Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

GribÄ“ju pastāstÄ«t par absurdo situāciju kādā ir nokļuvis dārzkopÄ«bas kooperatÄ«vs, tā likumÄ«gi ievÄ“lÄ“tā valde un visi kooperatÄ«va biedri, pateicoties valsts iestāžu vienladzÄ«bai un/ vai nekompetencei vai varbÅ«t arÄ« vienkārši slinkumam.

Situācija aizsākās septembrÄ«, kad dārzkopÄ«bas kooperatÄ«vās sabiedrÄ«bas likumÄ«gi ievÄ“lÄ“tā valde nejauši uzzināja, ka tā vairs nav valde. Personu grupa, kura sevi nodÄ“vÄ“jusi par iniciatÄ«vas grupu, bija izveidojusi savu valdi, kuru jau bija paguvuši reÄ£istrÄ“t Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istrā (UR) un pārņemt kooperatÄ«va bankas kontu ar tajā esošajiem lÄ«dzekļiem.

Protams, pÄ“c šÄ«s informācijas atklāšanas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un valdes locekļi kopā ar revÄ«zijas komisijas pārstāvi sagatavoja un iesniedza UR valsts galvenajai notārei iesniegumu ar lÅ«gumu pārskatÄ«t un atcelt šo valsts notāra lÄ“mumu par jaunas valdes reÄ£istrÄ“šanu norādot pamatotus argumentus. ParalÄ“li vÄ“l tika gatavots arÄ« kooperatÄ«va biedru kolektÄ«vais iesniegums valsts policijā (Olaines valsts policijas iecirknim, jo kooperatÄ«vs atrodas Olaines novadā) ar norādÄ“m uz to, ka personu grupa - iniciatÄ«vas grupa nav informÄ“jusi valdi par vÄ“lmi sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, kā tas ir paredzÄ“ts KooperatÄ«vās sabiedrÄ«bas likumā. NorādÄ«ja arÄ« to, ka lielākā daļa kooperatÄ«va biedru vispār nebija informÄ“ti par jebkādu sapulci.

Tā kā parakstījās 52 kooperatīva biedri (kas ir lielākā daļa no biedriem), tad bija pārliecība, ka drīz taisīgums ņems virsroku. Bet velti cerēts...

SākotnÄ“ji likās, ka Olaines policijas darbinieki vienkārši Ä«sti nekad ar šÄdām lietām nav saskārušies, varbÅ«t nav izpratnes, pietiekamas kompetences, lai saprastu, kā sākt risināt šÄda veida lietas. Valdes priekšsÄ“dÄ“tājs apmeklÄ“ja policiju, lai uzzinātu, kā virzās lieta pÄ“c kolektÄ«vā iesnieguma, vai ir pieprasÄ«ti dokumenti no UR, ko bija iesniegusi kooperatÄ«va iniciatÄ«vas grupa, vai attiecÄ«gās personas ir izsauktas, lai saņemtu viņu skaidrojumu un dokumentus no viņiem.

Bet viss virzÄ«jās ļoti gausi. TrÄ«s nedēļu laikā policijas pārstāvji nebija saņēmuši dokumentus no UR, nebija arÄ« Ä«sti nopietni pieprasÄ«juši skaidrojumus/ liecÄ«bas un dokumentus no iniciatÄ«vas grupas. TāpÄ“c nolÄ“mu apmeklÄ“t UR un pati saņemt iniciatÄ«vas grupas iesniegto dokumentu kopijas, lai arÄ« paši redzÄ“tu, kādi ir bijuši šie dokumenti, kā noformÄ“ti. Tajā laikā vÄ“l arÄ« tika gaidÄ«ta atbilde no UR valsts galvenās notāres uz valdes un revÄ«zijas komisijas iesniegumu.

