JaunÄ meža politika un tÄs Ä“nas puses
GunÄrs Skriba · 03.03.2018. · Komentāri (40)Latvijas mežos ir ienÄkusi jauna apsaimniekošanas politika. BÅ«tiski mainÄ«jusies mežu pÄrvaldes kÄrtÄ«ba. NevarÄ«gs kļuvis Valsts meža dienests. Nav vairs mežsargu. Vairs nenotiek pareizas mežu apsaimniekošanas pamatu pamats: atkÄrtotÄs mežu ierÄ«cÄ«bas. Kur un ko cirst, vairs nenosaka mežsaimnieki, bet mežrÅ«pnieki. Tas novedis pie tÄ, ka mÅ«su meži tiek tik intensÄ«vi cirsti kÄ nekad. Tie bÅ«tiski mainÄs. Vienlaikus sabiedrÄ«bai tiek skaidrots, ka ar mežiem viss kÄrtÄ«bÄ, ka tie tiek ilgtspÄ“jÄ«gi apsaimniekoti un nav pamats uztraukumam. To apgalvo paši šÄ«s jaunÄs meža politikas autori. To nesaka cilvÄ“ki, kuru dzÄ«ve ir tieši saistÄ«ta ar mežiem un kuri kļuvuši par šÄ«s jaunÄs meža politikas Ä·Ä«lniekiem.
Esmu viens no tiem, kas pazÄ«st mežus, jo esmu tos kopis un saudzÄ“jis pirms šÄ«s jaunÄs politikas ienÄkšanas un brÄ«vÄ«bu atguvušai Latvijai nodevis vienus no dižÄkajiem un rÅ«pÄ«gÄk apsaimniekotajiem mežiem EiropÄ. Meži ir visas mÅ«su sabiedrÄ«bas Ä«pašums, un mums ir tiesÄ«bas par tiem uztraukties un zinÄt, cik pie tÄ vainÄ«gi ir citi un cik mÄ“s paši.
Meža ministrijas sÄkums un gals
KÄ šÄ« jaunÄ kÄrtÄ«ba ienÄca mÅ«su mežos? TÄ radÄs valsts visaugstÄkajÄs politiskajÄs aprindÄs, kurÄm par mežiem bija maza izpratne un kuras vairÄk domÄja par to, kÄ izdzÄ«vot savas valdÄ«šanas laikÄ.
Viss sÄkÄs deviņdesmitos gados ar Meža ministrijas likvidÄciju. ŠÄ« ministrija, kas, pÄ“c mežkopju iniciatÄ«vas, tika radÄ«ta 1957. gadÄ, deva lielÄku iespÄ“ju aizstÄvÄ“t mežus un radÄ«ja lielÄkas iespÄ“jas piesaistÄ«t vairÄk lÄ«dzekļu meža uzturÄ“šanai, it sevišÄ·i meliorÄcijai. Tika panÄkts, ka lielÄs meža platÄ«bÄs (
Ierēdņi mežos
Otrais ļaunums mežiem tika nodarÄ«ts, to pÄrvaldes darbiniekus, sÄkot ar mežsargiem, pielÄ«dzinot ierÄ“dņiem. Tas pavÄ“ra iespÄ“jas visas brÄ«vÄs vietas konkursa kÄrtÄ«bÄ aizpildÄ«t ar jebkuras citas profesijas cilvÄ“kiem, kuriem nekÄdas izpratnes par tiem nebija. Tas degradÄ“ja mežinieka profesiju un iznÄ«cinÄja gadsimtos izveidojušÄs daudzas mežkopju Ä£imeņu dinastijas.
Pats augstÄkais meža pÄrvaldes amatpersonas amats kļuva par politiskÄs tirgošanÄs objektu. TÄ, piemÄ“ram, vienu laiku augstÄko meža pÄrvaldi – Valsts meža dienestu (VMD) – vadÄ«ja agronoms JÄnis Kinna, kurš ar meža lietÄm iepazinÄs pÄ“c iesÄ“šanÄs savÄ amata krÄ“slÄ. Par godu šim cilvÄ“kam gan jÄteic, ka viņš, pat nebÅ«dams mežkopis, apjÄ“dza, ka ar mežu apsaimniekošanu kaut kas iet aplami, atklÄti izteica savas bažas un lÄ«dz ar to arÄ« zaudÄ“ja savu augsto amatu.
