Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā lasÄ«tāju interesi, Pietiek publicÄ“ lÄ«dz Ministru kabinetam oficiāli vÄ“l nenonākušu dokumentu – pÄ“c Nacionālās apvienÄ«bas kongresa dotā uzdevuma vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Kaspara Gerharda un viņa vadÄ«tās ministrijas darbinieku sagatavotā RÄ«gas domes atlaišanas likumprojekta sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojumu – anotāciju.

Likumprojekta „RÄ«gas domes atlaišanas likums” sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojums (anotācija)

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju.

I. TiesÄ«bu akta projekta izstrādes nepieciešamÄ«ba

1. Pamatojums Likuma „Par pašvaldÄ«bām” 91.panta pirmās daļas 1.punkts.

2. PašreizÄ“jā situācija un problÄ“mas, kuru risināšanai tiesÄ«bu akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulÄ“juma mÄ“rÄ·is un bÅ«tÄ«ba 1. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldÄ«bām” 3.panta pirmo daļu vietÄ“jā pašvaldÄ«ba ir vietÄ“jā pārvalde, kas ar pilsoņu vÄ“lÄ“tas pārstāvniecÄ«bas - domes - un tās izveidoto institÅ«ciju un iestāžu starpniecÄ«bu nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arÄ« šajā likumā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldÄ«bas brÄ«vprātÄ«go iniciatÄ«vu izpildi, ievÄ“rojot valsts un attiecÄ«gās administratÄ«vās teritorijas iedzÄ«votāju intereses.

No minÄ“tās normas izriet, ka pašvaldÄ«ba tiesiskajās attiecÄ«bās primāri uzstājas ar pilsoņu vÄ“lÄ“tas pārstāvniecÄ«bas - domes starpniecÄ«bu un visas citas institÅ«cijas ir domes izveidotas un tai padotas. PašvaldÄ«bas dome ir augstākais lÄ“mÄ“jvaras un pārvaldes orgāns pašvaldÄ«bā, kura kompetencÄ“ ir pieņemt lÄ“mumus, kontrolÄ“t šo lÄ“mumu izpildi, dot saistošus norādÄ«jumus pašvaldÄ«bas institÅ«cijām šo lÄ“mumu izpildei.

Saskaņā ar Eiropas VietÄ“jo pašvaldÄ«bu hartas 3.panta pirmo daļu vietÄ“jā pašvaldÄ«ba nozÄ«mÄ“ vietÄ“jās varas tiesÄ«bas un spÄ“ju likumā noteiktajās robežās regulÄ“t un vadÄ«t nozÄ«mÄ«gu valsts lietu daļu uz savu atbildÄ«bu un vietÄ“jo iedzÄ«votāju interesÄ“s. VietÄ“jās varas darbÄ«ba uz savu atbildÄ«bu un vietÄ“jo iedzÄ«votāju interesÄ“s iezÄ«mÄ“ vietÄ“jo pašvaldÄ«bu atbildÄ«bu pozitÄ«vā nozÄ«mÄ“, tas ir - vietÄ“jās varās ievÄ“lÄ“tie pārstāvji likumÄ«gā kārtā Ä«steno tiem vietÄ“jās sabiedrÄ«bas piešÄ·irtās un likumā noteiktās pilnvaras un kompetences konkrÄ“tās teritorijas pārvaldÄ«šanā un vietÄ“jās sabiedrÄ«bas, kā arÄ« valsts kopumā iedzÄ«votāju interesÄ“s.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldÄ«bām” 21.pantam pašvaldÄ«bas domei ir tiesÄ«bas izlemt ikvienu pašvaldÄ«bas kompetences jautājumu. VienÄ«gi domes ekskluzÄ«vā kompetencÄ“ ir, piemÄ“ram, lemt par kārtÄ«bu, kādā izpildāmas šÄ likuma 15.pantā minÄ“tās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildÄ«gās amatpersonas, kā arÄ« sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi (23.punkts).

2. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (turpmāk - Ministrija), veicot RÄ«gas domes pārraudzÄ«bu likumā „Par pašvaldÄ«bām” noteikto pilnvaru ietvaros, konkrÄ“tās pašvaldÄ«bas darbā konstatÄ“jusi vairākkārtÄ“jus normatÄ«vo aktu pārkāpumus daudzās pašvaldÄ«bas darbÄ«bas jomās. Pārkāpumi izdarÄ«ti vairākkārtÄ«gi un sistemātiski visā 2017.gada vietÄ“jo pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas ievÄ“lÄ“tās RÄ«gas domes darbÄ«bas laikā.

