IzraÄ“la vai PalestÄ«na jeb Ko tÅ«ristiem nestÄsta
AinÄrs KadiÅ¡s · 03.02.2019. · Komentāri (0)PasaulÄ“ ir daudz “karsto” vietu, bet viena no tÄm, šÄ·iet, vienmÄ“r ir uzmanÄ«bas centrÄ. TÄ neatdziest nekad. Un neatdzisÄ«s. IzraÄ“la... PalestÄ«na...
KÄ jau vairums cilvÄ“ku biju daudz dzirdÄ“jis par šo zemi un tur nemitÄ«gi notiekošajiem konfliktiem. Es nevarÄ“ju saprast ne konfliktu cÄ“loņus, ne iesaistÄ«to pušu intereses, ne teritoriÄlÄs pretenzijas, ne teritoriÄlo sadalÄ«jumu. Es zinÄju, ka uz IzraÄ“lu brauc dzÄ«vot ebreji no visas pasaules, bet es nevarÄ“ju saprast, kÄdēļ tur ir arÄbi un par ko ir nesaprašanÄs.
CilvÄ“ki ceļo dažÄdu iemeslu dēļ, Es ceļoju, lai mÄ“Ä£inÄtu labÄk izprast pasauli, lai savÄm acÄ«m redzÄ“tu, savÄm ausÄ«m dzirdÄ“tu, ar savu sirdi izjustu svešas zemes un cilvÄ“kus, atšÄ·irÄ«gas kultÅ«ras un dzÄ«vesveidu. Un mÄ“Ä£inÄtu saprast...
MÅ«su laikmets atšÄ·iras ar ÄrkÄrtÄ«gu melÄ«gumu, cilvÄ“ku korumpÄ“tÄ«bu un ideÄlu trÅ«kumu. Nopirktie mÄ“diji tiražē nopirkto žurnÄlistu rakstus, televÄ«zija un internets kļuvuši par informÄcijas kara ieroÄiem. Notiek Ä«sta “smadzeņu skalošana”. Paklausies vienu pusi, jÄ, šÄ·iet - tam taisnÄ«ba; paklausies otru – nÄ“, laikam šim...
TÄ nu arÄ« man nekas cits neatlika, kÄ mÄ“Ä£inÄt pašam aizrakties lÄ«dz patiesÄ«bai. Vai, vismaz - lÄ«dz iespÄ“jami objektÄ«vam viedoklim. Ja intereses objekts ir tÄlu, jÄmet plecos mugursoma un jÄdodas ceļÄ. TÄ arÄ« darÄ«ju. Un lÅ«k, kas no tÄ sanÄcis. ŠajÄ rakstu sÄ“rijÄ izmantoju piezÄ«mes no pieciem IzraÄ“las ceļojumiem hronoloÄ£iskÄ secÄ«bÄ. Pirmo reizi uz/no SvÄ“to Zemi ekonomisku apsvÄ“rumu un intereses dēļ devos caur Ukrainu.
IzraÄ“la – Ukraina, priekšpÄ“dÄ“jÄ diena
Nu tÄ, varu turpinÄt un varbÅ«t arÄ« nobeigt šÄ« ceļojuma piezÄ«mes. Pašlaik esmu gaisÄ, ja precÄ«zÄk - lidmašÄ«nÄ. ApakšÄ – VidusjÅ«ra. Skaidri var redzÄ“t viļņu baltÄs krÄ“pes. Nemaz neizskatÄs, ka lÄ«dz Å«denim ir ap 10 kilometriem. SalonÄ sÄkusies rosÄ«ba, jo stjuartes piedÄvÄ iegÄdÄties dažÄdus dzÄ“rienus. Tikai Å«dens ir par velti. Netaisos neko pirkt, jo lidoju taÄu uz Ukrainu, kur viss ir krietni lÄ“tÄks. Vismaz pagaidÄm, kamÄ“r tÄ nav “noeiropeiskota”. No IzraÄ“las šÄ·Ä«ros bez nožēlas, jo to, ko gribÄ“ju redzÄ“t redzÄ“ju, un tagad vÄ“los tikai vienu – tikt atpakaļ uz savu mazo zemÄ«ti, kuru sauc par Latviju. Nu lÅ«k, - tad nu par IzraÄ“lu.
