Iesaki rakstu:

Jaunais, 2022. gads Latvijai bÅ«s ļoti bÅ«tisks, jo 1. oktobrÄ« notiks 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kuras noteiks mÅ«su valsts attÄ«stÄ«bas kursu turpmākos četrus gadus – lÄ«dz pat 2027. gadam.

Pirms runājam par šo vÄ“lÄ“šanu nozÄ«mi, jānorāda, ka visam, par ko tagad runājam, bÅ«s jÄ“ga vien tad, ja Eiropā nesāksies kaut kādas lielākas jukas. Taču, ja Eiropā saglabāsies daudzmaz stabils miers, tad šÄ« gadsimta trešÄ desmitgade iezÄ«mÄ“sies ar epohālu uzskatu sadursmi starp halucinācijām un realitāti. Starp arvien pieaugošiem meliem un patiesÄ«bu. Starp absurdu un veselo saprātu.

AizvadÄ«tā desmitgade Eiropā jau izgaisināja (tiesa, ne lÄ«dz galam) vienu paprāvu halucināciju - multikulturālismu kā vÄ“lamu un visādi veicināmu Eiropas nākotnes modeli. 2015./2016. gada migrantu krÄ«ze deva pamatÄ«gu triecienu šai halucinācijai. Arvien vairāk cilvÄ“ku sāk atjÄ“gties no ilgus gadus publiskajā telpā uzturÄ“tas halucinācijas un ierauga, ka liels skaits pilnÄ«gi citas kultÅ«ras ļaužu visapkārt nemaz nav tik jauki, kā tika sludināts. AutomašÄ«nu dedzināšanas tradÄ«cija Jaungada naktÄ« valstÄ«s, kur šÄ« halucinācija bija Ä«paši populāra, ir šÄ« “jaukuma” skaidrākā izpausme.

Taču, ja vienas halucinācijas pazÅ«d, tad to vietā rodas citas. Ja liela daļa no šÄ«m halucinācijām mÅ«s tieši neskar - piemÄ“ram, ideja, ka nav vis divi dzimumi, bet gan plašs, nepārtraukts genderu spektrs, kurā katrs var atrast savu “patieso” identitāti, tad citas halucinācijas mÅ«su ikdienu skar ļoti tieši. PiemÄ“ram, tā dÄ“vÄ“tais zaļais kurss, kura ietvaros parādās arvien jaunas, no realitātes atrautas “idejas”. PiemÄ“ram, priekšlikums aizliegt krāsns apkuri vai tagad vÄ“l “progresÄ«vākā” RÄ«gas domes ideja - aizliegums mājoklÄ« ierÄ«kot gāzes apkuri.

Lai šo “zaļā kursa” halucināciju izgaisinātu, bÅ«s ilgi un smagi jācÄ«nās, jo šobrÄ«d, vismaz Rietumeiropā, sabiedrÄ«bas vairākums to uztver nevis kā halucināciju, bet gan kā visÄ«stāko realitāti. VÄ“l vairāk, Rietumeiropā tā ir galvenā ideja. “Lielais stāsts”.

Vācijas jaunās koalÄ«cijas lÄ«guma 177 lapaspusÄ“s divas trešdaļas teksta ir tieši par to. Par šo “zaļo kursu”. Viss pārÄ“jais skaitās maznozÄ«mÄ«gs. Daudzviet Rietumeiropā lÄ«dzÄ«gi priekšlikumi, kādus Jaungada priekšvakarā pieņēma RÄ«gas dome, tiktu uzņemti ar sapratni. Kā ļoti moderni un savlaicÄ«gi. Var rasties jautājums - kāpÄ“c?

Atbilde slÄ“pjas sociālajā psiholoÄ£ijā. CilvÄ“kiem ir vitāli nepieciešams kāds augstāks mÄ“rÄ·is. DzÄ«ves jÄ“ga, kura nebÅ«tu tikai naudā izmÄ“rojama. Tas cilvÄ“kiem nepieciešams pat tad, ja viņi paši to neapzinās. Tā Latvijas politiskās vides kvalitātes kritumu daudzi skaidro ar to, ka pÄ“c iestāšanās NATO, ES, eiro ieviešanas nav bijuši lielāki valstiski mÄ“rÄ·i un šo mÄ“rÄ·u trÅ«kums dezorientÄ“jis vÄ“lÄ“tājus, kas savukārt ļāvis dažādiem klauniem nonākt politikā. “ProgresÄ«vo” panākumus RÄ«gas domes ārkārtas vÄ“lÄ“šanās un viņu lÄ«dz šim augošos (nez, kā bÅ«s pÄ“c šÄ«s ziemas) reitingus arÄ« nodrošināja prasme laikus piesmÄ“rÄ“ties šim “lielajam stāstam”.