Gatavojot likumprojektu tika vÄ“rtÄ“ts, ka gan par RÄ«gas domes darbu kopumā, gan arÄ« atsevišÄ·u RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas amatpersonu darbÄ«bu Ministrijā ir saņemti daudzi privātpersonu un domes deputātu iesniegumi, kuros norādÄ«ts uz iespÄ“jamiem pārkāpumiem. Pieprasot par šiem jautājumiem skaidrojumus un papildus informāciju, pārkāpumi ir apstiprinājušies vai arÄ« skaidrojumi netika sniegti pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Tāpat Ministrijā, atbilstoši likuma “Par pašvaldÄ«bām” 5.pantā paredzÄ“tajam regulÄ“jumam, ir saņemta arÄ« citu valsts institÅ«ciju, tai skaitā, Valsts kontroles, OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tās prokuratÅ«ras prokurora brÄ«dinājums, sniegtā informācija par dažādiem pārkāpumiem domes, RÄ«gas pašvaldÄ«bas amatpersonu, iestāžu un kapitālsabiedrÄ«bu darbÄ«bā, labas pārvaldÄ«bas principu neievÄ“rošanu. NorādÄ«ts arÄ« uz nepotisma pazÄ«mÄ“m atsevišÄ·u RÄ«gas pašvaldÄ«bas amatpersonu darbÄ«bā. PiemÄ“ram, (https://www.kp.gov.lv/posts/rigas-dome-nepamatoti-uzspiez-ridzinieka-kartes-ipasniekiem-izmantot- pasvaldibas-norekinu-sistemu-911). ArÄ« prokurors RÄ«gas domei un pašvaldÄ«bas RÄ«gas satiksme amatpersonām ir izteicies prokurora brÄ«dinājumu saistÄ«bā ar kriminālprocesu par nano Å«dens iepirkumu.

Tā jau iepriekšÄ“jā sasaukuma laikā, 2015.gada 16.janvāra vÄ“stulÄ“ Ministrija norādÄ«ja RÄ«gas domei, ka ir saņēmusi Valsts kontroles 2014.gada 18.decembra vÄ“stuli Nr.3 -3.5.4.1/570, kurā norādÄ«ts, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma 15.panta otro daļu RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba nav izvÄ“rtÄ“jusi personu atbildÄ«bu par Valsts kontroles 2014.gada 16.maija likumÄ«bas revÄ«zijas ziņojumā Nr.2.4.1-1/2014 „Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu noteikšana RÄ«gas pašvaldÄ«bas sabiedrÄ«bā ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas satiksme”” minÄ“tajiem pārkāpumiem.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma 82.panta pirmā daļa noteic, ka valde pieņem lÄ“mumus visos sabiedrÄ«bas darbÄ«bas jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lÄ“mumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrÄ«bas statÅ«tiem pieņem attiecÄ«gi dalÄ«bnieks, kapitāla daļu turÄ“tājs, dalÄ«bnieku sapulce, kā arÄ« padome (ja tāda ir izveidota). OECD pÄ“tÄ«jumā par RÄ«gu tika ieteikts, ka kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«šanai bÅ«tu nepieciešams veidot padomi. RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba to neizveidoja. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma 66.panta pirmajai daļai secināms, ka to, vai valde rÄ«kojas, ievÄ“rojot kapitālsabiedrÄ«bas intereses, kontrolÄ“ tā institÅ«cija, kas ir ievÄ“lÄ“jusi valdi. IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma 65.panta otro daļu, secināms, ka RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas satiksme” (turpmāk - RÄ«gas satiksme) kapitāla daļu turÄ“tāja pārstāvim ir pienākums izvÄ“rtÄ“t valdes locekļu atbildÄ«bu.