TomÄ“r vislielÄko ļaunumu mežiem nodarÄ«ja viens no pirmajiem mÅ«su brÄ«vÄ«bu atguvušÄs valsts vadÄ«tÄjiem Ivars Godmanis. Viņš, bÅ«dams fiziÄ·is, nepazina mežus. VienÄ«gais, ko viņš Ätri apguva, bija – jo vairÄk tos cÄ“rt, jo vairÄk naudas nÄk valsts kasÄ“.
Pirmos Äetrus piecus gadus, kamÄ“r pietika ciršanas vecumu sasniegušo 100 gadu vecu priežu un 80 gadu vecu egļu audžu, viss bija kÄrtÄ«bÄ. Kad to sÄka pietrÅ«kt, radÄs problÄ“mas. Lai saglabÄtu ienÄkumus no mežiem, bija ar kailcirtÄ“m jÄÄ·eras klÄt jaunÄkÄm mežaudzÄ“m, kuru ciršana lÄ«dz tam bija kriminÄli sodÄma. TÄ Meža likumÄ parÄdÄ«jÄs grozÄ«jumi, kas atļÄva kailcirtÄ“s nocirst arÄ« jaunÄkus mežus, ja vien to vidÄ“jais koku stumbru caurmÄ“rs pÄrsniedza
LikvidÄ“t vai nodrošinÄt neatkarÄ«gu uzraudzÄ«bu
Meža izmantotÄju lobijs labi apzinÄjÄs – kamÄ“r vien pastÄv rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gs VMD un notiek atkÄrtotÄs mežierÄ«cÄ«bas, viņu darbÄ«ba tiks rÅ«pÄ«gi uzmanÄ«ta, un ik pÄ“c desmit gadiem katrÄ meÅ¾Ä ieradÄ«sies neatkarÄ«gi meža speciÄlisti un izgaismos meža patieso stÄvokli. No tiem bija jÄtiek vaļÄ.
VMD neitralizÄcija sÄkÄs 2000. gadÄ, kad it kÄ tirgus ekonomikas dēļ tika ierosinÄts meža izmantošanu atdalÄ«t no mežsaimniecÄ«bas. DrÄ«z vien atklÄjÄs šÄ pasÄkuma patiesais mÄ“rÄ·is – mežrÅ«pnieku vÄ“lme pÄrņemt savÄ pakļautÄ«bÄ visus ar meža apsaimniekošanu saistÄ«tos jautÄjumus. Tam nolÅ«kam ar mums zinÄmÄ kampÄ“ja oligarha svÄ“tÄ«bu un viņam pietuvinÄto cilvÄ“ku aktivitÄtÄ“m 2000. gadÄ tika nodibinÄta VAS “Latvijas valsts meži” ar ekskluzÄ«vÄm tiesÄ«bÄm valsts mežu apsaimniekošanÄ. ReizÄ“ ar to VMD tika aizliegts piedalÄ«ties mežu izvÄ“rtÄ“šanÄ, cirsmu sagatavošanÄ, koku izzÄ«mÄ“šanÄ kopšanas cirtÄ“s un citos nozÄ«mÄ«gos mežsaimnieciskos pasÄkumos. Tika pÄrtraukta arÄ« atkÄrtotÄ mežierÄ«cÄ«ba.
NÄkamajos desmit gados turpinÄjÄs VMD neitralizÄ“šana. PÄ“c Äetriem tÄ reorganizÄcijas piegÄjieniem tas 2011. gadÄ kļuva tÄds, kÄds ir pašreiz, neskaitÄmas reizes mazskailÄ«gÄks un bez reÄlÄm iespÄ“jÄm piedalÄ«ties meža apsaimniekošanÄ. No kÄdreizÄ“jÄm Latvijas pirmÄs brÄ«vvalsts laika 79 virsmežniecÄ«bÄm, 378 mežniecÄ«bÄm un 3200 mežsargu apgaitÄm ar aptuveni 4,5 tÅ«kstošiem meža darbinieku bija palikušas vien 10 virsmežniecÄ«bas un 30 mežniecÄ«bas ar nesalÄ«dzinÄmi mazÄku darbinieku skaitu. Mežsargu dienests likvidÄ“ts.