Saprotu tos cilvÄ“kus, kuri to sauc par SvÄ“to Zemi, bet piekrist viņiem grÅ«ti. Neko svÄ“tÄku kÄ citÄs zemÄ“s es tur neredzÄ“ju. VienkÄrši vÄ“sturiskas un slavenas vietas, kuru senums un popularitÄte tiek brīžiem pat visai nekaunÄ«gi ekspluatÄ“tas peļņas gÅ«šanai. Ne velti saka, ka cilvÄ“ka gudrÄ«bai ir robežas, bet muļķībai – nav. To lieliski var redzÄ“t JeruzÄlemÄ“ (Al - Quds, arÄbu nosaukums), kur lÄ“tticÄ«gos “svÄ“tceļniekus” nekaunÄ«gi krÄpj dažÄdu šlaku “svÄ“tie” gidi.
Šiem visiem gidiem, lai gan izskatÄ viņi atšÄ·iras, kopÄ«gs ir viens - naudu viņi mÄ«l vairÄk par patiesÄ«bu. Pats biju par liecinieku tam, kÄ gids, vedot grupu pa saucamo “Via Dolorosa” (Ciešanu ceļš), stÄstÄ«ja - lÅ«k, - akmens, pret ko JÄ“zus atspiedÄs, lÅ«k, - vÄ“l kaut kÄda slavena pieturvieta ciešanu ceļÄ, lÅ«k, - ar labu atlaidi nopirksiet to, un lÅ«k, - ar labu atlaidi nopirksiet šo... Un lÄ“tticÄ«gais, no vietas svÄ“tuma aizgrÄbtais svÄ“tceļnieks ver vaÄ¼Ä maku un pÄ“rk visÄdus “štruntus”, kurus citos apstÄkļos pirkt viņam nenÄktu ne prÄtÄ. Jo svÄ“tceļnieks tic savam gidam un viņa stÄstÄ«jumam, bet nezina vÄ“sturi un to, ka romiešu karavadonis Tits nopostÄ«ja JeruzÄlemi 70. gadÄ, neatstÄjot akmeni uz akmens un liekot to pat apart (pÄ“c jÅ«du vÄ“sturnieka Josefa FlÄvija).
TÄpat svÄ“tceļnieks nezina, ka viņa melnsvÄrkotais gids saņem procentus no naudiņas, ko viņa vadÄ«tÄs grupas locekļi atstÄj tirgotÄjiem, pie kuriem viņš grupu pieved. TÄpÄ“c gids melo uz nebÄ“du, bet bizness zeļ un plaukst, un, jÄdomÄ, ka plauks arÄ« turpmÄk.
Man šÄ·iet, ka savtÄ«gos nolÅ«kos izmantot cilvÄ“ka vissvÄ“tÄkÄs, vislabÄkÄs jÅ«tas un ticÄ«bu Dievam, ir vismaz neÄ“tiski. Dažreiz šis bizness iegÅ«st pavisam groteskas formas. KÄdÄ suvenÄ«ru veikaliÅ†Ä JaffÄ pÄrdošanÄ redzÄ“ju Ä“rkšÄ·u vainagu, ar kuru pirms nÄves tika kronÄ“ts JÄ“zus Kristus. Pinumi bija vairÄki, un katram no tiem bija oriÄ£inalitÄtes sertifikÄts... Laipni lÅ«gti SvÄ“tajÄ ZemÄ“! Tikai biezo maku neaizmirstiet mÄjÄs!
