Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PasaulÄ“ ir daudz “karsto” vietu, bet viena no tām, šÄ·iet, vienmÄ“r ir uzmanÄ«bas centrā. Tā neatdziest nekad. Un neatdzisÄ«s. IzraÄ“la... PalestÄ«na...

Kā jau vairums cilvÄ“ku biju daudz dzirdÄ“jis par šo zemi un tur nemitÄ«gi notiekošajiem konfliktiem. Es nevarÄ“ju saprast ne konfliktu cÄ“loņus, ne iesaistÄ«to pušu intereses, ne teritoriālās pretenzijas, ne teritoriālo sadalÄ«jumu. Es zināju, ka uz IzraÄ“lu brauc dzÄ«vot ebreji no visas pasaules, bet es nevarÄ“ju saprast, kādēļ tur ir arābi un par ko ir nesaprašanās.

CilvÄ“ki ceļo dažādu iemeslu dēļ, Es ceļoju, lai mÄ“Ä£inātu labāk izprast pasauli, lai savām acÄ«m redzÄ“tu, savām ausÄ«m dzirdÄ“tu, ar savu sirdi izjustu svešas zemes un cilvÄ“kus, atšÄ·irÄ«gas kultÅ«ras un dzÄ«vesveidu. Un mÄ“Ä£inātu saprast...

MÅ«su laikmets atšÄ·iras ar ārkārtÄ«gu melÄ«gumu, cilvÄ“ku korumpÄ“tÄ«bu un ideālu trÅ«kumu. Nopirktie mÄ“diji tiražē nopirkto žurnālistu rakstus, televÄ«zija un internets kļuvuši par informācijas kara ieročiem. Notiek Ä«sta “smadzeņu skalošana”. Paklausies vienu pusi, jā, šÄ·iet - tam taisnÄ«ba; paklausies otru – nÄ“, laikam šim...

Tā nu arÄ« man nekas cits neatlika, kā mÄ“Ä£ināt pašam aizrakties lÄ«dz patiesÄ«bai. Vai, vismaz - lÄ«dz iespÄ“jami objektÄ«vam viedoklim. Ja intereses objekts ir tālu, jāmet plecos mugursoma un jādodas ceļā. Tā arÄ« darÄ«ju. Un lÅ«k, kas no tā sanācis. Šajā rakstu sÄ“rijā izmantoju piezÄ«mes no pieciem IzraÄ“las ceļojumiem hronoloÄ£iskā secÄ«bā. Pirmo reizi uz/no SvÄ“to Zemi ekonomisku apsvÄ“rumu un intereses dēļ devos caur Ukrainu.

IzraÄ“la – Ukraina, priekšpÄ“dÄ“jā diena

 

Nu tā, varu turpināt un varbÅ«t arÄ« nobeigt šÄ« ceļojuma piezÄ«mes. Pašlaik esmu gaisā, ja precÄ«zāk - lidmašÄ«nā. ApakšÄ – VidusjÅ«ra. Skaidri var redzÄ“t viļņu baltās krÄ“pes. Nemaz neizskatās, ka lÄ«dz Å«denim ir ap 10 kilometriem. Salonā sākusies rosÄ«ba, jo stjuartes piedāvā iegādāties dažādus dzÄ“rienus. Tikai Å«dens ir par velti. Netaisos neko pirkt, jo lidoju taču uz Ukrainu, kur viss ir krietni lÄ“tāks. Vismaz pagaidām, kamÄ“r tā nav “noeiropeiskota”. No IzraÄ“las šÄ·Ä«ros bez nožēlas, jo to, ko gribÄ“ju redzÄ“t redzÄ“ju, un tagad vÄ“los tikai vienu – tikt atpakaļ uz savu mazo zemÄ«ti, kuru sauc par Latviju. Nu lÅ«k, - tad nu par IzraÄ“lu.

