Iesaki rakstu:

Atkritumu utilizācijas industrija Latvijā patlaban piedzÄ«vo Ä«stu zemestrÄ«ci. Tā izraisa slāpÄ“tu skandālu valsts vides politikas veidotāju un biznesa pārstāvju starpā, radot sakarsÄ“tos prātos augsni krāšÅ†Äm sazvÄ“restÄ«bas teorijām, piemÄ“ram, par Slokas izgāztuves dedzināšanas nolÅ«kiem.

Valsts vides dienests (VVD) pirmo reizi piesprieda pārkāpumos vainotiem utilizÄ“tājiem daudzmiljonu naudas sodus. DrÄ«z pÄ“c bÄ“dÄ«gi slavenās firmas Riepu bloki tādā veidā tika represÄ“tas divas “atkritumu apsaimniekošanas sistÄ“mas” (AAS), sauktas arÄ« par ražotāju atbildÄ«bas sistÄ“mām.

ŠÄdas sistÄ“mas veido uzņēmumi, kam citas komercfirmas var nodot savā biznesā radušos atkritumus (piemÄ“ram, iepakojumu, vienreizÄ“jos traukus, baterijas un citus bÄ«stamos atkritumus) pārstrādei vai likvidÄ“šanai.

VVD norāda, ka vairums abu AAS savākto atkritumu, arÄ« videi kaitÄ«gu, palicis nepārstrādāts. SodÄ«tajiem uzņēmumiem ir desmitkārtÄ«gā apmÄ“rā jāatmaksā negodprātÄ«gi saņemtā dabas resursu nodokļa atlaide – tāpÄ“c rodas milzÄ«gas, pat biznesam letālas summas.

Protams, abi sodÄ«tie – SIA Nordic Recycling (NR) (8,37 miljonu eiro sods) un AS Latvijas Zaļais elektrons (13,7 miljonu eiro sods) – vÄ“las pārsÅ«dzÄ“t VVD tiem piemÄ“rotās sankcijas. NR pārstāvošais advokāts apņēmÄ«bu pamatoja ar VVD “rupji pārkāptiem administratÄ«vā procesa pamatprincipiem”, tam “publiskojot lÄ“mumu, vÄ“l pirms ir iestājies iestādes noteiktais papildu informācijas iesniegšanas termiņš”. NesteidzÄ«gā latvju TemÄ«da kaut kad izlems, kam taisnÄ«ba, taču abu uzņēmumu tiesÄ«bas turpināt ierasto biznesu ir apcirstas – VVD šÄ gada beigās izbeigs ar tiem noslÄ“gtos atkritumu apsaimniekošanas lÄ«gumus.

No sabiedrisko attiecÄ«bu viedokļa raugoties, VVD šÄ« ir vienkārši izcila iespÄ“ja sakopt savu mundieri. BardzÄ«bas demonstrÄ“šana vairos respektu sabiedrÄ«bā, liekot tai aizmirst par dienesta un tās vadÄ«tājas minstināšanos pÄ“c ugunsgrÄ“ka Slokas nelegālajā izgāztuvÄ“.

TomÄ“r dienesta rÄ«kotajā mediju brÄ«fingā 4.oktobrÄ«, kad uzliktie sodi tika oficiāli izziņoti, VVD Ä£enerāldirektores Ingas Koļegovas balsÄ« es nesadzirdÄ“ju triumfu. DrÄ«zāk saklausÄ«ju bažas. Pat taisnošanos, ka dienestam jāpilda likums, kas ir kļuvis pārāk bargs, pieaugot dabas resursu nodokļa likmÄ“m.

VVD darbinieki acÄ«mredzami apzinās, ka miljoniem eiro lielie rÄ“Ä·ini kļūs bezjÄ“dzÄ«gi. RepresÄ“tie uzņēmumi un AAS tos teju vai garantÄ“ti nemaksās un savu darbÄ«bu pārtrauks. Tieši tā jau rÄ«kojās Riepu bloki, sodÄ«ti ar 12,9 miljoniem eiro – uzņēmums atstāja citu ziņā savu “leÄ£endāro” autoapavu krājumu Starta ielā. TomÄ“r VVD nevar šo praksi mainÄ«t – tas ir likumdevÄ“ju ziņā.

