Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par to nevÄ“las sniegt nekādus komentārus, taču, kā izrādās, jau pirms Latvijas dzelzceļa prezidenta UÄ£a Magoņa iespÄ“jamās kukuļa lietas - par ko KNAB tāpat klusÄ“ - biroja pieredzÄ“ ir lÄ«dzÄ«gs Ä«patns kriminālprocess. Šajā kriminālprocesā figurÄ“ gan 50 miljonu latu vÄ“rti dzelzceļa bÅ«vÄ“šanas viltus plāni, gan 750 000 latu liels izdomāts kukulis, gan skaidras naudas vešana no Igaunijas uz Latviju kā "operatÄ«vais eksperiments", gan apjomÄ«ga KNAB organizÄ“ta un Ä«stenota provokācija, kuras ietvaros tas viss noticis.

Runa ir par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes (VID FPP) IekšÄ“jās drošÄ«bas daļas izmeklÄ“tāja Alvja PÄ«lāga krimināllietu, kurā RÄ«gas apgabaltiesa viņam pagājušÄ gada oktobrÄ« piesprieda trÄ«sarpus gadu cietumsodu un 1600 eiro lielu naudas sodu. (Publikācijas beigās publicÄ“jam PÄ«lāga apelācijas sÅ«dzÄ«bu par šo spriedumu, kas vÄ“l nav izskatÄ«ta.)

Saskaņā ar versiju, kas izklāstÄ«ta tiesas spriedumā, PÄ«lāgs, kura dienesta pienākumos ietilpst noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu valsts ieņēmumu jomā un VID amatpersonu un darbinieku izdarÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izmeklÄ“šana, 2008.gada 10.septembrÄ« personÄ«gas tikšanās laikā ar uzņēmÄ“ju Vladimiru Vinku uzzinājis par viņa nodomiem.

Šajos Vinka izklāstÄ«tajos nodomos ietilpuši viņa aprakstÄ«ti plāni pusotra gada laikā, izmantojot vairākus uzņēmumus un caur šo uzņēmumu kontiem pārskaitot lÄ«dz 50 miljoniem latu, izvairÄ«ties no PVN nomaksas gandrÄ«z 11 miljonu eiro apmÄ“rā un valstij radÄ«t gandrÄ«z tikpat lielus zaudÄ“jumus samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa veidā un tādejādi kopā nodarÄ«tu valstij zaudÄ“jumu lielā apmÄ“rā.

Jau sākotnÄ“ji Vinks apsolÄ«jis samaksu, kas bÅ«tiski pārsniedz "Magoņa rekordu", -  "1% no pārskaitÄ«tās summas Ls 50 000 000,00, tas ir par kukuli Ls 500 000,00 apmÄ“rā". VÄ“lāk solÄ«tā summa pieaugusi pat lÄ«dz pusotram procentam - tātad 750 tÅ«kstošiem latu vai vairāk nekā miljonam eiro.

Tiesa, kā izrādÄ«jies vÄ“lāk, patiesÄ«bā nav eksistÄ“juši ne dzelzceļa bÅ«ves plāni par 50 miljoniem latu, ne lÄ«dzÄ«ga apjoma finanšu shÄ“ma, ne arÄ« reāla iecere tiešÄm maksāt Finanšu policijas darbiniekiem pusmiljonu vai pat trÄ«sceturtdaļmiljonu latu par palÄ«dzÄ«bu un konsultācijām. Tās visas ir bijušas KNAB organizÄ“tas provokācijas un "operatÄ«vo eksperimentu" sastāvdaļas.

PÄ«lāga tiesas spriedumā tas aprakstÄ«ts diezgan diplomātiski: "Vladimirs Vinks neveica nekādas darbÄ«bas noziedzÄ«gā nodarÄ«juma realizÄ“šanai, bet radÄ«ja Alvim PÄ«lāgam un citai personai maldÄ«gu priekšstatu, ka 2008. gada oktobrÄ«, novembrÄ« - lÄ«dz tā 13. datumam, viņš (Vladimirs Vinks) izmantojot uzņēmumus, kuru pārbaudÄ“ VID NIS aktÄ«vu dalÄ«bu ņēma Alvis PÄ«lāgs un cita persona, kā arÄ« izmantojot abu amatpersonu dotos padomus viņa (Vladimira Vinka) noziedzÄ«gā plāna Ä«stenošanā, caur iepriekš minÄ“to uzņēmumu kontiem viņš (Vladimirs Vinks) ir pārskaitÄ«jis Ls 340 000,00 (ieskaitot PVN 18%) un tādejādi ir izvairÄ«jies no 18% PVN nomaksas Ls 51 864,40 apmÄ“rā un 15% UIN nomaksas Ls 51 000,00 apmÄ“rā, nenomaksājot nodokļos kopā Ls 102 864,40 un nodarÄ«jis zaudÄ“jumus valstij lielā apmÄ“rā.

PÄ“c tam, kad saskaņā ar savstarpÄ“jo lomu sadali Alvis PÄ«lāgs 2008.gada 10., 11., 12. novembrÄ« vairākkārt ar Ä«sziņu palÄ«dzÄ«bu, sazinoties ar Vladimiru Vinku, bija noorganizÄ“jis tikšanos, Alvis PÄ«lāgs un cita persona 2008.gada 13.novembrÄ« ap pÄ«kst. 15.50 tikās ar Vladimiru Vinku kafejnÄ«cas Sky hight pilots club telpās, kas atrodas starptautiskās lidostas RÄ«ga teritorijā - Mārupes pagastā, RÄ«gas rajonā, kur Alvis PÄ«lāgs un cita persona par atbalsta sniegšanu noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanā saistÄ«bā ar Vladimira Vinka daļēja plāna par Ls 50 000 000,00 nelegālas pārskaitÄ«šanas realizāciju un ar to saistÄ«to valstij paredzÄ“to nodokļu nemaksāšanu, kā rezultātā valstij netika nomaksāti nodokļi lielā apmÄ“rā, no Vladimira Vinka kā kukuli katrs saņēma atlÄ«dzÄ«bu Ls 3 400,00 apmÄ“rā."

PatiesÄ«bā visu šo laiku Vinks bija izpildÄ«jis KNAB organizÄ“tas provokācijas autoru dotos uzdevumus, savukārt pÄ“c tās noslÄ“guma bija pinies pretrunās par viņa sniegto liecÄ«bu patiesumu, tās te atsaucot, te atsaucot savu iepriekšÄ“jo atsaukumu, vainojot te FPP, te KNAB darbinieku draudus. Tiesas spriedumā tas aprakstÄ«ts šÄdi:

"Tiesā noskaidrots, ka 2009. gada 16. jÅ«nijā V.Vinks uzrakstÄ«jis iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai (9.sÄ“j. 150.-152. lpp.), kurā norādÄ«jis, ka sadarboties ar KNAB pret VID FPP un izprovocÄ“t VID FPP darbiniekus V.Vinku piespieduši KNAB darbinieki, draudot ar savākto pret V.Vinku kompromatu, viņš saprotot, ka tā ir vecā lieta, kur V.Vinks tiesāts, viņa vecie biznesa partneri.

Visu, ko V.Vinkam vajadzÄ“s izpildÄ«t, izdomājuši KNAB darbinieki un V.Vinks to izpildÄ«jis, visu koriģējuši KNAB darbinieki Juris un Andžejs. Iesniegumā V.Vinks atteicies no visām veiktajām darbÄ«bām pret Alvi un Ivo [otrs FPP darbinieks] un savām liecÄ«bām, jo uzskatot tās par nelikumÄ«gām, esot iegÅ«tas piespiedu kārtā.

Kriminālprocesā pārbaudÄ«ta V.Vinka 2009. gada 28. jÅ«nija sÅ«dzÄ«ba (13.sÄ“j. 23.-26. 1pp.) Ä£enerālprokuroram, kurā V.Vinks rakstÄ«jis, ka ir apcietināts VID FPP kriminālprocesā VID FPP atriebÄ«bas dēļ, jo viņš ir palÄ«dzÄ“jis atklāt koruptÄ«vus darbiniekus VID FPP rindās. KratÄ«šanas laikā S.SproÄ£is pasveicinājis no VID FPP darbiniekiem, kurus aizturÄ“ja KNAB, pateicis, vai viņš tiešÄm domājot, ka no „FP" puses nebÅ«šot atpakaļgājienu uz viņu, kā arÄ« draudot, piespiedis rakstÄ«t iesniegumu, kurā V.Vinks atteiktos no šajā lietā sniegtajām liecÄ«bām. SÅ«dzÄ«bā V.Vinks norādÄ«jis, ka viņa KNAB sniegtās liecÄ«bas ir patiesas."

Taču "Magoņa lietas" kontekstā Ä«paši interesanti ir tas, ka arÄ« PÄ«lāga un Vinka lietā KNAB darbinieki nav mÄ“Ä£inājuši novest lietu lÄ«dz galam. Tikko Vinkam izdevies nodot PÄ«lāgam pirmo "honorāru" 3400 latu apmÄ“rā, KNAB darbinieki PÄ«lāgu nekavÄ“joties aizturÄ“juši.

"Saņemt visu Ls 750 000,00 kukuli lielā apmÄ“rā pilnÄ«bā Alvim PÄ«lāgam un citai personai neizdevās no viņu gribas neatkarÄ«gu iemeslu dēļ, jo pÄ“c kukuļa daļas saņemšanas abas amatpersonas aizturÄ“ja Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja darbinieki," teikts tiesas spriedumā.

Tāpat interesanti ir tas, ka arÄ« šajā lietā tāpat kā Magoņa kriminālprocesā figurÄ“ informācija par skaidras naudas vešanu pāri Igaunijas un Latvijas robežai, - taču šÄ« naudas vešana notikusi KNAB organizÄ“ta operatÄ«vā eksperimenta ietvaros, kurā tiesa gan nekā pretlikumÄ«ga nav saskatÄ«jusi:

"Lietā noskaidrots, ka 2008.gada 24.oktobrÄ« apsÅ«dzÄ“tais A.PÄ«lāgs kopā ar citu personu V.Vinka uzdevumā pārvadāja no Igaunijas uz Latviju naudu, par ko A.PÄ«lāgs no V.Vinka saņēma atlÄ«dzÄ«bu EUR 500. Tiesa secina ka šÄ uzdevuma izpilde notikusi operatÄ«vā eksperimenta ietvaros, tas redzams no 2010.gada 13.maija Ä£enerālprokurora p.i. uzziņas Nr.284, ka akceptÄ“ts operatÄ«vais eksperiments par nedeklarÄ“tas skaidras naudas pārvietošanu no Igaunijas uz Latviju."

