Iesaki rakstu:

Šis socioloÄ£isko aptauju jautājums mani vienmÄ“r ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vÄ“lÄ“šanas nav rÄ«t, tad cilvÄ“ki nekad nejÅ«tas un nedomā tā, kā viņi jÅ«tas un domā vÄ“lÄ“šanu kampaņu pÄ“dÄ“jā dienā. Bet nu neko darÄ«t – nekur pasaulÄ“ nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vÄ“lÄ“tāju izvÄ“les dinamikai.

Tātad, ja vÄ“lÄ“šanas bÅ«tu rÄ«t, tad saskaņā ar novembra datiem vairāk nekā 5% atbalstÄ«tāju ir tikai trim partijām – Saskaņai, ZZS un NA. (Un nevajag rÄ“Ä·ināt, kā bÅ«tu, ja neizlÄ“mušie sadalÄ«tos proporcionāli uz visiem, jo viņi nekad tā nesadalās, lÄ«dz ar to tas ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gs vingrinājums.)

Tuvu 5% atrodas JKP un VienotÄ«ba, abas manā izpratnÄ“ ar vienlÄ«dz labām izredzÄ“m gan tikt, gan arÄ« netikt Saeimā. (Nu varbÅ«t JKP ir maÄ·enÄ«t lielākas izredzes tikt, bet nav tāda mikroskopa, kurš tās procentu desmitdaļas varÄ“tu nomÄ“rÄ«t.)

Ar pārÄ“jiem ir pavisam slikti. Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba 2,4%, KustÄ«ba Par 1,2%, Latvijas attÄ«stÄ«bai 0,8%. Tas nozÄ«mÄ“, ka par viņiem balso labākajā gadÄ«jumā tikai paši partijas biedri. Viņi visi, protams, ieguldÄ«s lielu darbu un piepÅ«li, un ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka savus reitingus uzlabos. Taču vai pietiekami, lai pārvarÄ“tu 5% barjeru?

Tātad – ja vÄ“lÄ“šanas bÅ«tu rÄ«t, tās dažas partijas, kas tiek iekšÄ, savā starpā sadalÄ«s tos procentus, kas bÅ«s palikuši zem 5% barjeras. Un, ja tur paliek daudz sarakstu, kā šobrÄ«d izskatās, un, piemÄ“ram, ap 20% balsu, kas pie šÄ«s dalÄ«šanās reizinātājos lÄ«deru un profesionalitātes trÅ«kuma dēļ kļūst par iespÄ“jamu scenāriju, tad tas sāk veidot parlamentā interesantu matemātiku.

PiemÄ“ram, Saskaņa savām pašu nopelnÄ«tajām apmÄ“ram 30 vietām dabÅ«tu klāt vÄ“l, teiksim, septiņas uz neiekļuvušo rÄ“Ä·ina un tādā garā. Ja kaut kāds StrÄ«Ä·es/Potapovas vai kāds cits nevienam nezināms jaunveidojums iegÅ«st kaut vai tikai 5,01%, tas uzreiz uz citu neiekļuvušo rÄ“Ä·ina var iegÅ«t 10 un vairāk deputātu vietas parlamentā.

EsošÄ situācija ir ļoti izdevÄ«ga tām dažām partijām, kuras tiks ievÄ“lÄ“tas. Visiem, kas nav Saskaņa, šÄda situācija visticamāk automātiski garantÄ“ bÅ«šanu valdÄ«bā. Bet arÄ« Saskaņai situācija ir ļoti izdevÄ«ga, jo ļauj cerÄ“t gan uz ļoti lielu vietu skaitu, kas jebkurā gadÄ«jumā nav slikti, bet galvenais – ļauj cerÄ“t uz iespÄ“ju atrast savu ameriku arÄ« parlamentā un tad stabili nostrādāt četrus gadus, vadot valdÄ«bu un visiem pierādot, ka nekāds pasaules gals neiestājas. Tas tad uz visiem laikiem izmainÄ«tu Latvijas politisko reljefu.

ŠÄdā situācijā ar daudzajām vājajām sÄ«kpartijām parādās liels vÄ“lÄ“šanu rÄ«ta pārsteigumu risks. ArÄ« risks, ka kāds teju nejaušs kampaņas notikums pÄ“dÄ“jās nedēļās var izraisÄ«t neproporcionāli lielas, pÄ“kšÅ†as svārstÄ«bas un pacelt emocionālu vilni, kādus mÄ“s esam redzÄ“juši ne reizi vien un kas nekad nav beidzies ne ar ko labu.

Īsi jāpieskaras vēl kādam procesam, kas nesaprotamā kārtā ir paslīdējis garām mūsu politisko procesu vērotājiem.

Saskaņa, kā zināms, ir organizācija, kas izveidojās ilgstoši, mokoši un ar izcilu, Ä«paši Jāņa Urbanoviča politisko meistarÄ«bu, apvienojot vairākas mazas krievu partijas un sociālistus, vienlaikus iznÄ«cinot PCTVL, kas nepakļāvās šim apvienošanās procesam. Tas plus Ušakova politiskā meistarÄ«ba RÄ«gā un dažas labas kampaņas arÄ« ļāva izveidoties tai Saskaņai, kāda tā ir šodien.

Taču ar jauno skolu reformu un lÄ«guma laušanu ar Vienoto Krieviju ir skaidri iezÄ«mÄ“jies pretÄ“js process. Ždanoka ar Mamikinu un vecajiem PCTVL ļaudÄ«m rÄ«ko piketus, kuros acÄ«mredzami nepiedalās Ušakova spārns. Mamikins skaidri iezÄ«mÄ“ savu politisko atšÄ·irÄ«bu jautājumā par lÄ«gumu ar Vienoto Krieviju utt. Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka ir jauna stratÄ“Ä£ija, turklāt ar garāku horizontu nekā nākamā gada vÄ“lÄ“šanas.

Jaunā stratÄ“Ä£ija ietver daudz par Saskaņu radikālākas krievu partijas atdzimšanu, visticamākais, Mamikina vadÄ«bā un mazāku proeiropeisku Saskaņu. KonstruktÄ«vie, modernie jaunāka gada gājuma Ušakova krievi un promaskaviskie, agresÄ«vie vecāka gada gājuma Mamikina krievi.

ŠÄda stratÄ“Ä£ija (atkārtoju vÄ“lreiz, nav runa par šÄ«m vÄ“lÄ“šanām), paver iespÄ“jas daudz sarežģītākām un agresÄ«vākām kombinācijām, bet par to kādu citu reizi.

Pārpublicēts no puaro.lv