Tik daudz par komercializÄ“to IzraÄ“lu. VispÄr, vÄ“sturisku vietu komercializÄcija jau nav nekas jauns vai sevišÄ·s – tÄ notiek visÄ pasaulÄ“. Žēl tikai, ka šeit, JeruzÄlemÄ“, tiek spÄ“lÄ“ts uz cilvÄ“ka dvÄ“seles gaišÄkajÄm, smalkÄkajÄm stÄ«gÄm. Un vÄ“rdiņi ripo...
Tagad – par cilvÄ“kiem. Par tautu šeit bÅ«tu nevietÄ rakstÄ«t, jo vienotas tautas mÅ«sdienu IzraÄ“lÄ nav. Un, faktiski, - arÄ« vienotas IzraÄ“las nav. Ir PalestÄ«nas teritorija, kuras vienÄ daÄ¼Ä saimnieko ebreji, un otra daļa, kurÄ dzÄ«vo arÄbi. Šo daļu parasti sauc par PalestÄ«nu, bet, faktiski visa IzraÄ“la teritoriÄli atrodas PalestÄ«nÄ, tÄdēļ mÅ«sdienÄs sadalÄ«jums ir politisks.
VispÄr situÄcija ir ļoti neparasta un samudžinÄta. PiemÄ“ram, JeruzÄlemei tuvumÄ esošÄs pilsÄ“tas Ramallah un Betlehem (ko mÄ“s pazÄ«stam kÄ BetlÄ“mi), ir PalestÄ«na. Tur apgrozÄ«bÄ ir IzraÄ“las nauda – šekeļi, bet automašÄ«nÄm ir citas – PalestÄ«nas – numura zÄ«mes. SituÄciju labi raksturo tas, ka, piemÄ“ram, braucot no Ramallah uz JeruzÄlemi, biļeti gan var nopirkt lÄ«dz galapunktam (8 šekeļi), bet uz robežas jÄpÄrkÄpj autobusÄ ar IzraÄ“las numuru. AutomašÄ«nas ar PalestÄ«nas numura zÄ«mÄ“m uz IzraÄ“lu praktiski nebrauc, autiņi ar IzraÄ“las numuriem gan PalestÄ«nÄ redzami, bet ne daudz. PalestÄ«nas autobuss tÄlÄk par kontrolpunktu vai nosacÄ«tu robežu neiet. KontrolpunktÄ ar automÄtiskajiem ieroÄiem bruņoti vÄ«rieši un sievietes pÄrbauda dokumentus. KÄdai man blakus sÄ“došai sievietei, pÄ“c izskata spriežot – muslimai, liek izkÄpt ar visiem bÄ“rniem. Kaut kas pÄrbaudÄ«tÄjiem neiepatikÄs dokumentos, kurus viņa rÄdÄ«ja. AizgÄjÄm un sakÄpÄm citÄ autobusÄ, bet jaunÄ sieviete ar savÄm atvasÄ«tÄ“m palika PalestÄ«nÄ.
SasprindzinÄjums ir jÅ«tams, šÄ·iet, pat gaisÄ. Daudz nekļūdÄs tie, kuri šo zemi salÄ«dzina ar pulvermucu. Laiku pa laikam starp šÄ«m pasaulÄ“m uzšÄ·iļas Ä«ssavienojums. Tad iet bojÄ cilvÄ“ki. Manas nedēļu ilgušÄs vizÄ«tes laikÄ tika nogalinÄti septiņi cilvÄ“ki. Pasaulei tika ziņots par sešiem – kad sinagogÄ rÄ«ta lÅ«gšanas laikÄ ielauzÄs divi ar cirvi un pistoli bruņojušies teroristi un nogalinÄjuši Äetrus, bet ievainojuši astoņus lÅ«dzÄ“jus, pirms paši tikuši nošauti. Bet nekur mums viegli pieejamÄ publiskajÄ informÄcijas telpÄ neizskanÄ“ja ziņa par septÄ«to - iepriekšÄ“jÄ dienÄ jÅ«du nogalinÄto arÄbu – jaunu puisi,autobusa šoferi. Šo sižetu es redzÄ“ju vien kÄdÄ no JordÄnijas televÄ«zijas kanÄliem, viesojoties pie kÄda arÄba viņa mÄjÄs JeruzÄlemÄ“. Visa šÄ« muslima Ä£imene skatÄ«jÄs šo sižetu un, kÄ man izskatÄ«jÄs, ļoti pÄrdzÄ«voja. Viņš teica – jehudi nogalinÄja. Par ko?! - es biju nesaprašanÄ. Saimnieks vien noplÄtÄ«ja rokas... Bet tÄdu kÄ draudÄ«gu, satumsušu skatu gan es nomanÄ«ju. Bet varbÅ«t man tikai izlikÄs... OficiÄli to neesmu dzirdÄ“jis, bet pieļauju, ka abi šie notikumi ir saistÄ«ti.
