Iesaki rakstu:

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrÄ«d tÄ“lo labklājÄ«bu ministru un nolÄ“mis veicināt cilvÄ“ku ar invaliditāti nodarbinātÄ«bu Ä«patnÄ“jā veidā.

Aizspriedumu un nezināšanas radÄ«tās problÄ“mas viņš nerisinās

Pamatotu apsvērumu gadījumos sociāli mazāk aizsargātajām grupām piemēro mērķtiecīgus sociālos atvieglojumus. Tikmēr acīmredzami labklājības ministra Jāņa Reira ieskatā pie sociāli neaizsargātajām grupām varētu būt pieskaitāmi darba devēji, jo viņi baidoties no nespējas atlaist cilvēkus ar invaliditāti gadījumā, ja tie slikti strādā, pārkāpj darba kārtību, un tamdēļ nepieņem tos darbā.

Paskaidrošu tiem, kuri vÄ“l nav dabÅ«juši zināt: ļoti cienÄ«jamā Jāņa Reira vadÄ«tā LabklājÄ«bas ministrija virza likumprojektu, kā uzlabot personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgÅ«, atļaujot to atbrÄ«vošanu no darba uzņēmuma optimizācijas pasākumu dēļ, kas šobrÄ«d ir aizliegts.

Ekonomikas teorijā, ko māca vidusskolā, bezdarbu iedala trijās daļās: cikliskais (globālas ekonomiskās lejupslīdes radīts), strukturālais (visbiežāk darba ņēmēju profesionālā neatbilstība) un frikcionālais bezdarbs (darba ņēmēju un darba devēju individuālo apstākļu nesakritība), un pie pēdējā piederas arī Jāņa Reira minētais apsvērums par darba devēju bailēm atbrīvot no darba personas ar invaliditāti.

CilvÄ“kus ar invaliditāti var atbrÄ«vot no darba jau tagad, ja tie nespÄ“j tikt galā ar saviem pienākumiem, pārkāpj darba lÄ«gumu, neievÄ“ro darba kārtÄ«bu, nepamatoti kavÄ“ darbu utt. ŠobrÄ«d esošais aizliegums attiecas tikai uz optimizācijas pasākumu veikšanu uzņēmumā, kam par pamatojumu ir cikliski vai strukturāli apsvÄ“rumu un nekādā veidā nevar bÅ«t frikcionāli apstākļi.

Labāks risinājums bÅ«tu informÄ“t potenciālos darba devÄ“jus par spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem attiecÄ«bā uz cilvÄ“ku ar invaliditāti nodarbinātÄ«bu, lai samazinātu dažādu aizspriedumu esamÄ«bu, bet Jānis Reirs iet citu ceļu. Viņš kā labklājÄ«bas ministrs ar aizspriedumainÄ«bu cÄ«nÄ«ties nevÄ“lās.

Nekāda bezdarba problÄ“mu atrisināšanās nenotiks

Likumprojekti par veiksmÄ«gāku cilvÄ“ku ar invaliditāti integrāciju darba tirgÅ« paši par sevi varÄ“tu bÅ«t apsveicami, ja vien nenotiktu pārsteidzoši tik šaurā izziņā. Viens no Jāņa Reira argumentiem ir tāds, ka Vācijā cilvÄ“ki ar invaliditāti tiek nodarbināti vairāk. Te cienÄ«jamais labklājÄ«bas ministrs aizmirsis piebilst, ka Vācijā darba devÄ“jiem no valsts puses tiek maksāts par šÄdu cilvÄ“ku nodarbināšanu.

Latvijā, lai arÄ« pastāv subsidÄ“tās darbavietas, tās tiek veidotas tikai par Eiropas SavienÄ«bas fondu lÄ«dzekļiem, tās pavada ievÄ“rojama birokrātija, kuru ne visi uzņēmumi vÄ“las uzņemties, un tā ir raksta autora personÄ«gā pieredze. Tāpat uz šÄ«m darbavietām ir ievÄ“rojama konkurence, pat pa 30 cilvÄ“kiem uz vienu vakanto vietu, kas tikai norāda uz ievÄ“rojamajiem sociālās atstumtÄ«bas apmÄ“riem.

Statistika ir skaudra - krÄ«zes laikā 2009.gadā par 5,4% samazinājās personu ar invaliditāti nodarbinātÄ«ba ar nosacÄ«jumu, ka optimizācijas pasākumu dēļ toreiz šÄdus cilvÄ“kus atbrÄ«vot no darba nevarÄ“ja. Nākošajā ekonomiskajā krÄ«zÄ“ vai gadÄ«jumā, ja darba tirgÅ« mainÄ«sies kvalifikācijas prasÄ«bas darba ņēmÄ“jiem, cilvÄ“ki ar invaliditāti šÄ likumprojekta nelabvÄ“lÄ«gumu dabÅ«s izbaudÄ«t uz savas ādas, it sevišÄ·i tāpÄ“c, ka tieši šÄ« sabiedrÄ«bas grupa parasti ir visilgstošÄkie NVA reÄ£istrÄ“tie bezdarbnieki.

Ciniska parodija labklājības ministra amatā

Nedomājiet, ka Jānis Reirs tiešÄm ir tik stulbs, ka nespÄ“j saprast vienkāršas ekonomiskas likumsakarÄ«bas. Viņš, bÅ«dams bijušais Prudentia direktors, kas ir labi zināma kā daļa no partijas VienotÄ«ba valsts naudas atsÅ«kšanas un otkatu shÄ“mas, acÄ«mredzami nodarbojas ar cinisku lobiju sev zināmu uzņēmÄ“ju interesÄ“s. Diemžēl vÄ“l neviens ministrs neuzdrÄ«kstÄ“jās apzināti kaitÄ“t cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām, - bet aiztikt visvājākos taču šÄ·ietami ir visvieglāk.