Iesaki rakstu:

Runājot par mobilo telefonu lietošanu pie stÅ«res, vÄ“lreiz jāatkārto, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25.pantu pie stÅ«res to darÄ«t ir aizliegts, ja vien tālrunis tiek izmantots brÄ«vroku režīmā. Bet ko tas nozÄ«mÄ“ reālajā dzÄ«vÄ“?

Tas nozÄ«mÄ“, ka, ja tālrunis tiek izmantots brÄ«vroku režīmā, tad pa ceļam uz darbu varat noskatÄ«ties “Ozark” pÄ“dÄ“jās sezonas pāris sÄ“rijas. Tas nozÄ«mÄ“, ka, ja zināt, kā lietot balss komandas, tad TinderÄ« varat pameklÄ“t sev kompāniju aizraujošai naktij. Tas nozÄ«mÄ“, ka, ja kontakts atbildÄ“ja ar savstarpÄ“ju simpātiju, tad varat, braucot mašÄ«nā, uzreiz papļāpāt ar viņu video čatā. KamÄ“r jÅ«s to visu darāt brÄ«vroku režīmā, Iekšlietu ministrijai pret jums pretenziju nav.

Es domāju, ka nav vÄ“rts ilgi skaidrot, kāpÄ“c šo nāvÄ“jošo likumu apstiprināt varÄ“ja tikai banāli kaitÄ“kļi. Un tas ir, ļoti maigi izsakoties, ņemot vÄ“rā, cik daudz cilvÄ“ku Latvijā iet bojā uz ceļiem, tostarp autovadÄ«tāju mobilo tālruņu lietošanas dēļ. Bet, lai apsÅ«dzÄ«bas nebÅ«tu nepamatotas, salÄ«dzinājumam tomÄ“r minÄ“šu piemÄ“ru, kā izskatās likums par mobilajiem telefoniem valstÄ«, kur likumus neraksta paÄ£iraini traktoristi.

PiemÄ“ram, Lielbritānijā braukšanas laikā tālrunis nedrÄ«kst darboties, kā arÄ« vadÄ«tājs braucot nedrÄ«kst pieskarties tam, pat ja tālrunis ir izslÄ“gts. Nav nozÄ«mes tam, vai gribÄ“jāt no tālruņa noslaukāt putekļus vai uzlādÄ“t to. Jo pÄ“c britu likumiem, tiklÄ«dz vadÄ«tājs pieskaras jebkurai rokas ierÄ«cei, kas var nosÅ«tÄ«t vai saņemt datus kaut uz sekundi, viņš pārkāpj likumu. 

VienÄ«gi izņēmumi ir tālruņa izmantošana bezkontakta norÄ“Ä·iniem par pasÅ«tÄ«jumiem drive-through restorānos, navigācijai brÄ«vroku režīmā un balss zvaniem brÄ«vroku režīmā. 

Turklāt Lielbritānijā soda punktu skaits par telefona lietošanu (6) ir divreiz lielāks par punktu skaitu par ātruma pārsniegšanu lÄ«dz 30 km/h (3) ārpus pilsÄ“tas robežām. Un, lai uzreiz uz 6 mÄ“nešiem zaudÄ“tu tiesÄ«bas, pietiek, ja policists redz, ka auto vadÄ«tājs pieskaras telefonam tikai divas reizes gada laikā.

LikumsakarÄ«gi, ka stulbs britu konservatÄ«visms progresÄ«vajai Latvijas Iekšlietu ministrijai nav paraugs, un tāpÄ“c par telefona lietošanu Latvijā paredzÄ“ts viens simbolisks punkts, kuru sāka piešÄ·irt tikai no 2019. gada. Taču pat šÄ«s punkts tiks piešÄ·irts tikai, ja policistam izdodas jÅ«s notvert tieši tajā brÄ«dÄ«, kad iebakstāt ar pirkstu ekrānā, lai ieslÄ“gtu nākamo seriāla sÄ“riju.

Un, lai pilnÄ«bā parakstÄ«tos par savu impotenci, valdÄ«ba atļāva policijai par telefona lietošanu piemÄ“rot vienu no bargākajiem sodiem cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ - brÄ«dinājumu.

Diemžēl ar to Latvijas likumdevÄ“ju degradācija nebeidzas. Pirms 2019. gadā veiktajiem grozÄ«jumiem likumdošanā autovadÄ«tājam bija tiesÄ«bas lietot mobilo tālruni brÄ«vroku režīmā, bet nebija tiesÄ«bu lietot planšetdatorus braucošÄ automašÄ«nā. Citiem vārdiem sakot, planšetdatoru lietot bija aizliegts.  