Saprotu tos cilvÄ“kus, kuri to sauc par SvÄ“to Zemi, bet piekrist viņiem grÅ«ti. Neko svÄ“tāku kā citās zemÄ“s es tur neredzÄ“ju. Vienkārši vÄ“sturiskas un slavenas vietas, kuru senums un popularitāte tiek brīžiem pat visai nekaunÄ«gi ekspluatÄ“tas peļņas gÅ«šanai. Ne velti saka, ka cilvÄ“ka gudrÄ«bai ir robežas, bet muļķībai – nav. To lieliski var redzÄ“t JeruzālemÄ“ (Al - Quds, arābu nosaukums), kur lÄ“tticÄ«gos “svÄ“tceļniekus” nekaunÄ«gi krāpj dažādu šlaku “svÄ“tie” gidi.

Šiem visiem gidiem, lai gan izskatā viņi atšÄ·iras, kopÄ«gs ir viens - naudu viņi mÄ«l vairāk par patiesÄ«bu. Pats biju par liecinieku tam, kā gids, vedot grupu pa saucamo “Via Dolorosa” (Ciešanu ceļš), stāstÄ«ja - lÅ«k, - akmens, pret ko JÄ“zus atspiedās, lÅ«k, - vÄ“l kaut kāda slavena pieturvieta ciešanu ceļā, lÅ«k, - ar labu atlaidi nopirksiet to, un lÅ«k, - ar labu atlaidi nopirksiet šo... Un lÄ“tticÄ«gais, no vietas svÄ“tuma aizgrābtais svÄ“tceļnieks ver vaļā maku un pÄ“rk visādus “štruntus”, kurus citos apstākļos pirkt viņam nenāktu ne prātā. Jo svÄ“tceļnieks tic savam gidam un viņa stāstÄ«jumam, bet nezina vÄ“sturi un to, ka romiešu karavadonis Tits nopostÄ«ja Jeruzālemi 70. gadā, neatstājot akmeni uz akmens un liekot to pat apart (pÄ“c jÅ«du vÄ“sturnieka Josefa Flāvija).

Tāpat svÄ“tceļnieks nezina, ka viņa melnsvārkotais gids saņem procentus no naudiņas, ko viņa vadÄ«tās grupas locekļi atstāj tirgotājiem, pie kuriem viņš grupu pieved. TāpÄ“c gids melo uz nebÄ“du, bet bizness zeļ un plaukst, un, jādomā, ka plauks arÄ« turpmāk.

Man šÄ·iet, ka savtÄ«gos nolÅ«kos izmantot cilvÄ“ka vissvÄ“tākās, vislabākās jÅ«tas un ticÄ«bu Dievam, ir vismaz neÄ“tiski. Dažreiz šis bizness iegÅ«st pavisam groteskas formas. Kādā suvenÄ«ru veikaliņā Jaffā pārdošanā redzÄ“ju Ä“rkšÄ·u vainagu, ar kuru pirms nāves tika kronÄ“ts JÄ“zus Kristus. Pinumi bija vairāki, un katram no tiem bija oriÄ£inalitātes sertifikāts... Laipni lÅ«gti SvÄ“tajā ZemÄ“! Tikai biezo maku neaizmirstiet mājās!

Tik daudz par komercializÄ“to IzraÄ“lu. Vispār, vÄ“sturisku vietu komercializācija jau nav nekas jauns vai sevišÄ·s – tā notiek visā pasaulÄ“. Žēl tikai, ka šeit, JeruzālemÄ“, tiek spÄ“lÄ“ts uz cilvÄ“ka dvÄ“seles gaišÄkajām, smalkākajām stÄ«gām. Un vÄ“rdiņi ripo...

Tagad – par cilvÄ“kiem. Par tautu šeit bÅ«tu nevietā rakstÄ«t, jo vienotas tautas mÅ«sdienu IzraÄ“lā nav. Un, faktiski, - arÄ« vienotas IzraÄ“las nav. Ir PalestÄ«nas teritorija, kuras vienā daļā saimnieko ebreji, un otra daļa, kurā dzÄ«vo arābi. Šo daļu parasti sauc par PalestÄ«nu, bet, faktiski visa IzraÄ“la teritoriāli atrodas PalestÄ«nā, tādēļ mÅ«sdienās sadalÄ«jums ir politisks.

