Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcija nepieļauj dabisku ekonomikas likumu brÄ«vu izpausmi un atņem cilvÄ“kiem ticÄ«bu valsts varas taisnÄ«bai. ŠÄda vara izslÄ“dz visus, kas nepieder pie tās, un transformÄ“jas institÅ«cijās, kuras kontrolÄ“ šaura elite, kura ir monopolizÄ“jusi gan ekonomiskās iespÄ“jas, gan politisko varu.[1] TāpÄ“c korupcijas un varas ļaunprātÄ«gas izmantošanas nomocÄ«tas ekonomikas nav spÄ“jÄ«gas darboties un uzplaukt.

Jaunā konservatÄ«vā partija uzskata, ka šÄdas pazÄ«mes ir vÄ“rojamas Latvijā. Tā rezultātā cieš visa sabiedrÄ«ba, un te arÄ« meklÄ“jams cÄ“lonis naudas trÅ«kumam valsts ekonomikā, Latvijas iedzÄ«votāju vidusslāņa masveida izbraukšanai no savas valsts un jauno Ä£imeņu atturÄ“šanās radÄ«t vairāk bÄ“rnus, par kuru nākotni šÄdi pārvaldÄ«tā valstÄ« nav drošÄ«bas.

Neviena valsts nav izskaudusi korupciju pilnÄ«bā. Taču fakts, ka 2015. gadā veiktais EY (agrākais Ernst & Young) Krāpšanas un korupcijas pÄ“tÄ«jums parāda, ka 55% Latvijas uzņēmÄ“ju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatÄ«tu praksi Latvijā. Tas ir tikai nedaudz labāks rādÄ«tājs kā Krievijā (60%) un bÅ«tiski sliktāks kā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%)[2]. Tas nešaubÄ«gi apliecina, ka šÄ«s problÄ“mas risināšana Latvijā joprojām ir izšÄ·iroša, ja jau valdÄ«ba savā deklarācijā par prioritāti nosauc tautsaimniecÄ«bas stiprināšanu un demogrāfijas uzlabošanu.

Kā norāda viens no Latvijas SAB vadÄ«tājiem Jānis Kažociņš pÄ“tÄ«jumā “Baltijas drošÄ«ba Ukrainas kara Ä“nā”[3], atsaucoties uz t.s. Gerasimova[4] doktrÄ«nu un Jāņa BÄ“rziņa rakstu “Krievijas jaunās paaudzes karadarbÄ«ba Ukrainā”, kopumā var konstatÄ“t astoņas hibrÄ«dkara fāzes. Kā trešÄs ! fāzes sastāvdaļa minÄ“ta valdÄ«bas amatpersonu uzpirkšana, bet tikai 6. ! fāze, kad ir Ä«stenotas iepriekšÄ“jās fāzes, ir militāra darbÄ«ba. Kā norādÄ«ts šai pÄ“tÄ«jumā, Latvija jau ir pieredzÄ“jusi šÄda hibrÄ«dkara 3.fāzes pasākumus.

Tieši šobrÄ«d sabiedrÄ«bai no medijiem kļuvuši zināmi satriecoši un satraucoši fakti par ilglaicÄ«gu Finanšu policijas darbinieku – personu, kuru tiešie pienākumi ir nodrošināt valsts finansiālo drošÄ«bu – ar ekonomikas likumiem neizskaidrojamu un viņu ienākumiem neatbilstošu skaidras naudas uzkrājumu esamÄ«bu. SalÄ«dzinoši nesen žurnālisti, bet ne tiesÄ«bsargājoši iestāžu darbinieki sabiedrÄ«bai atklāja ziņas par RÄ«gas domes kapitālsabiedrÄ«bas “RÄ«gas Satiksme” bez korupcijas citādi neizskaidrojamo iepirkumu – tā saukto “NanoÅ«dens lietu”. Tāpat publiski zināms fakts, ka Satiksmes ministrija nav spÄ“jÄ«ga gadiem nodrošināt salÄ«dzinoši vienkāršas pasažieru vilcienu sastāva iepirkumu procedÅ«ras realizāciju. Īpaši ciniski šie fakti šÄ·iet uzņēmÄ“jiem, kuri visu ļoti labi saprot un ir šokÄ“ti par to, kā piemÄ“ram, savā darba laikā amatpersonas ar salÄ«dzinoši nelielām algām var iekrāt tādus lÄ«dzekļus.

