Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Arvilu Ašeradenu 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās nobalsoja 6 985 cilvÄ“ki KurzemÄ“. Seši tÅ«kstoši deviņi simti astoņdesmit pieci. Viņš vada valstÄ« vadošo partiju, kam ir premjers (par ko šoreiz nav balsojis neviens), Finanšu ministrija – Jānis Reirs (10 668 ZemgalÄ“) un Ä€rlietu ministrija – Edgars RinkÄ“vičs (28 898 balsis RÄ«gā).

Kungi gadiem ir valsti vadÄ«juši, nav šaubu, ka ir zināšanas un pieredze, bet, re – dÄ«vaini, tauta nolÄ“ma, ka vairs nevÄ“las viņiem uzticÄ“t valdÄ«bu – Saeimā iekļuva 8 deputāti, tieši divas reizes mazāk nekā no JKP un KPV. Mazāk nekā no A/Par, NA un ZZS. Un, protams, mazāk nekā no „Saskaņas” – mūžīgās Latvijas opozÄ«cijas.

Pirmajā acu uzmetienā sanāca ideāla nacionālkonservatÄ«va valdÄ«ba ar nelielu liberālisma piedevu no piecām partijām, kas bÅ«tu diezgan adekvāti atainojusi Latvijas sabiedrÄ«bas ideoloÄ£isko uzskatu proporciju – JKP (16), KPV (16), A/Par (13), NA (13) un ZZS (11) . 

Lieliski! Pieļauju, ka valsts dzÄ«votu laimÄ“, mierā un pārticÄ«bā, bet šÄ«s partijas plauktu, zeltu un attÄ«stÄ«tos – diskutÄ“tu par dažādiem valsts attÄ«stÄ«bas virzieniem, samazinātu „Vecās VienotÄ«bas” vajadzÄ«bām uzpÅ«sto valsts aparātu, kā bija solÄ«jušas, atrastu Latvijas „Nokia” – mÄ“s jau bÅ«tu SingapÅ«ra vai Dubaija, Ä«paši ņemot vÄ“rā dāsno valsts finansÄ“jumu, ko partijas šim nolÅ«kam saņēma par valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanu. Ä€, paga? VarbÅ«t nemaz nebÅ«tu šis prezidents. Tur mÄ“s vÄ“l nonāksim.

ValdÄ«bai bÅ«tu stabilas 69 – seksÄ«gs skaitlis – balsis LR Saeimā, un valstÄ« viss bÅ«tu labi, jo mums ir gudra tauta – zina, ko un kādā proporcijā ievÄ“lÄ“t! 

TomÄ“r  “Jaunās VienotÄ«bas” daudz pieredzÄ“jušie valsts, OIK un visa cita vadÄ«tāji nolÄ“ma, ka ne jau nu šÄdi beigsies „veiksmes stāsts”! Ne jau nu ar viņu atrašanos kaut kādā nožēlojamā opozÄ«cijā. Ja tauta nesaprot, kā jābalso, tad tai ir jāierāda vieta! 

Ne jau tauta jebko izlemj. CilvÄ“ki balso par saukļiem, par skaistāko frizÅ«ru – nu, ko viņi saprot, utt., utjpr. Un daudz pieredzÄ“jušie valsts vadÄ«tāji vienoti Ä·Ä“rās pie lietas, lai glābtu valsti no tautas! 

Vispār jau pie lietas viņi Ä·Ä“rās 2014. gadā, kad tika dibināta JKP, ko nosauca par konservatÄ«vu tieši ar domu, ja nu kādreiz nākotnÄ“ Latvijas sabiedrÄ«ba sadomā dumpoties un vairs nefano par „VienotÄ«bas” liberālismu… bet par šo vÄ“lāk.

2018.gadā jau sanāktu arÄ« pilnÄ«bā nacionālkonservatÄ«va valdÄ«ba bez jebkāda liberālisma – JKP, KPV, NA un ZZS. Kopā 56 balsis! Bet mÄ“s vienmÄ“r esam bijuši tik pieklājÄ«gi pret skaļi kliedzošo liberālo mazākumu, turklāt JKP jau sāka vilkt kaut kādas neskaidras lÄ«nijas…

Vai tam varÄ“tu bÅ«t kāds sakars ar to, ka „Jaunā VienotÄ«ba” nolÄ“ma, ka vispirms no šÄ«m piecām partijām viena bija jādabÅ« prom no potenciālās valdÄ«bas, lai atbrÄ«votu vietu daudz pieredzÄ“jušajiem „Jaunās VienotÄ«bas” visa vadÄ«tājiem?