Tad 2019. gadā ministrijas darbinieki (un tie, kas uzrauga ministrijas darbu aizkulisÄ“s) pakasÄ«ja savas ne pārāk gaišÄs galvas un nolÄ“ma, ka planšetdatoru aizliegums ir jāatceļ. ŠÄ«s garÄ«gi atpalikušÄs iniciatÄ«vas rezultātā tagad varat pa vieniem no bÄ«stamākajiem ceļiem Eiropā braukt un vienlaikus sava iPad lielajā ekrānā skatÄ«ties politiskās uzrunas. Galvenais, lai brÄ«vroku režīmā, saka ministrija.

PilnÄ«gi skaidrs, ka daži lasÄ«tāji, svÄ“tulÄ«gi bolot acis, domā, ka ​​es sava ārkārtÄ«gā stulbuma dēļ aizmirsu pastāstÄ«t par to, kā valdÄ«ba nesen iztÄ“rÄ“ja daudz pūļu un vÄ“l vairāk naudu sociālajai kampaņai “StÅ«rÄ“? Izkāp no telefona!”, kuras mÄ“rÄ·is bija samazināt autovadÄ«tāju iesaistÄ«šanos mobilajos tālruņos pie stÅ«res. Tiem, kas neatceras, kampaņa sastāvÄ“ja no reklāmas medijos, āra baneriem un mājaslapas. Un droši vien, raugoties uz visiem centieniem, lai šo kampaņu Ä«stenotu, nebÅ«tu godÄ«gi, ja es ierÄ“dņiem pārmestu vienaldzÄ«bu satiksmes drošÄ«bas jautājumā.

Taču, ja runājam par centieniem (un iztÄ“rÄ“to naudu), tad droši vien bÅ«tu saprātÄ«gi parunāt arÄ« par efektivitāti. Man personÄ«gi grÅ«ti spriest, kādus rezultātus ir sasniegusi šÄ« kampaņa, jo atklātos avotos valdÄ«ba šÄdu informāciju nesniedz. Bet, lai novÄ“rtÄ“tu šÄ« pasākuma efektivitāti, varam izmantot netiešos informācijas avotus. Tā, piemÄ“ram, viens, kurš uzskata, ka kampaņa ar kaunu izgāzās, ir tas pats EUROSTAT mirstÄ«bas uz ceļiem reitings un Latvijas otrā vieta tajā.

No otras puses, ir kāds cits avots, kurš uzskata gluži pretÄ“jo un ir pārliecināts, ka kampaņai ir bijusi milzÄ«ga ietekme uz Latvijas ceļu drošÄ«bu un tā ievÄ“rojami samazināja laiku, ko autovadÄ«tāji pavada pie telefoniem. Šis avots ir pati Iekšlietu ministrija. Turklāt ministrijas darbinieki bija tik pārliecināti par kampaņas efektivitāti, ka nolÄ“ma no kampaņas mājaslapas izņemt satiksmes drošÄ«bas padomus un tos aizstāt ar padomiem … kā vienā dienā nopelnÄ«t 100 eiro.

TaisnÄ«ba, ņemot vÄ“rā to, cik daudz naudas Latvijas pilsoņi ik gadu tÄ“rÄ“ nevÄ“rÄ«go autovadÄ«tāju upuru bÄ“rÄ“s, padomi vieglas naudas pelnÄ«šanai tiešÄm ir daudz noderÄ«gāki par ceļu satiksmes drošÄ«bas padomiem. 

Iemeslu, kāpÄ“c Iekšlietu ministrija par nodokļu maksātāju naudu reklamÄ“ krāpnieciskas mājaslapas, var bÅ«t daudz, taču visdrÄ«zāk tas ir saistÄ«ts vai nu ar hostinga tarifa stulbo izvÄ“li, vai arÄ« ar ministrijas un hostinga nodrošinātāja stulbām attiecÄ«bām. Starp citu, šÄ« kolhoza nolaidÄ«ba, par kuru vismaz dažus valsts kalpus vajadzÄ“tu atlaist, tiek reklamÄ“ta, tajā skaitā arÄ« pašas Iekšlietu ministrijas mājaslapā.

Pats par sevi saprotams, ka šÄ« konkrÄ“tā kampaņa bija kārtÄ“jā budžeta naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šana. Galu galā uz likuma fona, kas ļauj autovadÄ«tājiem sazināties ar tÅ«kstošiem skatÄ«tāju, vadot automašÄ«nu, un skatÄ«ties filmas planšetdatoros, stāvot sastrÄ“gumā uz Vanšu tilta, visas šÄ«s kampaņas izskatās pÄ“c nežēlÄ«ga joka. PÄ“c nežēlÄ«ga joka, ar kuru valdÄ«ba ņirgājas par latviešiem, kuru Ä£imenes locekļi gājuši bojā autovadÄ«tāju tālruņu lietošanas dēļ.