Par jehudiem muslimi sauc ortodoksÄlos jÅ«dus, kuri nudien ir aprakstÄ«šanas vÄ“rti. Jau viņu ÄrÄ“jais izskats liecina par piederÄ«bu šai reliÄ£ijai, un ir visai savdabÄ«gs. VÄ«rieši ir tÄ“rpti baltos kreklos un melnos uzvalkos. Galvas mati var bÅ«t pat paÄ«si apgriezti, bet gar deniņiem abÄs galvas pusÄ“s vijÄs garas neapgrieztu, sarullÄ“tu matu šÄ·ipsnas - peisaki. Neatņemama apģērba sastÄvdaļa ir melna platmale ar platÄm malÄm.SÄnos gar vienu gurnu karÄjas tÄdas kÄ strÄ“meles, kÄ pušÄ·is. Apavi, protams, arÄ« melni. Un kur vÄ“l garÄs, melnÄs bÄrdas un Å«sas! Ne ar vienu citu viņus sajaukt nav iespÄ“jams.
Viesojoties PalestÄ«nÄ, BetlÄ“mÄ“ (Betlehem), kÄds sastaptais arÄbs man stÄstÄ«ja, ka daudzi JeruzÄlemes iedzÄ«votÄji brauc uz PalestÄ«nu iepirkties, jo pÄrtika (par citÄm precÄ“m es nezinu) ir krietni lÄ“tÄka nekÄ IzraÄ“lÄ. Es pajautÄju – Vai jehudi arÄ« brauc?
- NÄ“, nÄ“ – palestÄ«nietis teica – jehudi te nevar spert kÄju, - bÄ«stami...
VÄ“l pÄrsteidzošÄka situÄcija ir JeruzÄlemÄ“ (Al - Quds), kura sadalÄ«ta ÄetrÄs – armēņu, jÅ«du, kristiešu un muslimu daļÄs. SadalÄ«jums ir dabÄ un tÄ ir iezÄ«mÄ“ts arÄ« kartÄ“s un ceļvežos. Ir vietas, kur nepiederošiem ieeja aizliegta, un ar automÄtiem apkÄrušies, bruņuvestÄ“s tÄ“rpti vÄ«ri uzrauga, lai aizliegums tiktu ievÄ“rots, kÄ arÄ« sargÄ no iespÄ“jamiem uzbrukumiem. Viena no šÄdÄm vietÄm ir slavenÄ Al Aksas mošeja, kurÄ man izdevÄs pabÅ«t, fotografÄ“t un filmÄ“t. IzrÄdÄs, skaistÄ Ä“ka ar pusapaļo,apzeltÄ«to kupolu, bez kuras attÄ“la reti kad iztiek, rÄdot bildÄ“s JeruzÄlemi, nemaz nav slavenÄ Al Aksas mošeja, bet cita muslimiem ļoti nozÄ«mÄ«ga celtne – Klints kupols (Dome of the Rock). TÄs bieži tiek jauktas.