DÄ«vainā kārtā par šo „peramo zÄ“nu” kļuva iepriekšÄ“jie sadarbÄ«bas partneri ZZS. Lai gan viņu programma paredzÄ“ja krietni vieglāku kopā strādāšanu nekā, teiksim, ar KPV, kas uz vÄ“lÄ“šanām gāja ar pretvienotÄ«bas saukļiem, tomÄ“r izlÄ“ma, ka no valdÄ«bas izmetamie bÅ«tu tieši ZZS, jo pārÄ“jos vÄ“lāk varÄ“s viegli čakarÄ“t, šos vairs ne. 

TomÄ“r, lai kādu izslÄ“gtu, vajag arÄ« publisku iemeslu. Ä€, jo Bordānam vienpersoniski tā gribas! Šis nosacÄ«jums kļūst par diezgan noteicošu turpmākajā valdÄ«bas darbā visā valstÄ«, bet arÄ« tur mÄ“s vÄ“l nonāksim.

Kad nu JKP ultimāts par neizskaidrojamu nestrādāšanu kopā ar vienu Saeimā ievÄ“lÄ“tu spÄ“ku bija uzstādÄ«ts, pārÄ“jie mazliet pakasÄ«ja aiz auss un teica – labi, bet tad mums jāaicina valdÄ«bā arÄ«  „Jaunā VienotÄ«ba”! Kas arÄ« bija jāpierāda. 

Nonāca pie situācijas JKP (16) + KPV (16) + A/Par (13) + NA (13) + JV (8) = 66. Atkal seksÄ«gs skaitlis – labi, taisām! Jo Bordānam tā gribas! 

NA vienÄ«gie tā kā mazliet iepÄ«kstÄ“jās, ka valstij bÅ«tu labāk citādi, bet kas ir valsts, ja mums ir Bordāns. JKP daži biedri tā kā pajautāja, kas, pie velna, notiek? Bet viņš ap šo laiku jau bija savu puspartiju izmetis, visus, kas viņu Saeimā iedabÅ«ja, tālāk bija gluds un gludens ceļš uz varu un valsts naudu!

Kam viņam kaut kādi partijas dibinātāji, kas kaut ko pÄ«kst par konservatÄ«vām vÄ“rtÄ«bām, kaut kādi darbinieki, kuriem solÄ«ts samaksāt pÄ“c iekļūšanas Saeimā, kam tiem lÅ«zeriem vÄ“l tagad jāmaksā, – viss jau ir! LÄ«guma ar’ nebija, ticÄ“ja uz vārda – ha, ha, Bordāna vārds!  Viņš ir paspÄ“jis Saeimā savilkt cilvÄ“kus ar iespaidÄ«giem CV SIA „Kaktu kantoris” sekretāres amatos un vÄ“l virkni, kuru sniegums Saeimā vÄ“lāk iespaidÄ«gs – iztur vidÄ“ji mÄ“nesi, cilvÄ“kus, par ko neviens nav balsojis, kas nav bijuši ne tuvumā partijai, ne kampaņai!

Dagmāras Beitneres-LaGallas birojs vispār stāv tukšs, tur divus mÄ“nešus nestrādā neviens, jo… jo tā vajag! Kam viņai birojs? Mani un vÄ“l kādus 50 izmet no partijas, jo atļāvos ko pajautāt visuvarenajam Bordānam, kā arÄ« nepiekrist Feldmanam. Viss tiek darÄ«ts valsts labā, nenoliedzami rÅ«pÄ“joties par valsts interesÄ“m!

Atgriežoties pie valdÄ«bas veidošanas – visu šo untumu rezultātā arÄ« valsts jau trÄ«s mÄ“nešus dzÄ«vo bez valdÄ«bas, nekas – pagaidÄ«s. Kas Bordānam par valsti daļas, ir savas lietas kārtojamas. Kad nu Bordāns ir vienpersoniski iztÄ«rÄ«jis partiju no visiem, kuri uzdod jautājumus, var sākties Ä«stā šova daļa. 

PÄ“c loÄ£ikas šajā valdÄ«bas kombinācijā premjers bÅ«tu vai nu no JKP, vai KPV, vai vismaz A/Par. Tā domā arÄ« toreizÄ“jais valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis, kas šÄdā secÄ«bā arÄ« premjera kandidātus nosauc, bet tā nedomā nākamais valsts prezidents! Kas? Kurš? Kāda viņam teikšana, jÅ«s jautāsiet, viņš tiks ievÄ“lÄ“ts vÄ“l tikai pÄ“c pusgada. Ja vispār tiks ievÄ“lÄ“ts…. Ä€, ahā…

Nākamais valsts prezidents ļoti vÄ“las amatā. Daži „VienotÄ«bas” vecbiedri ļoti vÄ“las amatos prezidenta kancelejā. Viņš un viņas diezgan ļoti saprot arÄ« to, ka ir vÄ“l vismaz viens kandidāts un pagājušo reizi gadÄ«jās visādi. Ir kaut kas jādara. Ir kaut kas jādara laikus. Tauta ir ievÄ“lÄ“jusi tik nejÄ“dzÄ«gu proporciju Saeimā, ka var viņu neatbalstÄ«t. KandidatÅ«ra gan tiek iesmÄ“rÄ“ta no NA puses, bet tas tādēļ, ka „VienotÄ«ba” ar NA jau izsenis ir spÄ“jusi manipulÄ“t vajadzÄ«gos brīžos. Elektorāts visu aizmirsÄ«s, tam prievÄ«tes un latvju zÄ«mes pavicinās –  tur viss ok…. bet šÄ« Saeima.

