Menu
Pilnā versija

Jaunas dīvainības ar Koļegovas dividendēm

Lato Lapsa, KristÄ«ne Jančevska · 11.08.2016. · Komentāri (43)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

LÄ«dzšinÄ“jās Valsts vides dienesta vadÄ«tājas, Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pÄ“dÄ“jos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidÄ«go dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dÄ«vainÄ«bas, - šoreiz tās saistÄ«tas ar lÄ“mumiem par dividenžu izmaksu un nesakritÄ«bām dividenžu summās.

Dividendes izmaksātas, bet kur lēmumi?

Ja ticÄ“t I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzÄ“, iespaidÄ«gas dividendes no SIA Pallogs viņa ir saņēmusi trÄ«s pÄ“dÄ“jos gadus pÄ“c kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda Lursoft datu bāzÄ“ atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA Pallogs kapitāldaļu turÄ“tāju vai to pārstāvju ikgadÄ“jā gada pārskata pieņemšanas sapulcÄ“s nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendÄ“s, - ne 2013. un 2014. gada 31. janvārÄ«, ne 2015. gada 27. februārÄ«

Pati I. Koļegova, kurai visu šo laiku formāli piederÄ“ja 50% uzņēmuma kapitāldaļu, nevienā no šÄ«m pārskata sapulcÄ“m gan nav piedalÄ«jusies, - divās no tām viņas brālis, uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Zudāns piedalÄ«jies kā I. Koļegovas pilnvarota persona, bet trešajā viņa statuss vispār nav norādÄ«ts.

Taču visās trÄ«s dalÄ«bnieku (un to pārstāvju) sapulcÄ“s lÄ“mums par iespÄ“jamu peļņas izmaksāšanu dividendÄ“s ir bijis viens – nekādu dividenžu. „Gada peļņu nesadalÄ«t,” – šÄdi par peļņas sadali lemts visos trÄ«s gados, kad I. Koļegova uzrādÄ«jusi no SIA Pallogs saņemtās iespaidÄ«gās dividendes 1,04 miljonu eiro kopapjomā, kuras tālāk nonākušas pie brāļa un viņa Ä£imenes.

NozÄ«mÄ«gas atšÄ·irÄ«bas summās

„Par visiem gadÄ«jumiem, kad uzņēmumā ir pieņemti lÄ“mumi izmaksāt dividendes, ir bijuši valdes lÄ“mumi,” – šÄdu VID Ä£enerāldirektora amata kandidātes apgalvojumu otrdien citÄ“ja aÄ£entÅ«ra LETA. Taču tas iespaidu par dÄ«vainÄ«bām ap dividendÄ“m tikai pastiprina, - saskaņā ar Komerclikumu valde vispār nav tiesÄ«ga lemt par peļņas sadali un dividenžu apjomu. To, ka par dividendÄ“m var lemt tikai dalÄ«bnieki, pÄ“cāk atzÄ«st arÄ« pati I. Koļegova.

Kā rāda Lursoft dati, visos trijos pārskata gados Pallogs noteiktas summas dividendÄ“s tiešÄm ir izmaksājis, taču tās bÅ«tiski atšÄ·iras no I. Koļegovas deklarācijās uzrādÄ«tajām summām.

2013. gadā I. Koļegova deklarÄ“jusi dividendÄ“s saņemtus 240 000 latu, un, tā kā šÄ« summa atbilst pusei uzņēmuma kapitāldaļu, kopumā dividendÄ“s vajadzÄ“tu bÅ«t izmaksātiem 480 000 latu, tomÄ“r SIA Pallogs 2013. gada pārskatā kā dividendÄ“s izmaksāti uzrādÄ«ti tikai 396 000 latu.

LÄ«dzÄ«gi ir arÄ« ar diviem nākamajiem gadiem: spriežot pÄ“c I. Koļegovas deklarācijas, 2014. un 2015. gadā dividendÄ“s kopā vajadzÄ“tu bÅ«t izmaksātiem attiecÄ«gi 760 000 un 640 000 eiro, taču SIA Pallogs gada pārskatos uzrādÄ«tās izmaksāto dividenžu summas ir tikai 590 223 eiro un 578 800 eiro.

Tiesa, te ir jāņem vÄ“rā, ka uzņēmuma finanšu gads ir diezgan Ä«patns – tas nesakrÄ«t ar astronomiskā gada sākumu un beigām, bet gan sākas 1. novembrÄ« un ilgst lÄ«dz nākamā gada 31. oktobrim.

Līdz ar to, piemēram, SIA Pallogs gada pārskats par 2013. gadu (tostarp dati par izmaksātajām dividendēm) attiecas uz laiku no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, savukārt I. Koļegova saņemtās dividendes deklarē par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

ŠÄ«s divas atšÄ·irÄ«gās atskaites sistÄ“mas rada labvÄ“lÄ«gus apstākļus neskaidrÄ«bām par datiem par izmaksātajām un saņemtajām summām, taču nozÄ«mÄ«gas nesakritÄ«bas ir vÄ“rojamas arÄ« par visiem pÄ“dÄ“jiem trim gadiem kopā.

