Iesaki rakstu:

Daudziem negaidÄ«ti atvadoties no bijušÄ izmeklÄ“tāja, prokurora, virsprokurora, Ä£enerālprokurora, prezidenta padomnieka un SAB direktora, jāatsauc atmiņā galvenie notikumi un procesi, kādus Jānis MaizÄ«tis veicināja un kam pielika roku.

Padomju juridisko izglÄ«tÄ«bu ieguvušais, LPSR prokuratÅ«rā karjeru uzsākušais Jānis MaizÄ«tis par Ä£enerālprokuroru 2000. gadā tika ievÄ“lÄ“ts no CÄ“su virsprokurora amata — vai viņš bija politiska kompromisa figÅ«ra vai tiesu sistÄ“mā ietekmÄ«gā Andra Guļāna tÄ«šuprāt virzÄ«ta pakļāvÄ«ga figÅ«ra, to tagad vairs nav iespÄ“jams droši pateikt.

Pirmo lielo stratÄ“Ä£isko lÄ“mumu J. MaizÄ«tis pieņēma aptuveni gadu pÄ“c savas iecelšanas Ä£enerālprokurora amatā. VÄ“l deviņdesmito beigās DrošÄ«bas policijai bija izdevies arestÄ“t ieroču kontrabandistus, kas bija legālajā apritÄ“ Latvijā sapirkuši pistoles un mÄ“Ä£ināja tās jau nelikumÄ«gi izvest un pārdot noziedzÄ«gam grupÄ“jumam Igaunijā, bet izmeklÄ“šanas gaitā atklājās vÄ“l citi ieroču kontrabandas gadÄ«jumi, kad ar Latvijas dokumentiem granātmetÄ“ji, ložmetÄ“ji, munÄ«cija un mÄ«nmetÄ“ji no Polijas tika vesti uz Somāliju turienes jÅ«ras pirātu un islāma teroristu apgādei ar ieročiem.

2001. gadā Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas priekšnieces v.i. Māra Usāne, kas “izmeklÄ“ja” šo lietu, pilnÄ«bā izbeidza procesu par ieroču kontrabandu caur Liepāju uz Somāliju, kaut gan shÄ“mas galvenais organizators un dokumentu viltotājs no Latvijas puses bija arestÄ“ts un cietumā sniedza vaļsirdÄ«gu atzÄ«šanos. Amatā augstākais prokurors Jānis MaizÄ«tis atbalstÄ«ja šo lÄ“mumu un visu “paslaucÄ«ja zem paklāja” — vainÄ«gie tika atbrÄ«voti un nekad netika saukti tiesas priekšÄ.

Kontrabandas shÄ“ma nejauši atklājās ap 2008. gadu, kad viltotie dokumenti ieroču kontrabandas piesegšanai parādÄ«jās kā pielikumi vienā no ANO DrošÄ«bas padomes ziņojumiem par Somāliju un tos demonstrÄ“ja Al Jazeera dokumentālajā filmā. Tieši šie notikumi un to “piesegšana” visaugstākajā Ä¢enerālprokuratÅ«ras lÄ«menÄ«, kurā kāds vietÄ“jais žurnālists beidzot sāka rakņāties, lai arÄ« ar 15 gadu nobÄ«di, bija pamatā J. MaizÄ«ša nepārvÄ“lÄ“šanai uz trešo termiņu Ä£enerālprokurora amatā — žurnālists nepaslinkoja tiešÄ ceļā aizsÅ«tÄ«t visus starptautiskā lÄ«meņa atklājumus simts eksemplāros visiem Saeimas deputātiem.

Desmit gadu laikā Ä£enerālprokurora amatā J. MaizÄ«ša laikā tika iedibinātas vairākas svarÄ«gas tradÄ«cijas. Pirmkārt, prokurori sāka sistemātiski vÄ“rsties nevis pret nodokļu nemaksātājiem, bet gan pret lielākajiem un sekmÄ«gākajiem uzņēmumiem valstÄ«, kas bija lielāko nodokļu maksātāju sarakstu lÄ«deri. Tādos uzņēmumos kā Ventspils nafta, Kālija parks, Ventbunkers utt. sākās kratÄ«šanas, apÄ·Ä«lāšanas, to biznesa pārdales, veiktas ar prokuroru lÄ“mumiem. AttiecÄ«gie uzņēmumi no lielākajiem darba devÄ“jiem kļuvuši par nozares pastarÄ«šiem.

