JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas atklÄta vÄ“stule tieslietu ministram Dzintaram RasnaÄam un sabiedrÄ«bai
JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas valde · 21.02.2016. · Komentāri (43)Korupcija nepieļauj dabisku ekonomikas likumu brÄ«vu izpausmi un atņem cilvÄ“kiem ticÄ«bu valsts varas taisnÄ«bai. ŠÄda vara izslÄ“dz visus, kas nepieder pie tÄs, un transformÄ“jas institÅ«cijÄs, kuras kontrolÄ“ šaura elite, kura ir monopolizÄ“jusi gan ekonomiskÄs iespÄ“jas, gan politisko varu.[1] TÄpÄ“c korupcijas un varas ļaunprÄtÄ«gas izmantošanas nomocÄ«tas ekonomikas nav spÄ“jÄ«gas darboties un uzplaukt.
JaunÄ konservatÄ«vÄ partija uzskata, ka šÄdas pazÄ«mes ir vÄ“rojamas LatvijÄ. TÄ rezultÄtÄ cieš visa sabiedrÄ«ba, un te arÄ« meklÄ“jams cÄ“lonis naudas trÅ«kumam valsts ekonomikÄ, Latvijas iedzÄ«votÄju vidusslÄņa masveida izbraukšanai no savas valsts un jauno Ä£imeņu atturÄ“šanÄs radÄ«t vairÄk bÄ“rnus, par kuru nÄkotni šÄdi pÄrvaldÄ«tÄ valstÄ« nav drošÄ«bas.
Neviena valsts nav izskaudusi korupciju pilnÄ«bÄ. TaÄu fakts, ka 2015. gadÄ veiktais EY (agrÄkais Ernst & Young) KrÄpšanas un korupcijas pÄ“tÄ«jums parÄda, ka 55% Latvijas uzņēmÄ“ju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatÄ«tu praksi LatvijÄ. Tas ir tikai nedaudz labÄks rÄdÄ«tÄjs kÄ KrievijÄ (60%) un bÅ«tiski sliktÄks kÄ FrancijÄ (29%), VÄcijÄ (26%), IgaunijÄ (21%)[2]. Tas nešaubÄ«gi apliecina, ka šÄ«s problÄ“mas risinÄšana LatvijÄ joprojÄm ir izšÄ·iroša, ja jau valdÄ«ba savÄ deklarÄcijÄ par prioritÄti nosauc tautsaimniecÄ«bas stiprinÄšanu un demogrÄfijas uzlabošanu.
KÄ norÄda viens no Latvijas SAB vadÄ«tÄjiem JÄnis Kažociņš pÄ“tÄ«jumÄ “Baltijas drošÄ«ba Ukrainas kara Ä“nÄ”[3], atsaucoties uz t.s. Gerasimova[4] doktrÄ«nu un JÄņa BÄ“rziņa rakstu “Krievijas jaunÄs paaudzes karadarbÄ«ba UkrainÄ”, kopumÄ var konstatÄ“t astoņas hibrÄ«dkara fÄzes. KÄ trešÄs ! fÄzes sastÄvdaļa minÄ“ta valdÄ«bas amatpersonu uzpirkšana, bet tikai 6. ! fÄze, kad ir Ä«stenotas iepriekšÄ“jÄs fÄzes, ir militÄra darbÄ«ba. KÄ norÄdÄ«ts šai pÄ“tÄ«jumÄ, Latvija jau ir pieredzÄ“jusi šÄda hibrÄ«dkara 3.fÄzes pasÄkumus.
Tieši šobrÄ«d sabiedrÄ«bai no medijiem kļuvuši zinÄmi satriecoši un satraucoši fakti par ilglaicÄ«gu Finanšu policijas darbinieku – personu, kuru tiešie pienÄkumi ir nodrošinÄt valsts finansiÄlo drošÄ«bu – ar ekonomikas likumiem neizskaidrojamu un viņu ienÄkumiem neatbilstošu skaidras naudas uzkrÄjumu esamÄ«bu. SalÄ«dzinoši nesen žurnÄlisti, bet ne tiesÄ«bsargÄjoši iestÄžu darbinieki sabiedrÄ«bai atklÄja ziņas par RÄ«gas domes kapitÄlsabiedrÄ«bas “RÄ«gas Satiksme” bez korupcijas citÄdi neizskaidrojamo iepirkumu – tÄ saukto “NanoÅ«dens lietu”. TÄpat publiski zinÄms fakts, ka Satiksmes ministrija nav spÄ“jÄ«ga gadiem nodrošinÄt salÄ«dzinoši vienkÄršas pasažieru vilcienu sastÄva iepirkumu procedÅ«ras realizÄciju. Īpaši ciniski šie fakti šÄ·iet uzņēmÄ“jiem, kuri visu ļoti labi saprot un ir šokÄ“ti par to, kÄ piemÄ“ram, savÄ darba laikÄ amatpersonas ar salÄ«dzinoši nelielÄm algÄm var iekrÄt tÄdus lÄ«dzekļus.
