Menu
Pilnā versija

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Pietiek lasÄ«tājs · 20.05.2017. · Komentāri (36)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija mÄ“dz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvÄ“kiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulÄ“ labākie skeletonisti, BMX velobraucÄ“ji, paraolimpiskie vieglatlÄ“ti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spÄ“lÄ“m Rio. ParaolimpiādÄ“ startÄ“ja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimÄ«bu, ar apkārtÄ“jo atbalstu un palÄ«dzÄ«bu spÄ“ja startÄ“t paraolimpiskā iejādÄ“ – daiļjāšanā ar zirgu.

R.Snikus ir pirmais un šobrÄ«d vienÄ«gais  Latvijas paraolimpiskās jāšanas sportists, kurš izcÄ«nÄ«ja tiesÄ«bas piedalÄ«ties ParaolimpiādÄ“ Londonā 2012. gadā. Ilgstošs darbs, treniņi, dalÄ«ba augsta lÄ«meņa sacensÄ«bās, treneru neatlaidÄ«ba, entuziasms, sabiedrÄ«bas materiāls atbalsts un augstas darba spÄ“jas, - tam visam pateicoties, R.Snikus  sasniedz spožus rezultātus arÄ« šobrÄ«d.

Diemžēl pÄ“c kvalifikācijas Paraolimpiādei radās sarežģījumi ar zirgiem un nācās neilgi pirms starta Londonā meklÄ“t citu zirgu, vÄ“ršoties pÄ“c atbalsta Latvijas jāšanas federācijā (LJF). Ilgi nedomājot savu zirgu startam piedāvāja LJF viceprezidents Edgars Treibergs, labi apzinoties, kāda vÄ“rtÄ«ba ir zirgam, kurš startÄ“jis tik augsta lÄ«meņa sacensÄ«bās.

IntensÄ«vs darbs, Paraolimpiskās komitejas materiāls atbalsts, un paraolimpietis R.Snikus devās uz Londonu. Rezultāti bija neticami: augstākais rezultāts - 4. vieta starp tādām jāšanas lielvalstÄ«m kā Holande, Vācija, Francija, paši mājinieki angļi, Krievija.

PÄ“c atgriešanās mājās R.Snikus komanda tika sveikta un apbalvota no valsts vadÄ«bas puses, pieņemšana pie prezidenta un citas godināšanas. Diemžēl tika aizmirsts zirga Ä«pašnieks E.Treibergs, kuram gan Londonā tika iztikts piedāvājums zirgu pirkt par 50 000 eiro, kas  uzreiz tika nosaukta par smieklÄ«gi mazu cenu.

Toties E.Treibergs nekautrÄ“jās atpakaļceļā izmantot  Latvijas  Paraolimpiskās komitejas apmaksāto zirga transportu, lai atvestu no Vācijas sev vienu zirgu, - parasti tāda vešana maksā aptuveni 1000-2000 eiro. Bet par to, ka netika aicināts pie prezidenta, apvainojās un pieminÄ“ja  to vÄ“l ilgi. (JāatzÄ«mÄ“, ka parasti tiek godināti zirga audzÄ“tāji, un zirga Ä«pašniekiem tas jau ir liels gods, ka viņa zirgs tiek izvÄ“lÄ“ts startam šÄda augsta lÄ«meņa sacensÄ«bās, jo tāda zirga cena pÄ“cāk ir daudzreiz augstāka un ir reklāma pašam Ä«pašniekam par tādu godu.)

R.Snikus sadarbÄ«ba ar E.Treibergu turpinājās, taču E.Treibergs uzspieda savus noteikumus  - kur zirgs jātur, kā jātrenÄ“jas un uz kādām sacensÄ«bām jābrauc; lieki piebilst, ka to visu apmaksāja Latvijas Paraolimpiskā komiteja. E.Treiberga ieguldÄ«jums bija zirgs.

2014. gadā ar LJF un Paraolimpiskās komitejas pilnu finansiālu atbalstu sportistam un pavadošai komandai, kurā ar pilnu pansiju piedalÄ«jās E.Treibergs, R. Snikus devās uz startiem Francijā, uz Pasaules jāšanas sporta spÄ“lÄ“m.

Lai pierādÄ«tu savu varenÄ«bu un ietekmi, jau sacensÄ«bu sākumā E.Treibergs izlamāja pāris tiesnešus un citu delegāciju pavadošos sportistus. Tad aizbrauca ekskursijā un neieradās uz svarÄ«gu pirms sacensÄ«bu treniņu, bet tad turpināja ierasto – lamāt visus, kas pagadās ceļā.

Diemžēl tika sasniegts pretÄ“js efekts, jo šÄdu uzvedÄ«bu tāda lÄ«meņa sacensÄ«bās ne tiesneši, ne citu valstu  sportisti nebija pieredzÄ“juši, turklāt vÄ“l papildu stress R.Snikum, kas arÄ« pÄ“c ne pārāk veiksmÄ«ga starta tika lamāts visiem iespÄ“jamiem vārdiem. Ir skaidrs zirga Ä«pašnieka satraukums: jo augstāka vieta, jo augstāka cena par zirgu, un E.Treibergs nav tas, kas nodarbojas ar labdarÄ«bu.

Gala rezultāta rezultāti bija apmierinoši, bet ne izcili un tādi, kā sagaidÄ«ja E. Treibergs. Atbraucot uz Latviju, R. Snikum tika uzstādÄ«ti dažādi noteikumi un neizpildāmi nosacÄ«jumi, tā ka sportists “labprātÄ«gi” atteicās no zirga, un E.Treibergs to droši varÄ“ja likt pārdošanā.

Ar zirga tirgošanu E.Treibergam gan Ä«paši neveicās, jo krievu pircÄ“ji krÄ«zes dēļ nebija gatavi maksāt pieprasÄ«to cenu - 70 000- 100 000 eiro. Zirgs stāvÄ“ja bez treniņiem, laiks gāja, bet pircÄ“ju nebija. Nebija arÄ« vairs finansiāla atbalsta no Latvijas Paraolimpiskās komitejas puses, un zirgu atveda uz stalli KriÄ·os, kur to turpināja uzturÄ“t un trenÄ“t JSK KriÄ·i, taču bez vÄ“rā ņemamiem rezultātiem.

TikmÄ“r R.Snikum tika piedāvāti citu Ä«pašnieku zirgi, ar kuriem viņš izcÄ«nÄ«ja kvalifikāciju uz Rio Paraolimpiādi un sasniedza jaunus personÄ«gos rekordus, bÅ«tiski uzlabojot sniegumu citās augsta lÄ«meņa paraiejādes sacensÄ«bās ārpus Latvijas.

Nu E.Treibergs savu zirgu beidzot ir pārdevis, taču nav uzskatÄ«jis par vajadzÄ«gu ziedot kaut centu Paraolimpiskai komitejai, ko tā ieguldÄ«jusi, lai to trenÄ“tu un uzturÄ“tu, vestu uz pasaules dārgākajām sacensÄ«bām. Faktiski var teikt, ka E.Treibergs “atņēma” invalÄ«dam zirgu, parādot savu ietekmi un varenÄ«bu, ja nepakļaujas viņa noteikumiem.

Daudzi sportisti ir jājuši un startÄ“juši pie E.Treiberga, par ko runā un atceras nelabprāt, jo, kaut arÄ« bijuši sasniegumi, negatÄ«vā emocionālā vide un zirgu saimnieka attieksme aizÄ“no izcÄ«nÄ«tos rezultātus, jo vienmÄ“r pirmā vietā ir zirgs un tā cena, bet jātnieks ir tikai lÄ“ts darbaspÄ“ks...

Novērtē šo rakstu:

0
0