Atbilstoši RÄ«gas satiksmes 2014.gada 7.novembra vÄ“stulei Nr.KOR-IZEJ- IPI/2014/15 Valsts kontrolei, izriet, ka kapitāla daļu turÄ“tāja pārstāvis ir pieņēmis zināšanai sabiedrÄ«bas paskaidrojumus un RÄ«gas domes Satiksmes departamenta 2014.gada 17.septembra vÄ“stuli Nr.DS-14-751-dv, nevis izvÄ“rtÄ“jis valdes locekļu atbildÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to un Valsts kontroles 2014.gada 12.decembra vÄ“stulÄ“ Nr.3-3.5.4.1/563 ministrija pieprasÄ«ja nekavÄ“joties izvÄ“rtÄ“t valdes locekļu atbildÄ«bu par Valsts kontroles 2014.gada 16.maija likumÄ«bas revÄ«zijas ziņojumā Nr.2.4.1-1/2014 „Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu noteikšana RÄ«gas pašvaldÄ«bas sabiedrÄ«bā ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas satiksme”” konstatÄ“tajiem pārkāpumiem, ievÄ“rojot Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma 15.panta otro daļu. Ministrija pieprasÄ«ja arÄ« šÄdu personu atbildÄ«bas izvÄ“rtÄ“jumu motivÄ“t.

TomÄ“r pÄ“c bÅ«tÄ«bas šÄds izvÄ“rtÄ“jums netika veikts ne iepriekšÄ“jā sasaukumā, ne arÄ« šajā domes sasaukumā un RÄ«gas satiksmes valdes darbs netika vÄ“rtÄ“ts un netika pieņemti lÄ“mi. RÄ«gas satiksmes valde pati atkāpās tikai pÄ“c tam, kad tika uzsākts kriminālprocess par kukuļņemšanu lielos apmÄ“ros un vairākām RÄ«gas pašvaldÄ«bas amatpersonām piemÄ“rots procesuālais piespiedu lÄ«dzeklis - apcietinājums.

ArÄ« plašsaziņas lÄ«dzekļos ir publicÄ“ta informācija par to, ka RÄ«gas domes amatpersonas, iespÄ“jams, ir iesaistÄ«tas RÄ«gas satiksmes iepirkumu lietā, par kuru ir uzsākts  kriminālprocess (https://www.delfi.lv/news/national/politics/knab-veica-kratisanu-ari- rigas-vicemera-amerika-dzivesvieta-vesta-raidiiums.d?id=50672599).

Par to, ka RÄ«gas dome nav nodrošinājusi labu pārvaldÄ«bu ne RÄ«gas satiksmÄ“, ne arÄ« citās pašvaldÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bās, liecina gan neskaitāmas publikācijas plašsaziņas lÄ«dzekļos, gan RÄ«gas domes deputātu iesniegumi. PiemÄ“ram, “Par to, ka RÄ«gas satiksmei nākamgad no pašvaldÄ«bas budžeta vajadzÄ«gi 108 miljoni eiro un ne mazāk, var vienÄ«gi ticÄ“t vai neticÄ“t atbildÄ«gajām amatpersonām. DetalizÄ“ti aprÄ“Ä·ini un informācija, ko šie 108 miljoni ietver, plašÄkai sabiedrÄ«bai nav pieejami.” (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latviia/no-katra-ridzinieka-rigas-satiksmei-videji-gada-270-eiro.a260285/). PÄ“c bÅ«tÄ«bas iepriekš minÄ“tais liecina par to, ka gan no RÄ«gas domes deputātiem, kuru ekskluzÄ«va kompetence saskaņā ar likuma “Par pašvaldÄ«bām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu ir izveidot, reorganizÄ“t un likvidÄ“t pašvaldÄ«bas iestādes, pašvaldÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bas, biedrÄ«bas un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldÄ«bas iestāžu nolikumus, nevarÄ“ja pilnvÄ“rtÄ«gi realizÄ“t šÄ«s savas tiesÄ«bas pilnvÄ“rtÄ«gas informācijas trÅ«kuma dēļ.

VÄ“rtÄ“jot RÄ«gas domes šÄ« sasaukuma darbu secināms, ka dome:

1) ir pārkāpusi Eiropas VietÄ“jo pašvaldÄ«bu hartas 3.panta pirmajā daļā un likuma „Par pašvaldÄ«bām” 3.panta pirmajā daļā noteikto, ka vietÄ“jā pašvaldÄ«ba darbojas vietÄ“jo iedzÄ«votāju interesÄ“s;

2) ir pārkāpusi likuma „Par pašvaldÄ«bām” 21.panta otro daļu, kas nosaka, ka domes darbÄ«bai un lÄ“mumiem jābÅ«t maksimāli lietderÄ«giem un minÄ“tā likuma 41.panta otro daļu, kas nosaka, ka pašvaldÄ«bas lÄ“mumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, ka arÄ« Ministru kabineta noteikumiem;

3) ir pārkāpusi valsts pārvaldes principus, kas nosaka publisku personu pakļautÄ«bu likumam un tiesÄ«bām, pienākumu darboties normatÄ«vajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, savas pilnvaras izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jÄ“gai un mÄ“rÄ·im, pienākumu darboties sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā arÄ« labas pārvaldÄ«bas principu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā, trešÄ, ceturtā un piektā daļa);

4) nav pienācÄ«gi pildÄ«jusi likuma “Par pašvaldÄ«bām” 14.panta otrās daļas 3. un 6.punkta prasÄ«bas, kas nosaka, ka pašvaldÄ«bām likumā noteiktajā kārtÄ«bā ir pienākums racionāli un lietderÄ«gi apsaimniekot pašvaldÄ«bas kustamo un nekustamo mantu, atbilstoši apstiprinātajam pašvaldÄ«bas budžetam racionāli un lietderÄ«gi izlietot pašvaldÄ«bas finanšu lÄ«dzekļus;

5) citus normatīvos aktus.

3. Pārkāpumi ir pieļauti visā pašvaldÄ«bas domes attiecÄ«gā sasaukuma darbÄ«bas periodā un atkārtoti, tai skaitā ignorÄ“jot ministrijas norādÄ«to par tiesisku rÄ«cÄ«bu pieļauto pārkāpumu novÄ“ršanai. IzdarÄ«to pārkāpumu raksturs liecina par pašvaldÄ«bas domes nespÄ“ju strādāt uz savu atbildÄ«bu likumā noteiktajos ietvaros, pārkāpjot ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arÄ« pašas pašvaldÄ«bas pieņemtos ārÄ“jos normatÄ«vos aktus - saistošos noteikumus. Bieži vien opozÄ«cijas deputātiem ir liegta pilnvÄ“rtÄ«ga iespÄ“j a iesaistÄ«ties domes darbā, jo netiek izsniegta visa nepieciešamā informācija kvalitatÄ«vu un izsvÄ“rtu lÄ“mumu pieņemšanai. Par domes deputātu vairākuma nihilistisko attieksmi pret tiesiskumu liecina arÄ« tas, ka RÄ«gas dome pÄ“c savas iniciatÄ«vas atteicās veikt grozÄ«jumus RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas nolikumā un atcelt prettiesiskās normas, kas ierobežoja deputātu tiesÄ«bas. ŠÄda prettiesisko normu spÄ“kā esamÄ«ba tika novÄ“rsta tikai izdodot vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra 2018.gada 26.marta rÄ«kojumu Nr.1-2/48 “Par RÄ«gas domes 2018.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.25 "GrozÄ«jumi RÄ«gas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos Nr.114 "RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas nolikums"" 3., 4. un 5.punkta darbÄ«bas apturÄ“šanu un RÄ«gas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.114 "RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas nolikums", redakcijā, kas stājās spÄ“kā 2018.gada 2.martā, 89.punkta, 91.punkta un 102.1punkta darbÄ«bas apturÄ“šanu”.

Tāpat pašvaldÄ«bas domes turpmāka darbÄ«ba var apdraudÄ“t attiecÄ«gās pašvaldÄ«bas iedzÄ«votāju tiesiskās intereses un vajadzÄ«bas. PašreizÄ“jā RÄ«gas domes darbÄ«ba neliecina par domes spÄ“jām pašai atrisināt konstatÄ“tos normatÄ«vo aktu pārkāpumus. PašvaldÄ«bas dome daudzos gadÄ«jumos nav noskaidrojusi normatÄ«vo aktu pārkāpumu izdarÄ«šanā vainÄ«gās amatpersonas un veikusi pasākumus to saukšanai pie atbildÄ«bas, kas ļauj secināt par amatpersonu iespÄ“jamu personisko ieinteresÄ“tÄ«bu, lai vainÄ«gie netiktu noskaidroti un saukti pie atbildÄ«bas.

4. Sagatavojot šo likumprojektu, tika vÄ“rtÄ“ti arÄ« šÄdi motÄ«vi:

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pants nosaka, ka valsts pārvalde ir organizÄ“ta vienotā hierarhiskā sistÄ“mā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šÄ«s sistÄ“mas. "Ar hierarhiju (t.i. ar iestāžu un amatpersonu padotÄ«bas Ä·Ä“di) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. LeÄ£itimācijas Ä·Ä“de "vÄ“lÄ“tājs - parlaments - valdÄ«ba - pārvalde " tādā veidā tiek novesta lÄ«dz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija pārtrÅ«kst vai ir neefektÄ«va, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mÄ“rogā birokrātiskas diktatÅ«ras draudi" (sk. E.Levits "Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija" http://www.public.law.lv/ptilevickoncepciia.htmn.

Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. MinÄ“tā norma nosaka demokrātisku leÄ£itimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotÄ«bā demokrātiski leÄ£itimÄ“tai valdÄ«bai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leÄ£itimÄ“tai valdÄ«bai, kuru veido tauta ar brÄ«vās vÄ“lÄ“šanās ievÄ“lÄ“tas Saeimas starpniecÄ«bu, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes tiek iedalÄ«tas tiešÄs pārvaldes iestādÄ“s un pastarpinātās pārvaldes iestādÄ“s. Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldÄ«bu un citu atvasināto publisko tiesÄ«bu juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes iestāžu padotÄ«ba Ministru kabinetam nozÄ«mÄ“ pārraudzÄ«bu (tiesiskuma kontroli), proti, valdÄ«bai jāgarantÄ“, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencÄ“ nodotos uzdevumus veic tiesiski.

Speciālā likuma “Par pašvaldÄ«bām” 5.pants noteic, ka pašvaldÄ«bu darbÄ«bu šÄ likuma ietvaros pārrauga ministrija. Valsts pārvaldes iestādÄ“m un amatpersonām, kuras likumos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos un noteiktajā kārtÄ«bā pārrauga pašvaldÄ«bu darbÄ«bas likumÄ«bu un konstatÄ“, ka pašvaldÄ«bas dome, tās priekšsÄ“dÄ“tājs, priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks, kā arÄ« citas pašvaldÄ«bas institÅ«cijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arÄ« nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot ministrijai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecÄ«bā uz viņa padotÄ«bā esošo iestāžu amatpersonām.

LÄ«dz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministram, veicot hierarhisko pārraudzÄ«bu pār pašvaldÄ«bu un domes priekšsÄ“dÄ“tāju, konstatÄ“jot demokrātijas un tiesiskuma apdraudÄ“jumu, ir pienācÄ«gi jāreaģē un apdraudÄ“jums jānovÄ“rš.

Amatpersonai jāspÄ“j izskaidrot sava rÄ«cÄ«ba un darbÄ«ba esot amatā. AdministratÄ«vajās tiesÄ«bās ikvienai valsts pārvaldes institÅ«cijai ir jāatskaitās par savām darbÄ«bām citām administratÄ«vajām, likumdošanas vai tiesu institÅ«cijām. AtskaitÄ«šanās nosaka arÄ« to, ka neviena iestāde vai amatpersona nevar tikt atbrÄ«vota no pārbaudes, ko veic cita kompetenta iestāde. AtskaitÄ«šanās ir bÅ«tiski svarÄ«ga, lai nodrošinātu, ka praksÄ“ tiek Ä«stenotas tādas vÄ“rtÄ«bas kā valsts pārvaldes efektivitāte, iedarbÄ«gums, paļāvÄ«ba un paredzamÄ«ba. Lai valsts pārvalde atskaitÄ«tos un bÅ«tu atbildÄ«ga par savām darbÄ«bām, lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes izmanto savas pilnvaras atbilstoši likumā noteiktajām normām un ka tās ievÄ“ro noteiktās procedÅ«ras, ir nepieciešama uzraudzÄ«ba. UzraudzÄ«bas mÄ“rÄ·is ir novÄ“rtÄ“t, vai valsts iestādes savas funkcijas veic efektÄ«vi, iedarbÄ«gi un savlaicÄ«gi un vai speciālajos vai vispārÄ«gajos normatÄ«vajos aktos noteiktie principi un procedÅ«ras tiek ievÄ“rotas. UzraudzÄ«bas mÄ“rÄ·is ir nodrošināt pārvaldes principu: “pārvalde, piemÄ“rojot tiesÄ«bu normas”, jo tas ir svarÄ«gi, lai aizsargātu gan sabiedrÄ«bas intereses, gan indivÄ«da tiesÄ«bas.

Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietÄ“jās pašvaldÄ«bas domes deputātiem, vienmÄ“r jādarbojas visas sabiedrÄ«bas un valsts interesÄ“s ar mÄ“rÄ·i nodrošināt efektÄ«vu valsts pārvaldi.