PilnÄ«ga meža apsaimniekošanas nodošana mežrÅ«pniekiem bija ja ne politisks noziegums, tad milzÄ«ga tuvredzÄ«ba gan. Ja to darÄ«ja, tad mazÄkais, ko vajadzÄ“ja, bija jÄsaglabÄ vismaz viena neatkarÄ«ga, valstiska institÅ«cija, kas spÄ“tu neatkarÄ«gi uzraudzÄ«t mežrÅ«pnieku darbÄ«bÄ. Kaut vai to pašu reducÄ“to VMD padarot neatkarÄ«gu vai pakļaujot, piemÄ“ram, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijai. PašreizÄ“jÄ stÄvoklÄ« VMD iejaukties galvenÄ naudas pelnÄ«tÄja izdarÄ«bÄs, lai arÄ« cik tÄs bÅ«tu nepieņemamas, ir vairÄk nekÄ bÄ«stami. Nav dzirdÄ“ts, ka tagadÄ“jais meža dienests bÅ«tu sastÄdÄ«jis kÄdus vÄ“rÄ Å†emamus meža pÄrkÄpuma aktus valsts mežu apsaimniekotÄjiem.
Kas pieaug un kas izzūd
Mums tiek stÄstÄ«ts, ka mežos vÄ“l arvien tiek mazÄk nocirsts, nekÄ tas pieaug. MÅ«su vienÄ«gÄ mežzinÄtnes institÅ«ta “Silava” vadÄ«tÄjs apgalvo, ka gadÄ gan tiek nocirsts 14 – 15 miljoni kubikmetru mežu, bet vienlaikus meža gada pieaugums esot 22 – 23 miljoni kubikmetru. Kur ir pÄraugušas mežaudzes? KÄdēļ visus iepriekšÄ“jos laikus, kad gadÄ nocirta ap 6 – 7 miljoniem kubikmetru, nebija pÄrauguša mežu, bet tagad ir?
KÄ var noteikt patieso meža pieaugumu, ja vairs nenotiek mežierÄ«cÄ«ba? Katrs mÄcÄ«ts mežkopis zina, ka, lai noteiktu audzes stÄvokli ar parauglaukumiem, tiem jÄaizņem vismaz 3% no tÄs platÄ«bas. Kur ir šie parauglaukumi?
Ja kokus izcÄ“rt pusmūžÄ, neļaujot tiem sasniegt pilngatavÄ«bu, izzudÄ«s pieaugušo mežu biotopi, kas ir galvenÄs ogu un sēņu ieguves vietas un kas ar savu bagÄtÄ«go sÄ«kkrÅ«mu un pameža zemsegu ir galvenÄ meža dzÄ«vnieku ziemas barotava. Nocirst mežu pusmÅ«Å¾Ä nozÄ«mÄ“ to padarÄ«t vairÄk lÄ«dzÄ«gu plantÄcijÄm. Esmu klejojis pa Viduszviedrijas mežiem, kuros Ä«stenota dievinÄtÄ skandinÄvu meža politika. Tie vairÄk atgÄdinÄja SibÄ«rijas mežos redzÄ“to, kur milzÄ«gas, nesimetriskas cirsmas robežojas ar grÅ«tÄk pieejamiem, nenocirstiem mežiem.
