Iesaki rakstu:

MedicÄ«nas  darbinieku brÄ«dinājuma streiks notika 27. maijā, un galvenais pasākums bija pikets pie VeselÄ«bas ministrijas Ä“kas BrÄ«vÄ«bas ielā 72.  DalÄ«bnieki pulcÄ“jās uz ielas brauktuves daļas tā, ka Ä“ku varÄ“ja labi apskatÄ«t. Pārsteidzoši – uz VeselÄ«bas ministrijas Ä“kas ir tikai viens labi saskatāms uzraksts „TÄ«tariņš”. Nezinu, cik ilgi šis uzraksts šajā vietā atrodas, tāpat man nav  informācijas, vai iepriekšÄ“jo ministru (kas bija godājamas kundzes) laikā bija šis pats uzraksts vai varbÅ«t kāda sieviešu dzimtes mājputna nosaukums. 

Mani uz piketu aicināja Valdis Keris. Profesoru, neiroÄ·irurgu Valdi Keri es pazÄ«stu ļoti sen, gadus četrdesmit piecus vismaz. Esam kopā sportojuši, piedalÄ«jušies studentu celtnieku vienÄ«bā, bet vÄ“lāk rosÄ«jušies pie viena operāciju galda – viņš kā neiroÄ·irurgs, es kā anesteziologs. Man ir nācies lasÄ«t un rediģēt profesora rakstus, klausÄ«ties viņa lekcijas un strÄ«dÄ“ties par slimnieka ārstÄ“šanas taktiku reanimācijas nodaļā. Vārdu sakot – profesors Valdis Keris manā vÄ“rtÄ«bu skalā vairāk iederas kā neiroÄ·irurgs vai neirologs, nevis arodbiedrÄ«bu lÄ«deris, un es neko ļaunu nesaklausÄ«ju viņa uzvedinošajā jautājumā – vai es kādas partijas sarakstā piedalÄ«šos Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Es teicu – „noteikti JÄ€, tiklÄ«dz bÅ«šu sasniedzis pensijas vecumu un pietiekamu sklerozi”. Noskaidrojis, ka vismaz 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanu dienā pensijas vecumu es vÄ“l sasniedzis nebÅ«šu, profesors  Valdis Keris mani ierakstÄ«ja runātāju sarakstos iepriekšminÄ“tajā piketā pie VeselÄ«bas ministrijas Ä“kas, kuru rotā uzraksts „TÄ«tariņš”.

Piketā nebiju  piedalÄ«jies gadus trÄ«s. PārsteidzošÄkais bija policisti – kaut policistu skaits bija mazāks par piketa dalÄ«bnieku skaitu, viņu tÄ“rpi piketu krāšÅ†oja. Ja Latvijas televÄ«zija apgalvo, ka piketā piedalÄ«jušies ap 500 veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku, tad vÄ“l dažus simtus klausÄ«tāju bija atsÅ«tÄ«jusi valsts un pašvaldÄ«bu policija. ŠÄ·iet, policisti bija sanākuši, lai sargātu piketÄ“tājus no dusmÄ«giem politiÄ·iem vai ierÄ“dņiem. 

Tieši pÄ“c manas uzrunas pie ministrijas Ä“kas (nu nebija mana runa nekāda oratormākslas pÄ“rle, drÄ«zāk jau kompilācija no maniem rakstiem) no Ä“kas  ar nosaukumu „TÄ«tariņš” iznāca nevis ministrs Pavļuts, bet valsts sekretāre Indra Dreika, divās minÅ«tÄ“s zaudÄ“ja Valdim Kerim viedokļu apmaiņā pie mikrofona, bet klātesošajām televÄ«zijas kamerām un radio mikrofoniem sastāstÄ«ja, cik daudz un labi pelna mediÄ·i, proti, šie pelnot daudz vairāk par arodbiedrÄ«bas uzstādÄ«tajām prasÄ«bām. Latvijas Radio viņa pastāstÄ«ja, ka mediÄ·u faktiskās algas ir ievÄ“rojami augušas un pārsniedz tautsaimniecÄ«bā vidÄ“jos rādÄ«tājus – ārsta atalgojums šobrÄ«d ir 3131 eiro vidÄ“ji mÄ“nesÄ«, māsām – 1866 eiro, bet ārstniecÄ«bas un atbalsta personām – 1222 eiro.