MÅ«sdienās demokrātijas princips nav uzlÅ«kojams caur tautas varas absolÅ«tisma prizmu, bet gan skatāms saistÄ«bā ar citiem principiem, vispirmām kārtām tiesiskas valsts principu un tiesÄ«bu virsvadÄ«bas principu, kas noteic tautas suverenitātes izpausmi valstÄ« tikai noteiktā tiesiskā procedÅ«rā, tādÄ“jādi nosakot tautas pašierobežošanos un pakļautÄ«bu tiesÄ«bām.

PÄ“tÄ«jumā “Konstitucionālās tiesÄ«bas” rodams skaidrojums, ka lÄ“mumu pieņemšana ar balsu vairākumu ir viena no mÅ«sdienu demokrātijas pazÄ«mÄ“m, tās principiāla Ä«patnÄ«ba. Šajā lÄ“mumu pieņemšanā katram viedoklim ir vienāds svars un nav pieļaujama to diferencÄ“šana. TomÄ“r vairākuma princips pakļauts vairākiem ierobežojumiem, uz kuriem balstās tā Ä«stenošana: cilvÄ“ka cieņas ievÄ“rošana, ikviena indivÄ«da lÄ«dzdarbošanās un mazākuma viedokļa respektÄ“šana. Cik vien tas ir iespÄ“jams, vairākumam lÄ“mumu pieņemšanā ir jātiecas uz sabiedrÄ«bas konsensu, taču, tā kā tas pilnÄ«bā nav iespÄ“jams, vairākumam ir jārespektÄ“ mazākums un tas nedrÄ«kst izrÄ“Ä·ināties ar politiski citādi domājošajiem. Mazākuma tiesÄ«bas izriet no politiskās vienlÄ«dzÄ«bas principa, kas nodrošina visiem vienādas iespÄ“jas uz valsts varas iegÅ«šanu savu politisko mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai sabiedrÄ«bas labā. Tas balstās uz indivÄ«da brÄ«vÄ«bu saglabāt savu domu un darbÄ«bu neatkarÄ«bu no ārÄ“ja spiediena. TādÄ“jādi demokrātiskas valsts iekārtas pamatu un saturu nosaka nevis normatÄ«vi noteiktas cilvÄ“ka dabas Ä«patnÄ«bas vai dievišÄ·Ä griba, bet gan precÄ«zi izstrādāti šÄ« režīma apstākļos dzÄ«vojošu cilvÄ“ku lÄ“mumi (Pleps J. Pastars E. Plakane I. Konstitucionālās tiesÄ«bas. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2004., 122. - 123.lpp.).

Dr.iur., Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociÄ“tais profesors Jānis Neimanis savukārt skaidri norādÄ«jis, ka vairākuma princips atklājas vairākās Satversmes normās, kā arÄ« Saeimas kārtÄ«bas rullÄ«, bet pašvaldÄ«bās - likumā “Par pašvaldÄ«bām”. [..] Vairākums nevar izslÄ“gt vispār mazākumu no lÄ“mumu pieņemšanas procesa vai padarÄ«t to par fikciju. PiemÄ“ram, vairākums nevar noteikt, ka mazākums tiek izslÄ“gts no dalÄ«bas lÄ“mumu pieņemšanā, vairākums nevar mazākumam liegt pieeju lÄ“muma pieņemšanai nepieciešamajai informācijai, apgrÅ«tināt to, vai atklāt to Ä«si pirms lÄ“muma pieņemšanas procedÅ«ras (pat ar atrunu, ka mazākums tāpat neko nevar ietekmÄ“t lÄ“muma pieņemšanā un tas ir nesvarÄ«gi). Tikai tādu lÄ“mumu, kur šie vairākuma un mazākuma principi ir ievÄ“roti, var uzlÅ«kot kā tautas leÄ£itimÄ“tu un spÄ“kā esošu. Ja vairākuma princips un mazākuma princips lÄ“mumu pieņemšanas procesā netiek ievÄ“rots, tā tiesiskās sekas ir attiecÄ«gā tiesÄ«bu akta prettiesiskums (Neimanis J. Mazākuma (opozÄ«cijas) princips. 2017. 3.jÅ«lijs. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ianis-neimanis-mazakuma-opoziciias-princips.d?id=49004661.).