Vispār situācija ir ļoti neparasta un samudžināta. PiemÄ“ram, Jeruzālemei tuvumā esošÄs pilsÄ“tas Ramallah un Betlehem (ko mÄ“s pazÄ«stam kā BetlÄ“mi), ir PalestÄ«na. Tur apgrozÄ«bā ir IzraÄ“las nauda – šekeļi, bet automašÄ«nām ir citas – PalestÄ«nas – numura zÄ«mes. Situāciju labi raksturo tas, ka, piemÄ“ram, braucot no Ramallah uz Jeruzālemi, biļeti gan var nopirkt lÄ«dz galapunktam (8 šekeļi), bet uz robežas jāpārkāpj autobusā ar IzraÄ“las numuru. AutomašÄ«nas ar PalestÄ«nas numura zÄ«mÄ“m uz IzraÄ“lu praktiski nebrauc, autiņi ar IzraÄ“las numuriem gan PalestÄ«nā redzami, bet ne daudz. PalestÄ«nas autobuss tālāk par kontrolpunktu vai nosacÄ«tu robežu neiet. Kontrolpunktā ar automātiskajiem ieročiem bruņoti vÄ«rieši un sievietes pārbauda dokumentus. Kādai man blakus sÄ“došai sievietei, pÄ“c izskata spriežot – muslimai, liek izkāpt ar visiem bÄ“rniem. Kaut kas pārbaudÄ«tājiem neiepatikās dokumentos, kurus viņa rādÄ«ja. Aizgājām un sakāpām citā autobusā, bet jaunā sieviete ar savām atvasÄ«tÄ“m palika PalestÄ«nā.

Sasprindzinājums ir jÅ«tams, šÄ·iet, pat gaisā. Daudz nekļūdās tie, kuri šo zemi salÄ«dzina ar pulvermucu. Laiku pa laikam starp šÄ«m pasaulÄ“m uzšÄ·iļas Ä«ssavienojums. Tad iet bojā cilvÄ“ki. Manas nedēļu ilgušÄs vizÄ«tes laikā tika nogalināti septiņi cilvÄ“ki. Pasaulei tika ziņots par sešiem – kad sinagogā rÄ«ta lÅ«gšanas laikā ielauzās divi ar cirvi un pistoli bruņojušies teroristi un nogalinājuši četrus, bet ievainojuši astoņus lÅ«dzÄ“jus, pirms paši tikuši nošauti. Bet nekur mums viegli pieejamā publiskajā informācijas telpā neizskanÄ“ja ziņa par septÄ«to - iepriekšÄ“jā dienā jÅ«du nogalināto arābu – jaunu puisi,autobusa šoferi. Šo sižetu es redzÄ“ju vien kādā no Jordānijas televÄ«zijas kanāliem, viesojoties pie kāda arāba viņa mājās JeruzālemÄ“. Visa šÄ« muslima Ä£imene skatÄ«jās šo sižetu un, kā man izskatÄ«jās, ļoti pārdzÄ«voja. Viņš teica – jehudi nogalināja. Par ko?! - es biju nesaprašanā. Saimnieks vien noplātÄ«ja rokas... Bet tādu kā draudÄ«gu, satumsušu skatu gan es nomanÄ«ju. Bet varbÅ«t man tikai izlikās... Oficiāli to neesmu dzirdÄ“jis, bet pieļauju, ka abi šie notikumi ir saistÄ«ti.

 Par jehudiem muslimi sauc ortodoksālos jÅ«dus, kuri nudien ir aprakstÄ«šanas vÄ“rti. Jau viņu ārÄ“jais izskats liecina par piederÄ«bu šai reliÄ£ijai, un ir visai savdabÄ«gs. VÄ«rieši ir tÄ“rpti baltos kreklos un melnos uzvalkos. Galvas mati var bÅ«t pat paÄ«si apgriezti, bet gar deniņiem abās galvas pusÄ“s vijās garas neapgrieztu, sarullÄ“tu matu šÄ·ipsnas - peisaki. Neatņemama apģērba sastāvdaļa ir melna platmale ar platām malām.Sānos gar vienu gurnu karājas tādas kā strÄ“meles, kā pušÄ·is. Apavi, protams, arÄ« melni. Un kur vÄ“l garās, melnās bārdas un Å«sas! Ne ar vienu citu viņus sajaukt nav iespÄ“jams.

