Iesaki rakstu:

Daži praksÄ“ balstÄ«ti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saÄ·eršanās ar putinistu.

Uzsākot „diskusiju” ar putinistu, uzreiz jāatsakās no ilÅ«zijām, ka viņu iespÄ“jams par kaut ko pārliecināt. Kā norādÄ«ja Maskavas Karnegi centra darbinieks un analÄ«tiÄ·is Andrejs Koļesņikovs, putinisti šobrÄ«d atrodas tik dziļā psiholoÄ£iskā frustrācijā, ka nekādi racionāli argumenti nestrādā. Bet varbÅ«t strādā neracionāli?

Manuprāt, konflikts balstās ļoti dziļās vÄ“rtÄ«bu un pasaules uztveres atšÄ·irÄ«bās: individuālisms pretstatā kolektÄ«vismam; pārÄ“jās pasaules cieņa pretstatā pārÄ“jās pasaules bailÄ“m; meli kā nelietÄ«ba pretstatā meliem kā lÄ«dzeklim savu mÄ“rÄ·u sasniegšanā; karš kā ļaunums pretstatā karam kā nepieciešamÄ«bai, attÄ«rÄ«šanai no nacionālnodevÄ“jiem, u.c. Lai visu to mainÄ«tu, nepieciešami gadu desmiti.

Esmu pārliecinājies par dažiem paņēmieniem, kā putinistu var izsist no lÄ«dzsvara. JāapelÄ“ pie viņa „svÄ“tumiem”, proti, Lielā TÄ“vijas kara kā reliÄ£ijas. Sevi „diskusijā” noteikti jāpozicionÄ“ kā nacisma nÄ«dÄ“ju (nebÅ«s melots), tomÄ“r vienlaikus jāieņem putinistam lÄ«dzÄ«ga ietiepÄ«ba un jāsaka, ka Lielo TÄ“vijas karu, ja grib, var interpretÄ“t arÄ« šÄdi:

Nacistiskā Vācija – neapšaubāms ļaunums – 1941. gadā uzsāka Barbarosas plāna realizāciju, nevis karu PSRS teritorijā. TÄ“zes mÄ“rÄ·is – patiesÄ«bu var ietÄ“rpt dažādos propagandiskos apzÄ«mÄ“jumos.

Ja Vācija 1941. gadā nebÅ«tu sākusi Barbarosas plāna realizāciju, PSRS bÅ«tu uzbrukusi Vācijai. Hitlers bija spiests to darÄ«t! NebÅ«s pavisam melots, jo Viktora Suvorova „Ledlauža” hipotÄ“ze ir labi argumentÄ“ta.

Vācijas mÄ“rÄ·is bija deboļševizÄ“t un demilitarizÄ“t PSRS, palÄ«dzÄ“t krievu tautai atbrÄ«voties no apspiedÄ“jiem. MÄ“rÄ·is – patiesÄ«bu var ietÄ“rpt dažādos propagandiskos vārdiskos apzÄ«mÄ“jumos.

AttÄ“li ar vācu sabombardÄ“tajām PSRS pilsÄ“tām varÄ“ja bÅ«t padomju preses feiki. NebÅ«s pilnÄ«gi melots, ja atceramies Dņipro HES uzspridzināšanu, Zojas Kosmodemjanskas dedzinātāju vienÄ«bu vai Sarkanās armijas nobumboto Jelgavu.

Krievu tauta nacistus sagaidÄ«ja kā atbrÄ«votājus. Fakti – krievu policijas vienÄ«bas, t.s. „krievu tautas republikas” vācu aizmugurÄ“, Vlasova armija (sk. dr. hist. Ulda Neiburga publikācijas).

Ja oponents gadās intelektuālāks, var sākt analizÄ“t jÄ“dzienus „fašisms” un „nacisms”, to kritÄ“rijus. NekomentÄ“šu, jo kritÄ“rijus var atrast vikipÄ“dijā, arÄ« Umberto Eko 12 fašisma pazÄ«mes viegli sameklÄ“jamas internetos. Katra pazÄ«me jāsalÄ«dzina ar oponentam zināmo faktoloÄ£iju, piemÄ“ram, Krievijas un Ukrainas vÄ“lÄ“šanām, prezidenta pilnvarām, cenzÅ«ru, ārpolitiskajām ambÄ«cijām u.c.

Kā jau teicu, ar to nevarÄ“s pārliecināt, bet nedaudz destabilizÄ“t ticÄ«bu „specoperācjai”, „demilitarizācijai” un „denacifikācijai” gan. VarbÅ«t dažos procentos gadÄ«jumu kādam tas varÄ“tu nostrādāt kā sākums šaubām.

P.S. Ja tev kāds saka, ka tos vai citus notikumus nedrÄ«kst savstarpÄ“ji salÄ«dzināt, viņš pats domās to jau ir izdarÄ«jis.