Menu
Pilnā versija

Jaunais dižgaru slānis

Arturs PriedÄ«tis · 14.12.2016. · Komentāri (17)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

SabiedrÄ«bā ir radies jauns sociālais slānis. Tā nosaukums – soctÄ«klotāji. Interneta ziņu portālu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairākus gadus gandrÄ«z katru dienu. Latviešu valodā pirmo reizi šis nosaukums internetā bija lasāms 2013.gada 22.oktobrÄ« (senāku ierakstu neatradu). Todien kādā saitā parādÄ«jās vārdi „rÅ«dÄ«tie soctÄ«klotāji”. Epitets „rÅ«dÄ«tie” liecina par soctÄ«klotāju enerÄ£isku darbÄ«bu jau pirms 2013.gada. Ja vÄ“l nesen vārdu „soctÄ«klotāji” žurnālisti lika pÄ“diņās, tad tagad viņi to vairs nedara. TādÄ“jādi žurnālisti pret šo vārdu izturās kā pret latviešu literārās valodas vispārlietojamu vienÄ«bu.

AizvadÄ«tajos gados soctÄ«klotāju lÄ«dzdalÄ«ba publiskajā telpā atgādina diženu trilleri, kura sižetam piemÄ«t arvien pieaugošÄks sasprindzinājums. Pašlaik bez lupas ir konstatÄ“jama soctÄ«klotāju funkcionālā lÄ«dzdalÄ«ba dzÄ«ves visos procesos. Bez soctÄ«klotāju klātbÅ«tnes vairs nekas nenotiek. SoctÄ«klotāji ir kļuvuši kultÅ«ras populāri un neaizstājami arbitri. SoctÄ«klotāji tagad ir sava veida šÄ·Ä«rÄ“jtiesa lietu un parādÄ«bu kvalitātes, lietderÄ«bas, perspektÄ«vas noteikšanā.

Turklāt šÄ« šÄ·Ä«rÄ“jtiesa darbojas emocionāli sakāpināti un vispusÄ«gi. Par to liecina virsraksti interneta medijos: Latvijas soctÄ«klotāji apspriež, soctÄ«klotāji vÄ“rtÄ“, soctÄ«klotāji satriekti, soctÄ«klotāji drudžaini meklÄ“ variantus, soctÄ«klotāji sajÅ«smā, soctÄ«klotāji smej, soctÄ«klotāji pauž neizpratni, soctÄ«klotāji atbalsta, soctÄ«klotāji uzjautrinās, soctÄ«klotāji gavilÄ“, soctÄ«klotāji metas nosargāt tikumÄ«bu, soctÄ«klotāji fantazÄ“, soctÄ«klotāji bažīgi, soctÄ«klotāji sašutuši, soctÄ«klotāji kaismÄ«gi komentÄ“, soctÄ«klotāji atbalsta, soctÄ«klotāji pauž neizpratni u.c.

Tik tikko minÄ“tie virsraksti medijos ir rubrikas nosaukumi. Rubrikā citÄ“ soctÄ«klotāju viedokli par kādu notikumu. Žurnālisti visbiežāk citÄ“ ierakstus no „tvitera”. AtcerÄ“simies, angļu valodā vārds „twitter” nozÄ«mÄ“ ne tikai čivināšanu, tÄ“rzÄ“šanu, pļāpāšanu, bet arÄ« satraukumu. SoctÄ«klotāju autoritāte un reputācija pamatā ir saistÄ«ta ar satraukumu, bet nevis čivināšanu, tÄ“rzÄ“šanu, pļāpāšanu.

Tā, piemÄ“ram, sakarā ar LR „valsts” budžeta apspriešanu parlamentā „Delfos” 2016.gada 23. novembrÄ« citÄ“ja samÄ“rā daudzus satraukumā kaistošus soctÄ«klotājus. Tie bija Maira Belova, Armands Leimanis, Edgars Kupčs, Anna Platpire, Ieva ZālÄ«te, hansa_lv, Ivars Svilāns, Guna Skangale, Eduards Puriņš, Ilze Vinkele, Jānis Lācis, Gatis Litvins, Kārlis, Inese Vaivare, LÄ«ga Stafecka, Kristaps Supe, Jānis Taučers, Tālis Linkaits, Baiba Strautmane, JurÄ£is Liepnieks, Arnis Krauze. 