Saņemot UR protokola kopiju par it kā notikušo kopsapulci 25. augustā, bijām diezgan pārsteigti. Tā noformÄ“jums, iekļautā informācija neatbilda likuma prasÄ«bām. Tā kā iepriekš ir gatavoti protokoli pÄ“c biedrÄ«bu sapulcÄ“m un kopsapulcÄ“m, tad bija labs priekšstats, kā šim dokumentam ir jābÅ«t noformÄ“tam un kādai informācijai norādÄ«tai.

TomÄ“r vÄ“l lielāks pārsteigums bija pÄ“c paša pieteikuma kopijas saņemšanas no UR. Tas bija iesniegts vÄ“l pirms it kā notikušÄs kopsapulces 3. augustā, un tajā jau iniciatÄ«vas grupas pārstāvji bija izlÄ“muši un norādÄ«juši, kuri biedri no viņu vidus bÅ«s “valde”.

ApmeklÄ“jot UR, atcerÄ“jos arÄ« par Olaines valsts policiju, kura gaidÄ«ja šo pašu dokumentu kopijas, un pajautāju, kāpÄ“c šÄ«s kopijas vÄ“l nav nosÅ«tÄ«tas policijas darbiniekiem OlainÄ“. Bet izrādÄ«jās, ka kļūdu atkal bija pieļāvuši paši Olaines policijas darbinieki. Bija nosÅ«tÄ«ts tikai skanÄ“tais pieprasÄ«jums, bet UR vÄ“l aizvien gaidÄ«ja oriÄ£inālu un nevarÄ“ja sÅ«tÄ«t dokumentu kopijas pirms šÄ« pieprasÄ«juma oriÄ£ināla saņemšanas.

SarakstÄ«jos ar UR, jo ne es, ne valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, ne arÄ« revÄ«zijas komisijas pārstāve nevarÄ“ja saprast, kā UR valsts notārs tā vienkārši varÄ“ja reÄ£istrÄ“t valdi, nemaz nenoskaidrojot uz kāda pamata ir sasaukta kopsapulce. Saņēmu atbildi, ka UR valsts notāriem nav jāpārbauda, uz kāda pamata tiek sasauktas kopsapulces. Faktiski atklājām vienu milzÄ«gu “robu” likumdošanā, jo, lai gan KooperatÄ«vo sabiedrÄ«bu likumā ir pants, kurā norādÄ«ts, kādā kārtÄ«bā un cik ilga laika periodā kooperatÄ«va biedri var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, tomÄ“r nevienam nav piemākums to pārbaudÄ«t, tas nav jānorāda protokolā... tātad šis punkts principā ir diezgan bezjÄ“dzÄ«gs.

Pat pÄ“c tiem KooperatÄ«vo biedrÄ«bu likuma punktiem, kuri UR valsts notāriem obligāti jāpārbauda, tas bija izdarÄ«ts pavirši. Cik ir nācies saskarties ar UR un valsts notāru darbu, tas parasti ir veikts precÄ«zi un skrupulozi, bet šis gadÄ«jums vedināja domāt par to ka valsts notārs, kurš šoreiz bija pārbaudÄ«jis dokumentus, ir bijis diezgan vienaldzÄ«gs pret visām prasÄ«bām. Tajā skaitā pret to, ka protokolā personas vārds bija norādÄ«ts ar kļūdu.

Bija norādÄ«ts kopÄ“jais kooperatÄ«va biedru skaits 97, un kopsapulcÄ“ it kā bija piedalÄ«jušies 50 biedri (lai gan kolektÄ«vo iesniegumu ar lÅ«gumu uzsākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu parakstÄ«ja 52 kooperatÄ«va biedri!), bet nebija norādÄ«ts balsstiesÄ«go biedru skaits, lai gan to pieprasa likums, kā arÄ« bias labots kopsapulces sasaukšanas datums, kas vispār nebÅ«tu pieļaujams, vÄ“l pie tam labotais ir ar aptuveni mÄ“neša atšÄ·irÄ«bu...