Otrkārt, tieši J. MaizÄ«ša vadÄ«bas laikā dažādus kriminālprocesus uzraugošie prokurori iedibināja tradÄ«ciju neaiztikt “pasÅ«tÄ«jumu galdus”, kas sāka uzplaukt dažādās policijas, VID un KNAB nodaļās. Šo principu pagaidām paturÄ“juši spÄ“kā arÄ« J. MaizÄ«ša pÄ“cteči.

TrešÄ bÅ«tiskā iezÄ«me — brÄ«vu roku došana naudas mazgāšanas sektoram, tāpat vietÄ“jo iedzÄ«votāju apkrāpÄ“jiem un visādiem finanšu sektora blēžiem. Tikai pÄ“dÄ“jos trijos gados šo ieilgušo problÄ“mu sākuši risināt un arÄ« tad tikai pÄ“c ārvalstu partneru norādÄ“m, ne tāpÄ“c, ka bÅ«tu jāpilda Latvijas Republikas likumi, kas visu laiku aizlieguši šÄdus noziegumus.

Ilgi, gari un nerezultatÄ«vi politiskie kriminālprocesi ir vÄ“l viena J. MaizÄ«ša laiku tradÄ«cija — vispirms iemÄ“Ä£inot roku ar t.s. “digitālās televÄ«zijas” lietu (visi apsÅ«dzÄ“tie pÄ“c padsmit gadiem attaisnoti) un Aivara Lemberga apsÅ«dzÄ“šanu (pirmajā instancÄ“ attaisnots lielā daļā no epizožu skaita, apelācijas skatÄ«šana sāksies janvārÄ«), prokurori sekoja ar apsÅ«dzÄ«bām Egilam Helmanim (pilnÄ«bā attaisnots pÄ“c 11 gadu tiesāšanās) un dažādiem mazāk pazÄ«stamiem vÄ“lÄ“tiem politiskajiem lÄ«deriem.

J. MaizÄ«tis jau sen vairs nevada prokuratÅ«ru, bet šÄ« tradÄ«cija ir gājusi dziļumā — tagad šÄdi procesi notiek arÄ« pret žurnālistiem un dažādu lÄ«meņu opozÄ«cijas partiju vai sabiedrisko organizāciju aktÄ«vistiem.

Nonācis Satversmes AizsardzÄ«bas Biroja vadÄ«bā, J. MaizÄ«tis nekādā veidā neizmainÄ«ja šÄ«s iestādes darbu — ja nu vienÄ«gi SAB darbinieku izgaismošanās biznesa pārdales shÄ“mās un aizdomÄ«gu ārvalstnieku piesegšanas gadÄ«jumos kļuva tikai biežāka. J. MaizÄ«ša laikā SAB tāpat kā iepriekš izrāda sistemātisku nespÄ“ju tuvās kaimiņvalsts spiegu un aÄ£entu notveršanā, toties sekmÄ«gi “apgÅ«st” valsts budžeta lÄ«dzekļus.

J. MaizÄ«tis mÅ«su atmiņās paliks kā pelÄ“ka, neizteiksmÄ«ga figÅ«ra, kas savas neizlÄ“mÄ«bas dēļ ielaida vairākas hroniskas sÄ“rgas prokuratÅ«rā un specdienestos. Jāizsaka ne ar ko nepamatota cerÄ«ba, ka pÄ“c viņa nāves atradÄ«sies kādi personiski pieraksti, dienasgrāmata vai kas tāds, kurā varÄ“sim uzzināt ko vairāk par viņa motivāciju atļaut prokuroriem ignorÄ“t tādus noziegumus kā starptautiska ieroču kontrabanda, naudas atmazgāšana, spiegošana utt., lai to vietā uzrādÄ«tu apsÅ«dzÄ«bas tautā populāriem, bet tobrÄ«d valdošajām partijām nepatÄ«kamiem cilvÄ“kiem, kas pÄ“c tam beidzas ar attaisnojošiem spriedumiem. Ne velti “Latvijas AvÄ«zes” karikatÅ«rists Gatis ŠÄ¼Å«ka vairākas reizes ilustrÄ“jis “korupcijas seju” kā “MaizÄ«škukuli”.