Lai gan valdÄ«bas deklarÄcijÄ ir minÄ“ti pasÄkumi - t.s. Ä“nu ekonomikas apkarošanÄ, no tiem secinÄms, ka tieši uzņēmÄ“jiem tiks palielinÄtas dažÄdas prasÄ«bas, lai viņus bÅ«tu vieglÄk kontrolÄ“t. PiemÄ“ram, Tieslietu ministrijas rosinÄtÄ “aplokšÅ†u algu” kriminalizÄ“šana. Tai pat laikÄ valsts kapitÄlsabiedrÄ«bas “Latvenergo” bijušajÄm amatpersonÄm par smagu kriminÄlnoziegumu - korupciju tiek piespriesti izteikti maigi sodi. IroniskÄ kÄrtÄ tie ir mazÄki par tiem, ko cita valsts institÅ«cija - Konkurences padome ar tiesu varas atbalstu visÄs tiesu instancÄ“s, tÄ sauktajÄ energobÅ«vnieku karteļa lietÄ piespriedusi apzinÄ«giem nodokļu maksÄtÄjiem – uzņēmÄ“jiem par apšaubÄmiem pÄrkÄpumiem, tÄdÄ“jÄdi, faktiski liekot tiem samaksÄt par atļaušanos strÄdÄt LatvijÄ.
IepriekšminÄ“tais uzskatÄmi atklÄj negatÄ«vu tendenci - uzņēmumi, lai saglabÄtu savu labo reputÄciju un lieki netÄ“rÄ“tu lÄ«dzekļus, labÄkajÄ gadÄ«jumÄ izvairÄs vai pat pilnÄ«bÄ atsakÄs no dalÄ«bas valsts un pašvaldÄ«bu iepirkumos, sliktÄkajÄ – pieņem lÄ“mumu pilnÄ«bÄ pamest Latvijas tirgu. Neviens pieminÄ“šanas vÄ“rts korupcijas gadÄ«jums, kurÄ bÅ«tu notiesÄti vainÄ«gie un valsts kasÄ“ bÅ«tu atgriezta izlaupÄ«tÄ vai nenomaksÄtÄ nodokļu maksÄtÄju nauda, pÄ“dÄ“jo gadu laikÄ nav. Diemžēl visu iepriekšminÄ“to apstÄkļu dēļ, arÄ« baiļu dēļ, ka pret viņiem varÄ“tu bÅ«t vÄ“rstas korumpÄ“tu amatpersonu represijas, sabiedrÄ«bÄ nav ieviesusies kÄ normÄla prakse ziņošana tiesÄ«bsargÄjošajÄm iestÄdÄ“m par šÄdiem gadÄ«jumiem.
2013.gada 21.novembrÄ« RÄ«gÄ notika traģēdija, sabrÅ«kot sabiedriskai celtnei un nogalinot vairÄk nekÄ 50 cilvÄ“kus. LÄ«dz šim veiktÄ izmeklÄ“šana – gan parlamentÄrÄ, gan prokuratÅ«ras, norÄda, ka viens no bÅ«tiskÄkajiem traģēdijas iemesliem ir apstÄkļi, ka kontrolÄ“jošÄs pašvaldÄ«bas un valsts institÅ«cijas neveica savus pienÄkumus pienÄcÄ«gÄ veidÄ. Lai arÄ« nav iespÄ“jams bez tiesas izmeklÄ“šanas apgalvot, ka konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ bijusi korupcija, pamatoti bÅ«tu pieļaut, ka korupcija varÄ“tu bÅ«t šÄ«s traģēdijas viens no reÄliem iemesliem.
Tieslietu ministrija ir vadošÄ valsts pÄrvaldes iestÄde tieslietu nozarÄ“s. Ministrijas funkcijas ir nodrošinÄt sabiedrÄ«bas informÄ“šanu un dialogu ar sabiedrÄ«bu par tiesÄ«bu politiku, kÄ arÄ« veicinÄt sabiedrÄ«bas tiesiskÄs domas un apziņas attÄ«stÄ«bu atbilstoši demokrÄtiskas valsts principiem.
