Iesaki rakstu:

Publiskajā telpā izskanÄ“jušie tiešmaksājumu aprÄ“Ä·ini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietÄ«s mazie un vidÄ“jie lauksaimnieki, turklāt ZemkopÄ«bas ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jÄ“gpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

PÄ“c BriselÄ“ panāktās vienošanās par atbalsta finansÄ“juma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrÄ«z 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022.gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidÄ“ji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027.gadā - jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrÄ«ba Zemnieku saeima, norādot, ka premjera aprÄ“Ä·ini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, bÅ«s ievÄ“rojami zemāki - tikai 95 eiro par hektāru. TomÄ“r neprecÄ«zas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precÄ«zi nevar izkalkulÄ“t, jo atbalsta sistÄ“ma ir ļoti komplicÄ“ta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrÄ«bai bÅ«tiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešÄm saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale bÅ«s godÄ«ga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lÄ“mÄ“js naudas pārdalÄ“, bet EK vien izvirza vispārÄ«gos principus. PašreizÄ“jais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalÄ«jums nebÅ«s godÄ«gs un visvairāk tiks sekmÄ“ta graudkopÄ«bas konkurÄ“tspÄ“ja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecÄ«bas subsÄ«dijām jānovirza vides un klimata krÄ«zes novÄ“ršanai, ZM izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacÄ«jumu piedāvājums vairāk lÄ«dzinās "naudas apgÅ«šanai" - bez reāliem piesārņojošÄs darbÄ«bas ierobežojumiem. Spilgts piemÄ“rs ir atbalsts precÄ«zo tehnoloÄ£iju izmantošanai, kas patiesÄ«bā nepieprasa Ä·Ä«misko pesticÄ«du vai sintÄ“tisko minerālmÄ“slu lietojuma samazināšanu.

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistÄ“mu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, ekoshÄ“mas, mazo lauksaimnieku shÄ“ma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistÄ«tais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansÄ“juma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pÄ«lārs ir finansÄ“jums lauku attÄ«stÄ«bai no Eiropas LauksaimniecÄ«bas fonda lauku attÄ«stÄ«bai, kas paredz vÄ“l citas atbalsta iespÄ“jas lauksaimniekiem.

Ja aplÅ«ko tikai vienu pozÄ«ciju - ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnÄ“ji (bez papildu naudas piešÄ·Ä«ruma) plānoja, ka tas varÄ“tu svārstÄ«ties no 96 eiro par hektāru 2022.gadā lÄ«dz 113 eiro 2027.gadā plus paredzÄ“ta piemaksa atkarÄ«bā no darbÄ«bas reÄ£iona.

VÄ“rtÄ“jot ekoshÄ“mu maksājumu (no 10 lÄ«dz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzÄ“tu bÅ«t tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvÄ“lÄ«gas lauksaimniecÄ«bas prakses. ZM paredzÄ“jusi, ka ekoshÄ“mu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešÄ sÄ“ja, precÄ«zās tehnoloÄ£ijas un lÄ«dzÄ«giem, taču tehnika maksā dārgi un lÄ«dz ar to pie šÄ« atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecÄ«bas. PiemÄ“rs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespÄ“jas tieši lielajām saimniecÄ«bām ar plašajiem monokultÅ«ru laukiem.

SākotnÄ“jā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzÄ“ti 60 miljoni eiro bioloÄ£iskās lauksaimniecÄ«bas atbalstam, tādÄ“jādi tieši veicinot videi un klimatam draudzÄ«gas lauksaimniecÄ«bas stÅ«rakmeni - bioloÄ£isko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis lÄ«dz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutÄ«gās teritorijās.

VÄ“l viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shÄ“ma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 lÄ«dz 1000 eiro, novirzot šim mÄ“rÄ·im pat 200 miljonu eiro. TādÄ“jādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildÄ«t EK prasÄ«bu atbalstÄ«t mazās un vidÄ“jās saimniecÄ«bas, lai mainÄ«tu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsÄ«diju (ES vidÄ“ji proporcija ir nedaudz labāka - 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektÄ«vākais veids, kā risināt vienlÄ«dzÄ«gāku atbalsta sadalÄ«jumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstÄ«tas arÄ« tās mazās saimniecÄ«bas un zemes Ä«pašnieki, kuri nav saistÄ«ti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespÄ“jas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurÄ“tspÄ“ju vidÄ“jo saimniecÄ«bu sektorā. PiemÄ“ram, ZM neparedz iespÄ“ju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. LÄ«dz ar to nevienlÄ«dzÄ«bas problÄ“ma netiks risināta pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Politikas veidošanai jākļūst caurspÄ«dÄ«gākai

AplÅ«kojot tiešmaksājumus veidojošÄs komponentes, redzams, ka nav iespÄ“jams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarÄ«gs no katra lauksaimnieka profila. LÄ«dz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanÄ“jušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums - diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietÄ«s tieši mazās un vidÄ“jās saimniecÄ«bas.

Pašlaik sabiedrÄ«bai grÅ«ti izsekot lÄ«dzi lauksaimniecÄ«bas politikas stratÄ“Ä£ijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpÄ“c aicinu ZM padarÄ«t šo procesu ievÄ“rojami caurspÄ«dÄ«gāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrÄ«bu, kas ir ieinteresÄ“ta kvalitatÄ«vas pārtikas pieejamÄ«bā un tÄ«ras lauku vides uzturÄ“šanā.