Tāpat "Magoņa lietas" kontekstā interesanti ir tas, ka kriminālprocesu daļā par skaidras naudas pārvadājumu pats KNAB ir izbeidzis, savukārt ne tiesa, ne Ä¢enerālprokuratÅ«ra, ne KNAB arÄ« pÄ“c tam, kad administratÄ«vajā tiesā vienošanās par šo skaidrās naudas pārvešanu tika atzÄ«ta kā civiltiesisks uzņēmuma lÄ«gums, vÄ“l joprojām nav snieguši konkrÄ“tas atbildes par šÄ« KNAB Igaunijā veiktā operatÄ«vā eksperimenta nesaskaņošanu saskaņā ar starptautisko lÄ«gumu prasÄ«bām

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai apsūdzētā Alvja Pīlāga APELĀCIJAS SŪDZĪBA par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu kriminālprocesā Nr.16870002408

Ar RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas (turpmāk arÄ« – pirmās instances tiesa) 2014.gada 21.oktobra spriedumu (pilnā sprieduma pieejamÄ«bas diena – 2015.gada 30.janvāris) esmu atzÄ«ts par vainÄ«gu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā, kas paredzÄ“ti Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā (redakcijā lÄ«dz 2009.gada 23.decembrim), 318.panta otrajā daļā (redakcijā lÄ«dz 2009.gada 23.decembrim) un 329.pantā paredzÄ“to noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā.

 Ar to pašu spriedumu esmu attaisnots un atzÄ«ts par nevainÄ«gu man celtajā apsÅ«dzÄ«bā pÄ“c Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas.

Uzskatu, ka minētais spriedums ir nelikumīgs un nepamatots, tādēļ lūdzu apelācijas instances tiesu to atcelt pilnībā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ, un taisīt jaunu spriedumu, ar kuru es tiktu attaisnots visās man celtajās apsūdzībās.

[1] Pirmās instances tiesa spriedumā nav sniegusi juridisku novÄ“rtÄ“jumu apstākļiem, kuriem ir nozÄ«me lietas pareizā un taisnÄ«gā izlemšanā, un konkrÄ“ti:

[1.1.] Vai privātpersonai (šajā lietā – D.Mironovam un V.Vinkam), kas nedarbojas operatÄ«vās darbÄ«bas subjekta uzdevumā, ir tiesÄ«bas pÄ“c savas iniciatÄ«vas izteikt citām personām (šajā lietā – man un I.Vitem) piedāvājumu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus nolÅ«kā padarÄ«t iespÄ“jamu šo personu turpmāko saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas, jau iepriekš zinot, ka patiesÄ«bā piedāvātie noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi netiks veikti?

[1.2] Vai privātpersonai ir tiesības izteikt 1.1.punktā norādīto piedāvājumu un palikt nesodītai pie apstākļiem, kad uzkūdītā persona tiek saukta pie kriminālatbildības?

[1.3] Vai operatÄ«vās darbÄ«bas subjektam (šajā lietā – Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam (turpmāk - KNAB)) ir tiesÄ«bas uzsākt operatÄ«vo darbÄ«bu un veikt operatÄ«vos eksperimentus pret personu (šajā lietā – mani un I.Viti), iepriekš zinot, ka ziņotājs (šajā lietā – V.Vinks un D.Mironovs) sniedz informāciju par imitÄ“tu noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu, uz kuru ziņotājs pats šo personu ir uzkÅ«dÄ«jis?

[1.4] vai operatÄ«vā eksperimentā plānā ietvertajai  imitācijai par it kā plānotu izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas,  ir uzskatāms par pietiekamu no pierādÄ«šanas pienākuma krimināltiesÄ«bās, ja sarunas starp operatÄ«vā eksperimenta veicÄ“ju V.Vinku un mani (I.Viti) notiek vispārÄ«gi, nekonkrÄ“ti, bez jebkādas norādes uz plānoto nākotnes darÄ«jumu prettiesisko saturu, bez jebkāda dokumentāla pamatojuma, bez jebkādas norādes uz konkrÄ“tu uzņēmumu, konkrÄ“tu darÄ«jumu formas, bez bankas dokumentiem vai tādu operatÄ«vās izstrādes gaitā KNAB sagatavoto „segdokumentu” izmantošanas, kuriem varÄ“tu piešÄ·irt augstu ticamÄ«bu operatÄ«vās izstrādes gaitā un vÄ“lāk pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā,  bet ne par cilvÄ“ka domās notiekošajiem procesiem.

[2] AttiecÄ«bā uz 1.1.punktā norādÄ«to jautājumu uzskatu, ka nevienā Latvijas Republikā spÄ“kā esošÄ normatÄ«vā aktā nav noteikta privāto tiesÄ«bu subjekta – fiziskās personas tiesÄ«bas izteikt piedāvājumus citai personai izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. Gluži pretÄ“ji – personas rÄ«cÄ«ba, mudinot citu personu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, ir atzÄ«stama par kriminālsodāmu. Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā noteikts, ka persona, kas pamudinājusi citu personu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, ir uzskatāma par uzkÅ«dÄ«tāju. Savukārt Krimināllikuma 20.panta piektajā daļā noteikts, ka lÄ«dzdalÄ«bnieks noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos saucams pie atbildÄ«bas saskaņā ar to pašu Krimināllikuma pantu, kas paredz izdarÄ«tāja atbildÄ«bu.

[3] Pirmās instances tiesa spriedumā neveiksmÄ«gi, neobjektÄ«vi ir mÄ“Ä£inājusi pamatot savu viedokli par to, ka V.Vinka un D.Mironova darbÄ«bās nav saskatāma mana un I.Vites kÅ«dÄ«šana uz noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu. Sprieduma 17.lpp. 7.rindkopā tiesa norāda, ka D.Mironovs ar mani vispār nav runājis par iesaistÄ«šanos noziedzÄ«gās darbÄ«bās, savukārt V.Vinks man piedāvājis iespÄ“ju izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, kam es tÅ«lÄ«t esmu piekritis, neesmu iebildis vai nepiekritis izteiktajam piedāvājumam. 17.lpp. 8.rindkopā tiesa norāda, ka V.Vinka un D.Mironova […] piedāvājums apsÅ«dzÄ“tajam veikt noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus paši par sevi nav uzskatāmi un vÄ“rtÄ“jami par apsÅ«dzÄ“tā kÅ«dÄ«šanu no liecinieku puses, ja vien netiek konstatÄ“ts, ka apsÅ«dzÄ“tais ir izrādÄ«jis kaut vismazākās šaubas, pretestÄ«bu iesaistÄ«ties noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos. ŠÄdu tiesas sniegto pamatojumu uzskatu par nepamatotu, kļūdainu un nelikumÄ«gu, jo tas neatbilst nedz lietā savāktajiem pierādÄ«jumiem, nedz Krimināllikuma normām, OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma normām un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumos paustajām atziņām.

[4] Pirmās instances tiesas norādÄ«tais, ka D.Mironovs ar mani vispār nav runājis, nevar bÅ«t par pamatu spriedumā konstatÄ“tajam, ka D.Mironovs nav mani kÅ«dÄ«jis uz noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu. Tiesa sprieduma 15.lpp. 4.rindkopā ir norādÄ«jusi, ka tieši D.Mironovs ir iesaistÄ«jis V.Vinku darbÄ«bās, kas saistÄ«tas ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gu Finanšu policijas pārvaldes amatpersonu meklÄ“šanu un piedāvājuma izteikšanu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. V.Vinks ir piekritis palÄ«dzÄ“t D.Mironovam. Tātad tiesa ir konstatÄ“jusi, ka D.Mironovs vienojās ar V.Vinku, ka, darbojoties saskaņoti personu grupā, izteiks man un I.Vitem piedāvājumu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, tātad D.Mironovs darbojās lÄ«dzdalÄ«bā ar V.Vinku. Pie šÄdiem apstākļiem uzskatāms, ka D.Mironovs ir atbildÄ«gs arÄ« par V.Vinka darbÄ«bām tādā apmÄ“rā, kādu aptver viņu iepriekšÄ“ja vienošanās par manu un V.Vites kÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus.

[5] Nepamatots un kļūdains ir tiesas atzinums par to, ka V.Vinka darbÄ«bās, piedāvājot man un I.Vitem izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, nav konstatÄ“jama uzkÅ«dÄ«šana. ŠÄds tiesas atzinums ir balstÄ«ts uz kļūdainu Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā ietvertās tiesÄ«bu normas un OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 4.panta otrajā daļā ietvertā jÄ“dziena “kÅ«dÄ«t” interpretāciju, tādÄ“jādi pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasÄ«bas.

[6] Lai gan V.Vinka un D.Mironova darbÄ«bas lÄ«dz 2008.gada 10.septembrim pÄ“c to satura un mÄ“rÄ·iem - padarÄ«t iespÄ“jamu manu un V.Vites saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas, ir pielÄ«dzināmas operatÄ«vajam eksperimentam OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma izpratnÄ“, bÅ«tiski ir ņemt vÄ“rā, ka lÄ«dz pat 2008.gada 10.septembrim ieskaitot, D.Mironovs un V.Vinks nedarbojās oficiāli apstiprināta operatÄ«vā eksperimenta ietvaros, tādēļ viņu darbÄ«bas šajā laika posmā nav vÄ“rtÄ“jamas saskaņā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma normām, bet saskaņā ar Krimināllikuma normām.

[7] KÅ«dÄ«šanas jÄ“dziens Latvijas krimināltiesÄ«bās ir noteikts Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā - citas personas pamudināšana izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Nedz Krimināllikumā, nedz tiesu judikatÅ«rā un krimināltiesÄ«bu doktrÄ«nā uzkÅ«dÄ«šana kā pabeigts nodarÄ«jums netiek saistÄ«ta ar uzkÅ«dÄ«tās personas pretošanos vai sākotnÄ“jo nevÄ“lÄ“šanos izdarÄ«t piedāvāto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu. BÅ«tiskais faktors, lai personas darbÄ«bas kvalificÄ“tu kā kÅ«dÄ«šanu uz noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, ir tās izteiktais piedāvājums, pamudinājums izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. KrimināltiesÄ«bu doktrÄ«nā ir atzÄ«ts, ka no objektÄ«vās puses uzkÅ«dÄ«šana izpaužas vienas vai vairāku personu pamudināšanā izdarÄ«t kādu konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, tādÄ“jādi izraisot apņēmÄ«bu realizÄ“t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Personu var uzkÅ«dÄ«t arÄ« atbalstÄ«t noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu.

[8] Gan procesa virzÄ«tāji pirmstiesas izmeklÄ“šanā, gan pirmās instances tiesa savā spriedumā ir atzinusi, ka V.Vinks, vienojoties ar D.Mironovu piedāvāja man izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. Tas ir norādÄ«ts procesa virzÄ«tāja lietas izmeklÄ“šanas laikā, KNAB IzmeklÄ“šanas nodaļas vadÄ«tāja vietnieka K.Dreimaņa 2009.gada 7.aprīļa lÄ“mumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret V.Vinku par viņa darbÄ«bām 2008.gada 10.septembrÄ«. MinÄ“tā lÄ“muma 3.lappusÄ“ tiek norādÄ«ts, ka tiek vÄ“rtÄ“ta V.Vinka “rÄ«cÄ«ba, piedāvājot I.Vitem un A.PÄ«lāgam sadarboties šÄ·ietami noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā un izvairÄ«šanās no nodokļu nomaksas atbalstÄ«šanā”, bet lÄ“muma rezolutÄ«vās daļas 1.punktā nolemts izbeigt kriminālprocesu daļā pret V.Vinku par viņa rÄ«cÄ«bu 2008.gada 10.septembrÄ« “piedāvājot I.Vitem, un A.PÄ«lāgam sadarboties šÄ·ietami noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā un izvairÄ«šanās no nodokļu nomaksas atbalstÄ«šanā”. ApsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāja V.Jirgena man uzrādÄ«tajā apsÅ«dzÄ«bā centusies izvairÄ«ties no jÄ“dziena “piedāvāt” lietošanas, norādot, ka mÄ“s ar V.Viti uzzinājām par V.Vinka noziedzÄ«go nodomu izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas, pÄ“c kā ar V.Viti vienojāmies šÄdu izvairÄ«šanos atbalstÄ«t. ApsÅ«dzÄ«bā nemaz nav norādÄ«ti bÅ«tiski apstākļi, kas nosaka man inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu juridisko kvalifikāciju - kādā veidā mÄ“s uzzinājām par V.Vinka nodomu un vai ar viņu tika panākta vienošanās par viņa plānotā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma atbalstÄ«šanu vai plānotā darÄ«juma atbalstÄ«šana, kuram operatÄ«vās izstrādes gaitā tika piešÄ·irta šÄ·ietamÄ«ba par it kā noziedzÄ«gu bez jebkāda dokumentāla pamatojuma, kas kopumā ir vÄ“rtÄ“jams kā absurdums. Tiesa nav ņēmusi vÄ“rā bÅ«tisku apstākli, ka operatÄ«vā eksperimenta laikā tika nodibinātas uzņēmuma lÄ«guma attiecÄ«bas ar V.Vinku, kas vÄ“lāk no tiesas puses, izskatot administratÄ«vā pārkāpuma lietu tika atzÄ«ts par civiltiesisku, bet ne krimināltiesisku.