KÄ augs meži, ja platÄ«bas atjauno ar divreiz mazÄku kociņu skaitu (priedei kÄdreizÄ“jo 7000 vietÄ ar 3000 un eglei 4000 vietÄ ar 2000)? Vai šÄdas biezÄ«bas jaunaudzÄ“s, kurÄs kociņiem nav jÄcenšas tiekties uz augšu pretim gaismai, bet var brÄ«vi izplesties uz sÄniem, spÄ“s izveidoties slaidu bezzarainu koku stumbru audzes? MÅ«su meži nÄkotnÄ“ vairÄk lÄ«dzinÄsies ÄbeļdÄrzam nekÄ ražīgam mežam. VÄcu mežkopji secinÄjuši, ka, lai izveidotos kvalitatÄ«vs priežu mežs, ir jÄstÄda no 6000 lÄ«dz 7000 kociņu uz hektÄru…
Simtgadīgu priežu audžu vairs nav
Es bieži iegriežos savÄs jaunÄ«bas vietÄs – netÄlu no Baldones esošos, bijušÄs DzelzÄmura mežniecÄ«bas mežos. Man acu priekšÄ stÄv šo mežu kÄdreizÄ“jais diženums – skaistÄs, dižÄs Baldones priežu audzes, kurÄm grÅ«ti bija saskatÄ«t galotnes, tÄs sirmÄs, resnÄs egles ar zaļam Ä·Ä“rpju bÄrdÄm to zaros, to labÄs ogu un sēņu vietas. Acu priekšÄ stÄv šÄ« it kÄ neskartÄs dabas sakoptÄ«ba, to taisnÄs un tÄ«rÄs meža stigas ar kvartÄlu uzrakstiem krustojumos, sakoptie, kÄdreiz ar rokÄm raktie meža grÄvi un robežzÄ«mes, cauri meža biezokņiem ejošie noslÄ“pumainie meža celiņi, rÅ«pÄ«gi iestigotÄs meža cirsmas un biezÄs, veselÄ«gÄs meža kultÅ«ras.
PÄ“dÄ“jos gados tajos kļūst skumji. Viss mainÄ«jies. VisapkÄrt daudzi nesimetriski izcirtumi bez noteiktÄm robežÄm un apšaubÄmas biezÄ«bas jaunie apmežojumi. KÄdreiz koptÄs meža stigas aizaugušas un grÅ«ti samanÄmas. Stigu krustpunktos izzuduši kvartÄlu nosaukumi. PamazÄm nekopti beidz funkcionÄ“t meža grÄvji. Ar krÅ«miem un stiebrzÄlÄ“m aizaugušas kÄdreizÄ“jÄs galvenÄs mežu dzÄ«vnieku barošanÄs un piesaistes vietas – meža pļaviņas.
Cauri lielajam mežu masÄ«vam uzradies jauns kapitÄls ceļš, kura atzari iestiepjas pat visnomaļÄkajos meža nostÅ«ros. DarÄ«ts viss, lai vieglÄk un ÄtrÄk tiktu klÄt ikvienam meža nostÅ«rim. Manos kÄdreizÄ“jos sapņu mežos nav vairs nevienas dižÄs, simtgadÄ«gÄs Baldones priežu audzes. Nevienas. ArÄ« mÄ“s tÄs nesaudzÄ“jÄm un cirtÄm, bet tik, cik no jaunÄkÄm audzÄ“m ienÄca to vietÄ. ReizÄ“ ar šo veco audžu izzušanu izzudis ir arÄ« šo mežu dvÄ“selÄ«gums, kas ne par kÄdu naudu vairs nav atgÅ«stams.
VienÄ«gais mierinÄjums ir, ka mÅ«su valsts meža platÄ«ba nesamazinÄs, pat pieaug. Un gods kam gods, pašreizÄ“jie meža apsaimniekotÄji ar lielu atbildÄ«bu pieiet nocirsto platÄ«bu apmežošanai. Cik pareiza tÄ ir, tas jau ir cits jautÄjums. Atliek vien vÄ“lÄ“ties, lai tie ar tikpat lielu atbildÄ«bu pievÄ“rstos arÄ« meža infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanai.
Vai tuvÄkÄ nÄkotnÄ“ mežu politikÄ varÄ“tu kas mainÄ«ties? DrÄ«zÄk jau ne. KamÄ“r vien pastÄvÄ“s iespÄ“ja no mežiem gÅ«t kaut cik vÄ“rÄ Å†emamus ienÄkumus, neviens nav ieinteresÄ“ts ko mainÄ«t. VienÄ«gi tad varÄ“tu kas mainÄ«ties, kad mežos vairs nebÅ«s par sešdesmit gadiem vecÄkas un par trÄ«sdesmit centimetriem resnÄku koku audzes, uz ko mudina mÅ«su jaunÄs meža politikas ideologi, un meža izmantotÄjiem gribot negribot bÅ«s jÄsamierinÄs ar to, ko mežs spÄ“j reÄli atražot.
PÄrpublicÄ“ts no la.lv