Viss šis garais ievads bija rakstÄ«ts kā fons jautājumam un atbildei – kāpÄ“c medicÄ«nas darbiniekiem ir jāstreiko. 

MedicÄ«nas darbinieki algas nopelna ar darbu 2–3 darba vietās, dežūrām un Covid–19 piemaksu 

Man nav precÄ«zu datu –  cik Latvijā nopelna ārsts, medicÄ«nas māsa, NMPD ārsta palÄ«gs un autotransporta vadÄ«tājs, fizioterapeits, radiogrāferis vai māsas palÄ«gs, ko tautā joprojām sauc par sanitāru. ArÄ« ministrijā datu nav – ministrija ir informÄ“ta par algām Universitātes klÄ«niskajās slimnÄ«cās, psihoneiroloÄ£iskajās slimnÄ«cās un vÄ“l atsevišÄ·Äs valsts institÅ«cijās. Ministrija pat nenojauš, kā algas nodrošina reÄ£ionālās un novadu slimnÄ«cas, privātās ārstniecÄ«bas iestādes un Ä£imenes ārstu prakses. Man bija iespÄ“ja skatÄ«t un pÄ“tÄ«t ministrijas valsts sekretāra vietnieka Borisa Kņigina piedāvātās darba samaksas pieauguma tabulas, kurās apmaldÄ«jās ne tikai jebkurš interesents, bet arÄ« pats tabulu autors.  

PÄ“dÄ“jā nedēļā esmu lasÄ«jis vismaz desmit publikācijas par medicÄ«nas darbinieku darba samaksu, un šajos rakstos minÄ“tie skaitļi ir ļoti atšÄ·irÄ«gi. Ministrs, ierÄ“dņi un angažēti žurnālisti runā par vidÄ“jo algu, kas esot augsta. VidÄ“jais rādÄ«tājs šajā gadÄ«jumā ir tikpat nopietns skaitlis kā vidÄ“jā temperatÅ«ra slimnÄ«cā. Pagājušonedēļ izskanÄ“ja, ka kāds ārsts saņemot 39 tÅ«kstošus eiro mÄ“nesÄ« (netika nosaukts – kurš un kurā slimnÄ«cā), viņš mazumiņu sastrādājot ar slodzi slimnÄ«cā, bet vairumu no šÄ«m naudiņām saņemot komercstruktÅ«rās. Ministrijas aprÄ“Ä·ini par vidÄ“jo algu ir tikpat precÄ«zi, kā nacionālajā aviokompānijā „airBaltic”, kur saskaita valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Martina Gausa algu ar krāvÄ“ja algu un izdala ar divi.

Diemžēl nekādu skaidrÄ«bu par medicÄ«nas darbinieku algu, bet Ä«paši – par saskaitāmajiem – piemaksām, dežūrām, virsstundām, pedagoÄ£isko darbu utt., no kā šÄ« alga (ministrijas izpratnÄ“) rodas, nespÄ“j sniegt arÄ« Valsts ieņēmumu dienests. PatiesÄ«bā jebkura informācija, kas nāk no šÄ«s iestādes, a priori ir neprecÄ«za.  

Pārrunāju algas jautājumu ar saviem draugiem, un izrādÄ«jās, ka neviens no manis aptaujātajiem nestrādā tikai vienā konkrÄ“tā iestādÄ“ un nesaņem tikai vienu konkrÄ“tu algu par valstÄ« noteiktajām darba stundām. Jāteic, ka aptauja nav korekta, jo vairums manu draugu ir ļaudis pirmspensijas vecumā – pieredzÄ“juši, augstu novÄ“rtÄ“ti speciālisti – profesori, docÄ“tāji, nodaļu vadÄ«tāji. Un tomÄ“r – viņi visi strādā ne tikai slimnÄ«cā, bet arÄ« kādā ambulatorā veselÄ«bas centrā, māca studentus RÄ«gas Stradiņa universitātÄ“, Latvijas UniversitātÄ“ vai kādā medicÄ«nas  koledžā, nedaudz nodarbojas ar pÄ“tniecÄ«bu, bet, kas pārsteidzoši –  vÄ“l joprojām reizi vai divas reizes mÄ“nesÄ« dežurÄ“ savā slimnÄ«cā, Katastrofu medicÄ«nas centrā un/vai arÄ« kādā no reÄ£ionālajām slimnÄ«cām.

Man radās pārliecÄ«ba, ka lielais vairums Latvijas speciālistu strādā vismaz divas slodzes, bet VeselÄ«bas ministrija ar Ieņēmumu dienesta gādÄ«bu Excel tabulā liek visos darbos gÅ«tos ienākumus kopā. Savukārt algu reformu veselÄ«bas ministrija saprot kā iespÄ“ju aizliegt universitāšu slimnÄ«cu ārstiem strādāt papildus ARSā, VC4, VCA un citās privātās medicÄ«nas struktÅ«rās. Atsaukšanās uz algu reformu ir blÄ“dÄ«ba, katrs ministrs pÄ“dÄ“jo 8 gadu laikā ir centies radÄ«t algu reformu, lai atliktu savu nespÄ“ju algas palielināt. PatiesÄ«bā darba likumdošana nepieļauj ministrijai veikt jebkādas kustÄ«bas pašvaldÄ«bu slimnÄ«cās vai privātajās ambulatorajās iestādÄ“s, un  vienÄ«gais, ko no ministra prasa, ir pārskatÄ«t tarifus. Savā darba dzÄ«vÄ“ esmu redzÄ“jis jau vismaz desmit algu reformas, Pavļuts algu reformu vicinās kā karogu pirms vÄ“lÄ“šanām, bet pÄ“c tām karogu nedaudz citās krāsās sāks vicināt nākamais ministrs, pie kam reformÄ“šanai organizÄ“s darba grupas, pļāpātuves un konferences. 

Kā JÅ«s pamanÄ«jāt, visā šajā uzskaitÄ«jumā es ilgi neminÄ“ju Covid–19 piemaksas, kas vÄ“l šogad, pÄ“rn un aizpÄ“rn sastādÄ«ja lielu ienākumu daļu. 

Tas, ko šodien ministrija uzskata par lielu savu darba panākumu, patiesÄ«bā ir bumba ar laika degli – mÄ“Ä£inājumu novilkt lÄ«dz vÄ“lÄ“šanām Covid–19 pandÄ“mijas šausmas ar piemaksām mediÄ·iem, bet par laiku pÄ“c vÄ“lÄ“šanām VeselÄ«bas ministrija domā Skārletas toņkārtā – „par to es domāšu rÄ«t” (“I can’t think about that right now. If I do, I’ll go crazy. I’ll think about that tomorrow.” – Scarlett O’Hara). 

Alga medicÄ«nas darbiniekiem tiešÄm ir pacelta, tiesa, nesniedz lÄ«dzi inflācijas tempam. Bet streiks jau nav tikai par naudu

TiešÄm, daudzi medicÄ«nas darbinieki mazāk satraucas par algas pielikumu māsām, māsu palÄ«giem un tehniskajiem darbiniekiem, kas ir LVSADA organizÄ“tā streika galvenās prasÄ«bas. 

Galvenā problÄ“ma ir nenoteiktÄ«ba par nākotni. VeselÄ«bas ministrijā neviens nevÄ“las saprast realitāti – medicÄ«nas darbiniekiem algas ir paceltas, bet kāpums nesniedz inflācijas lÄ«meni. Ja inflācija augs pašreizÄ“jā tempā, slimnÄ«cām un ambulatorajām iestādÄ“m ievÄ“rojami pieaugs izdevumi enerÄ£ijai, siltumam, medikamentiem, pacientu Ä“dināšanai, iekārtu amortizācijai un remontam, samazināsies algu fonds. 