[9] Pirmās instances tiesas spriedumā vairākās vietās tieši ir norādÄ«ts, ka V.Vinks piedāvāja mums ar V.Viti atbalstÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu.

- “pirmajā tikšanās reizÄ“ […] apsÅ«dzÄ“tajam A.PÄ«lāgam un I.Vitem teica, ka viņam no VID FPP vajag informāciju par viņam interesÄ“jošiem uzņēmumiem, […] ka samaksās 1% no apgrozÄ«juma summas” 11.lpp. 9.rindkopa – iniciatÄ«va par informācijas iegÅ«šanu no VID datu bāzes un atlÄ«dzÄ«bas došanu nāk no V.Vinka;

 - “AttiecÄ«bā par VID NIS esošÄs informācijas pārbaudi V.Vinks tiesā liecināja, ka pirmajā tikšanās reizÄ“ ar apsÅ«dzÄ“to A.PÄ«lāgu, kā arÄ« I.Viti, abiem teica, ka nākošajā tikšanās reizÄ“ iedos tiem informāciju, kura bÅ«s jāpārbauda” 12.lpp.2.rindkopa – iniciatÄ«va par informācijas došanu pārbaudei nāk no V.Vinka. “BÅ«s jāpārbauda” ir atzÄ«stams par uzstājÄ«gas formas prasÄ«bu;

 - “Liecinieks V.Vinks attiecÄ«bā par kukuļa apmÄ“ru tiesā, kā arÄ« KPL 501.panta pirmās daļas attiecÄ«gi otrā un trešÄ punktu kārtÄ«bā pārbaudÄ«tajās pirmstiesas izmeklÄ“šanā 2008.gada 13., 24., 25., 26., 27.novembrÄ« sniegtajās liecÄ«bās analoÄ£iski liecinājis, ka jau 2008.gada 10.septembrÄ« pirmajā tikšanās reizÄ“ viņš apsÅ«dzÄ“tajam A.PÄ«lāgam, kā arÄ« I.Vitem piedāvāja atlÄ«dzÄ«bu procentuāli rÄ“Ä·inot no […] pārskaitÄ«tās naudas, kas ilgākā laika periodā bÅ«s LVL 50,000,000.” 12.lpp. 7.rindkopa – tiesa atzÄ«st, ka tieši V.Vinks piedāvāja atlÄ«dzÄ«bu un tās apmÄ“ru, ko viņš vairākkārt apliecinājis savās liecÄ«bās;

 - “liecinieka D.Mironocva liecÄ«bas pierāda, ka A.PÄ«lāgs piekrita kukuļa piedāvājumam” 17.lpp. 2.rindkopa – tiesa atzÄ«st par pierādÄ«tu, ka tieši V.Vinks piedāvāja atlÄ«dzÄ«bu. Tā nebija A.PÄ«lāga vai V.Vites iniciatÄ«va;

 - “V.Vinka, D.Mironova piedāvājums […] apsÅ«dzÄ“tajam veikt noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus” 17.lpp. 8.rindkopa – tiesa atzÄ«st, ka V.Vinks un D.Mironovs ir piedāvājuši man izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus;

 - “V.Vinks […] pÄ“c savas iniciatÄ«vas 2008.gada 10.septembrÄ« nodibināja kontaktus ar apsÅ«dzÄ“to  ” 22.lpp. 7.rindkopa – tiesa atzÄ«st, ka tieši V.Vinks pirmais meklÄ“ja un nodibināja kontaktus ar A.PÄ«lāgu.

Pie šÄdiem apstākļiem atzÄ«stams par pierādÄ«tu, ka D.Mironovs un V.Vinks, savstarpÄ“ji vienojoties, piedāvāja man un I.Vitem izdarÄ«t darbÄ«bas, par kuru veikšanu esmu apsÅ«dzÄ“ts. LÄ«dz ar to ir pierādÄ«ts, ka D.Mironovs un V.Vinks kÅ«dÄ«ja mani šÄ jÄ“dziena krimināltiesiskajā izpratnÄ“ izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, par ko V.Vinks ir nelikumÄ«gi atbrÄ«vots no kriminālatbildÄ«bas, bet D.Mironova rÄ«cÄ«bai kriminālprocesa ietvaros vispār nav dots juridisks novÄ“rtÄ“jums.

[10] Ja D.Mironova un V.Vinka rÄ«cÄ«bas vÄ“rtÄ“šanai piemÄ“ro principus, kas ietverti arÄ« OperatÄ«vās darbÄ«bas likumā, arÄ« šÄdā gadÄ«jumā viņu darbÄ«ba, piedāvājot man izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, atzÄ«stama par prettiesisku. OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 15.panta trešajā daļā paredzÄ“tas operatÄ«vās darbÄ«bas subjektu tiesÄ«bas fiksÄ“t, kā noziedzÄ«gu vai citādu prettiesisku rÄ«cÄ«bu izraisošÄ situācijā rÄ«kojas personas, attiecÄ«bā uz kurām tiek veikta operatÄ«vā izstrāde. Uzskatu, ka minÄ“tajā likuma normā lietotais jÄ“dziens noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu izraisoša situācija nav un nevar bÅ«t pielÄ«dzināta jÄ“dzienam piedāvāt izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. NoziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu izraisošas situācijas radÄ«šana nozÄ«mÄ“ tādu nozieguma izdarÄ«šanai labvÄ“lÄ«gu apstākļu radÄ«šanu, kuros persona tiek iedrošināta (nevis pamudināta!) izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Šajā lietā labvÄ“lÄ«gu apstākļu radÄ«šana varÄ“ja izpausties, kā V.Vinka izdomātu problÄ“mu izstāstÄ«šana, norādot uz vÄ“lÄ“šanos izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas un citiem mÄ“rÄ·iem, kurus iespÄ“jams sasniegt, izdarot noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. IespÄ“jams, pieļaujama bÅ«tu arÄ« gatavÄ«bas paušana maksāt par nepieciešamās palÄ«dzÄ«bas saņemšanu, neattiecinot to konkrÄ“ti uz pārbaudāmo personu (mani un V.Viti). Tieši šÄdi apstākļi uzskatāmi par noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu izraisošu, jo norāda uz labvÄ“lÄ«giem apstākļiem, iespÄ“ju noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanai. ŠÄdā situācijā ir pamats fiksÄ“t pārbaudāmās personas rÄ«cÄ«bu. Atklāts piedāvājums izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, bez šaubām, ir atzÄ«stams par uzkÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, neatkarÄ«gi no pārbaudāmās personas reakcijas uz šÄdu piedāvājumu.

[11] VÄ“rtÄ“jot 1.3.punktā norādÄ«to jautājumu, uzskatu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti šauri noteikusi to darbÄ«bu loku, uz kurām ir attiecināms ECT judikatÅ«rā un OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 4.panta otrajā daļā noteiktais kÅ«dÄ«šanas aizliegums operatÄ«vās darbÄ«bas laikā. Tiesa spriedumā (22.lpp. 1.rindkopa) atzÄ«st, ka nav pieļauta apsÅ«dzÄ“tā kÅ«dÄ«šana no valsts iestāžu puses. ŠÄdu savu secinājumu pirmās instances tiesa pamato ar norādi, ka “KNAB operatÄ«vo izstrādi un operatÄ«vos eksperimentus pret A.PÄ«lāgu uzsāka tikai pÄ“c tam, kad no D.Mironova un V.Vinka tika saņemta konkrÄ“ta informācija par šÄ«s personas vÄ“lmi izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, jau pÄ“c tam, kad A.PÄ«lāgs bija izlÄ“mis veikt noziedzÄ«gas darbÄ«bas.” Tiesa spriedumā Ä«paši uzsver, ka “lietā nav iegÅ«tas ziņas, ka V.Vinks, kad pÄ“c savas iniciatÄ«vas 2008.gada 10.septembrÄ« nodibināja kontaktus ar apsÅ«dzÄ“to un arÄ« lÄ«dz brÄ«dim, kad griezās KNAB, bÅ«tu kā nebÅ«t iepriekš saistÄ«ts ar šo iestādi.” (22.lpp. 7.rindkopa). Uzskatu, ka ECT nostādnes par valsts iestāžu veiktas kÅ«dÄ«šanas nepieļaujamÄ«bu ir attiecināmas arÄ« uz privātpersonu veiktu kÅ«dÄ«šanu, ja valsts iestādes izmanto privātpersonu veiktas kÅ«dÄ«šanas rezultātus pierādÄ«jumu iegÅ«šanai ar mÄ“rÄ·i padarÄ«t iespÄ“jamu uzkÅ«dÄ«tās personas notiesāšanu. Šajā sakarā pirmās instances tiesa ir nepietiekami un kļūdaini spriedumā piemÄ“rojusi ECT nostādnes lietās par kÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu un šÄdas kÅ«dÄ«šanas ietekmi uz Kriminālprocesa likuma 15.pantā garantÄ“to personas tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu iespÄ“jamu pārkāpumu.

[12] Uz acÄ«mredzami kļūdainu pirmās instances tiesas izpratni par ECT atziņām, kas attiecas uz uzkÅ«dÄ«šanas ietekmes uz apsÅ«dzÄ“tā tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu izvÄ“rtÄ“šanu, norāda kaut vai pirmās instances tiesas secinātais sprieduma 17.lpp. 12.rindkopā, kurā tiek vÄ“rtÄ“ta KNAB ietekmes uz pārbaudāmo personu intensitāte operatÄ«vo eksperimentu veikšanas laikā – “tiesa secina, ka šÄda naudas pārvešana” (no Igaunijas uz Latviju) “notikusi bez KNAB aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas, iejaukšanās […] jo KNAB naudu pārvešanai nedeva”. Ir patiešÄm nesaprotami, kā var atzÄ«t, ka KNAB iesaistÄ«tas personas (V.Vinka) darbÄ«ba, kas tiek veikta operatÄ«vā eksperimenta ietvaros, kura plānu ir izstrādājis KNAB un kuru pÄ“c KNAB ierosinājuma apstiprinājis Ä¢enerālprokuratÅ«ras Ä«paši pilnvarots prokurors, nav uzskatāma par darbÄ«bu, kas veikta bez “KNAB aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas, iejaukšanās” tikai tādēļ, ka naudu pārvešanai esot devis D.Mironovs! Ir acÄ«mredzami, ka bez KNAB rÄ«cÄ«bas un iejaukšanās šÄda naudas pārvešana nemaz nebÅ«tu notikusi. 