Man arÄ« personÄ«gi nav saprotams, kāpÄ“c UR pieļauj situāciju, kad pieteikums par valdes maiņu ir iesniegts apmÄ“ram 2 nedēļas pirms it kā notikušÄs kopsapulces?! Vai tad nav aizdomÄ«gi, ka jau ir izlemts, kas bÅ«s valde, vÄ“l pirms kooperatÄ«va biedri ir izvirzÄ«juši kandidātus un par tiem balsojuši? Tas norāda uz to, ka biedriem ir liegts izmantot viņu likumÄ«gās tiesÄ«bas izlemt par procesiem kooperatÄ«vā. AcÄ«mredzot viss šis ir pieņemams, jo Ä«stenÄ«bā neviens jau par to neatbild. Par to pārliecinājāmies, kad valdes priekšsÄ“dÄ“tājs saņēma atbildi no UR valsts galvenās notāres. ArÄ« viņas skatÄ«jumā viss ir kārtÄ«bā.

Tā kā jautājumu bija vairāk nekā atbilžu un Olaines valsts policija vÄ“l aizvien darbojās (ja to var saukt par darbošanos) izteikti gausi, tad sazinājos ar UR un pieteicos uz konsultāciju pie UR valsts galvenās notāres, lai skaidrotu visus jautājumus, kāpÄ“c pārsvarā UR valsts notāri ir precÄ«zi un akurāti, bet ir šÄds gadÄ«jums ar, manuprāt, diezgan paviršu darbu. Un par brÄ«numu tiešÄm izdevās pierakstÄ«ties uz pieņemšanu, un pat nebija jāgaida 30 dienas un jāraksta iesniegums.

Tikšanās noritÄ“ja jurista klātbÅ«tnÄ“, un tieši par kooperatÄ«va iniciatÄ«vas grupas dokumentiem nedrÄ«kstÄ“ja runāt (“šo lietu mÄ“s neapspriedÄ«sim”), bet, tā kā bija paredzÄ“ta pilnÄ«gi citas biedrÄ«bas kopsapulce ar valdes vÄ“lÄ“šanām, tad varÄ“ju uzdot jautājumus, balstoties uz man zināmajiem kooperatÄ«va dokumentiem, jo varbÅ«t iepriekš pārāk cÄ«tÄ«gi ir pildÄ«ti visi nosacÄ«jumi un prasÄ«bas? VarbÅ«t var tā pavisam vienkārši? Kā kooperatÄ«va iniciatÄ«vas grupa?

Un izrādās - tiešÄm, var darÄ«t pavisam vienkārši... Kā man teica: “Nav ko skaldÄ«t matus!” Pat nepareizs personas vārds dokumentā - tas jau nekas. Izrādās, ka pietiek, ja pieteikumā ir ierakstÄ«ts pareizi. Lai gan izskanÄ“ja frāze, ka protokolā nedrÄ«kst labot sapulces sasaukšanas datumu, tomÄ“r šajā protokolā tas bija izdarÄ«ts, turklāt vÄ“l ar ļoti lielu atšÄ·irÄ«bu (nevar teikt, ka vienkārši sajaukts datums), jo sākotnÄ“ji bija norādÄ«ts, ka kopsapulce sasaukta 14. augustā, tad 3. septembrÄ« veikts labojums, ka kopsapulce sasaukta 25. jÅ«lijā! Un pats pieteikums ir pilns ar labojumiem- svÄ«trojumiem, ieskaitot datumus/ mÄ“nešus.

VÄ“l pirms tikšanās UR un lÄ“muma saņemšanas no UR valsts galvenās notāres rakstÄ«ju iesniegumu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai (TM), jo šÄ«s iestādes pakļautÄ«bā darbojas UR. Manuprāt, šÄdā gadÄ«jumā TM bÅ«tu jāiesaistās un arÄ« jāvÄ“rtÄ“ valsts notāru un valsts galvenā notāra pieņemtie lÄ“mumi, vai nav ieviesušÄs kļūdas, vai lÄ“mums ir bijis atbilstošs, vai notārs veicis savu darbu godprātÄ«gi, utt. Bet atkal kļūdÄ«jos un nonācu pie atkārtota slÄ“dziena - neviens ne par ko neatbild. Jo, saņemot atbildi no TM, izrādÄ«jās, ka UR ir viņu pakļautÄ«bā, bet par valsts notāru un valsts galvenā notāra darbÄ«bām un lÄ“mumiem viņi neatbild, neizskata, nepārbauda... Ja mani kas neapmierina, varu vÄ“rsties tiesā. Ä»oti vienkārši?! KāpÄ“c tad UR jābÅ«t TM pakļautÄ«bā? Jo, ja UR nebÅ«tu TM pakļautÄ«bā, rezultāts bÅ«tu tāds pats - ja neapmierina atbilde uz iesniegumu, jāvÄ“ršas tiesā.

Šaja laikā arÄ« citi kooperatÄ«va biedri bija aktÄ«vi, tajā skaitā es, un rakstÄ«jām Olaines valsts policijai iesniegums. Es - ar lÅ«gumu ātrāk skatÄ«t un risināt lietu saistÄ«bā ar kolektÄ«vo iesniegumu, daži no biedriem bija redzÄ“juši šo it kā notikušo kopsapulci un sniedza liecÄ«bas, ka piedalÄ«jās labi, ja 20 biedru (nevis 50, kā norādÄ«ts protokolā un kā apgalvoja iniciatÄ«vas grupas pārstāvji). Tāpat biedri informÄ“ja, ka viņi nekādus rakstiskus uzaicinājumus uz kopsapulci nav saņēmuši (kā bija norādÄ«ts iniciatÄ«vas grupas protokolā).

KooperatÄ«va biedri bija aktÄ«vi, jo vÄ“lÄ“jās taisnÄ«gu risinājumu šai lietai, kā arÄ« vainÄ«go personu saukšanu pie atbildÄ«bas. Jo, kamÄ“r viss šis risinājās, netika veikti visi nepieciešamie maksājumi par patÄ“rÄ“to elektroenerÄ£iju un valdes priekšsÄ“dÄ“tājs to nevarÄ“ja veikt pats, jo iniciatÄ«vas grupas izveidotā “valde” kontrolÄ“ja kontu un izveidoja vairāku tÅ«kstošu eiro lielu parādu. Vairākas reizes bija saņemti brÄ«dinājumu no elektroenerÄ£ijas piegādātāja, ka tiks atslÄ“gta elektroenerÄ£ija visam kooperatÄ«vam. PÄ“c biedru zvaniem iniciatÄ«vas grupas “valdei” kaut kāda neliela summa tika samaksāta, bet parāds tāpat sagalabājās un krājās.

Tā kā kooperatÄ«va biedri bija ļoti satraukti, ka viņi ar Ä£imenÄ“m paliks bez elektroenerÄ£ijas, viņi vÄ“rsās pie kooperatÄ«va valdes, tās ko bija likumÄ«gi ievÄ“lÄ“juši un par kuru balsojuši, lai sasauc biedru ārkārtas kopsapulci un sakārto situāciju. Biedru ārkārtas kopsapulci sasauca, kooperatÄ«va biedri vÄ“lÄ“jās un balsoja, lai sagatavo visus dokumentus un UR atkal reÄ£istrÄ“ likumÄ«gi ievÄ“lÄ“to valdi, lai biedri varÄ“tu piekļūt kooperatÄ«va bankas kontam un veikt maksājumus.

