VID NIS parastajÄ kÄrtÄ«bÄ, lai arÄ« tÄ saskaÅ†Ä ar apsÅ«dzÄ«bu nav veikta dienesta pienÄkumu veikšanai, var vispÄr apdraudÄ“t visu VID informÄcijas sistÄ“mas drošÄ«bu. AtšÄ·irÄ«ba starp informÄcijas iegÅ«šanu no VID NIS dienesta vajadzÄ«bÄm un citÄm vajadzÄ«bÄm ir saskatÄma tikai tÄs personas nolÅ«kÄ, kas šo informÄciju iegÅ«st. LÄ«dz ar to tÄ«ri tehniski, loÄ£iski un objektÄ«vi manas spriedumÄ norÄdÄ«tÄs darbÄ«bas, vai tÄs darbÄ«bas, kuras veica I.Vite, nekÄdÄ veidÄ nevarÄ“ja apdraudÄ“t VID informÄcijas sistÄ“mu drošÄ«bu. Bez tam pirmÄs instances tiesas spriedumÄ nav norÄdÄ«ts, vai manas darbÄ«bas ir apdraudÄ“jušas visu VID informÄcijas sistÄ“mu drošÄ«bu, vai tikai VID NIS, vai arÄ« tikai dažas no VID informÄcijas sistÄ“mÄm.
[32] Uzskatu par nepieciešamu apelÄcijas instances tiesas sÄ“dÄ“ atkÄrtoti nopratinÄt visus pirmÄs instances tiesas sÄ“dÄ“ nopratinÄtÄs personas, lai bÅ«tu iespÄ“jams realizÄ“t savas tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu, ņemot vÄ“rÄ pirmÄs instances tiesas spriedumÄ izdarÄ«to secinÄjumu norÄdÄ«to motivÄciju, kÄ arÄ« uzaicinÄt uz tiesu kÄ lieciniekus KNAB darbiniekus Andžeju Kļaviņu, Juri Jurašu un Kasparu Dreimani.
[33] PirmÄs instances tiesa nepamatoti pilnÄ apmÄ“rÄ noraidÄ«ja tiesas sÄ“des laikÄ pieteikto lÅ«gumu par aizstÄvÄ«bas puses iepazÄ«stinÄšanu ar operatÄ«vÄs lietas materiÄliem. SaskaÅ†Ä ar ECT atziņÄm, šÄda lÅ«guma noraidÄ«šana nav pretrunÄ tiesÄ«bÄm uz taisnÄ«gu tiesu, jÄ tÄdÄ veidÄ gÅ«tais labums, pasargÄtÄs sabiedrÄ«bas vai atsevišÄ·u tÄs indivÄ«du intereses ir samÄ“rojamas ar apsÅ«dzÄ“tÄs personas tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu ierobežojumu.
[33.1] ŠajÄ lietÄ pirmÄs instances tiesa nepamatoti noraidÄ«ja manu lÅ«gumu. KÄ var secinÄt no pirmÄs instances tiesas spriedumÄ izklÄstÄ«tajiem faktiskajiem apstÄkļiem, vienÄ«gÄs personas, kas ziņoja KNAB par manÄm it kÄ varbÅ«tÄ“jÄm noziedzÄ«gajÄm darbÄ«bÄm, bija D.Mironovs un V.Vinks. Nekas tiesas spriedumÄ nenorÄda, ka KNAB rÄ«cÄ«bÄ pirms operatÄ«vo eksperimentu uzsÄkšanas bÅ«tu bijusi šÄda informÄcija no citiem avotiem. Pie šÄdiem apstÄkļiem pirmÄs instances tiesai bija visas iespÄ“jas nodrošinÄt manas tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu, un iepazÄ«stinÄt mani ar operatÄ«vÄs lietas materiÄliem vismaz tajÄ daļÄ, kas skar D.Mironova un V.Vinka sniegtos ziņojumus KNAB par mani, vai ziņojumus kas attiecinÄmi šajÄ lietÄ attiecinÄmi uz mani.
[33.2] Savas aizstÄvÄ«bas realizÄcijai un tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu nodrošinÄšanai aizstÄvÄ«bas pusei ir nepieciešams noskaidrot, kad D.Mironovs pirmo reizi vÄ“rsÄs KNAB un ar kÄda satura ziņojumu, kÄ arÄ« to, kÄdu informÄciju par 2008.gada 10.septembra tikšanos minÄ“tÄs personas sniedza KNAB amatpersonÄm. ManÄ ieskatÄ šo operatÄ«vÄs lietas materiÄlu atklÄšana nekÄdÄ veidÄ nevarÄ“tu kaitÄ“t nedz sabiedrÄ«bas, nedz atsevišÄ·u indivÄ«du interesÄ“m, nedz arÄ« atklÄt KNAB operatÄ«vÄs darbÄ«bas metodes.