Viesojoties PalestÄ«nā, BetlÄ“mÄ“ (Betlehem), kāds sastaptais arābs man stāstÄ«ja, ka daudzi Jeruzālemes iedzÄ«votāji brauc uz PalestÄ«nu iepirkties, jo pārtika (par citām precÄ“m es nezinu) ir krietni lÄ“tāka nekā IzraÄ“lā. Es pajautāju – Vai jehudi arÄ« brauc?

 - NÄ“, nÄ“ – palestÄ«nietis teica – jehudi te nevar spert kāju, - bÄ«stami...

VÄ“l pārsteidzošÄka situācija ir JeruzālemÄ“ (Al - Quds), kura sadalÄ«ta četrās – armēņu, jÅ«du, kristiešu un muslimu daļās. SadalÄ«jums ir dabā un tā ir iezÄ«mÄ“ts arÄ« kartÄ“s un ceļvežos. Ir vietas, kur nepiederošiem ieeja aizliegta, un ar automātiem apkārušies, bruņuvestÄ“s tÄ“rpti vÄ«ri uzrauga, lai aizliegums tiktu ievÄ“rots, kā arÄ« sargā no iespÄ“jamiem uzbrukumiem. Viena no šÄdām vietām ir slavenā Al Aksas mošeja, kurā man izdevās pabÅ«t, fotografÄ“t un filmÄ“t. Izrādās, skaistā Ä“ka ar pusapaļo,apzeltÄ«to kupolu, bez kuras attÄ“la reti kad iztiek, rādot bildÄ“s Jeruzālemi, nemaz nav slavenā Al Aksas mošeja, bet cita muslimiem ļoti nozÄ«mÄ«ga celtne – Klints kupols (Dome of the Rock). Tās bieži tiek jauktas.

 Pati Al Aksas mošeja atrodās lÄ«dzās. Es pabiju abās. Pirmajā mani ieveda slavenajā Dome of the Rock - celtnÄ“ ar apzeltÄ«to jumtu. Liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzÄ«ju, ka visu celtnes vidu apļveidā aizņem stalažas, - kā man izskatÄ«jās, - lÄ«dz pašiem griestiem. PārÄ“jais bija brÄ«vs, un mÄ“s apgājām pilnu apli. RedzÄ“ju tur sievietes. Mans pavadonis teica, ka tur viņas lÅ«dz Dievu. Kādā Ä«paši svarÄ«gā vietā, no kurienes pravietis Muhameds ir devies ceļojumā uz debesÄ«m, pavadonis mani nofotografÄ“ja, nokomentÄ“dams, ka viņš esot fotogrāfs.

Apgājuši apkārt, nonācām pie ārdurvÄ«m un devāmies laukā – uz blakus esošo Al Aksas mošeju. Protams, centos bildÄ“t, cik vien iespÄ“jams, paļaudamies uz iekšÄ“jo sajÅ«tu, kas brÄ«dinātu par pārmÄ“rÄ«gu pietuvošanos robežai, aiz kuras sākas nekaunÄ«ba. Al Aksas mošejā es arÄ« iepazinos ar jau iepriekš pieminÄ“to arābu, kura mājās es tiku ielÅ«gts. PÄ“c lÅ«gšanas devāmies uz izeju no apjoztās teritorijas. Atkal sanāca iet garām celtnei ar apzeltÄ«to jumtu. Ceļabiedriem pajautāju, vai nav problÄ“ma, ka es pafilmÄ“ju un pabildÄ“ju. Viņi teica, ka neesot, - tā nu es centos, cik varÄ“ju.

“Nominālais” tÅ«rists, kurš tiek vadāts pa IzraÄ“lu ar autobusu un barots ar gidu pasakām, nezina daudz ko. Es pat teiktu, ka viņš IzraÄ“lā nav bijis. Fiziski it kā ir, bet Ä«sti tomÄ“r nav. Jo tā cenzÄ“tā informācija jeb programma, kura viņam tiek “iebarota”, ne tuvu neatspoguļo SvÄ“tās zemes realitātes.