Pārtikušajai vidusšÄ·irai Rietumos un daļēji arÄ« pie mums mantiskie labumi kļuvuši neinteresanti. Kā viss ikdienišÄ·ais, it kā pašsaprotamais. TāpÄ“c dažādi “pasaules glābšanas” plāni, klimatneitralitāte un citas “progresÄ«vās” idejas kļūst populāras, tās uzbudina, saviļņo ļaužu prātus.

Jāsaprot, ka šeit nerunājam par tādām pašsaprotamām un gluži reālām lietām kā mazāks piesārņojums, vides tÄ«rÄ«ba, dabas saglabāšana, humāna un sociāli atbildÄ«ga iekārta. Runa ir par atsevišÄ·Äm himerām, halucinācijām, kuras liek mazapdzÄ«votajā un mežiem bagātajā Latvijā ieviest neadekvātus individuālās apkures ierobežojumus.

Taču atgriezÄ«simies pie 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanām. Var rasties jautājums, kāpÄ“c pie halucināciju mīļotāju partijām esmu pieskatÄ«jis ne tikai “ProgresÄ«vos”, bet arÄ« tādu it kā pragmatisku politisko spÄ“ku kā “VienotÄ«ba” un pavļutiešus/jaunupiešus. TāpÄ“c, ka cīņa starp “GrÄ“tas lieciniekiem” un reālistiem notiks tieši BriselÄ“, bet “VienotÄ«ba”, tāpat kā “AzartspÄ“lÄ“mPar” vienmÄ“r rÅ«pÄ«gi seko, lai neviens viņiem nevarÄ“tu pārmest, ka viņi neiet ar Briseli kopsolÄ«. Tā kā tuvākajos gados BriselÄ“ (BerlÄ«nÄ“ un ParÄ«zÄ“) diriģēt parādi turpinās tÅ«nbergieši, arÄ« mÅ«su vÄ“jrādÄ«tāju partijas maršÄ“s viņiem lÄ«dzi.

Lai arÄ« pašreizÄ“jās gāzes cenas un citu ikdienas preču gaidāmais cenu lÄ“ciens daudziem liks kritiskāk paraudzÄ«ties uz tÅ«nbergiešu sektas darbÄ«bu, pagaidām nekāds bÅ«tisks lÅ«zums masu apziņā vÄ“l nav vÄ“rojams. Rietumeiropa apgarotā pārliecÄ«bā turpina iet tālāk savu pašu halucināciju pavadā. TrÄ«s Vācijas atomelektrostaciju slÄ“gšana aizvadÄ«tā gada nogalÄ“ un atlikušo trÄ«s darbÄ«bas apturÄ“šana lÄ«dz šÄ gada beigām diez vai uzlabos enerģētisko situāciju Eiropā turpmākajos gados.

Jaunie enerÄ£ijas tarifi jāuztver kā kārtÄ“jais rÄ“Ä·ins par šÄ« “lielā stāsta” realizāciju, bet nekas neatvÄ“sina apstulbotus prātus pārliecinošÄk par nepieciešamÄ«ba vÄ“rt vaļā makus. Īpaši, ja tas jādara nevis vienreiz, bet gan katru dienu un ar katru nākamo reizi jāmaksā arvien vairāk. Tā vÄ“lÄ“tājos var ātri vien atgriezties interese par materiālām vÄ“rtÄ«bām, kas arÄ« ir pamatā manai prognozei par GrÄ“tas halucinācijas pakāpenisku izgaišanu nākamajās desmitgadÄ“s.

Lai arÄ« Latvijas politiÄ·iem nav diez cik liels svars Eiropas politiskajās arÄ“nās, Latvijas premjeram Eiropas PadomÄ“ ir nomināli tikpat nozÄ«mÄ«ga balss kā Vācijas kancleram vai jebkuras citas valsts premjeram. Tas nozÄ«mÄ“, ka bÅ«s ļoti svarÄ«gi, kurai nometnei viņš piesliesies. Vai tai, kura ar pārgrieztām acÄ«m gatava sekot savām halucinācijām “lÄ«dz galam”, tai, kura izliekas, ka tic “Ä£enerālajai lÄ«nijai”, bet praksÄ“ realizÄ“ pozÄ«ciju “nav kur steigties”, vai arÄ« tai, kura pirmā skaļi pateiks - beidzam reiz māžoties. Karalis taču ir kails.

Tā kā “VienotÄ«ba” un tās kloni visā cenšas lÄ«dzināties “stiprākajiem”, bet pagaidām toni nosaka tÅ«nbergieši, tad, šÄ gada 1. oktobrÄ« balsojot par viņiem, tiks nobalsots arÄ« par arvien pieaugošÄm izmaksām, lai nodrošinātu “zaļā kursa” himeras neremdinošÄs apetÄ«tes apmierināšanu. TāpÄ“c ieteikums vienkāršs - ja tici halucinācijām, ja esi gatavs par tām maksāt, tad balso par “VienotÄ«bu” & Co.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv