Iesaki rakstu:

Ne tik sen Eiropas SavienÄ«bas statistikas pārvalde (EUROSTAT) publicÄ“ja kārtÄ“jo traÄ£isko reitingu, kurā mÅ«su valsts pÄ“c vecās labās tradÄ«cijas atkal ir lÄ«deru sarakstā. Šajā gadÄ«jumā runa ir par ceļu satiksmes negadÄ«jumos bojāgājušo uz Eiropas ceļiem 2020. gadā reitingu, kurā Latvija ieņem 2.vietu. ŠÄ«s informācijas rezultātā var izdarÄ«t secinājumu, ka ceļi Latvijā ir bÄ«stami un ka mÅ«su dzimtenÄ“ iespÄ“ja iet bojā zem automašÄ«nas riteņiem ir daudz lielāka nekā citās Eiropas valstÄ«s.

Interesanti ka atšÄ·irÄ«bā no muļķiem EUROSTATā mÅ«su valstÄ« daudzi ceļus neuzskata par tik bÄ«stamiem un vÄ“l jo vairāk neuzskata, ka viņi kaut kādā veidā ietekmÄ“ satiksmes drošÄ«bu. Šie cilvÄ“ki uzskata, ka ceļi kļūst bÄ«stami vai nu paši par sevi vai sliktākajā gadÄ«jumā citu autovadÄ«tāju dēļ.

Kā liecina prakse, ļoti bieži šie cilvÄ“ki ir Latvijas elite, kas šo savu pārliecÄ«bu akcentÄ“, rÄ«kojot nepārtrauktas video pārraides, vadot savas automašÄ«nas.

Dabiski, ka moralizÄ“šana par telefona lietošanu pie stÅ«res uz katastrofālas ekonomikas lejupslÄ«des, korupcijas un sociālā spriedzes fona izklausās sausi un garlaicÄ«gi. TāpÄ“c, lai šÄ« teksta lasÄ«šanu padarÄ«tu kaut nedaudz aizraujošÄku, piedāvāju paskatÄ«ties nevis uz to, kā, telefonu braucot, lieto nevis kāds celtnieks vai oficiante, bet sabiedrÄ«bā pazÄ«stami cilvÄ“ki, kuriem, šÄ·iet, vajadzÄ“tu mums visiem rādÄ«t piemÄ“ru.

Savā 50 sekunžu garajā video daudzsološais politiÄ·is Viktors ŠÄerbatihs, lai ieskatÄ«tos savas videokameras objektÄ«vā, aptuveni 19 reizes novÄ“rsa acis no ceļa. Faktiski varam teikt, ka videoklipa 50 sekundÄ“s Viktors uz ceļu neskatās aptuveni 25 sekundes. Viktoram ir maza meita, kura bieži brauc ar tÄ“vu mašÄ«nā.

Šlesera kungs nofilmÄ“ja video, sēžot pie automašÄ«nas stÅ«res, un lÄ«dz galam nav skaidrs, vai viņš stāv stāvvietā, pie slÄ“gtas dzelzceļa pārbrauktuves vai sastrÄ“gumā. Bet, lai kā arÄ« bÅ«tu, es nesaprotu, kāpÄ“c šÄda lÄ«meņa politiÄ·im vajag uzrunāt vÄ“lÄ“tājus, sÄ“dot mašÄ«nā pie pārtikas veikala? Ainār, vai tu tiešÄm domā, ka Latvijā ir par maz deÄ£enerātu, kuri reklamÄ“ mobilo telefonu lietošanu pie stÅ«res, un tāpÄ“c nolÄ“mi pievienoties viņu pulkam? 

BrÄ«dis, kurā politiskā blogere Maija Armaņeva ir redzama, vadot mašÄ«nu, sākas 1.05 minÅ«tÄ“ un ilgst 55 sekundes. Šajā laikā Maija, stāstot saviem sekotājiem par matu gludekli, 14 reizes novÄ“rš skatienu no ceļa un neskatās, kur brauc, kopā apmÄ“ram 30 sekundes. Ja pieņemam, ka gludekļu speciāliste pārvietojās pilsÄ“tā ar ātrumu 60 km/h, tad attālums, ko viņa nobrauca, neskatoties uz ceļu, ir aptuveni 500 metri. Diemžēl šis nebÅ«t nav vienÄ«gais video, kurā Maija stāsta par matu kopšanas noslÄ“pumiem, vadot automašÄ«nu un neskatoties uz ceļu.

AcÄ«mredzot ne visai prātÄ«gais bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ä¢irÄ£ens nolÄ“ma dot savu ieguldÄ«jumu Latvijas ceļu drošÄ«bas mazināšanā un ierakstÄ«ja 7 minÅ«šu garu video, braucot pie stÅ«res, visticamāk, ārpus pilsÄ“tas robežām. Sandis, protams, visu laiku atrauj acis no ceļa, lai ieskatÄ«tos kameras objektÄ«vā, un neskatās uz ceļu kopā apmÄ“ram divas minÅ«tes. Ja pieņemam, ka tiesÄ«bu zinātnes bakalaurs Sandis pārvietojās ārpus pilsÄ“tas ar ātrumu 100 km/h, tad attālums, ko viņš nobrauca divās minÅ«tÄ“s, nepaskatoties uz ceļu, ir aptuveni 3 kilometri.

AutomašÄ«nā kopā ar Sandi ir vÄ“l divi cilvÄ“ki (ieskaitot viņa brāli - Saeimas deputātu), un abi absolÅ«ti nav samulsuši, ka Sandis ieraksta septiņu minÅ«šu garu videoklipu, pastāvÄ«gi novÄ“ršot uzmanÄ«bu no ceļa, braucot lielā ātrumā.

Video, kurā kāds cits prominents jurists brauc pie dzeltenā luksofora signāla, neieslÄ“dz pagrieziena rādÄ«tāju un to visu ieraksta video, turot rokā telefonu, sÄ«kāk ir aprakstÄ«ts šeit. Esmu pārliecināts, ka, ja kāds cilvÄ“ks agri vai vÄ“lu nomirs zem Alda automašÄ«nas riteņiem, viņam negadÄ«juma vietā bÅ«s gatavs juridiski pamatots paskaidrojums, kāpÄ“c nelaiÄ·a nāvÄ“ ir vainojams pats nelaiÄ·is. Cita izskaidrojuma, kāpÄ“c Gobzems visai valstij lepojas ar rupju ceļu satiksmes noteikumu neievÄ“rošanu, man nav.

Nākamais Ä«paši apdāvinātais un no visur dzÄ«ts politiÄ·is Aleksejs Rosļikovs, braucot ar automašÄ«nu, nolÄ“ma sarÄ«kot videokonferenci ar veseliem trÄ«s dalÄ«bniekiem. Turklāt šÄ« brÄ«nišÄ·Ä«ga ideja viņam ienāca prātā, acÄ«mredzami braucot ārpus pilsÄ“tas robežām pa apledojušu ziemas ceļu. 

45 sekunžu laikā Rosļikovs 14 reizes novÄ“rš uzmanÄ«bu no ceļa un apmÄ“ram 25 sekundes brauc, uz to neskatoties. Protams, nevienu no Rosļikova pasažieriem šÄ« situācija nesamulsina, un viņi turpina runāt ar šoferi, kurš neskatās uz ceļu, braucot visticamāk ar 100 km/h ātrumu. Aptuvenais attālums, ko Rosļikovs nobrauca, skatoties uz telefona kameru un sarunu biedriem, ir 700 metri.

VÄ“l viens Darvina balvas kandidāts ir daudziem labi pazÄ«stamais Kiviča kungs. Iemesls tam – 5 minÅ«šu garais video, kuru Kivičs ierakstÄ«jis, sēžot sievas vadÄ«tās automašÄ«nas pasažiera sÄ“deklÄ«. Kivičs Latvijas ceļus noteikti uzskata par pārāk drošiem un tāpÄ“c visas piecas minÅ«tes lÅ«dz sievu atbildÄ“t uz viņa jautājumiem un skatÄ«ties nevis uz ceļu, bet gan uz viņa videokameru. Kiviča sievai, dabiski, nebija nekas pret šÄdiem vÄ«ra lÅ«gumiem, un viņa daudzas reizes novÄ“rsa uzmanÄ«bu no braukšanas, lai plati pasmaidÄ«tu blakus sÄ“deklÄ« esošÄ telefona kamerai.