MediÄ·i nojauš, saprot un novÄ“rtÄ“ situāciju, ka pÄ“dÄ“jo četru gadu laikā VeselÄ«bas ministrija ir pārvÄ“rsta par haosa aÄ£entÅ«ru, kur ierÄ“dņi pārstrādājas, nesaprotot – kāpÄ“c, VeselÄ«bas ministrija rada haotiskus dokumentus, haotisku politiku, haotisku nenoteiktÄ«bu un stresu gan mediÄ·iem, gan pacientiem. ŠÄ« aÄ£entÅ«ra tiek visu laiku pastiprināta ar haosa filiālÄ“m – vai tas bÅ«tu VeselÄ«bas ministra birojs, kurā neviens pat nenojauš par veselÄ«bu, vai tas bÅ«tu Vakcinācijas birojs ar zelta podiem, milzu algām un grÅ«tÄ«bām sarÄ“Ä·ināt – cik Latvijā ir iedzÄ«votāju un cik viņiem vajag vakcÄ«nu.

VienÄ«gais panākums, kas tiešÄm ir padarÄ«ts PAR ministru vadÄ«bā, ir radÄ«tas labi apmaksātas padomes pie slimnÄ«cām, proti, barotavas partijai pietuvinātiem cilvÄ“kiem (protams, ar medicÄ«nu nesaistÄ«tiem). Algas tiek palielinātas universitāšu slimnÄ«cu padomÄ“m un valdÄ“m, no kurās mediÄ·i ir izspiesti, bet pilnÄ«gi kategoriska ir ministrijas iebilde palielināt algas māsu palÄ«giem un tehniskajiem darbiniekiem. 

MediÄ·i saprot, ka haoss ir, ka šis haoss nav aprÄ“Ä·ināms naudaszÄ«mÄ“s. Un šajā haosā nav viegli definÄ“t – kāpÄ“c mediÄ·i ministriju ierauga kā ienaidnieku, bet ministru – kā tÄ«tariņu.

Pirmais apstāklis ir pilnÄ«gi haotiska likumdošana. Ä€rstniecÄ«bas likums ir anahronisms, bezcerÄ«gs mikslis no tā, kam bÅ«tu jābÅ«t sabiedrÄ«bas veselÄ«bas, veselÄ«bas saglabāšanas, profilakses, ārstniecÄ«bas, rehabilitācijas, psihiskās veselÄ«bas un citiem likumdošanas aktiem. Šis likums ir tik pretrunÄ«gs, ka sajÅ«smina tikai advokātus, kuri var pÄ“c vajadzÄ«bas promotÄ“t pacientu tiesÄ«bas, ārstu pienākumus, veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu utt. 

Tā kā galvas likums ir sapuvis, bezcerÄ«gs ir arÄ« Ministru kabineta dokumentu klāsts. BÅ«tiskais no tiem – Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 „VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu organizÄ“šanas un samaksas kārtÄ«ba”, grāmatas biezuma dokuments, ko rakstÄ«juši dažādi speciālisti un nespeciālisti, daždažādā formā un stilā, bet ko kopumā diez vai kāds ir lasÄ«jis. Esmu centies to izlasÄ«t – šÄdas grāmatas lasÄ«šanai man nav atradies gana daudz brÄ«va laika. Domāju, ka dokumentu nav izlasÄ«jusi valsts sekretāre, NVD direktors, nemaz nerunājot par Pavļutu vai Kariņu. Šis dokuments ir sastādÄ«ts tā, lai neviena manipulācija netiktu apmaksāta pilnÄ«bā ar speciālistu darbu, tehnikas amortizāciju, sterilizāciju, darba drošÄ«bu utt., bet kopumā slimnÄ«cas var izdzÄ«vot. Kā tas iespÄ“jams? MaÄ£ija, ko pieļauj vÄ“l viens – šiem 555. noteikumiem pakļauts dokuments – 184 lapaspušu garais Valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacÄ«jumu saraksts.