Kur radušies 300 000 eiro?

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA Pallogs ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA Pallogs neesot saņēmusi, lÄ«dz ar to situācija ir šÄda: SIA Pallogs par laika posmu no 2012. gada 1. novembra lÄ«dz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu Ä«pašniekiem izmaksātas ir uzrādÄ«jis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarÄ“tajam šai summai lÄ«dz 2015. gada beigām vajadzÄ“tu bÅ«t ievÄ“rojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozÄ«mÄ“ – vai nu pagājušÄ gada beigās SIA Pallogs kapitāldaļu Ä«pašnieki ir sanākuši uz vÄ“l vienu sapulci, lai steidzÄ«gi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā, un šo iespaidÄ«go summu arÄ« izmaksājuši, vai arÄ« jau tā daudzajām dÄ«vainÄ«bām ap VID Ä£enerāldirektora amata kandidātes uzņēmÄ“jdarbÄ«bu pieskaitāma vÄ“l viena.

 

Dividenžu lÄ“muma likumÄ«ba - apšaubāma

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arÄ« esot noticis, turklāt regulāri – vispirms, katra gada sākumā uzņēmuma dalÄ«bnieki lÄ“muši peļņu atstāt nesadalÄ«tu, bet pÄ“c tam tomÄ“r nosprieduši sev maksāt dividendes.

„Dividendes, pamatojoties uz dalÄ«bnieku sapulces lÄ“mumiem, ir tikušas sadalÄ«tas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalÄ«bnieki sākotnÄ“ji ir lÄ“muši peļņu nesadalÄ«t, neliedz dalÄ«bniekiem tiesÄ«bas vÄ“lāk (lÄ«dz nākošÄ gada pārskata apstiprināšanai) sadalÄ«t iepriekšÄ“jo gadu nesadalÄ«to peļņu un izmaksāt to dividendÄ“s,” apgalvo VID Ä£enerāldirektora amata kandidāte.

Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varÄ“tu paskaidrot „mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, - vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitÄ«jumu no SIA Pallogs laikā no 2015. gada 1. novembra lÄ«dz 31. decembrim. Savukārt pašÄ SIA Pallogs paskaidroja, lai interesÄ“jošos jautājumus uzņēmuma vadÄ«bai mÄ“Ä£inot uzdot nākamajā dienā.

TikmÄ“r ir skaidrs - nav taisnÄ«ba VienotÄ«bas pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pÄ“c tam, kad valdÄ«ba šonedēļ nolÄ“ma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID Ä£enerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot „vienkārša - nepieciešams pārbaudÄ«t dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informÄ“ja Koļegova, proti, Uzņēmumu reÄ£istrā jāpārliecinās, vai ir bijis lÄ“mums par dividendÄ“m vai nav bijis”.

PatiesÄ«bā normatÄ«vie akti neparedz, ka Uzņēmumu reÄ£istrā bÅ«tu jāiesniedz dalÄ«bnieku sapulces protokols saistÄ«bā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta, ka, kā apliecina aptaujātie auditori, iespÄ“ja izmaksāt šÄdas tā saucamās starpdividendes likumÄ«gu spÄ“ku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lÄ“mums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.

I. Koļegovas gadÄ«jumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumÄ«bu, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts lÄ«dz ar gada pārskata apstiprināšanu.

 

Nodokļu speciālisti saskata dīvainību

TikmÄ“r aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA Pallogs praksi – gada pārskata apstiprināšanas brÄ«dÄ« peļņu regulāri atstāt nesadalÄ«tu, bet par tās izmaksāšanu dividendÄ“s lemt kaut kad vÄ“lāk – sauc par neparastu un pat dÄ«vainu.

„Tas it kā nav loÄ£iski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalÄ«tu, bet pÄ“c tam sasaukt dalÄ«bnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pÄ“dÄ“jos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statÅ«tos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidÅ«, bet aizmirst to ierakstÄ«t statÅ«tos, un tādā gadÄ«jumā iepriekšÄ“jā gada peļņu dividendÄ“s vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja Varul partnere, zvÄ“rināta advokāte Vita Liberte. 

ArÄ« „Komerclikuma tÄ“vs” Jānis Endziņš norāda, ka „tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalÄ«šanu, bet pÄ“c tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrÄ«t arÄ« zvÄ“rināts revidents, zvÄ“rinātu revidentu sabiedrÄ«bas SIA Rodl & Partner direktors Egons Liepiņš.

„Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalÄ«tu, bet pÄ“c tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbÅ«t bija kādi investÄ«ciju plāni, kas nerealizÄ“jās, tādēļ izlÄ“ma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arÄ« iepriekšÄ“jā gada dividendes. Bet, ja tā dara trÄ«s gadus pÄ“c kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatÄ“ E. Liepiņš.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0