Iesaki rakstu:

1937. gadā nacisti sarÄ«koja t.s. DeÄ£enerātu mākslas izstādi. Izstādes mÄ“rÄ·is - publiski nosodÄ«t un pazemot mÅ«sdienu mākslu un Ä«paši vācu avangarda māksliniekus. To vidÅ« bija šodien slavenāko mākslinieku vārdi: Emil Nolde, Max Beckmann, Wassily Kandinski, Otto Dix, Ernst Ludwig Kirchner, Ernst Barlach, un citi.

Kādam likās, ka šie darbi aizskar cilvÄ“ku jÅ«tas un izkropļo izpratni par skaisto. Stāsta, ka Ä«stā vaina bija tajā, ka kāds ietekmÄ«gs vÄ«rs vārdā Hitlers, kurš zÄ«mÄ“ja saldas pilsÄ“tu ainavas, savā laikā netika uzņēmts mākslas akadÄ“mijā.

ArÄ« kukurÅ«zas karalis Hrušcovs gānÄ«ja māksliniekus, ja tie bija uzgleznojuši ko viņa prātam nesaprotamu. KārtÄ“jo mākslas un kultÅ«ras nÄ«cināšanas paraugstundu 2001. gadā sarÄ«koja Taliban, kad veic aAfganistānas kultÅ«vÄ“rsturisko pieminekļu iznÄ«cināšanu. VÄ“lāk arÄ« “Islāma valsts” Irākā sāka iznÄ«cināt senas asÄ«riešu skulptÅ«ras un arhitektÅ«ru.

Taču Latvijā ne vairs nacisti vai Teleban apdraud mākslu un radošumu, bet… ir parādijusies jauna mākslas "kuratore" (attÄ“lā – par „nepareizo mākslu” norÅ«pÄ“jusies advokāte Viktorija Jarkina, pÄ“c kuras iesnieguma sākts kriminālprocess par „bÄ“rnu pornogrāfiju K. Brektes darbos). Vinai palÄ«dzÄ“s pat Valsts policija.

Atbildot uz "kuratores" iesniegumu par mākslinieka K.Brektes mākslas satura vÄ“stÄ«jumiem, es ar pilnu atbildÄ«bu varu teikt, ka visos pasaules muzejos atradÄ«siet mākslas darbus, kuri neatbilst bÄ“rnu interesÄ“m un tiesÄ«bām. Daudzās gleznās bÄ“rni kaili lido ar spārniem un pat ar ieročiem - amori. Ir darbi, kuros ir redzama sieviešu diskriminācija un seksuālā vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m, darbi, kuros cieš un mirst vÄ«rieši. Kauju skati un Kristus ciešanu ainas vien ko vÄ“rti.

Man ir bažas, ka Eiropas muzejiem un mākslas institÅ«cijām laikus jāalgo advokāti, jo izskatās, ka tulÄ«t Ä·ersies klāt krājumiem - Johana Valtera kailajiem zÄ“niem peldÄ“tājiem, Mikelandželo Dāvida statujai, Briseles čurājošajam puisÄ“nam, Kārļa Brilova, Nikolā PusÄ“na, Karavadžo, Goijas, HieronÄ«ma Bossa, Rubensa darbiem. Pompejas pirtÄ«s sienas tiks nokasÄ«tas, Pompidu baseinā izravÄ“s krÅ«tainās skulptÅ«ras un…. šo sarakstu var turpināt.

ApbrÄ«noju cilvÄ“kus, kas neapzinās, ka šÄda rÄ«cÄ«ba ne tikai ir lÄ“ts popularitātes triks, bet tā parāda viņu stulbumu un tumsonÄ«bu. JÅ«s taču ieslaucÄ«s vÄ“stures mÄ“slainÄ“. Labojieties, kamÄ“r vÄ“l var. Biežāk ejiet ar saviem bÄ“rniem uz muzejiem un galerijām. Škirstiet mākslas grāmatas, un jÅ«su sakarsušie prāti nomierināsies. Mans atbalsts māksliniekam Kristianam Brektem.

P.S. Te filmiņa no 1937. gada izstādes: https://youtu.be/eDPQW5aP9Rc

Pārpublicēts no Facebook