Šoreiz varu likt roku uz sirds un apgalvot pie bikts – šo kompilāciju lÄ«dz šim ar sapratni no viena gala lÄ«dz otram nav izlasÄ«jis neviens. PiemÄ“ram izvÄ“lÄ“šos 100. numuru pÄ“c kārtas sarakstā, kas vispār sastāv no 4527 numuriem. Tātad 100. numurs attiecas uz „vakcināciju un neatliekamo palÄ«dzÄ«bu” (manipulācijas 03004-03300), saucas „Ä¢ipša gultas vai nakts trauka Ä·ermenim izveidošana” un par to NVD ir gatavs maksāt 28 eiro 38 centus. Es neesmu savā praksÄ“ šo Ä£ipša trauku redzÄ“jis, bet 19. gadsimtā tādi noteikti tika gatavoti. Princips – slimnÄ«cas vadÄ«tājiem ir tiesÄ«bas pavÄ“stÄ«t, ka no Ä£ipša uztaisÄ«ts naktstrauks (jādomā, ka Ä«slaicÄ«gai lietošanai), bet naudu izmantot speciālistu apmaksai. Manuprāt, vārdi „vakcinācija un” ir bÅ«tiskais Pavļuta pienesums valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacÄ«jumu sarakstā, pie kam šis pienesums ir bezjÄ“dzÄ«gs un liecina tikai par to, ka visos tekstos politiski bija jāiedabÅ« jÄ“dziens „vakcinācija”.  

VeselÄ«bas vadÄ«bas neprofesionalitāte un politiskā angažētÄ«ba – ministram, ierÄ“dņiem, struktÅ«ru vadÄ«tājiem un atsevišÄ·u slimnÄ«cu vadÄ«tājiem nav nojausmas par medicÄ«nu vai veselÄ«bas aprÅ«pi

NozÄ«mÄ«gs apstāklis, kas ārstiem, medicÄ«nas māsām un citiem medicÄ«nas profesionāļiem liek kāpt uz barikādÄ“m, proti piedalÄ«ties streikā vai atbalstÄ«t to, ir – vadÄ«bas neprofesionalitāte un politiskā angažētÄ«ba. 

ŠobrÄ«d Latvijas politiskajā dzÄ«vÄ“ valda viduvÄ“jÄ«bas. Nevis vienkārši viduvÄ“jÄ«bas, bet viduvÄ“jÄ«bas ar viduvÄ“ju izglÄ«tÄ«bu, viduvÄ“jām zināšanām un viduvÄ“jām domāšanas spÄ“jām. Es nerunāšu par IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru, kuram varbÅ«t ir, bet varbÅ«t arÄ« nav vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas, un kurš lepojas ar to, ka nav mācÄ«jies augstās skolās. Es tikai garāmejot pieminÄ“šu to, ka „Latvijas valsts mežus” turpmāk vadÄ«s nevis mežzinis, mežkopis vai kokapstrādes inženieris, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušais vadÄ«tājs PÄ“teris Putniņš ar sociālo zinātņu izglÄ«tÄ«bu.

Esam jau pieraduši, ka ministri ir cilvÄ“ki bez nojausmas par jomu. Diemžēl medicÄ«nā šie nejÄ“gas izceļas ne tikai ar smadzeņu kapacitātes trÅ«kumu, bet baidās no tā, ka viņu padotie un padomnieki varÄ“tu bÅ«t par viņiem gudrāki. Tādēļ pÄ“dÄ“jos 8 gadus ministri par saviem padomniekiem, ierÄ“dņiem, iestāžu vadÄ«tājiem liek tikai cilvÄ“kus bez medicÄ«niskas izglÄ«tÄ«bas. 