DetalizÄ“tāka analÄ«ze par pirmās instances tiesas spriedumā pieļautajām nepilnÄ«bām un kļūdām šajā jautājumā Kriminālprocesa likuma 555.panta trešajā daļā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā tiks iesniegti apelācijas sÅ«dzÄ«bas papildinājumi. 

[13] Pirmās instances tiesa kļūdaini ir tulkojusi OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 15.panta trešajā daļā lietoto jÄ“dzienu “noziedzÄ«ga vai citādu prettiesisku rÄ«cÄ«bu izraisoša situācija”, tādÄ“jādi kļūdaini nosakot arÄ« operatÄ«vā eksperimenta saturu.  MinÄ“tās likuma normas saturs ir noskaidrojams tikai kopsakarā ar ECT atziņām, kas attiecas uz valsts iestāžu veiktu provokāciju uz noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu.

[14] Sprieduma 22.lapas 3.rindkopā tiesa norāda, ka, pamatojoties uz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 15.panta trešajā daļā ietverto tiesÄ«bu normu, ievÄ“rojot minÄ“tā likuma 4.pantā noteiktos operatÄ«vās darbÄ«bas principus, operatÄ«vās darbÄ«bas subjektu amatpersonām ir atļauts radÄ«t situāciju, lai atklātu noziegumu, par kura izdarÄ«šanu operatÄ«vās darbÄ«bas procesā tiek turÄ“ta aizdomās persona, saglabājot šai personai brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bas izdarÄ«t vai atteikties izdarÄ«t noziegumu.

[15] Nedz OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma normas, nedz citi Latvijas Republikas tiesÄ«bu akti neparedz personai brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bas izdarÄ«t vai atteikties izdarÄ«t noziegumu kā kritÄ“riju uzkÅ«dÄ«šanas nošÄ·iršanai no tiesiska operatÄ«vā eksperimenta. Tiesa spriedumā nav norādÄ«jusi, kādā veidā un, piemÄ“rojot kādas interpretācijas metodes, tā ir nonākusi pie šÄdas atziņas. Visticamāk, tiesa ir formāli paņēmusi šo atziņu no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas (turpmāk - ECT) sprieduma lietā Baltiņš pret Latviju (skat. 25.p.). Jāņem vÄ“rā, ka minÄ“to OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma normu interpretāciju ir sniegusi Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«ra, nevis Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa, kura Ä¢enerālprokuratÅ«ras sniegto interpretāciju lietā nemaz nav vÄ“rtÄ“jusi. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, Ä¢enerālprokuratÅ«ras sniegtais interpretÄ“jums bez pietiekoša pirmās instances tiesas pamatojuma nebÅ«tu atzÄ«stams par pareizu. ŠÄds atzinums nav nostiprināts arÄ« Latvijas tiesu judikatÅ«rā. Pie šÄdiem apstākļiem tiesai bija pienākums spriedumā motivÄ“t savu viedokli, nevis vienkārši atreferÄ“t OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma tiesÄ«bu normas un mehāniski pārrakstÄ«t savā spriedumā Ä¢enerālprokuratÅ«ras paustu formālo viedokli. Sprieduma taisÄ«šanai nozÄ«mÄ«ga šÄda secinājuma izteikšana bez juridiskā pamatojuma norādÄ«šanas nav pieļaujama, jo ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu. MinÄ“tā iemesla dēļ arÄ« pats spriedums ir atzÄ«stams par nelikumÄ«gu un nepamatotu.

[16] Uzskatu, ka kritÄ“rijs provokācijas nošÄ·iršanai no tiesiska operatÄ«vā eksperimenta nevar bÅ«t personas brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bas izdarÄ«t vai atteikties izdarÄ«t noziegumu. Atbilstoši šÄdam viedoklim par uzkÅ«dÄ«šanu izdarÄ«t noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu ir uzskatāma tikai tāda operatÄ«vās darbÄ«bas subjekta amatpersonas vai to aÄ£entu darbÄ«ba, kuras ietvaros personai tiek liegta brÄ«vas izvÄ“les iespÄ“ja, tātad persona tiek piespiesta izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus (šantažējot, draudot u.c.). ŠÄdas iedarbÄ«bas metodes operatÄ«vā eksperimenta laikā par nepieļaujamām atzÄ«st nevis OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 4.panta 2.daļā paredzÄ“tais personu kÅ«dÄ«šanas aizliegums, bet tajā pašÄ likuma normā paredzÄ“tais aizliegums nodarÄ«t fizisku vai materiālu kaitÄ“jumu, apdraudÄ“t cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu; draudÄ“t lietot vai lietot fiziskās ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļus, kā arÄ« 4.panta 1.daļā paredzÄ“tais operatÄ«vās darbÄ«bas princips - vispārÄ“jo cilvÄ“ka tiesÄ«bu ievÄ“rošana. Uzskatu, ka nav tiesiska pamata kÅ«dÄ«šanas jÄ“dzienu operatÄ«vās darbÄ«bas kontekstā tulkot šaurāk, nekā tas tiek darÄ«ts krimināltiesÄ«bās.

[17] Par bÅ«tisku pirmās instances sprieduma trÅ«kumu uzskatu to, ka tiesa vispār nav vÄ“rtÄ“jusi apstākli, vai operatÄ«vās darbÄ«bas subjekts (KNAB) atbilstoši OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 19.panta pirmajā daļā un 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam ir tiesÄ«gs atzÄ«t par pietiekamu pamatu operatÄ«vās darbÄ«bas uzsākšanai ziņas par personas iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, kuru pats ziņotājs ir pamudinājis izdarÄ«t, kā arÄ« nav vÄ“rtÄ“jusi tādu pierādÄ«jumu pieļaujamÄ«bu, kuri iegÅ«ti, pamatojoties uz ziņotāja veiktu uzkÅ«dÄ«šanu jeb atbilstoši tiesas spriedumā atzÄ«tajam – veiktu piedāvājumu. DetalizÄ“tāka analÄ«ze par pirmās instances tiesas spriedumā pieļautajām nepilnÄ«bām un kļūdām šajā jautājumā Kriminālprocesa likuma 555.panta trešajā daļā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā tiks iesniegti apelācijas sÅ«dzÄ«bas papildinājumi. 

[18] Pirmās instances tiesa savā spriedumā VISPĀR nav vērtējusi vairākus argumentus, kurus esmu izvirzījis savai aizstāvībai, un uz kuriem tika konkrēti norādīts tiesu debatēs:

[18.1] tiesu debatÄ“s aizstāvÄ«bas puse norādÄ«ja uz man izvirzÄ«tās apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“juma bÅ«tiskām nepilnÄ«bām, kuras padara man izvirzÄ«tās apsÅ«dzÄ«bas par absurdām un neatbilstošÄm Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas 2.punktam.

[18.2] tiesu debatÄ“s aizstāvÄ«bas puse norādÄ«ja uz nepieļaujamÄ«bu operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu - operatÄ«vo korespondences kontroli, operatÄ«vo personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegÅ«šanu no tehniskajiem lÄ«dzekļiem, operatÄ«vo sarunu noklausÄ«šanos – gaitā iegÅ«tās ziņas izmantot, lai pierādÄ«tu manu vainu Krimināllikuma 329.pantā paredzÄ“tā kriminālpārkāpuma izdarÄ«šanā, kā tas izriet no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 11. novembra lÄ“muma lietā Nr. SKK –375/2013. OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17.pantu minÄ“to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu laikā iegÅ«tās ziņas drÄ«kst izmantot tikai noziegumu atklāšanai. MinÄ“to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu laikā iegÅ«to ziņu izmantošana personas vainÄ«guma pierādÄ«šanai ir pieļaujama tikai par noziegumu izdarÄ«šanu. Tiesa aizstāvÄ«bas puses iebildumus spriedumā nav vÄ“rtÄ“jusi, bet ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17.pantā minÄ“to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu laikā iegÅ«tajām ziņām pamatojusi savus secinājumus par manu vainÄ«gumu Krimināllikuma 329.pantā paredzÄ“tā kriminālpārkāpuma izdarÄ«šanā. No minÄ“tā izriet, ka de facto pirmās instances tiesa ir atzinusi OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma 17.pantā minÄ“to operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu laikā iegÅ«tās ziņas par pieļaujamām šajā procesā manas vainas pierādÄ«šanai Krimināllikuma 329.pantā paredzÄ“tā kriminālpārkāpuma izdarÄ«šanā, tomÄ“r šÄdai savai rÄ«cÄ«bai nav sniegusi spriedumā it nekādu pamatojumu, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasÄ«bas, ka spriedumam jābÅ«t tiesiskam un pamatotam.  

[19] AnalizÄ“jot 14.1.punktā norādÄ«to sprieduma nepareizÄ«bu, vÄ“los norādÄ«t, ka attiecÄ«bā uz man uzrādÄ«to apsÅ«dzÄ«bu pÄ“c Krimināllikuma 320.panta trešÄs daļas pirmās instances tiesai debatÄ“s tika norādÄ«ts uz šÄdām bÅ«tiskām apsÅ«dzÄ«bas nepilnÄ«bām, kuras tiesa savā spriedumā nav vÄ“rtÄ“jusi:

[19.1] Kriminālprocesa likuma 405.pants nosaka, ka lÄ“mumā par personas saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas prokuroram jānorāda katra inkriminÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju. ApsÅ«dzÄ«bā norādÄ«tajiem nodarÄ«juma apstākļiem ir jābÅ«t pietiekamiem, lai konstatÄ“tu pilnÄ«gu atbilstÄ«bu starp apsÅ«dzÄ“tās personas rÄ«cÄ«bu un viņam inkriminÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mÄ“m. PretÄ“jā gadÄ«jumā personas rÄ«cÄ«bā nav konstatÄ“jams atbilstoša noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāvs, un persona nav vainojama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 15.10.2008. lietā Nr. SKK - 535/08 uzsvÄ“ra, ka, aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsÅ«dzÄ«bā jānorāda konkrÄ“tas (nevis vispārÄ«gas) objektÄ«vās puses pazÄ«mes par kādas konkrÄ“tas darbÄ«bas izdarÄ«šanu vai neizdarÄ«šanu konkrÄ“ta kukuļdevÄ“ja vai kukuļa piedāvātāja interesÄ“s, vai citas konkrÄ“tas personas interesÄ“s amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.

[19.2] Man celtajā apsÅ«dzÄ«bā par Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanu minÄ“tā Kriminālprocesa likuma prasÄ«ba nav ievÄ“rota. ApsÅ«dzÄ«bā nav precÄ«zi norādÄ«ts, tieši par kādu darbÄ«bu izdarÄ«šanu vai neizdarÄ«šanu V.Vinka interesÄ“s kukulis it kā esot dots un saņemts.