Turklāt pār šiem sodiem tika uzmesta divdomÄ«bas Ä“na, vÄ“l pirms tos vispār oficiāli izziņoja. TV3, jau 1.oktobrÄ« stāstot par gaidāmo represÄ«vo “zemestrÄ«ci”, saskatÄ«ja tajā skandālu – tÄ«šu atbrÄ«vošanos no konkurentiem un monopola veidošanu atkritumu nozarÄ“. Turklāt šÄ« tirgus attÄ«rÄ«šana no uzņēmumiem, kas atkritumu pieņemšanā darbojas “pārāk lÄ“ti”, tiekot veikta ar Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas tiešu atbalstu.

Kā secināja žurnālisti, divām sodÄ«tām AAS izbeidzot darbu, tirgÅ« palikušÄs – Latvijas Zaļais punkts, Zaļā josta – varÄ“s iekasÄ“t vairāk no uzņēmÄ“jiem, kam nepieciešams nodot atkritumus pārstrādei. Sižetā tika norādÄ«ts: tieši tādēļ pÄ“c Riepu bloku pazušanas platāk maku vÄ“rt nākoties riepu tirgotājiem.

Skandāla izaugsmei “petroleju piešÄva” intervÄ“tais Jānis Vilgerts – droši vien pats ietekmÄ«gākais cilvÄ“ks Latvijas atkritumu biznesā. BÄ«stamo atkritumu apsaimniekotāja BAO un AAS Zaļā josta lÄ«dzÄ«pašnieks, Latvijas Atkritumu saimniecÄ«bas uzņēmumu asociācijas vadÄ«tājs, bijušais VARAM parlamentārais sekretārs. Savukārt viņa brāļa Ginta Vilgerta advokātu birojs juridiski konsultÄ“ VARAM un VVD un pārstāv tos tiesā.

Jānis Vilgerts atzina, pat uzstāja: jā, tieši viņš rosinājis tirgus attÄ«rÄ«šanu no «dempinga» uzņēmumiem un vÄ“rsies VVD ar sÅ«dzÄ«bām par šaubÄ«giem konkurentiem. Jo pÄ“dÄ“jos gados nozarÄ“ bijis jÅ«tams dempings, bet, ja tirgu stabilizÄ“šot, tad Latvijā atkritumu pārstrādes jaudas strauji palielināšoties.

Vilgerta vÄ“lmei «stabilizÄ“t tirgu» atbalstu mani piesauktajā sižetā pauda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Ministrija rosinot izmaiņas likumā, lai pieļautu monopoltiesÄ«bas sistÄ“mai, kas apkalpo riepu tirgotājus: “Nu acÄ«mredzot šÄ« ir specifiska sistÄ“ma, kur bÅ«tu attaisnojami, ja valsts organizÄ“ un veido, un pasaka, ka ir viena tikai sistÄ“ma nolietoto riepu savākšanai un apsaimniekošanai (..)”.

KomentÄ“jot VVD sankciju izraisÄ«to «zemestrÄ«ci», TV3 kolÄ“Ä£is Ansis PÅ«pols man skaidroja, ka ministrija padarot VVD par Vilgerta instrumentu konkurentu iznÄ«dÄ“šanai. Jo dienests iepriekšÄ“jos gados šÄdas pārbaudes nav veicis, bet Ä·Ä“ries tām klāt tikai tagad, uzņēmÄ“ja un VARAM rosināts.

Gluži vai tāpÄ“c, lai spÄ“cÄ«gāk publikai apliecinātu, kurš tieši represijās pret sodÄ«tajām AAS “spÄ“lÄ“ pirmo vijoli”, Vilgerts savu vÄ“stÄ«jumu Latvijas Atkritumu saimniecÄ«bas uzņēmumu asociācijas vārdā sniedza arÄ« ziņu aÄ£entÅ«rai LETA (2.oktobris): organizācija jau iepriekš vÄ“rsās VARAM, norādot uz kontroles trÅ«kumu atkritumu pārstrādes jomā, un tāpÄ“c ir jāstiprina VVD kapacitāte.