Ministrijas politika balstās uz reklāmā saklausītu informāciju

Pavļutam ministrijā nav, kam paprasÄ«t kaut nelielu konsultāciju par vÄ«rusu, vÄ“zi, holesterÄ«nu, astmu. Viņš paļaujas uz kaut kur sagramstÄ«tu informāciju. Es ilgi mÄ“Ä£ināju saprast – kas ir avots, no kā ministrija un ministrs smeļas informāciju. IzrādÄ«jās – reklāma. Tas notiek tā – zāļu kompānija ir izstrādājusi medikamentu, kas ir jauns solis kādas konkrÄ“tas slimÄ«bas ārstÄ“šanā. Speciālisti ir iemācÄ«jušies šo medikamentu lietot, šis medikaments ir labāks, izmaksu efektÄ«vāks, tam ir mazāk blakņu, vārdu sakot, šis medikaments bÅ«tu plaši izmantojams, to vajadzÄ“tu iekļaut kopÄ“jā apmaksājamo medikamentu sarakstā. Ä€rsti aiziet pie savas slimnÄ«cas vadÄ«tāja, kurš no medicÄ«nas pārlieku neko nesaprot, aiziet uz NVD, kur starp simtiem finansistu un grāmatvežu atrodami daži pārstrādājušies kolÄ“Ä£i, aiziet uz VeselÄ«bas ministriju, bet neviens viņus nedzird. Un tad pÄ“kšÅ†i – zāļu kompānija uzrunā Pavļutam draudzÄ«gu sabiedrisko attiecÄ«bu kompāniju, tā organizÄ“ reklāmas rullÄ«ti, rakstu par mirstošu (bez konkrÄ“tajām zālÄ“m) slimnieku, iezÄ«mÄ“ nelielu skandālu, un – Pavļuts veic vÄ“lamās kustÄ«bas. Tikai – šÄ«s kustÄ«bas nav sistÄ“miskas, tām piemÄ«t gadÄ«juma raksturs.  

Tieši tāpat – caur reklāmu, politiku, radio un televÄ«ziju virzās ārstu, medicÄ«nas māsu, māsu palÄ«gu jautājums. Pavļuts nolÄ“mis, ka vismazākais ļaunums vÄ“lÄ“šanās ir māsu palÄ«gi, tādēļ šiem nu gan algas necelsim. Rezultāts ir tāds, ka Latvijā katastrofāli trÅ«kst māsu palÄ«gu, bet māsas spiestas pārklāt gultas, tÄ«rÄ«t, Ä“dināt, izsniegt zāles, mÄ“rÄ«t temperatÅ«ru. LÄ«dz ar to māsu skaits Latvijā ir dramatiski nepietiekams, tieši medicÄ«nas māsas ir visvairāk uz Rietumeiropu vervÄ“tā profesija. ŠobrÄ«d tieši medicÄ«nas māsu Latvijā ir trÄ«sreiz par maz. Ä€rsti spiesti darÄ«t māsas darbu – mÄ“rÄ«t asinsspiedienu, aizpildÄ«t formulārus, veikt injekcijas. Tās māsas, kas palikušas un kļuvušas par speciālistÄ“m, pārstrādājas,  strādā 2 vai 3 slodzes, izdeg vai tiek pārpirktas, jo laba māsa vajadzÄ«ga arÄ« labāk apmaksātās medicÄ«nas un medicÄ«nai tuvu stāvošÄs jomās. 

Esmu gatavs 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanās balsot par „AttÄ«stÄ«baiPAR” ar nelielu nosacÄ«jumu

Es pilnÄ«gi noteikti esmu gatavs 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanās balsot ar „AttÄ«stÄ«baiPAR” un ievilkt krustiņu Danielam Pavļutam, ja vien Daniels televÄ«zijas kameru priekšÄ ar roku uz BÄ«beles apzvÄ“rÄ“tu, ka nekad vairs nemÄ“Ä£inās kļūt par veselÄ«bas ministru. 

Tas taču nav daudz prasÄ«ts, Daniel? Tu ar kādas sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ras atbalstu rÄ«t vai parÄ«t tiksi „RÄ«ta Panorāmā”. Paņem lÄ«dzi BÄ«beli un dod šo Latvijas medicÄ«nai svÄ“tÄ«go solÄ«jumu. 

Diemžēl brÄ«dÄ«, kad biju uzrakstÄ«jis šos vārdus, ienāca mans kaimiņš – prominents enerģētiÄ·is, kurš bija pieredzÄ“jis Daniela Pavļuta panākumus ekonomikas ministra krÄ“slā laikposmā no 2011. lÄ«dz 2014. gadam – dalot OIK atļaujas, organizÄ“jot celtniecÄ«bas politiku valstÄ«, kas noveda pie ZolitÅ«des tirdzniecÄ«bas centra sabrukšanas utt. Mans kaimiņš pieprasÄ«ja – lai Pavļuts lÄ«dzÄ«gi apzvÄ“r, ka nekad vairs nevadÄ«s arÄ« Ekonomikas ministriju.