Kā var saprast no apsÅ«dzÄ«bas, tad es grupā ar citu personu esmu piekritis pret samaksu veikt 2 darbÄ«bas: 1) atbalstÄ«t V.Vinka plānoto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu valsts nodokļu maksājumu jomā; 2) izmantojot pieejas tiesÄ«bas VID NIS, iegÅ«t tur priekš V.Vinka viņu interesÄ“jošo informāciju par juridiskām un fiziskām personām kā nodokļu maksātājiem. ApsÅ«dzÄ«bā nav norādÄ«ts, par kāda veida atbalstu un kāda veida noziegumam kukulis esot pieņemts. ApsÅ«dzÄ«bā norādÄ«tais formulÄ“jums - “plānoto noziedzÄ«go nodarÄ«jumu nodokļu maksājumu jomā” ir pārāk vispārÄ«gs un acÄ«mredzami nekonkrÄ“ts apzÄ«mÄ“jums, lai saprastu, par ko tieši kukuļa piedāvājums it kā esot ticis pieņemts. Tāpat no apsÅ«dzÄ«bas nav saprotams, par kāda veida informācijas iegÅ«šanu no VID NIS kukulis it kā esot pieņemts. ApsÅ«dzÄ«bā lietotais formulÄ“jums - “aktuāla informācija par fiziskām un juridiskām personām kā nodokļu maksātājiem” arÄ« ir pārāk vispārÄ«gs un nekonkrÄ“ts apzÄ«mÄ“jums. No apsÅ«dzÄ«bas nav pat saprotams, vai kukuļa piedāvājums it kā esot pieņemts par vispārpieejamas informācijas iegÅ«šanu no VID NIS vai ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas iegÅ«šanu. Tas, ka VID NIS lÄ«dzās ierobežotas pieejamÄ«bas informācijai satur arÄ« vispārpieejamu informāciju, nebÅ«tu apšaubāms. Man uzrādÄ«tajā apsÅ«dzÄ«bā pÄ“c Krimināllikuma 320.panta trešÄs daļas nav norādÄ«ts un precizÄ“ts, par kāda rakstura informācijas iegÅ«šanu no VID NIS kukulis esot piedāvāts.  

[19.3] Turpmāk apsÅ«dzÄ«bā man inkriminÄ“tas šÄdas darbÄ«bas - “vairākkārt organizÄ“ja savstarpÄ“jas tikšanās” (2.p.) neatbilst KL 320.p.3.d. objektÄ«vās puses saturam, lÄ«dz ar to nevar tikt atzÄ«tas par noziedzÄ«gām.

[19.4] Turpmāk apsÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts: “A.PÄ«lāgs un I.Vite, izmantojot savu dienesta stāvokli, deva padomus V.Vinkam, kā izvietot uzņēmumus fiktÄ«vo /neesošo/ darÄ«jumu shÄ“mā tā, lai V.Vinks varÄ“tu veiksmÄ«gi realizÄ“t savu noziedzÄ«go nodarÄ«jumu…” - šajā apsÅ«dzÄ«bas daļā atkal tiek norādÄ«ts uz V.Vinka noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, kurš apsÅ«dzÄ«bā netiek atklāts. Lai man varÄ“tu inkriminÄ“t “padomu došanu noziedzÄ«ga nodoma realizācijai”, apsÅ«dzÄ«bā bija jābÅ«t arÄ« norādÄ«tam, kāda konkrÄ“ti nozieguma realizācijai padomus esmu sniedzis. ApsÅ«dzÄ«bā prokurore nav norādÄ«jusi atbalstāmā nozieguma faktiskos apstākļus -  ne izdarÄ«šanas laiku, ne vietu, ne jebkādas citas pazÄ«mes, pÄ“c kurām es sevis atbalstÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu nekļūdÄ«gi varÄ“tu identificÄ“t un realizÄ“t savu aizstāvÄ«bu pret konkrÄ“tu man uzrādÄ«tu apsÅ«dzÄ«bu, nevis pret apsÅ«dzÄ«bu nekonkretizÄ“tas noziedzÄ«gas darbÄ«bas atbalstÄ«šanā. Saskaņā ar krimināltiesÄ«bu doktrÄ«nas atziņām atbalstÄ«šana vienmÄ“r izpaužas konkrÄ“ta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma un konkrÄ“tas personas noziedzÄ«gas darbÄ«bas veicināšanā. Bez konkrÄ“tu pazÄ«mju norādÄ«šanas apsÅ«dzÄ«bā pirmās instances tiesai nebija iespÄ“ju pārbaudÄ«t, vai patiešÄm esmu devis V.Vinkam padomus kāda konkrÄ“ta noziedzÄ«ga nodoma realizācijā vai arÄ« saskaņā ar tiesas spriedumu - palÄ«dzÄ“jis tam sagatavoties.

[19.5] Man celtajā apsÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka es veicu šÄdas darbÄ«bas: “apsolÄ«ja palÄ«dzÄ“t izvairÄ«ties no atbildÄ«bas gadÄ«jumā, ja VID FPP notiktu šo darÄ«jumu pārbaude” – apgalvojums ir izteikts nākotnes, lÄ«dz ar to arÄ« pieņēmuma formā. ApsÅ«dzÄ«bā netika precizÄ“ts, par kādu darÄ«jumu iespÄ“jamu pārbaudi VID FPP šÄ«s solÄ«jums esot dots. Pirmās instances tiesa spriedumā norāda, ka solÄ«jums palÄ«dzÄ“t izvairÄ«ties no atbildÄ«bas pierādÄ«ts ar V.Vinka liecÄ«bām, bet tiesa savā spriedumā nevienā vietā nav norādÄ«jusi, ka V.Vinks ir sniedzis liecÄ«bas pirmstiesas izmeklÄ“šanā vai tiesā par manis izteiktu solÄ«jumu palÄ«dzÄ“t viņam kaut kādu darÄ«jumu pārbaudes gadÄ«jumā.  

[19.6] Man celtajā apsÅ«dzÄ«bā nav norādÄ«ts, kādus padomus esmu devis V.Vinkam, izmantojot savu dienesta stāvokli, lÄ«dz ar to man nav iespÄ“ju arÄ« realizÄ“t savas aizstāvÄ«bas tiesÄ«bas un pārbaudÄ«t pašam, vai man inkriminÄ“tā padomu došana ir saistÄ«ta ar dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantošanu, vai, piemÄ“ram, ar augstākās izglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanas laikā saņemto zināšanu izmantošanu. Uzskatu, ka konkrÄ“tu un precÄ«zu padomu, kurus prokurores ieskatā esmu devis V.Vinka noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanai, norādÄ«šana apsÅ«dzÄ«bā bija absolÅ«ti nepieciešama.

 Identisku sprieduma nepareizÄ«bu ir pieļāvusi arÄ« pirmās instances tiesa, kura nav spriedumā norādÄ«jusi, kādus konkrÄ“tus padomus esmu devis V.Vinkam; kā manis it kā dotie padomi attiecas uz kādu konkrÄ“tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, nevis noziedzÄ«gu darbÄ«bu vispār; kāpÄ“c tiesa atzinusi, ka padomu došana ir saistÄ«ta tieši ar mana dienesta stāvokļa izmantošanu nevis citiem apstākļiem, piemÄ“ram, izglÄ«tÄ«bu, no citām personām dzirdÄ“to, izlasÄ«to, utt.

[19.7] Man apsÅ«dzÄ«bā tika inkriminÄ“ts, ka veicu šÄdas darbÄ«bas: nodeva I.Vitem uz viņam pieejamo e-pasta adresi pārbaudei no V.Vinka saņemtos divu uzņēmumu un trÄ«s personu datus, pÄ“c kā I.Vite, prettiesiski izmantojot dienesta stāvokli, VID NIS pārbaudÄ«ja un ieguva nodokļu maksātāju juridisko un fizisko personu aktuālo informāciju, un vÄ“lāk es un I.Vite nelikumÄ«gi iegÅ«to informāciju izpaudām V.Vinkam. ApsÅ«dzÄ«bā netiek vispār norādÄ«ts, kāda rakstura un satura informācija tika iegÅ«ta no VID NIS un nodota V.Vinkam. ApsÅ«dzÄ«bā nav norādÄ«ts, vai iegÅ«tā un nodotā informācija ir vispārpieejama vai ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Bez konkrÄ“ti identificÄ“jamas it kā iegÅ«tās un nodotās informācijas norādÄ«šanas apsÅ«dzÄ«bā tā neatbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta prasÄ«bām, bet man bÅ«tiski ierobežotas iespÄ“jas realizÄ“t savas aizstāvÄ«bas tiesÄ«bas.

Pirmās instances tiesa pieļāvusi identisku sprieduma nepareizÄ«bu – 13.lpp.2.rindkopā tiesa ir atzinusi, ka esmu veicis informācijas izpaušanu no VID NIS, bet nav konkretizÄ“jusi, kādas tieši informācijas izpaušanu tā uzskatÄ«jusi par pierādÄ«tu. Tiesa nav precizÄ“jusi nedz nodokļu maksātājus, par kuriem informācija esot iegÅ«ta, nedz to, kāda tieši informācija ir iegÅ«ta.

[19.8] Man inkriminÄ“ts, ka manā klātbÅ«tnÄ“ I.Vite saskaņā ar pienākumu sadali par V.Vinka interesÄ“s veiktajām darbÄ«bām atbilstoši tobrÄ«d paveikto nelikumÄ«go darbÄ«bu apjomam, kas veiktas, izmantojot mÅ«su dienesta stāvokli, pieņēma …kukuļa daļu.  Å…emot vÄ“rā iepriekš, norādÄ«tos apsÅ«dzÄ«bas trÅ«kumus un pirmās instances tiesas sprieduma nepareizÄ«bu attiecÄ«bā uz konstatÄ“tajām Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā paredzÄ“tā nodarÄ«juma objektÄ«vās puses pazÄ«mÄ“m, jāizdara secinājums, ka atbilstoši man uzrādÄ«tajai apsÅ«dzÄ«bai un tiesas spriedumam paveikto nelikumÄ«go darbÄ«bu apjoms, par kuru saņemts kukulis, ir šÄds:

- solījums atbalstīt apsūdzībā nekonkretizētu V.Vinka plānoto noziedzīgo nodarījumu valsts nodokļu maksājumu jomā;

- solÄ«jums iegÅ«t apsÅ«dzÄ«bā nekonkretizÄ“tu informāciju no VID NIS, šÄdas informācijas iegÅ«šana VID NIS un nodošana V.Vinkam;

 - tikšanos organizÄ“šana;

- padomu došana apsÅ«dzÄ«bā nekonkretizÄ“ta V.Vinka noziedzÄ«gā nodoma realizācijai;

- solījums palīdzēt V.Vinkam izvairīties no atbildības VID FPP.

[19.9] Å…emot vÄ“rā iepriekš norādÄ«tos apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“juma trÅ«kumus un pirmās instances tiesas nepareizÄ«bas, kas attiecas uz tiesas ieskatā pierādÄ«tajām kukuļņemšanas darbÄ«bām, man celtās apsÅ«dzÄ«bas saturs un pirmās instances tiesas spriedums par manu atzÄ«šanu par vainÄ«gu pÄ“c Krimināllikuma 320.panta trešÄs daļas ir uzskatāms par pārāk vispārÄ«gu, nekonkrÄ“tu un neatbilstošu Kriminālprocesa likuma 405.panta prasÄ«bām (apsÅ«dzÄ«ba), un Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts (spriedumam).

 Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa spriedumā izlemj, vai ir noticis inkriminÄ“tais noziedzÄ«gais nodarÄ«jums, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 2.punktu – izlemj, vai nodarÄ«jumā ir noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāvs, un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzÄ“ts. Tiesa nedrÄ«kst izlemt šÄdus jautājumus, ja apsÅ«dzÄ«bā ir konstatÄ“ti bÅ«tiski trÅ«kumi, proti, tajā nav norādÄ«tas visas obligātās inkriminÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mes. Taisot šÄdu nepareizu spriedumu, pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmās daļas prasÄ«bas, jo nav ievÄ“rojusi likumÄ«ga un pamatota sprieduma taisÄ«šanai izvirzÄ«tās likuma prasÄ«bas. 

  Pie šÄdiem apstākļiem uzskatu, ka man celtajā apsÅ«dzÄ«bā pÄ“c Krimināllikuma 320.panta trešÄs daļas pirmās instances tiesai bija pienākums atzÄ«t mani par nevainÄ«gu un attaisnot pilnÄ«bā.

[20] Pirmās instances tiesa spriedumā arÄ« nav vÄ“rtÄ“jusi aizstāvÄ«bas puses norādÄ«tos bÅ«tiskos apsÅ«dzÄ«bas formulÄ“juma trÅ«kumus attiecÄ«bā uz man izvirzÄ«tajām apsÅ«dzÄ«bām par Krimināllikuma 218.panta otrās daļā, 318.panta otrās daļā un 329.pantā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu. ApsÅ«dzÄ«bā konstatÄ“tajām analoÄ£iskas sprieduma nepareizÄ«bas pirmās instances tiesa ir pieļāvusi, vÄ“rtÄ“jot jautājumus par to, vai ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums un vai nodarÄ«jumā ir Krimināllikuma 218.panta otrās daļā, 318.panta otrās daļā un 329.pantā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu sastāvs, tādÄ“jādi pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmās daļas prasÄ«bas.

DetalizÄ“tāks pamatojums šajā punktā norādÄ«tajam tiks iesniegts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 555.panta trešo daļu kā apelācijas sÅ«dzÄ«bas papildinājumi.

[17] Pirmās instances tiesa spriedumā nav norādÄ«jusi, kādas tieši ziņas tiesas pārbaudÄ«tajos un spriedumā norādÄ«tajos pierādÄ«jumos pierāda man inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu. Sprieduma 20.lpp. 8.rindkopā tiesa norādÄ«jusi, ka mana vaina ir pierādÄ«ta ar rakstveida pierādÄ«jumiem: CD Nr.12/372, Nr.12/421, Nr.12/477, Nr.12/444, Nr.12/471, Nr.12/478, Nr.12/480, Nr.12/481 audio–video sarunu ierakstu atšifrÄ“jumiem. Sprieduma 21.-22.lpp. tiesa norāda uz apstākļiem, kas pÄ“c tās ieskata ir pierādÄ«ti ar sarunu ierakstu izdrukām. Tiesa vispār nav norādÄ«jusi uz konkrÄ“tiem sarunu teksta fragmentiem, kas tās ieskatā pierāda konkrÄ“tas man inkriminÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu sastāva pazÄ«mes. ŠÄda vispārÄ«ga norāde uz pierādÄ«jumu un apstākļiem, kas ar minÄ“to pierādÄ«jumu ir konstatÄ“ti ir pretrunā Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai un 512.panta otrajai daļai. Spriedumu nevar atzÄ«t par pamatotu minÄ“to Kriminālprocesa likuma normu izpratnÄ“, ja spriedumā paustās atziņas tiek pamatotas ar vispārÄ«gām norādÄ“m uz pierādÄ«juma veidu un uz tā pamata pierādÄ«tajiem apstākļiem.

 [17.1] Pie šÄdiem apstākļiem man kā personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, ir ierobežotas minÄ“tās tiesÄ«bas, jo pirmās instances tiesa, pietiekoši nepamatojot spriedumā norādÄ«to, nedara man zināmu, kādā veidā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka audio–video sarunu ierakstu atšifrÄ“jumi pierāda manu vainu. Es uzskatu, ka audio–video sarunu ierakstu atšifrÄ“jumi, gluži pretÄ“ji, atspÄ“ko apsÅ«dzÄ«bā man inkriminÄ“tās darbÄ«bas un pirmās instances tiesas spriedumā izteiktos secinājumus par manu vainÄ«gumu, bet man ir faktiski atņemtas tiesÄ«bas un iespÄ“jas pÄ“c bÅ«tÄ«bas oponÄ“t pirmās instances tiesas secinājumiem šajā daļā, jo tiesa savus secinājumus nav pamatojusi, bet izteikusi tos deklaratÄ«va paziņojuma formā.

[18] Ar norādÄ«to nepamatoto secinājumu iekļaušanu spriedumā pirmās instances tiesa ir pārkāpusi manas Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmajā daļā garantÄ“tās tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu. MinÄ“tās tiesÄ«bas lietas iztiesāšanas gaitā aptver arÄ« apsÅ«dzÄ“tās personas tiesÄ«bas zināt, balstoties uz kādiem pierādÄ«jumiem, perona ir apsÅ«dzÄ“ta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā, un kāda ir tiesas motivācija (pamatojums) personas atzÄ«šanai par vainÄ«gu noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā. Ar iepriekš norādÄ«tajām darbÄ«bām pirmās instances tiesa ir pārkāpusi minÄ“tās tiesÄ«bas, lÄ«dz ar to taisÄ«jusi nelikumÄ«gu spriedumu, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu.

[19] Lietas iztiesāšanas gaitā tiesa pieļāva arÄ« Kriminālprocesa likuma 11.pantā noteikto principu, ka process notiek valsts valodā. Tiesas sÄ“des laikā pratinot liecinieku D.Mironovu, pieaicinātais tulks tulkoja D.Mironovam uzdotos jautājumus no valsts valodas krievu valodā, tomÄ“r liecinieka sniegtās atbildes, kas bija krievu valodā, netika tulkotas latviešu valodā. Par pieļauto pārkāpumu ir iespÄ“jams pārliecināties, noklausoties tiesas sÄ“des laikā veikto skaņu ierakstu. Å…emot vÄ“rā, ka krievu valodu nepārvaldu tādā lÄ«menÄ« kā dzimto latviešu valodu, kā arÄ« pārvaldu krievu valodu lÄ«menÄ«, kas nav pietiekams, lai spÄ“tu visās niansÄ“s saprast D.Mironova liecināto, pirmās instances tiesa, nepieprasot veikt D.Mironova sniegto liecÄ«bu tulkošanu valsts valodā, ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 11.pantā noteikto principu un arÄ« ierobežojusi manas tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteikto principu. Tiesas sÄ“des laikā centos saprast D.Mironova liecināto un uzreiz nepieprasÄ«ju viņa sniegto liecÄ«bu tulkošanu, jo domāju, ka spÄ“šu saprast viņa liecināto visās niansÄ“s, un negribÄ“ju apgrÅ«tināt tiesu ar saviem atkārtotajiem lÅ«gumiem (2012.gadā, pirmoreiz) par valsts valodas prasÄ«bu ievÄ“rošanu tiesā. Noklausoties D.Mironova sniegto liecÄ«bu skaņu ierakstu, un saņemot šo liecÄ«bu tulkojumu no personām, kas krievu valodu pārzina labāk, sapratu, ka tiesas sÄ“des laikā biju pārvÄ“rtÄ“jis savu krievu valodas zināšanu lÄ«meni. MinÄ“tā iemesla dēļ nespÄ“ju saprast D.Mironova sniegto liecÄ«bu nianses, kuras ir bÅ«tiskas šajā lietā, kur pastāv strÄ«ds par daudziem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem.

[20] Pirmās instances tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā noteikto nevainÄ«guma prezumpcijas principu, kurš paredz, ka visas saprātÄ«gās šaubas par vainu, kuras nav iespÄ“jams novÄ“rst, tulkojamas par labu personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu. Pirmās instances tiesa, sprieduma 15.lpp. 1.rindkopā sniedzot liecinieku S.SproÄ£a un J.Rancāna liecÄ«bu ticamÄ«bas vÄ“rtÄ“jumu, nonāca pie secinājuma, ka “par liecinieku J.Rancāna un S.SproÄ£a liecÄ«bām, to ticamÄ«bu par 2009.gada 16.jÅ«nija V.Vinka iesnieguma rašanos tiesai ir pamatotas šaubas”. Turpmāk tiesa norādÄ«jusi uz apstākļiem, kas ir tai radÄ«juši šÄdas šaubas par S.SproÄ£a un J.Rancāna liecÄ«bu ticamÄ«bu norādÄ«tajā daļā. Balstoties uz izteiktajām šaubām, tiesa piešÄ·Ä«ra augstāku ticamÄ«bas pakāpi V.Vinka sniegtajām liecÄ«bām par 2009.gada 16.jÅ«nija V.Vinka iesniegumu, ar kuru viņš atteicās no iepriekš sniegtajām liecÄ«bām. VÄ“ršu apelācijas instances tiesas uzmanÄ«bu uz apstākli, ka pirmās instances tiesa neizdarÄ«ja secinājumu, ka S.SproÄ£a un J.Rancāna liecÄ«bas aplÅ«kojamajā daļā ir neticamas vai nepieļaujamas. Tiesa tikai norādÄ«ja uz savām šaubām par to ticamÄ«bu.

 [20.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar pierādÄ«jumiem, kuri pārbaudÄ«ti tiesas sÄ“dÄ“. No minÄ“tā izriet, ka savus secinājumus par personas vainÄ«gumu tiesa arÄ« pamato ar pierādÄ«jumiem, kas pārbaudÄ«ti tiesas sÄ“dÄ“. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā ietvertais princips ir piemÄ“rojams, ne tikai izlemjot jautājumu par personas vainu, vÄ“rtÄ“jot visus pierādÄ«jumus to savstarpÄ“jā saistÄ«bā un kopsakarā, bet arÄ« izlemjot jautājumus par tādu atsevišÄ·u pierādÄ«jumu ticamÄ«bu, ar kuriem tiek pamatoti tiesas spriedumā izklāstÄ«tie secinājumi par personas vainu.

[20.2] Neskatoties uz šÄdu tiešu un nepārprotamu pirmās instances tiesas norādÄ«tu secinājumu par šaubām attiecÄ«bā uz liecinieku S.SproÄ£a un J.Rancāna liecÄ«bu ticamÄ«bu, tiesa, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā ietverto principu, piešÄ·Ä«ra V.Vinka liecÄ«bām augstāku ticamÄ«bas pakāpi nekā J.Rancāna un S.SproÄ£a liecÄ«bām, tādÄ“jādi vÄ“rtÄ“jot šaubas par labu apsÅ«dzÄ«bai, nevis man kā personai, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu.

[20.3] Å…emot vÄ“rā minÄ“tos pirmās instances tiesas pieļautos Kriminālprocesa likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā, 19.panta trešajā daļā un 20.panta pirmajā daļā pieļautos kriminālprocesa principu pārkāpumus, ir pamats konstatÄ“t, ka tiesas spriedums ir taisÄ«ts, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 12.panta pirmajā daļā ietverto kriminālprocesa principu, ka kriminālprocesu veic, ievÄ“rojot starptautiski atzÄ«tās cilvÄ“ktiesÄ«bas.