Protams, ierakstiem „tviterā” ir jāatbilst noteiktai idejiskajai pozÄ«cijai. RespektÄ«vi, idejiski vÄ“rtÄ“jošajai tÄ“zei, kuru par attiecÄ«go notikumu sabiedriskajā domā vÄ“las nostiprināt žurnālisti. Žurnālisti necitÄ“ jebkuru ierakstu. SoctÄ«klotāju klātbÅ«tnei ir ideoloÄ£iskā slodze. Tas ir bÅ«tisks nosacÄ«jums. SoctÄ«klotāji ir sava veida „tautas viedoklis”, izmantojot interneta iespÄ“jas masu komunikācijas lÄ«dzekļu veiktajā propagandā. „Delfos” 23. novembrÄ« citÄ“tie soctÄ«klotāji visi kā viens skeptiski izteicās par budžetu.

Masu komunikācijā „tautas viedoklis” ir pulsÄ“jis vienmÄ“r. Tā tas ir bijis jau no šÄ« komunikācijas veida vÄ“sturiskā sākuma XIX gs. otrajā pusÄ“. Žurnālisti vienmÄ“r prata izdomāt efektÄ«vus paņēmienus „tautas viedokļa” demonstrÄ“šanai. Žurnālistiem patÄ«k latīņu teiciens „Vox populi vox Dei” (tautas balss – Dieva balss).

PiemÄ“ram, padomju laikrakstos tādi paņēmieni bija „darba kolektÄ«va vÄ“stule”, „lasÄ«tāja pārdomas”, „mÅ«su lasÄ«tāji raksta„ u.tml. Faktiski interneta medijos nav nekā oriÄ£ināla. Bez „tautas viedokļa” masu mediji vairs neprot dižoties.

Tomēr oriģinalitāte eksistē. Oriģinalitāte izpaužas soctīklotāju profesionalizācijā. Tas, pirmkārt.

Tā vien liekas, ka soctÄ«klotāji „tvitera” un interneta citu platformu „pierakstÄ«šanu” ir izraudzÄ«jušies par savu profesiju. IespÄ“jams, tā nav viņu pamatprofesija. Taču katrā ziņā viņiem tā ir regulāri veikta darbÄ«ba, kura ir saistÄ«ta ar elementāru profesionālismu. Savā laikā žurnālistu izmantotajiem „lasÄ«tājiem” rakstÄ«šana presei nebÅ«t nebija regulāra nodarbošanās. Turklāt „lasÄ«tāja” vietā tekstu varÄ“ja sacerÄ“t žurnālists. Padomju laikā strādājot laikraksta redakcijā, „lasÄ«tāja” vietā sagatavoju ne vienu vien publikāciju. „LasÄ«tājam” rakstÄ«šana bija nepārvarama problÄ“ma, taču galvenais redaktors lika materiālu nodot pÄ“c iespÄ“jas ātrāk. Lai nesaņemtu no viņa pÄ“rienu, nācās rakstÄ«t pašam.

Otrkārt, soctÄ«klotāji tagad sabiedrÄ«bā rosās kā atsevišÄ·s masveidÄ«gs sociālais slānis. ArÄ« sabiedrÄ«ba pret soctÄ«klotājiem izturās kā pret relatÄ«vi patstāvÄ«gu sociuma masveidÄ«gu daļu. Tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns. PatstāvÄ«ga masveidÄ«ga sociālā slāņa grādu soctÄ«klotājiem ir piešÄ·Ä«ruši žurnālisti. SabiedrÄ«ba pret to neiebilst un acÄ«mredzot labprāt bauda soctÄ«klotāju satraukumu. Turklāt šis satraukums visbiežāk sasaucās ar citu sociālo grupu satraukumu. Teiksim, pret „valsts” kroplo budžetu skeptiski izturās ne tikai soctÄ«klotāji, bet arÄ« sabiedrÄ«bas sociāli un morāli apzinÄ«gā grupa.

Treškārt, jaunais soctÄ«klotāju slānis ir organiski vienots ar jauna tipa cilvÄ“ka rašanos unikālās demogrāfiskās pārejas un ne mazāk unikālajā informācijas tehnoloÄ£iju laikmetā. ArÄ« tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns. Turklāt pret šo jaunumu ir jāizturas ļoti nopietni. Runa ir par cilvÄ“ces nākotni, cilvÄ“ces antropoloÄ£isko virzÄ«bu un galvenajām tendencÄ“m šajā virzÄ«bā.

Pret „tviteru” un citiem interneta sociālā servisa veidiem daudzi izturās skeptiski. LÄ«dzdalÄ«ba šajos servisos esot čivināšana, tÄ“rzÄ“šana, pļāpāšana, kurai bezjÄ“dzÄ«gi nododās ne visai saprātÄ«gi jaunieši. SoctÄ«klotāji (arÄ« komentÄ“tāji, blogeri) daudziem cilvÄ“kiem asociÄ“jās ar kaut ko antiintelektuālu, antielitāru, antikulturālu. Tā esot necienÄ«ga darbÄ«ba, kas ir iespÄ“jama bez intelekta, izglÄ«tÄ«bas, erudÄ«cijas. Tādas darbÄ«bas rezultāts esot abrakadabra – neloÄ£isks vārdu savārstÄ«jums. Šajā darbÄ«bā galvenais esot nekaunÄ«ga drosme citiem uzplÄ«ties ar savu nevÄ“rtÄ«go, bet kategoriski izbļauto viedokli. Daudziem ļoti nepatÄ«k sociālajos tÄ«klos un internetā vispār realizÄ“jamā anonimitāte. Tā legalizÄ“ tumsonÄ«bu, nekritisku domāšanu, naidÄ«gu izteikumu, insinuācijas un denunciācijas dubļus. Anonimitāte kalpo ikdienišÄ·ajam sadismam, ik brÄ«di vÄ“loties kādu iznÄ«cināt. T.s. „online” aktivitāšu autori esot haosa aÄ£enti ar izteiktu individuālo devianci, jo viņu rÄ«cÄ«ba neatbilst sabiedrÄ«bā pieņemtajiem tikumiskajiem standartiem. Viņiem interesÄ“ nevis komunikācija, bet lÄ«dzcilvÄ“ku novešana lÄ«dz frustrācijai – nepatÄ«kamai iekšÄ“jai sajÅ«tai. Tie esot agresÄ«vi, aprobežoti, vientuļi, mazvÄ“rtÄ«bas apsÄ“sti indivÄ«di, kuri sevi apmierina ar citu nolamāšanu.

Skeptisks viedoklis drīkst būt. Tas nav pilnīgi nepamatots viedoklis, kas, visticamākais, vēl kādu laiku saglabāsies. Taču principā pret soctīklotājiem ieteicams izturēties kā pret kaut ko labu un vajadzīgu, bet galvenais - neizbēgamu.

SoctÄ«klotāju fenomens atbilst mÅ«su laikmeta kultÅ«ras trajektorijai, garam, prioritātÄ“m, perspektÄ«vām. Jaunais masveidÄ«gais soctÄ«klotāju slānis ir labs. Ja tas bÅ«tu slikts, tad tas neiederÄ“tos mÅ«sdienu laikmetā tāpat kā kādreiz citos laikmetos neiederÄ“jās skeptiÄ·u slānis ar skeptisko attieksmi pret metāla rakstāmspalvu, GÅ«tenberga iespiedmašÄ«nu, rakstāmmašÄ«nu, televizoru un citiem tehniskajiem jaunumiem cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Skepticisms ar laiku izplÄ“nÄ“ja, aizgāja viņsaulÄ“ reizÄ“ ar skeptiÄ·u paaudzes aiziešanu viņsaulÄ“. Tehniskais progress jau apmÄ“ram 1000 gadus ir Rietumu civilizācijas triumfators. Suminātajam uzvarÄ“tājam vienmÄ“r ir braša pielÅ«dzÄ“ju armija – attiecÄ«gajam tehniskajam lÄ«menim pieskaņots cilvÄ“ciskā tipa kontingents.

Tā tas ir arÄ« pašlaik, un tā tas saglabāsies arÄ« turpmāk. Tiekoties ne tikai ar soctÄ«klotājiem, bet moderno informācijas tehnoloÄ£iju faniem vispār, jāņem ir vÄ“rā mÅ«su laikmeta Ä«patnÄ«bas. Katrai tehnikas paaudzei ir adekvāta cilvÄ“ku paaudze. Tehnikas mentalitātei ir jāsaskan ar cilvÄ“ku, attiecÄ«gās tehnikas radÄ«tāju un lietotāju, mentalitāti. MÅ«sdienu komunikācijas sistÄ“mu loÄ£istika nav iespÄ“jama bez adekvāta mentālā uzstādÄ«juma. Katrā tehnopasaules stadijā ir savs, šai stadijai atbilstošs, dzÄ«ves veids. Mainās stadija, mainās dzÄ«ves veids.

Rietumu mÅ«sdienu civilizācija ir orientÄ“ta uz komfortu, baudu, izklaidi, empiriski sastopamām un jutekliski fiksÄ“jamām lietām, individuālajiem panākumiem, pozitÄ«vām zināšanām un zināšanām, kuras tÅ«lÄ«t var pārvÄ“rst darbÄ«bā, bet savukārt no darbÄ«bas tÅ«lÄ«t var gÅ«t fizioloÄ£isko un materiālo labumu. MÅ«sdienās cilvÄ“ki netiecās pÄ“c metafizikas – pirmpamatiem un pirmelementiem. Netiecās arÄ« pÄ“c patiesÄ«bas, bet tiecās pÄ“c sava viedokļa popularizÄ“šanas un akceptÄ“šanas kā absolÅ«to patiesÄ«bu.

TāpÄ“c mÅ«sdienās aktuāla ir sirmā atziņa par divu veidu cilvÄ“kiem. Viena veida cilvÄ“ki ir dzimuši domāšanai, otra veida cilvÄ“ki ir dzimuši darbÄ«bai. Tāpat aktuāla ir tikpat sirmā atziņa, ka sastopami ir cilvÄ“ki ar „kodolu” un cilvÄ“ki bez „kodola” (par „kodolu” dÄ“vÄ“ garÄ«gumu).

SoctÄ«klotāju saulaino nākotni visstabilāk nodrošina iniciācijas trÅ«kums. Jau pašlaik uz soctÄ«klotāju lielāko daļu neattiecās iniciācija – iesvÄ“tÄ«šana jaunajā sociālajā statusā. SoctÄ«klotāju lielāko daļu nevajag speciāli iesvÄ“tÄ«t soctÄ«klotāju slānÄ« (ja vÄ“laties – kārtā, šÄ·irā). Viņi soctÄ«klotāju slānÄ« atrodas jau no dzimšanas. Viņi ir piedzimuši soctÄ«klotāju laikmetā. Viņiem nevajag speciāli adaptÄ“ties mÅ«sdienu informācijas tehnoloÄ£ijās. Viņi citas („vecās”) tehnoloÄ£ijas nemaz nav redzÄ“juši un lietojuši. Bet tas ir ļoti svarÄ«gi. Viņi bez aizÄ·eršanās var bÅ«t jauno tehnoloÄ£iju profesÅ«ra un jauno tehnoloÄ£iju dižciltÄ«gi lietotāji. TāpÄ“c viņiem pieder nākotne.

Novērtē šo rakstu:

0
0