Savukārt manis intervÄ“tā VVD Ä£enerāldirektore ļoti kategoriski noliedza, ka kāds dienestam spiežot veidot monopolu atkritumu biznesā – vai vispār spÄ“jot ietekmÄ“tu dienesta darbÄ«bu. Tāpat viņa arÄ« noliedza PÅ«pola minÄ“to VARAM spiedienu. Koļegovas dusmas par TV3 kolÄ“Ä£a veidotā sižeta secinājumiem man neizskatÄ«jās notÄ“lotas (jo par tādu emociju notÄ“lojumu pienāktos, mazākais, Lielais Kristaps):

“– Es neesmu redzÄ“jusi nekādu sižetu, bet mani interesÄ“ apgalvojumi, ka Jānis Vilgerts var bÅ«t ierosinātājs kaut kādai VVD rÄ«cÄ«bai. Tās ir ne tikai pilnÄ«gas blēņas, tas ir VVD apmelojums! Dienests savas funkcijas veic atbilstoši normatÄ«viem aktiem. Jā, mÄ“s agrāk pārbaudes neveicām – bet nevis tāpÄ“c, ka [uzsvÄ“rti ironiski – D.L.] «Vilgerts mums nebija pateicis», bet tāpÄ“c, ka šÄ« funkcija dienestam ir pilnÄ«gi jauna, uzticÄ“ta ar šÄ gada janvāri. [Aizsvilstas – D.L.] Vilgerts, piedodiet, tur var kaut gribÄ“t, bet ierosināt VVD viņš neko nevar. (..) VVD ir autonoms un savus lÄ“mumus pieņem atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem. Viss pārÄ“jais ir spekulācijas bez jebkāda pamata.”

Te nu atkal neizbēgami uzrodas mūsu publisko diskusiju sakrālais jautājums: kura teiktajam on-record un ex catedra tagad mums ticēt? Manis izvaicātajai Koļegovai (pati intervija, ceru, drīz parādīsies eliesma.lv) vai kolēģa Pūpola filmētajam Vilgertam?

No vienas puses – stāstā par «stabilizÄ“tu tirgu» ir dzelžaina, mÅ«su pieredzÄ“, ikdienas reālijās un latvju politbiznesa kultÅ«rā balstÄ«ta loÄ£ika. Galu galā mums nav (rožainu) ilÅ«ziju par valsti, kurā mÄ«tam un ko mÄ«lam. TāpÄ“c sabiedrÄ«bā noteikti bÅ«s populāra versija, ka Koļegova ir paklausÄ«ga marionete, ko, raustot politisko sakaru striÄ·Ä«šus, dancina atkritumu biznesa magnāts.

ŠÄds dramatisks redzÄ“jums pat Ä£enerÄ“ krāšÅ†as aizdomas, ka Slokas izgāztuve tika aizdedzināta ne jau tāpÄ“c, lai slÄ“ptu pÄ“das – nÄ“, saceltajam skandālam esot vajadzÄ“jis piespiest VVD Ä·erties pie nepatÄ«kamām eksekÅ«cijām, lai “pareizajām” AAS izbrÄ«vÄ“tos vairāk vietas atkritumu biznesa tirgusplacÄ«.

Taču man pÄ“c sarunas ar VVD vadÄ«tāju radās smagas aizdomas, ka te ir piāriski tapis kaut kas lÄ«dzÄ«gs pašiņam pie sveša ferrari. ŠÄ·iet, ka nozares asociācijas vadÄ«tājs sev vien zināmu ieganstu dēļ nolÄ“ma “piemeldÄ“ties” vÄ“rienÄ«gajai eksekÅ«cijai – izpušÄ·ot vai pat pārspÄ«lÄ“t savu lomu šajos procesos. Pat riskÄ“jot ar VVD vadÄ«tājas nepatiku par šÄdām manipulācijām ar viņas reputāciju (kaut publiski Koļegova droši vien dusmosies tikai uz PÅ«polu vai mani, nelÅ«gto viņas slavas spodrinātāju).

VarbÅ«t Vilgertam sagribÄ“jās krāšÅ†i izrādÄ«t atkritumu apsaimniekošanas nozarei, kurš tajā ir “alfa tÄ“viņš”? Kuram VVD “ir kabatā”, kuram tagad un turpmāk visiem pārÄ“jiem bÅ«s klausÄ«t? Pieļauju, ka savu mÄ“rÄ·i viņš lielā mÄ“rā ir sasniedzis – cilvÄ“ki tic tam, kam viņi grib ticÄ“t.