PašvaldÄ«bu vara nav pirmatnÄ“ja. Jebkura varas izpausme, kuru Ä«steno pašvaldÄ«ba, ir sekundāra, jo pašvaldÄ«bas varas avots ir valsts vara. Valsts lemj par pašvaldÄ«bām piešÄ·irtās varas apjomu un pÄ“c nepieciešamÄ«bas var to ierobežot, atņemt, vai piešÄ·irt no jauna (Stucka A. Latvijas pašvaldÄ«bu sistÄ“mas pilnveidošanas aktuālie valststiesÄ«bu jautājumi. Promocijas darbs. RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2012, 40.lpp.). Valsts varas pirmatnÄ“jumu uzsvÄ“ris arÄ« ievÄ“rojamais latviešu tiesÄ«bu zinātnieks Kārlis Dišlers, norādot, ka nevis pašpārvalde, bet gan valsts vara ir pirmatnÄ“ja, patstāvÄ«ga un vismaz idejiski visaptveroša - augstākā jeb suverÄ“nā vara, turpretim pašvaldÄ«bu publiskā vara ir derivatÄ«va un ierobežota, t.i., piešÄ·irta no valsts ar likumu, kurā noteiktas šÄ«s varas robežas (Jaunzeme K. Latvijas pašvaldÄ«bas kā valsts pārvaldes subjekti. Jurista vārds. 2006. 31janvāris, nr.5. Pieejams: http://www.iuristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/).

Demokrātiskā valstÄ« svarÄ«gi ir ne tikai garantÄ“t pašvaldÄ«bas pašnoteikšanas tiesÄ«bu, bet arÄ« nepieļaut iedzÄ«votāju tiesÄ«bu pārkāpumus pašvaldÄ«bās (Stucka A. Latvijas pašvaldÄ«bu sistÄ“mas pilnveidošanas aktuālie valststiesÄ«bu jautājumi. Promocijas darbs. RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2012, 39. - 40. lpp.).

5. Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to un saskaņā ar likuma „Par pašvaldÄ«bām” 91.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, kā arÄ« to, ka saskaņā ar minÄ“tā likuma 92.panta pirmo un otro daļu dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets, ir izstrādāts likumprojekts par RÄ«gas domes atlaišanu, ņemot vÄ“rā augstāk norādÄ«tos pārkāpumus, ko minÄ“tā pašvaldÄ«bā pieļāvusi šÄ« sasaukuma darbā, kā arÄ« šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldÄ«bas domes nespÄ“ju savā darbÄ«bā ievÄ“rot normatÄ«vos aktus. Secināms, ka RÄ«gas domes darbÄ«ba ir ne tikai nelikumÄ«ga, bet tā arÄ« ir neatbilstoša vietÄ“jās sabiedrÄ«bas interesÄ“m un veicina sabiedrÄ«bas neuzticÄ«bu vietÄ“jo pašvaldÄ«bu spÄ“jai strādāt likumÄ«gi un vietÄ“jo iedzÄ«votāju interesÄ“s kopumā.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Cita informācija

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldÄ«bām” 92.panta trešo un ceturto daļu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pÄ“c Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecÄ«gajā administratÄ«vajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vÄ“lÄ“šanām. Ja lÄ«dz kārtÄ“jām domes vÄ“lÄ“šanām ir palikuši mazāk nekā 15 mÄ“neši, jaunas domes vÄ“lÄ“šanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

PašvaldÄ«bas domes ekskluzÄ«vā kompetence (jautājumi, par kuriem var lemt tikai dome) ir noteikta likuma „Par pašvaldÄ«bām” 21.pantā, kā arÄ« citos likumos. LÄ«dz ar to šÄ« kompetence, lai nodrošinātu pašvaldÄ«bas darba nepārtrauktÄ«bu, lÄ«dz ārkārtas vÄ“lÄ“šanās ievÄ“lÄ“tās RÄ«gas domes sanākšanai uz pirmo domes sÄ“di bÅ«s RÄ«gas pilsÄ“tas pagaidu administrācijas kompetence. RÄ«gas pilsÄ“tas pagaidu administrācija darbosies trÄ«s cilvÄ“ku sastāvā saskaņā ar pagaidu administrācijas apstiprinātu nolikumu, kas noteiks tās darba organizāciju, nodrošinot pagasta padomes kompetences Ä«stenošanu. Savukārt pašvaldÄ«bas administrācija, iestādes, institÅ«cijas turpinās pildÄ«t tām noteikto kompetenci tāpat kā pirms RÄ«gas domes atlaišanas un pagaidu administrācijas iecelšanas. JāatzÄ«mÄ“, ka analoÄ£iski jautājums par pašvaldÄ«bas domes (padomes) atlaišanu un pašvaldÄ«bas darbÄ«bas nodrošināšanu lÄ«dz padomes ievÄ“lÄ“šanai tika risināts KuldÄ«gas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanas gadÄ«jumā (skatÄ«t likumu „Par KuldÄ«gas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”, publicÄ“ts 2003.gada 1.jÅ«lija Latvijas VÄ“stnesÄ« Nr.97) RÄ«gas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas gadÄ«jumā (skatÄ«t likumu „Par RÄ«gas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”, publicÄ“ts 2008.gada 28.maija Latvijas VÄ“stnesÄ« Nr.82).

Likumprojekta 5.pants paredz, ka jaunās RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanas notiek 2019.gada 25.maijā. Šis datums sakrÄ«t ar kārtÄ“jām Eiropas parlamenta vÄ“lÄ“šanām un neradÄ«s papildus slogu RÄ«gas pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu komisijai.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1. SabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·grupas, kuras tiesiskais regulÄ“jums ietekmÄ“ vai varÄ“tu ietekmÄ“t RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas iedzÄ«votāji.

2. Tiesiskā regulÄ“juma ietekme uz tautsaimniecÄ«bu un administratÄ«vo slogu Ietekme uz sabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas pārmaiņām ir netieša. Likumprojekts veicinās sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu tiesiskai valsts pārvaldÄ«šanai sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Ar likumu tiks atņemtas pilnvaras RÄ«gas domes deputātiem, jo attiecÄ«gais deputātu sasaukums vietÄ“jo iedzÄ«votāju deleģētās pilnvaras izmanto nelikumÄ«gi, nelietderÄ«gi un vietÄ“jo iedzÄ«votāju interesÄ“m neatbilstoši.

Likumprojekts neietekmÄ“ administratÄ«vās procedÅ«ras, tās neatvieglo un nesarežģī, jo saskaņā ar likuma „Par pašvaldÄ«bām” 92.pantu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pÄ“c Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecÄ«gajā administratÄ«vajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vÄ“lÄ“šanām. Ja lÄ«dz kārtÄ“jām domes vÄ“lÄ“šanām ir palikuši mazāk nekā 15 mÄ“neši, jaunas domes vÄ“lÄ“šanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

LÄ«dz ar to nekādas izmaiņas administratÄ«vo procedÅ«ru kontekstā RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas funkciju izpildÄ“ nav paredzamas.

3. AdministratÄ«vo izmaksu monetārs novÄ“rtÄ“jums: Projekts šo jomu neskar.

4. AtbilstÄ«bas izmaksu monetārs novÄ“rtÄ“jums: Projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija: Likumprojektam nav sociālās ietekmes. Saskaņā ar Republikas pilsÄ“tas domes un novada domes deputāta statusa likuma 14.panta pirmo daļu pamatā deputāti savas pilnvaras realizÄ“ no darba brÄ«vajā laikā. Tie deputāti, kuri RÄ«gas domÄ“ ieņem algotus vÄ“lÄ“tos amatus, šos amatus attiecÄ«gi zaudÄ“s.

Saskaņā ar likumprojekta 6.pantu pagaidu administrācijas darbÄ«bu nodrošinās un finansÄ“s no RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļiem. Pagaidu administrācijas atlÄ«dzÄ«ba tiks noteikta pÄ“c analoÄ£ijas ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā paredzÄ“to atlÄ«dzÄ«bu domes priekšsÄ“dÄ“tājam, priekšsÄ“dÄ“tāja vietniekam un komiteju vadÄ«tājiem.

III. TiesÄ«bu akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldÄ«bu budžetiem: Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. TiesÄ«bu akta projekta ietekme uz spÄ“ka esošo tiesÄ«bu normu sistÄ“mu: Likumprojekts šo jomu neskar

V. TiesÄ«bu akta projekta atbilstÄ«ba Latvijas Republikas starptautiskajām saistÄ«bām: Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē: Likumprojekts tā virzības gaitā tiks ievietots Ministru kabineta un Saeimas mājas lapās.

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti: Iepazīstoties ar dažādās interneta vietnēs publicētajiem komentāriem, secināms, ka sabiedrības vairākums atbalsta cīņu pret nelikumībām.

4. Cita informācija: Nav

VII. TiesÄ«bu akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institÅ«cijām

1. Projekta izpildÄ“ iesaistÄ«tās institÅ«cijas: Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktÅ«ru. Jaunu institÅ«ciju izveide, esošu institÅ«ciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institÅ«cijas cilvÄ“kresursiem: Projekts šo jomu neskar.

Likumprojekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci. Institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas.

3. Cita informācija: Nav

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards