Jaunais dižgaru slÄnis
Arturs PriedÄ«tis · 14.12.2016. · Komentāri (17)SabiedrÄ«bÄ ir radies jauns sociÄlais slÄnis. TÄ nosaukums – soctÄ«klotÄji. Interneta ziņu portÄlu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairÄkus gadus gandrÄ«z katru dienu. Latviešu valodÄ pirmo reizi šis nosaukums internetÄ bija lasÄms 2013.gada 22.oktobrÄ« (senÄku ierakstu neatradu). Todien kÄdÄ saitÄ parÄdÄ«jÄs vÄrdi „rÅ«dÄ«tie soctÄ«klotÄji”. Epitets „rÅ«dÄ«tie” liecina par soctÄ«klotÄju enerÄ£isku darbÄ«bu jau pirms 2013.gada. Ja vÄ“l nesen vÄrdu „soctÄ«klotÄji” žurnÄlisti lika pÄ“diņÄs, tad tagad viņi to vairs nedara. TÄdÄ“jÄdi žurnÄlisti pret šo vÄrdu izturÄs kÄ pret latviešu literÄrÄs valodas vispÄrlietojamu vienÄ«bu.
AizvadÄ«tajos gados soctÄ«klotÄju lÄ«dzdalÄ«ba publiskajÄ telpÄ atgÄdina diženu trilleri, kura sižetam piemÄ«t arvien pieaugošÄks sasprindzinÄjums. Pašlaik bez lupas ir konstatÄ“jama soctÄ«klotÄju funkcionÄlÄ lÄ«dzdalÄ«ba dzÄ«ves visos procesos. Bez soctÄ«klotÄju klÄtbÅ«tnes vairs nekas nenotiek. SoctÄ«klotÄji ir kļuvuši kultÅ«ras populÄri un neaizstÄjami arbitri. SoctÄ«klotÄji tagad ir sava veida šÄ·Ä«rÄ“jtiesa lietu un parÄdÄ«bu kvalitÄtes, lietderÄ«bas, perspektÄ«vas noteikšanÄ.
TurklÄt šÄ« šÄ·Ä«rÄ“jtiesa darbojas emocionÄli sakÄpinÄti un vispusÄ«gi. Par to liecina virsraksti interneta medijos: Latvijas soctÄ«klotÄji apspriež, soctÄ«klotÄji vÄ“rtÄ“, soctÄ«klotÄji satriekti, soctÄ«klotÄji drudžaini meklÄ“ variantus, soctÄ«klotÄji sajÅ«smÄ, soctÄ«klotÄji smej, soctÄ«klotÄji pauž neizpratni, soctÄ«klotÄji atbalsta, soctÄ«klotÄji uzjautrinÄs, soctÄ«klotÄji gavilÄ“, soctÄ«klotÄji metas nosargÄt tikumÄ«bu, soctÄ«klotÄji fantazÄ“, soctÄ«klotÄji bažīgi, soctÄ«klotÄji sašutuši, soctÄ«klotÄji kaismÄ«gi komentÄ“, soctÄ«klotÄji atbalsta, soctÄ«klotÄji pauž neizpratni u.c.
Tik tikko minÄ“tie virsraksti medijos ir rubrikas nosaukumi. RubrikÄ citÄ“ soctÄ«klotÄju viedokli par kÄdu notikumu. ŽurnÄlisti visbiežÄk citÄ“ ierakstus no „tvitera”. AtcerÄ“simies, angļu valodÄ vÄrds „twitter” nozÄ«mÄ“ ne tikai ÄivinÄšanu, tÄ“rzÄ“šanu, pļÄpÄšanu, bet arÄ« satraukumu. SoctÄ«klotÄju autoritÄte un reputÄcija pamatÄ ir saistÄ«ta ar satraukumu, bet nevis ÄivinÄšanu, tÄ“rzÄ“šanu, pļÄpÄšanu.
TÄ, piemÄ“ram, sakarÄ ar LR „valsts” budžeta apspriešanu parlamentÄ „Delfos” 2016.gada 23. novembrÄ« citÄ“ja samÄ“rÄ daudzus satraukumÄ kaistošus soctÄ«klotÄjus. Tie bija Maira Belova, Armands Leimanis, Edgars KupÄs, Anna Platpire, Ieva ZÄlÄ«te, hansa_lv, Ivars SvilÄns, Guna Skangale, Eduards Puriņš, Ilze Vinkele, JÄnis LÄcis, Gatis Litvins, KÄrlis, Inese Vaivare, LÄ«ga Stafecka, Kristaps Supe, JÄnis TauÄers, TÄlis Linkaits, Baiba Strautmane, JurÄ£is Liepnieks, Arnis Krauze.