Renāra Zeltiņa sieva, laikam ņemot piemÄ“ru no Kiviča, arÄ« nolÄ“ma, ka viņas vÄ«ram nevajadzÄ“tu sevi apgrÅ«tināt ar tādiem sÄ«kumiem kā koncentrÄ“šanās uz ceļa, un tāpÄ“c lÅ«gusi viņu nopozÄ“t nelielai fotosesijai, kamÄ“r Renārs brauca ar automašÄ«nu. Jo laikam braucoša automašÄ«na ir tā vienÄ«gā vieta mÅ«su valstÄ«, kurā Zeltiņu Ä£imenei pÄ“c likuma ir atļauts uzņemt kopÄ«gas fotogrāfijas.

Niklāvs, sēžot kādas dāmas vadÄ«tā kvadracikla aizmugurÄ“jā sÄ“deklÄ«, neko labāku neizdomā, kā sākt bloÄ·Ä“t ceļa redzamÄ«bu, iebāžot viņai sejā savu telefonu. Nedaudz vÄ“lāk Niklāvs nolemj, ka ar vienu izklaidÄ«gu vadÄ«tāju ir par maz un nolemj novÄ“rst nu jau otra  kvadracikla vadÄ«tāja uzmanÄ«bu, aicinot viņu pavicināt rokas kamerā brÄ«dÄ«, kad vadÄ«tājs tuvojas gājÄ“ju pārejai.

Tādi sÄ«kumi kā ceļu satiksmes drošÄ«ba nedrÄ«kst uztraukt tāda mÄ“roga zvaigznes kā Kristaps Porziņģis. MÄ“s taču visi zinām, ka Amerikas lÄ«gu superatlÄ“ti nav nonākuši cietumā par daudz smagākiem noziegumiem nekā letālie ceļu satiksmes negadÄ«jumi. Bet, ja nepārspÄ«lÄ“t un runāt pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tad Porziņģis, braucot ar mašÄ«nu, tur rokās telefonu, kas ir Latvijas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Porziņģim Instagramā ir 1,5 miljoni sekotāju, un acÄ«mredzot sportists uzskata par savu pienākumu ik pa laikam viņiem visiem parādÄ«t, cik ļoti viņam ir uzspļauties uz ceļu satiksmes noteikumiem.

Un, protams, atkal sāka trokšÅ†ot klaviatÅ«ras tiem komentÄ“tājiem, kuri, pirmkārt, man pārmetÄ«s skaudÄ«bu un sÄ«kumainÄ«bu un, otrkārt, atgādinās man, ka saskaņā ar Latvijas likumiem autovadÄ«tājam ir tiesÄ«bas lietot tālruņus, ja tas ir brÄ«vroku režīmā, kā tas tika darÄ«ts gandrÄ«z visiem manas hÄ«tu parādes varoņiem.

TiesÄ«bu aktus, kuri regulÄ“ mobilo tālruņu lietošanu braukšanas laikā, varÄ“sim apspriest šÄ«s publikācijas otrajā daļā. Bet prasÄ«giem komentÄ“tājiem uzdot jautājumu gribÄ“tos jau tagad - kā jums šÄ·iet, cik stundas un kilometrus gadā Latvijas autovadÄ«tāji nobrauc, skatoties nevis uz ceļu, bet uz saviem  telefoniem?

Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša. Ja tikai 100 000 autovadÄ«tāju gada laikā tikai 10 sekundes dienā brauks ar ātrumu 60 km/h, novÄ“ršot uzmanÄ«bu no satiksmes, tad kopā viņi visi telefonos pavadÄ«s 101 000 stundu (apmÄ“ram 11 gadi) un, neskatoties uz ceļu, nobrauks aptuveni 6 000 000  kilometru. Es šo vienkārši atstāšu šeit.

Gribu uzrunāt mÅ«su valsts eliti - draugi, uz jums sociālajos tÄ«klos skatās simtiem tÅ«kstošu un dažreiz miljonu cilvÄ“ku, no kuriem desmitiem tÅ«kstošu ir automašÄ«nu vadÄ«tāji. Ja jÅ«s, mÅ«su nācijas role models, turpināsiet braukt kā 47. hromosomas Ä«pašnieki, tad jau pavisam drÄ«z mÅ«su valsts (ne tikai, bet arÄ« jÅ«su dēļ) uz ceļiem bojāgājušo reitingā noteikti ieņems godpilno pirmo vietu.

Nobeigums sekos.