Olaines valsts policijai, protams, tas neinteresÄ“ja. Biedru iekšÄ“jie strÄ«di, viņu problÄ“mas. Policijas darbinieki pat pieļāva situāciju, ka personas no iniciatÄ«vas grups ieradās iecirknÄ« un apgalvoja ka viņu kopsapulcÄ“ piedalÄ«jās ne tikai 50, bet pat 56 kooperatÄ«va biedri (laikam ieradās arÄ« blakus kooperatÄ«vu biedri?!). Lai gan nevarÄ“ja pat pierādÄ«t šo pašu 50 biedru ierašanos. Nebija saraksta ar biedru parakstiem, kuri ieradušies kopsapulcÄ“, kas parasti tiek izveidots jebkurā normālā mÅ«su kooperatÄ«va sapulcÄ“ un kopsapulcÄ“. Jo tādā veidā tiek pārbaudÄ«ts arÄ« balsstiesÄ«go biedru skaits, kas ieradušies un kas arÄ« jānorāda protokolā. NevarÄ“ja paskaidrot, kā tieši rakstiskā veidā bija informÄ“juši kooperatÄ«va biedrus par viņu plānoto kopsapulci.

Pat uz kooperatÄ«va biedru pieprasÄ«jumiem Olaines policijā, lai no iniciatÄ«vas grupas personām strikti tiktu pieprasÄ«ta šÄ« informācija, tas netika ņemts vÄ“rā. Sāka rasties sajÅ«ta, it kā kāds vai kādi no Olaines policijas darbiniekiem ir ieinteresÄ“ti šo lietu pÄ“c iespÄ“jas ātrāk izbeigt vai vismaz novilcināt. Kādu iemeslu pÄ“c? To diemžēl mÄ“s nezinām. VarbÅ«t vienkārši nevÄ“las neko darÄ«t, varbÅ«t kādam izlÄ«dz pa draugam.... Var tikai minÄ“t.

Šis gan nav pirmais gadÄ«jums, kad Olaines valsts policijas iecirkņa darbinieki vÄ“las lietu pÄ“c iespÄ“jas ātrāk slÄ“gt, pat Ä«sti neizmeklÄ“jot. Un nav arÄ« pirmais gadÄ«jums, kad tiek pieņemts lÄ“mums prasÄ«bu noraidÄ«t. Iepriekš tas bija gadÄ«jums, kad lietu vÄ“lÄ“jās slÄ“gt ņemot vÄ“rā tikai vainÄ«gās puses viedokli. Un arÄ« šajā gadÄ«jumā lÄ“mums slÄ“gt lietu tika pieņemts balstoties tikai uz personas no iniciatÄ«vas grupas viedokļa un pat nepieminot kolektÄ«vo iesniegumu ar liecinieku liecÄ«bām, sÅ«dzÄ«bām utt.

Visiem šiem notikumiem risinoties, ar valdes priekšsÄ“dÄ“tāju pieteicāmies vizÄ«tÄ“ arÄ« pie Valsts policijas priekšnieka, cerot, ka varbÅ«t bÅ«s iespÄ“ja pamudināt Olaines valsts policijas darbiniekus lietu izvÄ“rtÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas un rÅ«pÄ«gi, ņemot vÄ“rā visu informāciju, lai risinājums bÅ«t taisnÄ«gs.

Kaut kāda pirksta pakratÄ«šana laikam jau sekoja Olaines valsts policijas iecirkņa virzienā, jo valdes priekšsÄ“dÄ“tājam, kārtÄ“jo reizi apmeklÄ“jot izmeklÄ“tāju, tika teiks: “MÄ“s jau zinām, ka jÅ«s esat sÅ«dzÄ“jušies...” Lai gan tika teikts (gan pirmajā gadÄ«jumā, kad cits pārkāpums tika izmeklÄ“ts pavirši, gan šoreiz) - ja jau no sākuma darbs tiktu veikts godprātÄ«gi, tad nevajadzÄ“tu nevienam sÅ«dzÄ“ties... Bet laikam velti cerÄ“t, ka tas tiks saprasts. Jo kāpÄ“c Ä«paši piepÅ«lÄ“ties, ja algu jau tāpat saņem, darba vietā atrodas un kaut kādus papÄ«rus jau arÄ« saraksta, paraksta...