Jo diez vai viņš bÅ«s redzÄ“jis sirreālo skatu – kādreiz dzÄ«vi apdzÄ«voto, tagad krÅ«miem aizaugušo rajonu pie Jeruzālemes ar nosaukumu “Lifta”. ArÄ« es neredzÄ“ju, jo tas tiek slÄ“pts no iespÄ“jamo interesentu acÄ«m. Jo ir, ko slÄ“pt. UzklikšÄ·iniet šo vārdu “guglÄ“”, un jÅ«s ieraudzÄ«siet, kā izskatās genocÄ«ds. JÅ«s ieraudzÄ«siet tumšas logu ailas, veselas un pussabrukušas mājas, kuras pamazām aizaug ar krÅ«miem. Es sevišÄ·i neuzticos neta informācijai, bet par “Liftu” man pastāstÄ«ja arābi. PastāstÄ«ja arÄ« to, ka tā tiek apsargāta un iekļūt tur nevarot. Saprotams – redzÄ“tais nu nekādi neatbildÄ«s Jeruzālemes “SvÄ“tās pilsÄ“tas” imidžam un to nespodrinās. Lai kā man patÄ«k par visu pārliecināties savām acÄ«m, ir vietas, kurās, vismaz pagaidām, iekļūt neesmu spÄ“jis. Tā es neiekļuvu nedz Liftā, nedz Gazā. Ak, jā – gandrÄ«z aizmirsu paskaidrot, ka šo Liftu kādreiz apdzÄ«voja arābi, kuri pÄ“c IzraÄ“las valsts dibināšanas aizbÄ“ga/bija spiesti bÄ“gt uz Jordāniju vai SÄ«riju. Ne viņi, ne viņu bÄ“rni, ne viņu mazbÄ“rni nav atgriezušies vÄ“l šodien un mājas stāv tukšas...

Starp IzraÄ“lu un PalestÄ«nu ir tikpat liela atšÄ·irÄ«ba kā starp ebrejiem* (faktiski, latviešu valodā – žīdiem, bet, ņemot vÄ“rā to, ka mÅ«sdienu latviešu valodā šim tautÄ«bu apzÄ«mÄ“jošajam vārdam ir piešÄ·irta/izveidojusies nicinoša nozÄ«me, to lietot atturÄ“šos) un arābiem. AtšÄ·irÄ«bas gan ir mākslÄ«gi radÄ«tas, politiÄ·iem prasmÄ«gi manipulÄ“jot ar cilvÄ“ku prātiem. Gan pÄ“c jÅ«du rakstiem, gan pÄ“c Korāna, ebreju un arābu tautas ir izveidojušÄs no diviem brāļiem – Īzāka un IzmaÄ“la. Neviens no viņiem nav senāks vai pārāks par otru...

Kristiešiem vai, vismaz, cilvÄ“kiem, kuri sevi par tādiem uzskata un tomÄ“r neslÄ“pj savas simpātijas pret ebrejiem un antipātijas pret arābiem, vajadzÄ“tu vÄ“lreiz uzmanÄ«gi pārlasÄ«t BÄ«beles vietas, kur Dievs svÄ“tÄ« Īzaku un... arÄ« IzmaÄ“lu. “...un Es svÄ“tÄ«šu IzmaÄ“lu un darÄ«šu par lielu tautu.”

Vispār, tā ir ļoti interesanta lieta, kā ebreji ir pamanÄ«jušies pieteikt un pamatot ar Dieva apsolÄ«jumiem savas monopoltiesÄ«bas uz PalestÄ«nas zemi, vienlaikus realizÄ“jot pilnÄ«gi bezdievÄ«gu valsts politiku. Ja neskaita sabata ievÄ“rošanu, kas uz vispārÄ“jā sekulārās atmosfÄ“ras fona lien kā Ä«lens no maisa ārā.