ŠÄ« Saeima pat nespÄ“j valdÄ«bu izveidot trešo mÄ“nesi. Bordāns savu premjera iespÄ“ju norauj pats. Kā nākamajam Gobzemam neiedod pielaidi – mums taču tam valstÄ« ir foršs un kompetents SAB, kas jau sen pašaizliedzÄ«gi „VienotÄ«bu” – nÄ“, ui, atvainojiet – Satversmi sargā! Vai tas nebija viens un tas pats? Kas notika ar Pabriku, pat neatceros. NA pat nemÄ“Ä£ina.

Haleluja! „VienotÄ«ba” atkal vada valsti! Kas arÄ« bija jāpierāda. Ä€rlietu ministram nav bijis jāpamet savs kabinets. Kas arÄ« bija jāpierāda. Tas nekas, ka valstÄ« iet kā pa celmiem, mediji ir iepirkti vÄ“l iepriekšÄ“jo reizi. Visu samelos, viss bÅ«s labi! Kādam kaut kas nepatÄ«k? UzrÄ«dÄ«sim VID, nu kuš! Un vispār – paskatieties, kādas problÄ“mas ir Baltkrievijā un Afganistānā. JÅ«s ko?

JKP ir palikušas tikai vadāmas marionetes, kas pÄ“c notikumiem ar partijas tÄ«rÄ«šanu vairs nepÄ«kst, kā arÄ« vairums pirmo reizi dzÄ«vÄ“ vispār jebkādos amatos no ielas. Ar A/Par saskan ideoloÄ£iski. NA – ech, ko nu NA. Bet KPV – aha, te mums ir problÄ“miņa! Kāds tur sāk dumpoties, kāds atceras, kas solÄ«ts priekšvÄ“lÄ“šanu laikā: o, kādi muļķi – sen jau ir pÄ“c-vÄ“lÄ“šanu laiks, kas par liriku! PamatÄ«gi pazemosim, apsaukāsim, gan jau apklusÄ«s. Mums ir visi mediji, ja kas. 

Tālāko jÅ«s laikam zināt. Sākas covid. Gan pirms, gan pÄ“c covid valdÄ«ba šo to paspÄ“j sabojāt. RadÄ«ts nav nekas. Triju gadu laikā pilnÄ«gi nekas. Ja nu haoss, izmisums un bezcerÄ«ba cilvÄ“kos. IzpostÄ«ts ir daudz. Domāju, ka mÄ“s pat neapjaušam…

Es braukšu prom. Par mani nobalsoja 36 tÅ«kstoši, bet es nedrÄ«kstu piedalÄ«ties valsts veidošanā, nedrÄ«kstu strādāt pilnÄ«gi nekur – ne vismazāko darbu valsts pārvaldÄ“, ne Saeimā, ne ministrijās. Tur drÄ«kst strādāt visi tie, ko JKP tur atvilka bez pieredzes, bez zināšanām, bez nekā. Par ko neviens nekad nav balsojis. Tie visi drÄ«kst strādāt Saeimā un ministrijās un tas ir valsts interesÄ“s.

OK, JKP bija tik daudz melu, varbÅ«t viņu balsis tiešÄm nedrÄ«kst skaitÄ«t. IepriekšÄ“jās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās par mani nobalsoja 23 tÅ«kstoši cilvÄ“ku RÄ«gā no NA saraksta. SalÄ«dzinājumam – par Mārtiņu StaÄ·i 68 185 – daudz, bet ar miljonu kampaņu gada garumā. Par Mārtiņu Kossoviču 45 221 – divreiz vairāk nekā par mani, bet es biju sarakstā 44. vietā. Par Vilni Ķirsi 39 497, par Kasparu Spundi – 26 184.

Pieņemu, ka tie 23 tÅ«kstoši, kas balsoja par mani,  gribÄ“ja, lai es kaut ko daru RÄ«gas labā, un vicemÄ“rs jau arÄ« gribÄ“tu, bet man neļauj meitene no personāla daļas, kas neprot pareizi uzrakstÄ«t vārdu un uzvārdu. Kas neko neatbild mÄ“nesi par amata konkursu.