Pati Al Aksas mošeja atrodÄs lÄ«dzÄs. Es pabiju abÄs. PirmajÄ mani ieveda slavenajÄ Dome of the Rock - celtnÄ“ ar apzeltÄ«to jumtu. Liels bija mans pÄrsteigums, kad ieraudzÄ«ju, ka visu celtnes vidu apļveidÄ aizņem stalažas, - kÄ man izskatÄ«jÄs, - lÄ«dz pašiem griestiem. PÄrÄ“jais bija brÄ«vs, un mÄ“s apgÄjÄm pilnu apli. RedzÄ“ju tur sievietes. Mans pavadonis teica, ka tur viņas lÅ«dz Dievu. KÄdÄ Ä«paši svarÄ«gÄ vietÄ, no kurienes pravietis Muhameds ir devies ceļojumÄ uz debesÄ«m, pavadonis mani nofotografÄ“ja, nokomentÄ“dams, ka viņš esot fotogrÄfs.
ApgÄjuši apkÄrt, nonÄcÄm pie ÄrdurvÄ«m un devÄmies laukÄ – uz blakus esošo Al Aksas mošeju. Protams, centos bildÄ“t, cik vien iespÄ“jams, paļaudamies uz iekšÄ“jo sajÅ«tu, kas brÄ«dinÄtu par pÄrmÄ“rÄ«gu pietuvošanos robežai, aiz kuras sÄkas nekaunÄ«ba. Al Aksas mošejÄ es arÄ« iepazinos ar jau iepriekš pieminÄ“to arÄbu, kura mÄjÄs es tiku ielÅ«gts. PÄ“c lÅ«gšanas devÄmies uz izeju no apjoztÄs teritorijas. Atkal sanÄca iet garÄm celtnei ar apzeltÄ«to jumtu. Ceļabiedriem pajautÄju, vai nav problÄ“ma, ka es pafilmÄ“ju un pabildÄ“ju. Viņi teica, ka neesot, - tÄ nu es centos, cik varÄ“ju.
“NominÄlais” tÅ«rists, kurš tiek vadÄts pa IzraÄ“lu ar autobusu un barots ar gidu pasakÄm, nezina daudz ko. Es pat teiktu, ka viņš IzraÄ“lÄ nav bijis. Fiziski it kÄ ir, bet Ä«sti tomÄ“r nav. Jo tÄ cenzÄ“tÄ informÄcija jeb programma, kura viņam tiek “iebarota”, ne tuvu neatspoguļo SvÄ“tÄs zemes realitÄtes.
Jo diez vai viņš bÅ«s redzÄ“jis sirreÄlo skatu – kÄdreiz dzÄ«vi apdzÄ«voto, tagad krÅ«miem aizaugušo rajonu pie JeruzÄlemes ar nosaukumu “Lifta”. ArÄ« es neredzÄ“ju, jo tas tiek slÄ“pts no iespÄ“jamo interesentu acÄ«m. Jo ir, ko slÄ“pt. UzklikšÄ·iniet šo vÄrdu “guglÄ“”, un jÅ«s ieraudzÄ«siet, kÄ izskatÄs genocÄ«ds. JÅ«s ieraudzÄ«siet tumšas logu ailas, veselas un pussabrukušas mÄjas, kuras pamazÄm aizaug ar krÅ«miem. Es sevišÄ·i neuzticos neta informÄcijai, bet par “Liftu” man pastÄstÄ«ja arÄbi. PastÄstÄ«ja arÄ« to, ka tÄ tiek apsargÄta un iekļūt tur nevarot. Saprotams – redzÄ“tais nu nekÄdi neatbildÄ«s JeruzÄlemes “SvÄ“tÄs pilsÄ“tas” imidžam un to nespodrinÄs. Lai kÄ man patÄ«k par visu pÄrliecinÄties savÄm acÄ«m, ir vietas, kurÄs, vismaz pagaidÄm, iekļūt neesmu spÄ“jis. TÄ es neiekļuvu nedz LiftÄ, nedz GazÄ. Ak, jÄ – gandrÄ«z aizmirsu paskaidrot, ka šo Liftu kÄdreiz apdzÄ«voja arÄbi, kuri pÄ“c IzraÄ“las valsts dibinÄšanas aizbÄ“ga/bija spiesti bÄ“gt uz JordÄniju vai SÄ«riju. Ne viņi, ne viņu bÄ“rni, ne viņu mazbÄ“rni nav atgriezušies vÄ“l šodien un mÄjas stÄv tukšas...