Bet šis gadÄ«jums liek secināt, ka diemžēl lielākā daļa valsts iestādÄ“s strādājošo ir pieraduši, ka darbs nav obligāti jāizdara labi, pÄ“c labākās sirdsapziņas, jo tāpat par rezultātu neviens neatbild. Ja kādu kas neapmierina, var vÄ“rsties tiesā... Kaut gan arÄ« tur ne vienmÄ“r var cerÄ“t uz taisnÄ«gu lÄ“mumu.

ŠÄdi gadÄ«jumi diemžēl met Ä“nu uz visiem policijas darbiniekiem. Lai gan zinu, ka ir policijas darbinieki arÄ« Olaines iecirknÄ«, kuri tiešÄm godprātÄ«gi veic savus pienākumu, aizstāv cietušos un cÄ«nās par taisnÄ«bu.

LÄ“mumu noraidÄ«t kolektÄ«vā iesnieguma prasÄ«bu sākt kriminālprocesu pārsÅ«dzÄ“jām iesniedzot dokumentus prokuratÅ«rā, norādot visus pamatotos argumentus un detaļas. Bet liels bija pārsteigums bija, kad saņēmām atbili, ka prokurore noraida lÅ«gumu pārsÅ«dzÄ“t Olaines Valsts policijas lÄ“mumu. Un no atbildes var secināt tikai to, ka šÄ« prokurore, iespÄ“jams, pat nav vÄ“lÄ“jusies iedziļināties lietas bÅ«tÄ«bā (kooperatÄ«vā viens no biedriem ir prokuros, kurš arÄ« ir šokÄ“ts par šÄdu prokurores lÄ“mumu, jo pierādÄ«jumi un informācija diezgan droši norāda uz ļoti nopietniem likuma parkāpumiem).

Jā, kas tad tur liels - kaut kāds kooperatÄ«vs, un tā biedri cÄ«nās par taisnÄ«bu... Gan jau beidzot liksies mierā un vairs pretÄ« nestrÄ«dÄ“sies... ŠÄdas situācijas kooperatÄ«vos mÄ“dz notikt, šÄ« informācija ir saņemta, runājot ar kaimiņu kooperatÄ«vu valdes priekšsÄ“dÄ“tājiem un advokātu. Tas norāda tikai uz to, ka beidzot varbÅ«t arÄ« TM un UR vajadzÄ“tu uzņemties lielāku atbildÄ«bu un sākt kārtÄ«gi veikt savu darbu, lai cietušajiem cīņa par savu taisnÄ«bu neizvÄ“rstos kā cīņa ar vÄ“jdzirnavām. Un vÄ“jdzirnavas ir iespaidÄ«gas: UR, TM, Valsts policija un cits iestādes, kurās vÄ“ršamies meklÄ“jot taisnÄ«bu.

VÄ“l jau nevar aizmirst iniciatÄ«vas grupu, kura bez šiem pārkāpumiem vÄ“l apciemo valdes locekli, lai mÄ“Ä£inātu iebiedÄ“t un “pierunāt” atkāpties no amata, izplata baunas un nepatiesu informāciju par valdes priekšsÄ“dÄ“tāju, bojā kooperatÄ«va Ä«pašumu, ar šo visu kaitÄ“jot visiem kooperatÄ«va biedriem. Bet Olaines Valsts policijai vai kādam citam jau tas neinteresÄ“... TāpÄ“c nebrÄ«nos, ka bieži cilvÄ“ki cīņai par taisnÄ«bu atmet ar roku, jo saskaras ar visām valsts iestādÄ“m, vienaldzÄ«go attieksmi, nekompetenci...

KāpÄ“c mÅ«su it kā tiesiskajā valstÄ« vÄ“l joprojām iespÄ“jama šÄda situācija, kad tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m ir diezgan lielā mÄ“rā vienalga, vai lÄ“mums ir taisnÄ«gs. VarbÅ«t tā ir savÄ“jo aizstāvÄ“šana, varbÅ«t izlÄ«dzÄ“šana pa draugam, bet tam beidzot vajadzÄ“tu pielikt punktu.

Novērtē šo rakstu:

0
0