Kā tur gadÄ«jās meitene no personāla daļas? Viņu godÄ«gā konkursā pieņēma darbā Ušakova/Amerika laikā cilvÄ“ki, kas sen vairs nestrādā RÄ«gas domÄ“. Tagad viņa nosaka kā bÅ«s! Demokrātija. Vai varbÅ«t tomÄ“r ne viņa, bet Ä«paši godÄ«gā konkursā atlasÄ«tais „VienotÄ«bas” izpilddirektors? Jo politiÄ·i RÄ«gas amatu konkursos vispār nejaucas. Tur pÄ“c OECD tagad viss un laba korporatÄ«vā pārvaldÄ«ba. Īpaši „RÄ«gas Mežos”.

Man neļauj arÄ« Mārtiņa StaÄ·a padomnieks Gints Knoks, par kuru neviens nav balsojis, kas nav politiÄ·is, bet kurš var pasÅ«tÄ«t štata vietu likvidÄ“šanu un reorganizāciju kapitālsabiedrÄ«bās. Kādēļ viņš var un es ne? Jā, labs jautājums, jo raksts tomÄ“r ir par demokrātiju valstÄ«…

Par mani balsoja 36 tÅ«kstoši un 23 tÅ«kstoši. Tas nesummÄ“jas, un tomÄ“r es jÅ«tos parādā šiem cilvÄ“kiem un apliecinu, ka kopš 2017.gada vÄ“lÄ“šanām nemitÄ«gi piesakos darbos valsts pārvaldÄ“, lai kaut kā attaisnotu šos aptuveni 59 vai 58 tÅ«kstošus balsu. Nevaru taču iet uz privāto biznesu. Bet vÄ“l ilgāk neÄ“st kā tajos ZiemassvÄ“tkos 2018. gadā, kad JKP mani atstāja pilnÄ«gi bez jebkādiem iztikas lÄ«dzekļiem pÄ“c pusgada darba viņu kampaņai, arÄ« nevaru. Toreiz bija ļoti ilgi.

No VARAM 2017. gadā mani Muciņš izmeta pÄ“c pārbaudes laika un bez paskaidrojumiem. Izmeta, jo NA toreiz šo to noteica Baiba Broka. Tāda dzÄ«ve. Un valdÄ«bas komunikācija ir smalka lieta – par to, kā tā tiek organizÄ“ta pašlaik, es kādreiz sÄ«kāk uzrakstÄ«šu. Lai gan jÅ«s jau paši redzat.

IzturÄ“ju konkursu Satversmes tiesā – kas tad mani tur darbā ņems, kāds vÄ“l konkurss? IzturÄ“ju konkursu „RÄ«gas namos”- likvidÄ“ja komunikācijas vadÄ«bu kā štata vietu. TeorÄ“tiski pÄ“c labākajiem OECD standartiem, praktiski pÄ“c Knoka lÅ«guma, jo gan jau sievas PR aÄ£entÅ«rā ir vÄ“lme lÄ«gumu ar attiecÄ«go kapitālsabiedrÄ«bu ieraudzÄ«t par kādu rÄ«dziniekiem ārkārtÄ«gi vajadzÄ«gu stratÄ“Ä£iju.

Par LabklājÄ«bas ministriju un to, kas tur notiek labāk nestāstÄ«šu… jums nepatiks. RÄ«gas domes departamentos, kur visiem ir spÄ«doša komunikācija, aizsÅ«tÄ«ju CV uz kādiem trim konkursiem – vienkārši neatbild. Vienkārši pilnÄ«gi vispār neko, jo tur pÄ“c OECD standartiem tagad viss. 

Es braukšu prom. Jo valstÄ« viss ir ideāli! RÄ«gā arÄ« – bÄ“rnudārzi uzcelti, stabiņi uzlikti, noņemti, Reinbahs izmests, ielas salabotas, tilti gandrÄ«z nebrÅ«k – nekur nekas vairs nav darāms, pilnÄ«gi nekur un nekas!  Es pastrādāšu citai valstij. Kas arÄ« bija jāpierāda! Jo par Arvilu Ašeradenu 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās nobalsoja 6 985 cilvÄ“ku KurzemÄ“. Eh, jÅ«s, 6 985 cilvÄ“ki KurzemÄ“, kaut ko bik ievārÄ«jāt. Ne tikai jÅ«s – arÄ« 28 898  RÄ«gā.

PAUZE. Gara… Kam mums valstÄ« vispār vÄ“lÄ“šanas? Lai taču tā „VienotÄ«ba” visu ņem tāpat, vismaz nebÅ«s vairs ordeņi jāpazemo! 

P.S. LÄ«dz prezidentam nenonācām. Un labi, ka tā… tur tik ļoti melni viss.

Novērtē šo rakstu:

0
0