Starp IzraÄ“lu un PalestÄ«nu ir tikpat liela atšÄ·irÄ«ba kÄ starp ebrejiem* (faktiski, latviešu valodÄ – žīdiem, bet, ņemot vÄ“rÄ to, ka mÅ«sdienu latviešu valodÄ šim tautÄ«bu apzÄ«mÄ“jošajam vÄrdam ir piešÄ·irta/izveidojusies nicinoša nozÄ«me, to lietot atturÄ“šos) un arÄbiem. AtšÄ·irÄ«bas gan ir mÄkslÄ«gi radÄ«tas, politiÄ·iem prasmÄ«gi manipulÄ“jot ar cilvÄ“ku prÄtiem. Gan pÄ“c jÅ«du rakstiem, gan pÄ“c KorÄna, ebreju un arÄbu tautas ir izveidojušÄs no diviem brÄļiem – ĪzÄka un IzmaÄ“la. Neviens no viņiem nav senÄks vai pÄrÄks par otru...
Kristiešiem vai, vismaz, cilvÄ“kiem, kuri sevi par tÄdiem uzskata un tomÄ“r neslÄ“pj savas simpÄtijas pret ebrejiem un antipÄtijas pret arÄbiem, vajadzÄ“tu vÄ“lreiz uzmanÄ«gi pÄrlasÄ«t BÄ«beles vietas, kur Dievs svÄ“tÄ« Īzaku un... arÄ« IzmaÄ“lu. “...un Es svÄ“tÄ«šu IzmaÄ“lu un darÄ«šu par lielu tautu.”
VispÄr, tÄ ir ļoti interesanta lieta, kÄ ebreji ir pamanÄ«jušies pieteikt un pamatot ar Dieva apsolÄ«jumiem savas monopoltiesÄ«bas uz PalestÄ«nas zemi, vienlaikus realizÄ“jot pilnÄ«gi bezdievÄ«gu valsts politiku. Ja neskaita sabata ievÄ“rošanu, kas uz vispÄrÄ“jÄ sekulÄrÄs atmosfÄ“ras fona lien kÄ Ä«lens no maisa ÄrÄ.
Nesen redzÄ“ju kÄda cionista sagatavotu materiÄlu, kurš “pÄrliecinoši” argumentÄ“ja ebreju Ä«pašumtiesÄ«bas uz JeruzÄlemi. Viens no “pierÄdÄ«jumiem bija tas, ka vÄrds “JeruzÄleme” jÅ«du rakstos minÄ“ts n-tÄs reizes, bet KorÄnÄ – necik. Bet, kÄ lai bÅ«tu, ja JeruzÄlemes nosaukums arÄbiem ir Al-Quds, kas tulkojumÄ nozÄ«mÄ“ “SvÄ“tÄ pilsÄ“ta”? Vai jums, cienÄ«jamie lasÄ«tÄji, masu informÄcijas lÄ«dzekļos ir daudz nÄcies dzirdÄ“t par šo JeruzÄlemes seno nosaukumu?...Starp citu, arÄ« slaveno JÄ“zus mÄcekļu un arÄ« paša skolotÄja vÄrdu ivritÄ vai arÄbu valodÄ velti meklÄ“t. TÄdu vienkÄrši nav. IvritÄ JÄ“zus bÅ«tu apm. - Ješua, bet arÄbu valodÄ – Isa. MÅ«sdienu kristietÄ«ba ir vairÄku reliÄ£iju sintÄ“ze, adaptÄ“ta, kÄ saka, “pÄ“c vajadzÄ«bas”.