Protams, ierakstiem „tviterÄ” ir jÄatbilst noteiktai idejiskajai pozÄ«cijai. RespektÄ«vi, idejiski vÄ“rtÄ“jošajai tÄ“zei, kuru par attiecÄ«go notikumu sabiedriskajÄ domÄ vÄ“las nostiprinÄt žurnÄlisti. ŽurnÄlisti necitÄ“ jebkuru ierakstu. SoctÄ«klotÄju klÄtbÅ«tnei ir ideoloÄ£iskÄ slodze. Tas ir bÅ«tisks nosacÄ«jums. SoctÄ«klotÄji ir sava veida „tautas viedoklis”, izmantojot interneta iespÄ“jas masu komunikÄcijas lÄ«dzekļu veiktajÄ propagandÄ. „Delfos” 23. novembrÄ« citÄ“tie soctÄ«klotÄji visi kÄ viens skeptiski izteicÄs par budžetu.
Masu komunikÄcijÄ „tautas viedoklis” ir pulsÄ“jis vienmÄ“r. TÄ tas ir bijis jau no šÄ« komunikÄcijas veida vÄ“sturiskÄ sÄkuma XIX gs. otrajÄ pusÄ“. ŽurnÄlisti vienmÄ“r prata izdomÄt efektÄ«vus paņēmienus „tautas viedokļa” demonstrÄ“šanai. ŽurnÄlistiem patÄ«k latīņu teiciens „Vox populi vox Dei” (tautas balss – Dieva balss).
PiemÄ“ram, padomju laikrakstos tÄdi paņēmieni bija „darba kolektÄ«va vÄ“stule”, „lasÄ«tÄja pÄrdomas”, „mÅ«su lasÄ«tÄji raksta„ u.tml. Faktiski interneta medijos nav nekÄ oriÄ£inÄla. Bez „tautas viedokļa” masu mediji vairs neprot dižoties.
TomÄ“r oriÄ£inalitÄte eksistÄ“. OriÄ£inalitÄte izpaužas soctÄ«klotÄju profesionalizÄcijÄ. Tas, pirmkÄrt.
TÄ vien liekas, ka soctÄ«klotÄji „tvitera” un interneta citu platformu „pierakstÄ«šanu” ir izraudzÄ«jušies par savu profesiju. IespÄ“jams, tÄ nav viņu pamatprofesija. TaÄu katrÄ ziÅ†Ä viņiem tÄ ir regulÄri veikta darbÄ«ba, kura ir saistÄ«ta ar elementÄru profesionÄlismu. SavÄ laikÄ Å¾urnÄlistu izmantotajiem „lasÄ«tÄjiem” rakstÄ«šana presei nebÅ«t nebija regulÄra nodarbošanÄs. TurklÄt „lasÄ«tÄja” vietÄ tekstu varÄ“ja sacerÄ“t žurnÄlists. Padomju laikÄ strÄdÄjot laikraksta redakcijÄ, „lasÄ«tÄja” vietÄ sagatavoju ne vienu vien publikÄciju. „LasÄ«tÄjam” rakstÄ«šana bija nepÄrvarama problÄ“ma, taÄu galvenais redaktors lika materiÄlu nodot pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk. Lai nesaņemtu no viņa pÄ“rienu, nÄcÄs rakstÄ«t pašam.
OtrkÄrt, soctÄ«klotÄji tagad sabiedrÄ«bÄ rosÄs kÄ atsevišÄ·s masveidÄ«gs sociÄlais slÄnis. ArÄ« sabiedrÄ«ba pret soctÄ«klotÄjiem izturÄs kÄ pret relatÄ«vi patstÄvÄ«gu sociuma masveidÄ«gu daļu. Tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns. PatstÄvÄ«ga masveidÄ«ga sociÄlÄ slÄņa grÄdu soctÄ«klotÄjiem ir piešÄ·Ä«ruši žurnÄlisti. SabiedrÄ«ba pret to neiebilst un acÄ«mredzot labprÄt bauda soctÄ«klotÄju satraukumu. TurklÄt šis satraukums visbiežÄk sasaucÄs ar citu sociÄlo grupu satraukumu. Teiksim, pret „valsts” kroplo budžetu skeptiski izturÄs ne tikai soctÄ«klotÄji, bet arÄ« sabiedrÄ«bas sociÄli un morÄli apzinÄ«gÄ grupa.
TreškÄrt, jaunais soctÄ«klotÄju slÄnis ir organiski vienots ar jauna tipa cilvÄ“ka rašanos unikÄlÄs demogrÄfiskÄs pÄrejas un ne mazÄk unikÄlajÄ informÄcijas tehnoloÄ£iju laikmetÄ. ArÄ« tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns. TurklÄt pret šo jaunumu ir jÄizturas ļoti nopietni. Runa ir par cilvÄ“ces nÄkotni, cilvÄ“ces antropoloÄ£isko virzÄ«bu un galvenajÄm tendencÄ“m šajÄ virzÄ«bÄ.
Pret „tviteru” un citiem interneta sociÄlÄ servisa veidiem daudzi izturÄs skeptiski. LÄ«dzdalÄ«ba šajos servisos esot ÄivinÄšana, tÄ“rzÄ“šana, pļÄpÄšana, kurai bezjÄ“dzÄ«gi nododÄs ne visai saprÄtÄ«gi jaunieši. SoctÄ«klotÄji (arÄ« komentÄ“tÄji, blogeri) daudziem cilvÄ“kiem asociÄ“jÄs ar kaut ko antiintelektuÄlu, antielitÄru, antikulturÄlu. TÄ esot necienÄ«ga darbÄ«ba, kas ir iespÄ“jama bez intelekta, izglÄ«tÄ«bas, erudÄ«cijas. TÄdas darbÄ«bas rezultÄts esot abrakadabra – neloÄ£isks vÄrdu savÄrstÄ«jums. ŠajÄ darbÄ«bÄ galvenais esot nekaunÄ«ga drosme citiem uzplÄ«ties ar savu nevÄ“rtÄ«go, bet kategoriski izbļauto viedokli. Daudziem ļoti nepatÄ«k sociÄlajos tÄ«klos un internetÄ vispÄr realizÄ“jamÄ anonimitÄte. TÄ legalizÄ“ tumsonÄ«bu, nekritisku domÄšanu, naidÄ«gu izteikumu, insinuÄcijas un denunciÄcijas dubļus. AnonimitÄte kalpo ikdienišÄ·ajam sadismam, ik brÄ«di vÄ“loties kÄdu iznÄ«cinÄt. T.s. „online” aktivitÄšu autori esot haosa aÄ£enti ar izteiktu individuÄlo devianci, jo viņu rÄ«cÄ«ba neatbilst sabiedrÄ«bÄ pieņemtajiem tikumiskajiem standartiem. Viņiem interesÄ“ nevis komunikÄcija, bet lÄ«dzcilvÄ“ku novešana lÄ«dz frustrÄcijai – nepatÄ«kamai iekšÄ“jai sajÅ«tai. Tie esot agresÄ«vi, aprobežoti, vientuļi, mazvÄ“rtÄ«bas apsÄ“sti indivÄ«di, kuri sevi apmierina ar citu nolamÄšanu.
Skeptisks viedoklis drÄ«kst bÅ«t. Tas nav pilnÄ«gi nepamatots viedoklis, kas, visticamÄkais, vÄ“l kÄdu laiku saglabÄsies. TaÄu principÄ pret soctÄ«klotÄjiem ieteicams izturÄ“ties kÄ pret kaut ko labu un vajadzÄ«gu, bet galvenais - neizbÄ“gamu.
SoctÄ«klotÄju fenomens atbilst mÅ«su laikmeta kultÅ«ras trajektorijai, garam, prioritÄtÄ“m, perspektÄ«vÄm. Jaunais masveidÄ«gais soctÄ«klotÄju slÄnis ir labs. Ja tas bÅ«tu slikts, tad tas neiederÄ“tos mÅ«sdienu laikmetÄ tÄpat kÄ kÄdreiz citos laikmetos neiederÄ“jÄs skeptiÄ·u slÄnis ar skeptisko attieksmi pret metÄla rakstÄmspalvu, GÅ«tenberga iespiedmašÄ«nu, rakstÄmmašÄ«nu, televizoru un citiem tehniskajiem jaunumiem cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Skepticisms ar laiku izplÄ“nÄ“ja, aizgÄja viņsaulÄ“ reizÄ“ ar skeptiÄ·u paaudzes aiziešanu viņsaulÄ“. Tehniskais progress jau apmÄ“ram 1000 gadus ir Rietumu civilizÄcijas triumfators. SuminÄtajam uzvarÄ“tÄjam vienmÄ“r ir braša pielÅ«dzÄ“ju armija – attiecÄ«gajam tehniskajam lÄ«menim pieskaņots cilvÄ“ciskÄ tipa kontingents.
TÄ tas ir arÄ« pašlaik, un tÄ tas saglabÄsies arÄ« turpmÄk. Tiekoties ne tikai ar soctÄ«klotÄjiem, bet moderno informÄcijas tehnoloÄ£iju faniem vispÄr, jÄņem ir vÄ“rÄ mÅ«su laikmeta Ä«patnÄ«bas. Katrai tehnikas paaudzei ir adekvÄta cilvÄ“ku paaudze. Tehnikas mentalitÄtei ir jÄsaskan ar cilvÄ“ku, attiecÄ«gÄs tehnikas radÄ«tÄju un lietotÄju, mentalitÄti. MÅ«sdienu komunikÄcijas sistÄ“mu loÄ£istika nav iespÄ“jama bez adekvÄta mentÄlÄ uzstÄdÄ«juma. KatrÄ tehnopasaules stadijÄ ir savs, šai stadijai atbilstošs, dzÄ«ves veids. MainÄs stadija, mainÄs dzÄ«ves veids.
Rietumu mÅ«sdienu civilizÄcija ir orientÄ“ta uz komfortu, baudu, izklaidi, empiriski sastopamÄm un jutekliski fiksÄ“jamÄm lietÄm, individuÄlajiem panÄkumiem, pozitÄ«vÄm zinÄšanÄm un zinÄšanÄm, kuras tÅ«lÄ«t var pÄrvÄ“rst darbÄ«bÄ, bet savukÄrt no darbÄ«bas tÅ«lÄ«t var gÅ«t fizioloÄ£isko un materiÄlo labumu. MÅ«sdienÄs cilvÄ“ki netiecÄs pÄ“c metafizikas – pirmpamatiem un pirmelementiem. NetiecÄs arÄ« pÄ“c patiesÄ«bas, bet tiecÄs pÄ“c sava viedokļa popularizÄ“šanas un akceptÄ“šanas kÄ absolÅ«to patiesÄ«bu.
TÄpÄ“c mÅ«sdienÄs aktuÄla ir sirmÄ atziņa par divu veidu cilvÄ“kiem. Viena veida cilvÄ“ki ir dzimuši domÄšanai, otra veida cilvÄ“ki ir dzimuši darbÄ«bai. TÄpat aktuÄla ir tikpat sirmÄ atziņa, ka sastopami ir cilvÄ“ki ar „kodolu” un cilvÄ“ki bez „kodola” (par „kodolu” dÄ“vÄ“ garÄ«gumu).
SoctÄ«klotÄju saulaino nÄkotni visstabilÄk nodrošina iniciÄcijas trÅ«kums. Jau pašlaik uz soctÄ«klotÄju lielÄko daļu neattiecÄs iniciÄcija – iesvÄ“tÄ«šana jaunajÄ sociÄlajÄ statusÄ. SoctÄ«klotÄju lielÄko daļu nevajag speciÄli iesvÄ“tÄ«t soctÄ«klotÄju slÄnÄ« (ja vÄ“laties – kÄrtÄ, šÄ·irÄ). Viņi soctÄ«klotÄju slÄnÄ« atrodas jau no dzimšanas. Viņi ir piedzimuši soctÄ«klotÄju laikmetÄ. Viņiem nevajag speciÄli adaptÄ“ties mÅ«sdienu informÄcijas tehnoloÄ£ijÄs. Viņi citas („vecÄs”) tehnoloÄ£ijas nemaz nav redzÄ“juši un lietojuši. Bet tas ir ļoti svarÄ«gi. Viņi bez aizÄ·eršanÄs var bÅ«t jauno tehnoloÄ£iju profesÅ«ra un jauno tehnoloÄ£iju dižciltÄ«gi lietotÄji. TÄpÄ“c viņiem pieder nÄkotne.