IevÄ“rojot norÄdÄ«tos apstÄkļus, JaunÄ konservatÄ«vÄ partija lÅ«dz tieslietu ministru Dzintaru RasnaÄu atbildÄ“t uz mÅ«s un, cerams, arÄ« sabiedrÄ«bu interesÄ“jošiem jautÄjumiem:
- KÄpÄ“c JÅ«s ne reizes neesat vÄ“rsis sabiedrÄ«bas un valdÄ«bas vadÄ«tÄja uzmanÄ«bu uz korupcijas apkarošanas nozÄ«mÄ«gumu?
- KÄ JÅ«s skaidrojat, ka jaunajÄ M. KuÄinska valdÄ«bas deklarÄcijÄ korupcijas problÄ“ma nav pat pieminÄ“ta nekÄdÄ formÄ?
- KÄpÄ“c JÅ«s neuzstÄjat un nepanÄkat, ka tieši tieslietu jomai un efektÄ«vai cīņai ar korupciju jÄbÅ«t valdÄ«bas prioritÄtei?
- KÄ JÅ«s veicinÄsiet cilvÄ“ku tiesÄ«bas brÄ«vi un bez bailÄ“m no valsts institÅ«cijÄm un korumpÄ“tiem ierÄ“dņiem nodarboties ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu? Jo Ä«paši pašnodarbinÄto, mazo un vidÄ“jo uzņēmumu aizsardzÄ«bu no valsts institÅ«ciju nepamatotas, viņu darbÄ«bu bremzÄ“jošas pretdarbÄ«bas, kas nereti arÄ« ir cÄ“lonis šo cilvÄ“ku nonÄkšanai t.s. „pelÄ“kajÄ ekonomikÄ” elementÄras ekonomiskÄs izdzÄ«vošanas nolÅ«kÄ.
- Ko konkrÄ“ti paredzat darÄ«t korupcijas novÄ“ršanai un apkarošanai valsts pÄrvaldÄ“ un tieslietu sistÄ“mÄ?
- LÅ«dzu sniegt sabiedrÄ«bai izmeļošu atskaiti, kÄ tiek organizÄ“ts lielÄkais Tieslietu ministrijas iepirkums - LiepÄjas cietuma bÅ«vniecÄ«bas process -, ieskaitot finanšu plÅ«smas. LÅ«dzu nodrošinÄt šÄ« procesa atklÄtumu, informÄ“jot par to sabiedrÄ«bu regulÄri, visu informÄciju darot pieejamu interneta vietnÄ“.
JÅ«su pÄrstÄvÄ“tÄ un jau ilgstoši par tieslietu nozari atbildÄ«gÄ un to kontrolÄ“jošÄ organizÄcija - partija “NacionÄlÄ apvienÄ«ba” (NA) valdÄ«bas veidošanas procesÄ nepiekÄpÄ«gi uzstÄja, ka vÄ“las turpinÄt vadÄ«t un tÄdÄ“jÄdi arÄ« nepastarpinÄti ietekmÄ“t visu tieslietu jomu mÅ«su valstÄ«. Vienlaikus no publiskiem NA oficiÄlo vadÄ«tÄju paziņojumiem nav izrietÄ“jis nekas, kas liecinÄtu, ka viņus Ä«paši interesÄ“ tieslietu jomas reÄla efektivitÄte un korupcijas apkarošana. Gluži pretÄ“ji - no publiskÄ telpÄ redzamÄ rodas pÄrliecÄ«ba, ka NA vadÄ«tÄju prioritÄtes jau ilgstoši ir sociÄlo pabalstu joma un citi sociÄlie jautÄjumi, valsts simtgades svinÄ«bas, t.s. bÄ“gļu un dzimumtikumÄ«bas jautÄjumi.
Šo partijas vadÄ«tÄju retorikÄ un darbos neizpaužas rÅ«pes par korupcijas apkarošanu un tieslietÄm kopumÄ. ŠÄ«s pretrunas izsauc arÄ« šo lÄ«dz šim neatbildÄ“to jautÄjumu: vai vÄ“lme nodrošinÄt, ka korupcijas apkarošana un tieslietu efektivitÄte valdÄ«bas deklarÄcijÄ un reÄlÄ darbÄ nav prioritÄra, arÄ« nav tas patiesais iemesls, kÄdēļ NA cÄ«nÄ«jÄs par tieslietu ministra portfeļa kontroli?
[1] Why Nations Fail, The origins of power, prosperity and poverty. D. Acemoglu & J. A. Robinson, Profile Books Ltd. 2012
[2] http://www.diena.lv/latvija/zinas/petijums-latvija-krietni-atpaliek-korupcijas-apkarosana-14098372
[3] The War in Ukraine: Lessons for Europe, APPC, LU, RÄ«ga, 2015.
[4] Krievijas Ä¢enerÄlštÄba vadÄ«tÄjs 2013.g.