CilvÄ“ku “smadzeņu skalošanai” ir plašÄki mÄ“rogi, nekÄ mÄ“s domÄjam. PiemÄ“ram, islÄms skaitÄs Austrumu reliÄ£ija. Un vien retais aizdomÄjas, ka rietumu pasaulÄ“ dominÄ“jošÄ kristietÄ«ba ir tieši tikpat “Austrumu reliÄ£ija”, kÄ islÄms. TÄ radÄs PalestÄ«nÄ, un abu reliÄ£iju rašanÄs vietas atrodas blakus. VienÄdi tÄlu no mums. Bet nezin kÄpÄ“c kristietÄ«ba ir “rietumu”, bet islÄms “austrumu”...
Es gan nojaušu, kÄpÄ“c. Jo kristietÄ«bu, nedaudz pÄrveidojot un samiksÄ“jot ar pagÄnismu, varÄ“ja izmantot Romas impÄ“rijas valdnieki kÄ valsts reliÄ£iju, kura palÄ«dzÄ“ja pakļaut un turÄ“t paklausÄ«bÄ daudzÄs un dažÄdÄs impÄ“rijÄ dzÄ«vojošÄs tautas. Bet tas ir cits stÄsts; atgriežamies PalestÄ«nÄ.
KÄdas atšÄ·irÄ«bas redz un izjÅ«t tÅ«rists, atrodoties IzraÄ“lÄ vai PalestÄ«nÄ?
PÄ“c pieredzes (un cenšos balstÄ«ties galvenokÄrt uz to) varu teikt, ka atšÄ·irÄ«bas ir milzÄ«gas.
PirmkÄrt – attieksme. Ja IzraÄ“lÄ, tÄpat kÄ daudzos Ä’Ä£iptes kÅ«rortos vai IndijÄ, tÅ«rists ir cash cow (slaucama govs), tad PalestÄ«nÄ tÄ nav. Izņēmums varÄ“tu bÅ«t uzbÄzÄ«gie taksisti BetlÄ“mÄ“ (Betlehem) vai kÄdÄ citÄ slavenÄ vietÄ. JeruzÄlemÄ“, netÄlu no Raudu sienas, piedzÄ«voju nepatÄ«kamu starpgadÄ«jumu ar kÄdu vietÄ“jo “biznesmeni”. BÄrdainais vÄ«rs pienÄca pie manis un palÅ«dza, lai pasniedzu savu roku. TÄ bija viena no manÄm pirmajÄm reizÄ“m IzraÄ“lÄ, tÄdēļ es, neko ļaunu nedomÄdams, naivi pastiepu roku. VÄ«rs žigli ap to apsÄ“ja sarkanu diegu, kaut ko parunÄja ivritÄ, nobeidza ar Aleluja, amen un nekavÄ“joties pieprasÄ«ja naudu. Es toreiz vÄ“l biju tik naivs, ka neparko negribÄ“ju noticÄ“t, ka Dieva svÄ“tÄ«ba ir nopÄ“rkama par šekeļiem, tÄdēļ pateicu viņam: ”Vispirms pasaki cenu un tad pÄrdod!”, pagriezos un gÄju prom. Es taÄu nebiju vienojies par kÄdu darÄ«jumu, Ä«paši – par VisaugstÄkÄ svÄ“tÄ«bas pirkšanu! O, jums vajadzÄ“ja dzirdÄ“t, kÄ Dieva svÄ“tÄ«bas tirgonis sÄka mani lamÄt!