Nesen redzÄ“ju kāda cionista sagatavotu materiālu, kurš “pārliecinoši” argumentÄ“ja ebreju Ä«pašumtiesÄ«bas uz Jeruzālemi. Viens no “pierādÄ«jumiem bija tas, ka vārds “Jeruzāleme” jÅ«du rakstos minÄ“ts n-tās reizes, bet Korānā – necik. Bet, kā lai bÅ«tu, ja Jeruzālemes nosaukums arābiem ir Al-Quds, kas tulkojumā nozÄ«mÄ“ “SvÄ“tā pilsÄ“ta”? Vai jums, cienÄ«jamie lasÄ«tāji, masu informācijas lÄ«dzekļos ir daudz nācies dzirdÄ“t par šo Jeruzālemes seno nosaukumu?...Starp citu, arÄ« slaveno JÄ“zus mācekļu un arÄ« paša skolotāja vārdu ivritā vai arābu valodā velti meklÄ“t. Tādu vienkārši nav. Ivritā JÄ“zus bÅ«tu apm. - Ješua, bet arābu valodā – Isa. MÅ«sdienu kristietÄ«ba ir vairāku reliÄ£iju sintÄ“ze, adaptÄ“ta, kā saka, “pÄ“c vajadzÄ«bas”.

CilvÄ“ku “smadzeņu skalošanai” ir plašÄki mÄ“rogi, nekā mÄ“s domājam. PiemÄ“ram, islāms skaitās Austrumu reliÄ£ija. Un vien retais aizdomājas, ka rietumu pasaulÄ“ dominÄ“jošÄ kristietÄ«ba ir tieši tikpat “Austrumu reliÄ£ija”, kā islāms. Tā radās PalestÄ«nā, un abu reliÄ£iju rašanās vietas atrodas blakus. Vienādi tālu no mums. Bet nezin kāpÄ“c kristietÄ«ba ir “rietumu”, bet islāms “austrumu”...

Es gan nojaušu, kāpÄ“c. Jo kristietÄ«bu, nedaudz pārveidojot un samiksÄ“jot ar pagānismu, varÄ“ja izmantot Romas impÄ“rijas valdnieki kā valsts reliÄ£iju, kura palÄ«dzÄ“ja pakļaut un turÄ“t paklausÄ«bā daudzās un dažādās impÄ“rijā dzÄ«vojošÄs tautas. Bet tas ir cits stāsts; atgriežamies PalestÄ«nā.

Kādas atšÄ·irÄ«bas redz un izjÅ«t tÅ«rists, atrodoties IzraÄ“lā vai PalestÄ«nā?

PÄ“c pieredzes (un cenšos balstÄ«ties galvenokārt uz to) varu teikt, ka atšÄ·irÄ«bas ir milzÄ«gas.

Pirmkārt – attieksme. Ja IzraÄ“lā, tāpat kā daudzos Ä’Ä£iptes kÅ«rortos vai Indijā, tÅ«rists ir cash cow (slaucama govs), tad PalestÄ«nā tā nav. Izņēmums varÄ“tu bÅ«t uzbāzÄ«gie taksisti BetlÄ“mÄ“ (Betlehem) vai kādā citā slavenā vietā. JeruzālemÄ“, netālu no Raudu sienas, piedzÄ«voju nepatÄ«kamu starpgadÄ«jumu ar kādu vietÄ“jo “biznesmeni”. Bārdainais vÄ«rs pienāca pie manis un palÅ«dza, lai pasniedzu savu roku. Tā bija viena no manām pirmajām reizÄ“m IzraÄ“lā, tādēļ es, neko ļaunu nedomādams, naivi pastiepu roku. VÄ«rs žigli ap to apsÄ“ja sarkanu diegu, kaut ko parunāja ivritā, nobeidza ar Aleluja, amen un nekavÄ“joties pieprasÄ«ja naudu. Es toreiz vÄ“l biju tik naivs, ka neparko negribÄ“ju noticÄ“t, ka Dieva svÄ“tÄ«ba ir nopÄ“rkama par šekeļiem, tādēļ pateicu viņam: ”Vispirms pasaki cenu un tad pārdod!”, pagriezos un gāju prom. Es taču nebiju vienojies par kādu darÄ«jumu, Ä«paši – par Visaugstākā svÄ“tÄ«bas pirkšanu! O, jums vajadzÄ“ja dzirdÄ“t, kā Dieva svÄ“tÄ«bas tirgonis sāka mani lamāt!

