Iesaki rakstu:

Parasti politikas vÄ“rotājiem vasara ir diezgan garlaicÄ«gs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brÄ«vdienas un arÄ« citi politiÄ·i un vadoši ierÄ“dņi izbauda atvaļinājumu. TomÄ“r šÄ« vasara ir atšÄ·irÄ«ga – to nosaka ne tikai izveidojusies krÄ«ze RÄ«gas domÄ“, bet arÄ« skandāli un skaļās emocijas valdÄ«bā.

Jaunā konservatÄ«vā partija skaļi izteikusi neapmierinātÄ«bu par valdÄ«bas lÄ“mumu atkārtoti apstiprināt amatā Valsts drošÄ«bas dienesta vadÄ«tāju Normundu Mežvietu. Jaunās konservatÄ«vās partijas vadÄ«tājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns pÄ“kšÅ†i pieprasÄ«ja atcelt jautājuma izskatÄ«šanu valdÄ«bā par Mežvieta iecelšanu Valsts drošÄ«bas dienesta vadÄ«tāja amatā. Bordāns arÄ« neieradās uz valdÄ«bas slÄ“gto sÄ“di, lai sniegtu savā rÄ«cÄ«bā esošos apsvÄ“rumus un informāciju, kas nepieļautu Mežvieta apstiprināšanu.

Jaunā konservatÄ«vā partija paziņoja, ka Mežvieta kandidatÅ«ra neesot apspriesta Saeimas komisijās vai frakcijās un tikusi virzÄ«ta pilnÄ«gā slepenÄ«bā. Jaunās konservatÄ«vās partijas Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja Juta StrÄ«Ä·e paziņoja, ka premjerministram Krišjānim Kariņam ir uzrādÄ«ta “dzeltenā kartÄ«te” un viņš tiks izsaukts uz frakciju, lai izskaidrotu, kā varÄ“ja notikt šÄds gadÄ«jums bez iepriekšÄ“jas apspriešanās ar partiju. StrÄ«Ä·e arÄ« paziņoja, ka valdÄ«bā tikusi ieslÄ“gta “balsošanas mašÄ«na” un neesot skaidrs, kā valdÄ«ba varÄ“s darboties turpmāk.

Nav gan Ä«sti saprotams, kas liedza StrÄ«Ä·ei vai citiem frakcijas deputātiem jau agrāk rosināt izskatÄ«t jautājumu par Mežvieta atbilstÄ«bu amatam Saeimas komisijās, piemÄ“ram, Nacionālās drošÄ«bas komisijā, vÄ“rtÄ“jot Valsts drošÄ«bas dienesta darbÄ«bu.

ŠÄ«s partijas pārstāvis Juris Jurašs sociālajos tÄ«klos rakstÄ«ja, ka ir redzams, ka Lembergs turpina demonstrÄ“t savu ietekmi uz daļu no valdÄ«bas koalÄ«cijas partijām. Jurašs arÄ« rakstÄ«ja, ka valdÄ«bā lÄ“mumi tiek pieņemti necaurspÄ«dÄ«gi un nesaprotami. Esot skaidrs, ka turpmāka sadarbÄ«ba šÄdā koalÄ«cijā bÅ«s maksimāli sarežģīta.

Sociālajos tÄ«klos savu viedokli pauda arÄ« Bordāns. PiemÄ“ram, viņš rakstÄ«ja Twitter, ka jÅ«tas lÄ«dzÄ«gi kā RÄ«gas domÄ“, jo Kariņš uzvedas kā Nils Ušakovs un neļauj izteikties opozÄ«cijai.

Jau sen zināms, ka Jaunā konservatÄ«vā partija velta Ä«pašu uzmanÄ«bu vairāku dienestu vadÄ«bai, tajā skaitā arÄ« Mežvietam. Pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām vairāki Jaunās konservatÄ«vās partijas lÄ«deri, piemÄ“ram, Juta StrÄ«Ä·e un Juris Jurašs paziņoja, ka pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas Saeimā nekavÄ“joties atlaidÄ«s no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā Ä£enerālprokuroru Ä’riku Kalnmeieru (par viņa atbrÄ«vošanu šobrÄ«d cÄ«nās Bordāns) un KNAB vadÄ«tāju JÄ“kabu Straumi. Nav šaubu, ka šÄds liktenis bija paredzÄ“ts arÄ« Mežvietam.

VÄ“l vairāk, Jaunā konservatÄ«vā partija gribÄ“ja vispār likvidÄ“t vairākus izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienestus, tā vietā izveidojot vienu superdienestu, kas turpmāk kontrolÄ“tu situāciju valstÄ« (protams, paredzot sev šÄ« superdienesta vadÄ«bu un darbÄ«bas kontroli).

JāatzÄ«st, ka šis nav pirmais gadÄ«jums, kad Jaunā konservatÄ«vā partija ir saistÄ«ta ar dažādiem skandāliem. Ne mazāk skaļi ir izskanÄ“jis arÄ« izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paziņojums, ka viņa neatbalsta IndriÄ·a Muižnieka apstiprināšanu par Latvijas Universitātes rektoru uz otru pilnvaru termiņu. Spriežot pÄ“c tā trokšÅ†a, kas pavada Latvijas Universitātes rektora vÄ“lÄ“šanas, rodas iespaids, ka runa ir par diezgan lielām likmÄ“m.

Zinot, ka akadÄ“miskā vide ir viena no konservatÄ«vākajām un noslÄ“gtākajām, kā arÄ« to, ka tajā valda diezgan nežēlÄ«ga savstarpÄ“jā konkurence, šajā gadÄ«jumā tomÄ“r skandāls ar Latvijas Universitātes rektora vÄ“lÄ“šanām ir izgājis ārpus šÄ«s akadÄ“miskās vides un vairs nav vÄ“rtÄ“jams tikai kā iekšÄ“js kašÄ·is.

BÅ«s interesanti vÄ“rot, ar ko beigsies visas šÄ«s “zirnekļu cīņas burkā”, tomÄ“r jau tagad ir skaidrs, ka diez vai Šuplinskai un Jaunajai konservatÄ«vajai partijai izdosies uzlabot savu reitingu šajā gadÄ«jumā.

JÅ«nijā sabiedriskās domas pÄ“tÄ«jumu centrs SKDS veica iedzÄ«votāju aptauju, un tās rezultāti rādÄ«ja, ka Jaunā konservatÄ«vā partija ir piedzÄ«vojusi ievÄ“rojamu popularitātes kritumu – tās reitings ir nokrities lÄ«dz 4,6% un ir zemākais kopš Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

Nav šaubu, ka jÅ«nija reitingu ietekmÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanas, kurās Jaunās konservatÄ«vās partijas viesstrādnieka, politologa Anda Kudora vadÄ«tais saraksts nesaņēma vajadzÄ«go balsu skaitu un neviens kandidāts no šÄ« saraksta netika ievÄ“lÄ“ts Eiropas Parlamentā.

BÅ«s interesanti vÄ“rot, vai pÄ“c šÄ«s neveiksmes Kudors turpinās sadarbÄ«bu ar Jauno konservatÄ«vo partiju un startÄ“s arÄ« citās vÄ“lÄ“šanās, piemÄ“ram, pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās un nākamajās Saeimas vÄ“lÄ“šanās.

Kaut arÄ« Jaunās konservatÄ«vās partijas pārstāvji bieži ir izteikušies, ka netic SKDS aptaujām un uzskata, ka tās ir pirktas un neatspoguļo reālo situāciju, tomÄ“r ir skaidrs, ka tik strauji krÄ«tošs reitings nav patÄ«kams nevienam. Daļēji tas izskaidro, kāpÄ“c pÄ“dÄ“jā laikā šÄ«s partijas politiÄ·i izskatās arvien nervozāki un sniedz skaļus un emocionālus paziņojumus. IespÄ“jams, partijas biedri jÅ«tas nepelnÄ«ti apdalÄ«ti un uzskata, ka viņiem ir pārāk maz teikšanas valdÄ«bā un Saeimā, lai pieņemtu tādus lÄ“mumus, kādi bÅ«tu patÄ«kami šÄ«s partijas atbalstÄ«tājiem un vÄ“lÄ“tājiem.

Cerams, ka Jaunā konservatÄ«vā partija apzinās, ka tās nostāja bÅ«tiski ietekmÄ“s valdošÄs koalÄ«cijas un valdÄ«bas pozÄ«cijas valstÄ«. MÄ“Ä£inot panākt lielāku ietekmi valdÄ«bā, Jaunā konservatÄ«vā partija šÅ«po valdÄ«bu un riskÄ“ ar tās krišanu. Nav nekā vienkāršÄka kā apvainoties un paziņot par aiziešanu no koalÄ«cijas, lai varÄ“tu skaļi bļaustÄ«ties opozÄ«cijā un izkliegt saukļus par slikto valdÄ«bu.

TomÄ“r jācer, ka partijas politiÄ·i saprot, ka šÄdā veidā partija sevi nostādÄ«s blakus Lemberga kÅ«rÄ“tajai ZZS un bÅ«tÄ«bā atļaus tai atgriezties valdÄ«bā. Diez vai tas bÅ«tu rezultāts, ko gaida partijas atbalstÄ«tāji un vÄ“lÄ“tāji.

Vairākkārt ir dzirdÄ“ts viedoklis, ka, turpinoties lÄ«dzšinÄ“jiem kašÄ·iem valdÄ«bā, nav izslÄ“gta situācija, ka Latvijas iedzÄ«votājus sagaida ne tikai ārkārtas vÄ“lÄ“šanas RÄ«gas domÄ“, bet arÄ« Saeimas ārkārtas vÄ“lÄ“šanas. Kaut arÄ« šÄdu situāciju varÄ“tu saukt par demokrātijas mācÄ«šanos un parlamentārās demokrātijas izaugsmes iespÄ“jām, tomÄ“r diez vai tas nāktu par labu valstij. Protams, šÄdā situācijā politikas vÄ“rotājiem nevajadzÄ“s garlaikoties un bÅ«s pietiekami daudz aktivitāšu, par kurām izteikties.

Jācer, ka veselais saprāts partijās ņems virsroku un tiks atrisinātas nesaskaņas valdošajā koalÄ«cijā. Turpmākajos mÄ“nešos gaidāma nākamā gada budžeta veidošana, kas arÄ« nesolās bÅ«t viegla, ņemot vÄ“rā partiju dotos solÄ«jumus pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

Budžeta veidošana un pieņemšana arÄ« noteiks to, cik stabili strādās valdÄ«ba nākamajos gados un vai ir pamats opozÄ«cijas partiju, piemÄ“ram, “Saskaņas” un ZZS, kā arÄ« vairāku tā saukto aizkulišu spÄ“lÄ“tāju cerÄ«bām uz valdÄ«bas krišanu un Saeimas ārkārtas vÄ“lÄ“šanu rÄ«košanu.