Ja labi padomÄ, šÄ·iet, nevienÄ no maniem padaudzajiem ceļojumiem pa dažÄdÄm pasaules valstÄ«m neviens tÄ lamÄties nav atļÄvies. IespÄ“jams, tam saknes ir BÄ«belÄ“, kur ebrejiem ir pÄrÄkas tautas statuss pÄrÄ“jo zemes iedzÄ«votÄju vidÅ«. Tas ir rakstÄ«ts gan tiešÄ tekstÄ, gan pateikts netieši, piemÄ“ram, ar bauslÄ«bu. Visiem zinÄms ir bauslis “Tev nebÅ«s nokaut” jeb, “Nenogalini”, bet tie, kuri lasÄ«juši BÄ«beli, zina, ka Dievs vairÄkkÄrt pavÄ“lÄ“jis ebrejiem iekarot pilsÄ“tas un nogalinÄt visus, ieskaitot sievietes, bÄ“rnus un zÄ«daiņus. TÄtad – nogalinÄt nedrÄ«kst tautiešus, pÄrÄ“jos – drÄ«kst. AcÄ«mredzot šÄ« ideoloÄ£ija ir saindÄ“jusi ne mazumu ebreju, un viņi sÄkuši skatÄ«ties uz neebrejiem “no augšas”.
VispÄr ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir fakts, ka ebreji ir devuši pasaulei kristietÄ«bu, paši to nepieņemdami. Jo arÄ« kristietÄ«bÄ ebrejiem ir Ä«pašas, Dieva izredzÄ“tas tautas statuss. Izņemot varbÅ«t luterÄnismu, jo Luteram, kÄ saka, “bija zobs” uz jÅ«diem. Nu labi – nenovirzÄmies.
Attieksme pret eiropieti PalestÄ«nas “netÅ«risma” daļÄ, piemÄ“ram, Ramallah, kura ir PalestÄ«nas galvaspilsÄ“ta, ir pavisam cita. Tur iedzÄ«votÄju ienÄkumi nav balstÄ«ti tÅ«rismÄ, jo tÅ«ristu gandrÄ«z nav. Man bija gadÄ«jums, kad ejot pa tirgu, nolÄ“mu nopirkt pÄris banÄnus. Paņēmu, pajautÄju, cik jÄmaksÄ. Bet pÄrdevÄ“js saka: “Necik! Es gribu pacienÄt”. Ar šÄdu attieksmi saskÄros vairÄkkÄrt, un tÄ Ä¼oti kontrastÄ“ja ar IzraÄ“las tÅ«risma vietu atmosfÄ“ru un vidi. Nereti bija gadÄ«jumi, kad arÄbi, redzot, ka esmu no Eiropas, sÄka, kÄ saka, “izkratÄ«t sirdi”. ŠÄ·iet, nekad neaizmirsÄ«šu kÄda baložu pÄrdevÄ“ja izmisumu:
- Viss, ko es gribu, ir - lai mani liek mierÄ! Es gribu strÄdÄt, dzÄ«vot un audzinÄt savus bÄ“rnus mierÄ«gÄ un drošÄ vidÄ“.
IzraÄ“la un PalestÄ«na tÄda nav. Un, šÄ·iet, turpinot tÄdÄ pašÄ garÄ realizÄ“t iekšpolitiku (un arÄ« Ärpolitiku), tÄda arÄ« nebÅ«s...
TurpinÄjums sekos. (Paviesosimies gan IzraÄ“las, gan PalestÄ«nas arÄbu Ä£imenÄ“s, uzklausÄ«sim vairÄkus viņu stÄstus)
*Gatavojot šo rakstu, konsultÄ“jos ar vairÄkiem cilvÄ“kiem par pareizu ebreju tautÄ«bas nosaukumu. Man par pÄrsteigumu, izrÄdÄ«jÄs, ka pat viņu pašu vidÅ« šajÄ jautÄjumÄ nav vienprÄtÄ«bas. VienojÄmies, ka visizplatÄ«tÄkais apzÄ«mÄ“jums latviski bÅ«tu “ebreji”, bet ticÄ«giem ebrejiem - “jÅ«di”.