Ja labi padomā, šÄ·iet, nevienā no maniem padaudzajiem ceļojumiem pa dažādām pasaules valstÄ«m neviens tā lamāties nav atļāvies. IespÄ“jams, tam saknes ir BÄ«belÄ“, kur ebrejiem ir pārākas tautas statuss pārÄ“jo zemes iedzÄ«votāju vidÅ«. Tas ir rakstÄ«ts gan tiešÄ tekstā, gan pateikts netieši, piemÄ“ram, ar bauslÄ«bu. Visiem zināms ir bauslis “Tev nebÅ«s nokaut” jeb, “Nenogalini”, bet tie, kuri lasÄ«juši BÄ«beli, zina, ka Dievs vairākkārt pavÄ“lÄ“jis ebrejiem iekarot pilsÄ“tas un nogalināt visus, ieskaitot sievietes, bÄ“rnus un zÄ«daiņus. Tātad – nogalināt nedrÄ«kst tautiešus, pārÄ“jos – drÄ«kst. AcÄ«mredzot šÄ« ideoloÄ£ija ir saindÄ“jusi ne mazumu ebreju, un viņi sākuši skatÄ«ties uz neebrejiem “no augšas”.

Vispār ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir fakts, ka ebreji ir devuši pasaulei kristietÄ«bu, paši to nepieņemdami. Jo arÄ« kristietÄ«bā ebrejiem ir Ä«pašas, Dieva izredzÄ“tas tautas statuss. Izņemot varbÅ«t luterānismu, jo Luteram, kā saka, “bija zobs” uz jÅ«diem. Nu labi – nenovirzāmies.

Attieksme pret eiropieti PalestÄ«nas “netÅ«risma” daļā, piemÄ“ram, Ramallah, kura ir PalestÄ«nas galvaspilsÄ“ta, ir pavisam cita. Tur iedzÄ«votāju ienākumi nav balstÄ«ti tÅ«rismā, jo tÅ«ristu gandrÄ«z nav. Man bija gadÄ«jums, kad ejot pa tirgu, nolÄ“mu nopirkt pāris banānus. Paņēmu, pajautāju, cik jāmaksā. Bet pārdevÄ“js saka: “Necik! Es gribu pacienāt”. Ar šÄdu attieksmi saskāros vairākkārt, un tā ļoti kontrastÄ“ja ar IzraÄ“las tÅ«risma vietu atmosfÄ“ru un vidi. Nereti bija gadÄ«jumi, kad arābi, redzot, ka esmu no Eiropas, sāka, kā saka, “izkratÄ«t sirdi”. ŠÄ·iet, nekad neaizmirsÄ«šu kāda baložu pārdevÄ“ja izmisumu:

- Viss, ko es gribu, ir - lai mani liek mierā! Es gribu strādāt, dzÄ«vot un audzināt savus bÄ“rnus mierÄ«gā un drošÄ vidÄ“.

IzraÄ“la un PalestÄ«na tāda nav. Un, šÄ·iet, turpinot tādā pašÄ garā realizÄ“t iekšpolitiku (un arÄ« ārpolitiku), tāda arÄ« nebÅ«s...

Turpinājums sekos. (Paviesosimies gan Izraēlas, gan Palestīnas arābu ģimenēs, uzklausīsim vairākus viņu stāstus)

*Gatavojot šo rakstu, konsultÄ“jos ar vairākiem cilvÄ“kiem par pareizu ebreju tautÄ«bas nosaukumu. Man par pārsteigumu, izrādÄ«jās, ka pat viņu pašu vidÅ« šajā jautājumā nav vienprātÄ«bas. Vienojāmies, ka visizplatÄ«tākais apzÄ«mÄ“jums latviski bÅ«tu “ebreji”, bet ticÄ«giem ebrejiem - “jÅ«di”.

Novērtē šo rakstu:

0
0