[21] Uzskatu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti noraidÄ«ja aizstāvÄ«bas puses lÅ«gumu par iepazÄ«stināšanu ar operatÄ«vās lietas materiāliem, kuras ietvaros pret mani tika veikti operatÄ«vie eksperimenti. Ja arÄ« tiesa uzskatÄ«ja, ka konkrÄ“tajā gadÄ«juma nav iespÄ“jams uzrādÄ«t visus operatÄ«vās lietas materiālus, pastāvÄ“ja iespÄ“ja uzrādÄ«t tādus operatÄ«vās lietas materiālus, kuru uzrādÄ«šana, kas vairs nevar bÅ«t valsts noslÄ“pums, jo ziņas par tajos esošo informāciju ir izpausta tiesas sÄ“dÄ“ (DM pirmais iesniegums, DM un VV ziņojums par AP un IV; noskaidrot, vai KNAB rÄ«cÄ«bā bija vÄ“l cita informācija par manu saistÄ«bu ar noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem valsts institÅ«ciju dienestā, un tieši, kukuļņemšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gā izmantošanā, ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas neatļauta izpaušana, noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu valsts nodokļu iekasÄ“šanas jomā atbalstÄ«šana, un darÄ«t to zināmu tiesas sÄ“dÄ“ apgalvojuma vai nolieguma formā.

[22] Pirmās instances tiesa taisÄ«ja kļūdainu spriedumu, konstatÄ“jot manās darbÄ«bās pazÄ«mes, kas kvalificÄ“jamas kā sagatavošanās Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanai.

[22.1] Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, kas izpaužas kā izvairÄ«šanās no nodokļu nomaksas, no objektÄ«vās puses izpaužas kā bezdarbÄ«ba, ko spriedumā norādÄ«jusi arÄ« tiesa. Saskaņā ar krimināltiesÄ«bu teorijas atziņām, noziedzÄ«gi nodarÄ«jumi, kuri izdarāmi tikai ar bezdarbÄ«bu, ir pieskaitāmi tādiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, kuros to objektÄ«vās un subjektÄ«vās puses Ä«patnÄ«bu dēļ vispār nevar bÅ«t sagatavošanās un mÄ“Ä£inājuma stadijas. LÄ«dz ar to tiesas secinājums, ka manas darbÄ«bas ir kvalificÄ“jamas kā sagatavošanās Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanai, ir balstÄ«ts uz izteikti aplamu secinājumu un kļūdainu Krimināllikuma 15.panta trešajā daļā paredzÄ“tās tiesÄ«bu normas piemÄ“rošanu, kas novedis pie nelikumÄ«ga sprieduma taisÄ«šanas.

[22.2] Tiesa spriedumā (33-34.lpp) pamatoti atzinusi, ka neesmu  saucams pie kriminālatbildÄ«bas pÄ“c Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas par atbalstÄ«šanu, bet kļūdaini un prettiesiski manas darbÄ«bas kvalificÄ“jusi kā sagatavošanos noziedzÄ«gam nodarÄ«jumam, par kura izdarÄ«šanu esmu attaisnots saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta trešo daļu (otrais teikums). Uzskatu, ka vispār nav pierādÄ«ts, ka biju veicis jebkādas darbÄ«bas, kas paredzÄ“tas Krimināllikuma 15.panta trešajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā un tas nemaz nav bijis iespÄ“jams, jo kā atzinusi pati Tiesa reāls noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, kas paredzÄ“ts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā netika veikts, tad nav iespÄ“jams atbalstÄ«t to, kas netiek veikts. Tāpat Tiesa nav pilnÄ«bā vÄ“rtÄ“jusi un ņēmusi vÄ“rā liecinieku Dmitrija Mironova un Vladimira Vinka liecināto tiesā, ka netika pat plānots veikts kādas reālas darbÄ«bas par izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas, par tām pat nav runāts, no kā secināms, ka neesmu ne teorÄ“tiski, ne praktiski varÄ“jis sagatavoties nevienam nezināmām darbÄ«bām nekādā veidā. Tiesa spriedumā nav norādÄ«jusi cÄ“loņsakarÄ«bu un motivāciju, kopsakarā ar faktiskajiem apstākļiem, kad nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums pÄ“c Krimināllikuma 218.panta un nav bijis plānots to veikt vispār, tādÄ“jādi nav saprotams kā tiesa nonāk pie secinājuma, ka esmu sodāms pÄ“c Krimināllikuma 320.panta trešÄs daļas, 318.panta otrās daļas un 329.panta, kuru noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu objektÄ«vās puses darbÄ«bas nepārprotami ir secÄ«gi un vienoti saistāmas tikai ar nolÅ«ku veikt Krimināllikuma 218.pantā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu (atbalstÄ«šanas, sagatavošanās vai citās formās).

[23] Pirmās instances tiesas spriedumā konstatÄ“tais bÅ«tiskais kaitÄ“jums (apsÅ«dzÄ«bā pÄ“c Krimināllikuma 318.panta otrās daļas) neatbilst Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta iedibinātai judikatÅ«rai par prasÄ«bām, kas izvirzÄ«tas minÄ“tās objektÄ«vās puses pazÄ«mes norādÄ«šanai apsÅ«dzÄ«bās un konstatÄ“šanai tiesu spriedumos.

[24] Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 1.marta lÄ“mumā lietā Nr. SKK-7/2011 norādÄ«ts, ka “BÅ«tisks kaitÄ“jums ir obligāta Krimināllikuma 318.pantā paredzÄ“tā noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«me, tādēļ apsÅ«dzÄ«bā jānorāda, kāds konkrÄ“ti kaitÄ“jums ir nodarÄ«ts un kāpÄ“c tas vÄ“rtÄ“jams kā bÅ«tisks krimināltiesiskā izpratnÄ“.” Man apsÅ«dzÄ«bā norādÄ«tais bÅ«tiskā kaitÄ“juma izklāsts nav konkrÄ“ts un pietiekams, lai atzÄ«tu, ka manās darbÄ«bās ir konstatÄ“jams Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzÄ“tā nodarÄ«juma sastāvs, un tieši, objektÄ«vās puses pazÄ«me – kaitÄ«gās sekas. Man uzrādÄ«tajā apsÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka manis nodarÄ«tais bÅ«tiskais kaitÄ“jums izpaudies šÄdi:

1) “apdraudÄ“tas juridisko un fizisko personu tiesÄ«bas uz ziņu par tām ar likumu garantÄ“to aizsardzÄ«bu”;

2) “grauts VID FPP kā valsts iestādes prestižs”;

3) “apdraudÄ“ta VID informācijas sistÄ“mu drošÄ«ba”;

4) “netiek sasniegts VID FPP pamatuzdevums – noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu atklāšana un novÄ“ršana.”

[25] ŠÄdu bÅ«tiskā kaitÄ“juma apmÄ“ru par pierādÄ«tu atzinusi arÄ« pirmās instances tiesa, ŠÄda bÅ«tiska kaitÄ“juma nodarÄ«šana pamatota ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 13.12.2010. lÄ“mumu Nr.12-34/162 un VID disciplinārlietu komisijas 23.03.2010. atzinumu. Finanšu ministrijas 13.12.2010. lÄ“mumā Nr.12-34/162 norādÄ«ts, ka A.PÄ«lāga rÄ«cÄ«ba saistÄ«ta ar kaitÄ“juma radÄ«šanu VID un to personu interesÄ“m, par kurām informācija tiek uzglabāta VID. Tajā pašÄ lÄ“mumā par VID nodarÄ«to kaitÄ“jumu norādÄ«ts, ka A.PÄ«lāgs, nepildot savus amata pienākumus, ar savu rÄ«cÄ«bu ir nodarÄ«jis bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m, jo, bÅ«dams ierÄ“dnis, apzināti nepakļāvās likumam.

[26] MinÄ“tajā Finanšu ministrijas 13.12.2010. lÄ“mumā Nr.12-34/162 netiek konkretizÄ“ts, kādu tieši kaitÄ“jumu VID un kādu tieši kaitÄ“jumu to personu, par kurām informācija tiek uzglabāta VID, interesÄ“m ir radÄ«jusi mana rÄ«cÄ«ba, kas norādÄ«ta apsÅ«dzÄ«bā pÄ“c Krimināllikuma 318.panta otrās daļas un ko par pierādÄ«tu atzinusi pirmās instances tiesa. Turpmāk Finanšu ministrijas lÄ“mumā ietvertais secinājums, ka es esmu nodarÄ«jis bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts interesÄ“m, jo, bÅ«dams ierÄ“dnis, apzināti nepakļāvos likumam, nav pietiekams bÅ«tiska kaitÄ“juma konstatÄ“šanai. Man inkriminÄ“tā nepakļaušanās likumam ir rÄ«cÄ«ba, nevis rÄ«cÄ«bas sekas, kas varÄ“tu izpausties kā bÅ«tisks kaitÄ“jums. Personas rÄ«cÄ«ba var bÅ«t cÄ“lonis sekām, kas LR Finanšu ministrijas lÄ“mumā apzÄ«mÄ“tas kā bÅ«tisks kaitÄ“jums valsts interesÄ“m. Finanšu ministrijas lÄ“mumā nav norādÄ«ts, kādām konkrÄ“ti valsts interesÄ“m esmu nodarÄ«jis kaitÄ“jumu un kā šis kaitÄ“jums objektÄ«vi ir izpaudies.

[27] Valsts ieņēmumu dienesta disciplinārlietu komisijas 23.03.2010. atzinumā norādīts, ka A.Pīlāgs nepamatoti nepildīja savus amata pienākumus, tā ar savu rīcību nodarot būtisku kaitējumu valsts interesēm. Arī VID disciplinārkomisijas atzinumā ietvertais, ka, nepildot amata pienākumus, esmu nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm, norāda tikai uz man inkriminēto darbību, nevis uz konkrētu kaitējumu konkrētām valsts interesēm.

[28] ŠÄdi Finanšu ministrijas un VID atzinumi par bÅ«tiska kaitÄ“juma nodarÄ«šanu valsts interesÄ“m un Finanšu ministrijas lÄ“mums par kaitÄ“juma radÄ«šanu VID un citām personām ir pārāk vispārināti, deklaratÄ«vi un nekonkrÄ“ti, kas spriedumā nav pieļaujami. Lielas šaubas par faktiskā kaitÄ“juma nodarÄ«šanu VID interesÄ“m rada arÄ« apstāklis, ka šÄda kaitÄ“juma nodarÄ«šanu ir konstatÄ“jusi Finanšu ministrija, bet VID disciplinārkomisija savā atzinumā manā rÄ«cÄ«bā ir konstatÄ“jusi kaitÄ“juma nodarÄ«šanu tikai valsts interesÄ“m, bet nav konstatÄ“jusi kaitÄ“juma nodarÄ«šanu savām kā iestādes interesÄ“m. Kā bÅ«tisku apstākli ir jānorāda, ka tiesa bÅ«tiska kaitÄ“juma pamatošanai ir izmantojusi Finanšu ministrijas minÄ“tajā lÄ“mumā norādÄ«tos secinājumus, kuri savukārt ir pamatoti ar pirmstiesas kriminālprocesa materiālu daļēju iepazÄ«stināšanu, ko veica valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāja prokurore V.Jirgena 2010.gadā, tādÄ“jādi minÄ“tā atziņa nav pamatota ar tiesā pārbaudÄ«tajiem pierādÄ«jumiem kopā un atsevišÄ·i.