[33.3] Uzskatu, ka pirmÄs instances tiesai spriedumÄ bija tieši jÄnorÄda (neatklÄjot avotu identifikÄcijas datus), vai operatÄ«vÄs darbÄ«bas lietÄ bija ziņas no citiem avotiem, kas nav D.Mironovs un V.Vinks, par manu iepriekšÄ“ju pierÄdÄmu saistÄ«bu ar noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem valsts institÅ«ciju dienestÄ.
[35] ApelÄcijas instances tiesÄ lÅ«dzu atkÄrtoti pÄrbaudÄ«t visu liecinieku liecÄ«bas, izsaucot viņus uz tiesu liecÄ«bu sniegšanai, kÄ arÄ« pÄrbaudÄ«t rakstiskos pierÄdÄ«jumus, ar kuriem pirmÄs instances tiesa spriedumÄ pamatojusi bÅ«tiska kaitÄ“juma esamÄ«bu KriminÄllikuma 318.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tajÄ nodarÄ«jumÄ.
[36] ApelÄcijas instances tiesas laikÄ lÅ«dzu noteikt man poligrÄfa ekspertÄ«zi, lai tÄdÄ veidÄ varÄ“tu apstiprinÄt savu sniegto liecÄ«bu ticamÄ«bu. PirmÄs instances tiesas sÄ“des laikÄ šÄdu lÅ«gumu nepieteicu, jo neticÄ“ju, ka pie faktiskajiem apstÄkļiem, ka nekad neesmu izdarÄ«jis noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus un esmu uzkÅ«dÄ«ts veikt iedomÄtas darbÄ«bas, kurÄm vÄ“lÄk grozÄ«ts statuss no legÄla uz nelegÄlu, par kurÄm esmu saukts pie kriminÄlatbildÄ«bas, tiesa pieņems mani notiesÄjošu spriedumu. Pašlaik, kad redzu, kÄdÄ kļūdainÄ veidÄ pirmÄs instances tiesa vÄ“rtÄ“jusi pierÄdÄ«jumus, piemÄ“rojot dažÄdus vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus apsÅ«dzÄ«bas un aizstÄvÄ«bas pierÄdÄ«jumiem, nesaskatu citu iespÄ“ju, kÄ pÄrliecinÄt tiesu par savu liecÄ«bu ticamÄ«bu un pareizÄ«bu. Izmaksas, kas saistÄ«tas ar poligrÄfa ekspertÄ«zes veikšanu, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ apņemos segt personÄ«gi.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to un pamatojoties uz KriminÄlprocesa likuma 71.panta 13.punktu, 550.panta pirmo daļu, 552.pantu, 563.panta pirmÄs daļas 2. un 3.punktu, lÅ«dzu RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesu kolÄ“Ä£iju – apelÄcijas instances tiesu :
1. Pieņemt apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu un izskatÄ«t to apelÄcijas kÄrtÄ«bÄ.
2. Atcelt RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu daļÄ, ar kuru esmu atzÄ«ts par vainÄ«gu KriminÄllikuma 318.panta otrajÄ daļÄ, 320.panta trešajÄ daÄ¼Ä un 329.pantÄ paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanÄ, un taisÄ«t šajÄ daÄ¼Ä jaunu spriedumu, atzÄ«stot mani par nevainÄ«gu KriminÄllikuma 318.panta otrajÄ daļÄ, 320.panta trešajÄ daÄ¼Ä un 329.pantÄ paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanÄ.
3. Atcelt RÄ«gas apgabaltiesas KriminÄllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu daļÄ, ar kuru esmu atzÄ«ts par nevainÄ«gu un attaisnots KriminÄllikuma 218.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanÄ ar pamatojumu, ka sagatavošanÄs mazÄk smaga nozieguma izdarÄ«šanai nav kriminÄli sodÄma, un taisÄ«t šajÄ daÄ¼Ä jaunu attaisnojošu spriedumu, norÄdot, ka manas darbÄ«bas nesatur KriminÄllikuma 218.panta otrajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«mes.
Alvis PÄ«lÄgs