[29] Par nepietiekamu bÅ«tiskā kaitÄ“juma konstatÄ“šanai atzÄ«stams arÄ« apsÅ«dzÄ«bā un spriedumā norādÄ«tais, ka ar savu rÄ«cÄ«bu esmu apdraudÄ“jis juridisko un fizisko personu tiesÄ«bas uz ziņu par tām ar likumu garantÄ“to aizsardzÄ«bu. ŠÄds bÅ«tiskā kaitÄ“juma raksturojums ir pārāk vispārÄ«gs. Spriedumā nav norādÄ«ts, kā tieši izpaudies Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma, kas ir ar materiālu sastāvu, bÅ«tiskais kaitÄ“jums juridisko un fizisko personu tiesÄ«bām uz ziņu par tām aizsardzÄ«bu. Nav arÄ« saprotams, kādu kaitÄ“jumu fizisko un juridisko personu interesÄ“m var nodarÄ«t ziņu iegÅ«šana no VID NIS par tām juridiskām un fiziskām personām, kuras V.Vinks bija plānojis iesaistÄ«t sava noziedzÄ«gā plāna realizācijā. ŠÄdas fiziskas un juridiskas personas bÅ«tu tikai ieinteresÄ“tas iegÅ«t ziņas par sevi no VID NIS, lai pārbaudÄ«tu nozieguma izdarÄ«šanai nepieciešamo informāciju, un nekādā gadÄ«jumā to neuzskatÄ«tu par savu tiesÄ«bu aizskārumu. Savukārt citu trešo personu tiesÄ«bas un intereses šÄdā gadÄ«jumā nemaz nebÅ«tu iespÄ“jams aizskart, jo ziņas par tām VID NIS iegÅ«t nebÅ«tu nepieciešams.

[30] Par nepietiekamu bÅ«tiskā kaitÄ“juma konstatÄ“šanai atzÄ«stams arÄ« apsÅ«dzÄ«bā un spriedumā norādÄ«tais, ka esmu grāvis VID FPP kā valsts iestādes prestižu. Apgalvojums par šÄda kaitÄ“juma nodarÄ«šanu ir izdarÄ«ts pieņēmuma formā, spriedumā nav norādÄ«ts neviens pierādÄ«jums, ar kurā bÅ«tu apstiprināts, ka darbÄ«bu rezultātā ir grauts VID prestižs, t.i., ka tieši manu darbÄ«bu rezultātā ir mazinājusies sabiedrÄ«bas uzticÄ«ba VID kopumā vai kādai tās struktÅ«rvienÄ«bai. Pirmās instances tiesa spriedumā nav norādÄ«jusi arÄ« nevienu pierādÄ«jumu, kas apstiprinātu, kas ir pierādÄ«ta cÄ“loniskā sakara pastāvÄ“šana starp man inkriminÄ“tām darbÄ«bām un deklarÄ“to VID prestiža graušanu. ŠÄdā veidā pirmās instances tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasÄ«bas, ka spriedumam jābÅ«t pamatotam.

[31] Par nepietiekamu bÅ«tiskā kaitÄ“juma konstatÄ“šanai atzÄ«stams arÄ« apsÅ«dzÄ«bā un spriedumā norādÄ«tais ar manu rÄ«cÄ«bu apdraudÄ“ta VID informācijas sistÄ“mu drošÄ«ba.  ŠÄds bÅ«tiskā kaitÄ“juma formulÄ“jums ir pārāk vispārÄ«gs, jo nav norādÄ«ts, kā tieši izpaudies bÅ«tisks apdraudÄ“jums VID informācijas sistÄ“mu drošÄ«bai. Nav arÄ« saprotams, kādā veidā informācijas iegÅ«šana no VID NIS parastajā kārtÄ«bā, lai arÄ« tā saskaņā ar apsÅ«dzÄ«bu nav veikta dienesta pienākumu veikšanai, var vispār apdraudÄ“t visu VID informācijas sistÄ“mas drošÄ«bu. AtšÄ·irÄ«ba starp informācijas iegÅ«šanu no VID NIS dienesta vajadzÄ«bām un citām vajadzÄ«bām ir saskatāma tikai tās personas nolÅ«kā, kas šo informāciju iegÅ«st. LÄ«dz ar to tÄ«ri tehniski, loÄ£iski un objektÄ«vi manas spriedumā norādÄ«tās darbÄ«bas, vai tās darbÄ«bas, kuras veica I.Vite, nekādā veidā nevarÄ“ja apdraudÄ“t VID informācijas sistÄ“mu drošÄ«bu. Bez tam pirmās instances tiesas spriedumā nav norādÄ«ts, vai manas darbÄ«bas ir apdraudÄ“jušas visu VID informācijas sistÄ“mu drošÄ«bu, vai tikai VID NIS, vai arÄ« tikai dažas no VID informācijas sistÄ“mām.

[32] Uzskatu par nepieciešamu apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ atkārtoti nopratināt visus pirmās instances tiesas sÄ“dÄ“ nopratinātās personas, lai bÅ«tu iespÄ“jams realizÄ“t savas tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, ņemot vÄ“rā pirmās instances tiesas spriedumā izdarÄ«to secinājumu norādÄ«to motivāciju, kā arÄ« uzaicināt uz tiesu kā lieciniekus KNAB darbiniekus Andžeju Kļaviņu, Juri Jurašu un Kasparu Dreimani.

[33] Pirmās instances tiesa nepamatoti pilnā apmÄ“rā noraidÄ«ja tiesas sÄ“des laikā pieteikto lÅ«gumu par aizstāvÄ«bas puses iepazÄ«stināšanu ar operatÄ«vās lietas materiāliem. Saskaņā ar ECT atziņām, šÄda lÅ«guma noraidÄ«šana nav pretrunā tiesÄ«bām uz taisnÄ«gu tiesu, jā tādā veidā gÅ«tais labums, pasargātās sabiedrÄ«bas vai atsevišÄ·u tās indivÄ«du intereses ir samÄ“rojamas ar apsÅ«dzÄ“tās personas tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu ierobežojumu.

[33.1] Šajā lietā pirmās instances tiesa nepamatoti noraidÄ«ja manu lÅ«gumu. Kā var secināt no pirmās instances tiesas spriedumā izklāstÄ«tajiem faktiskajiem apstākļiem, vienÄ«gās personas, kas ziņoja KNAB par manām it kā varbÅ«tÄ“jām noziedzÄ«gajām darbÄ«bām, bija D.Mironovs un V.Vinks. Nekas tiesas spriedumā nenorāda, ka KNAB rÄ«cÄ«bā pirms operatÄ«vo eksperimentu uzsākšanas bÅ«tu bijusi šÄda informācija no citiem avotiem. Pie šÄdiem apstākļiem pirmās instances tiesai bija visas iespÄ“jas nodrošināt manas tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu, un iepazÄ«stināt mani ar operatÄ«vās lietas materiāliem vismaz tajā daļā, kas skar D.Mironova un V.Vinka sniegtos ziņojumus KNAB par mani, vai ziņojumus kas attiecināmi šajā lietā attiecināmi uz mani.

[33.2] Savas aizstāvÄ«bas realizācijai un tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu nodrošināšanai aizstāvÄ«bas pusei ir nepieciešams noskaidrot, kad D.Mironovs pirmo reizi vÄ“rsās KNAB un ar kāda satura ziņojumu, kā arÄ« to, kādu informāciju par 2008.gada 10.septembra tikšanos minÄ“tās personas sniedza KNAB amatpersonām. Manā ieskatā šo operatÄ«vās lietas materiālu atklāšana nekādā veidā nevarÄ“tu kaitÄ“t nedz sabiedrÄ«bas, nedz atsevišÄ·u indivÄ«du interesÄ“m, nedz arÄ« atklāt KNAB operatÄ«vās darbÄ«bas metodes.

[33.3] Uzskatu, ka pirmās instances tiesai spriedumā bija tieši jānorāda (neatklājot avotu identifikācijas datus), vai operatÄ«vās darbÄ«bas lietā bija ziņas no citiem avotiem, kas nav D.Mironovs un V.Vinks, par manu iepriekšÄ“ju pierādāmu saistÄ«bu ar noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem valsts institÅ«ciju dienestā.

[35] Apelācijas instances tiesā lÅ«dzu atkārtoti pārbaudÄ«t visu liecinieku liecÄ«bas, izsaucot viņus uz tiesu liecÄ«bu sniegšanai, kā arÄ« pārbaudÄ«t rakstiskos pierādÄ«jumus, ar kuriem pirmās instances tiesa spriedumā pamatojusi bÅ«tiska kaitÄ“juma esamÄ«bu Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzÄ“tajā nodarÄ«jumā.

[36] Apelācijas instances tiesas laikā lÅ«dzu noteikt man poligrāfa ekspertÄ«zi, lai tādā veidā varÄ“tu apstiprināt savu sniegto liecÄ«bu ticamÄ«bu. Pirmās instances tiesas sÄ“des laikā šÄdu lÅ«gumu nepieteicu, jo neticÄ“ju, ka pie faktiskajiem apstākļiem, ka nekad neesmu izdarÄ«jis noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus un esmu uzkÅ«dÄ«ts veikt iedomātas darbÄ«bas, kurām vÄ“lāk grozÄ«ts statuss no legāla uz nelegālu, par kurām esmu saukts pie kriminālatbildÄ«bas, tiesa pieņems mani notiesājošu spriedumu. Pašlaik, kad redzu, kādā kļūdainā veidā pirmās instances tiesa vÄ“rtÄ“jusi pierādÄ«jumus, piemÄ“rojot dažādus vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus apsÅ«dzÄ«bas un aizstāvÄ«bas pierādÄ«jumiem, nesaskatu citu iespÄ“ju, kā pārliecināt tiesu par savu liecÄ«bu ticamÄ«bu un pareizÄ«bu. Izmaksas, kas saistÄ«tas ar poligrāfa ekspertÄ«zes veikšanu, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā apņemos segt personÄ«gi.   

Å…emot vÄ“rā minÄ“to un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 71.panta 13.punktu, 550.panta pirmo daļu, 552.pantu,  563.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, lÅ«dzu RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£iju – apelācijas instances tiesu  :

1. Pieņemt apelācijas sūdzību un izskatīt to apelācijas kārtībā.

2. Atcelt RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu daļā, ar kuru esmu atzÄ«ts par vainÄ«gu Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā un 329.pantā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā, un taisÄ«t šajā daļā jaunu spriedumu, atzÄ«stot mani par nevainÄ«gu Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā un 329.pantā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu izdarÄ«šanā.

3. Atcelt RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu daļā, ar kuru esmu atzÄ«ts par nevainÄ«gu un attaisnots Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanā ar pamatojumu, ka sagatavošanās mazāk smaga nozieguma izdarÄ«šanai nav krimināli sodāma, un taisÄ«t šajā daļā jaunu attaisnojošu spriedumu, norādot, ka manas darbÄ«bas nesatur Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mes.

Alvis Pīlāgs

Novērtē šo rakstu:

0
0