Lai gan valdÄ«bas deklarācijā ir minÄ“ti pasākumi - t.s. Ä“nu ekonomikas apkarošanā, no tiem secināms, ka tieši uzņēmÄ“jiem tiks palielinātas dažādas prasÄ«bas, lai viņus bÅ«tu vieglāk kontrolÄ“t. PiemÄ“ram, Tieslietu ministrijas rosinātā “aplokšÅ†u algu” kriminalizÄ“šana. Tai pat laikā valsts kapitālsabiedrÄ«bas “Latvenergo” bijušajām amatpersonām par smagu kriminālnoziegumu - korupciju tiek piespriesti izteikti maigi sodi. Ironiskā kārtā tie ir mazāki par tiem, ko cita valsts institÅ«cija - Konkurences padome ar tiesu varas atbalstu visās tiesu instancÄ“s, tā sauktajā energobÅ«vnieku karteļa lietā piespriedusi apzinÄ«giem nodokļu maksātājiem – uzņēmÄ“jiem par apšaubāmiem pārkāpumiem, tādÄ“jādi, faktiski liekot tiem samaksāt  par atļaušanos strādāt Latvijā.

IepriekšminÄ“tais uzskatāmi atklāj negatÄ«vu tendenci - uzņēmumi, lai saglabātu savu labo reputāciju un lieki netÄ“rÄ“tu lÄ«dzekļus, labākajā gadÄ«jumā izvairās vai pat pilnÄ«bā atsakās no dalÄ«bas valsts un pašvaldÄ«bu iepirkumos, sliktākajā – pieņem lÄ“mumu pilnÄ«bā pamest Latvijas tirgu. Neviens pieminÄ“šanas vÄ“rts korupcijas gadÄ«jums, kurā bÅ«tu notiesāti vainÄ«gie un valsts kasÄ“ bÅ«tu atgriezta izlaupÄ«tā vai nenomaksātā nodokļu maksātāju nauda, pÄ“dÄ“jo gadu laikā nav. Diemžēl visu iepriekšminÄ“to apstākļu dēļ, arÄ« baiļu dēļ, ka pret viņiem varÄ“tu bÅ«t vÄ“rstas korumpÄ“tu amatpersonu represijas, sabiedrÄ«bā nav ieviesusies kā normāla prakse ziņošana tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m par šÄdiem gadÄ«jumiem.

2013.gada 21.novembrÄ« RÄ«gā notika traģēdija, sabrÅ«kot sabiedriskai celtnei un nogalinot vairāk nekā 50 cilvÄ“kus. LÄ«dz šim veiktā izmeklÄ“šana – gan parlamentārā, gan prokuratÅ«ras, norāda, ka viens no bÅ«tiskākajiem traģēdijas iemesliem ir apstākļi, ka kontrolÄ“jošÄs pašvaldÄ«bas un valsts institÅ«cijas neveica savus pienākumus pienācÄ«gā veidā. Lai arÄ« nav iespÄ“jams bez tiesas izmeklÄ“šanas apgalvot, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā bijusi korupcija, pamatoti bÅ«tu pieļaut, ka korupcija varÄ“tu bÅ«t šÄ«s traģēdijas viens no reāliem iemesliem.

Tieslietu ministrija ir vadošÄ valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarÄ“s. Ministrijas  funkcijas ir nodrošināt sabiedrÄ«bas informÄ“šanu un dialogu ar sabiedrÄ«bu par tiesÄ«bu politiku, kā arÄ« veicināt sabiedrÄ«bas tiesiskās domas un apziņas attÄ«stÄ«bu atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.

IevÄ“rojot norādÄ«tos apstākļus, Jaunā konservatÄ«vā partija lÅ«dz tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču atbildÄ“t uz mÅ«s un, cerams, arÄ« sabiedrÄ«bu interesÄ“jošiem jautājumiem:

- KāpÄ“c JÅ«s ne reizes neesat vÄ“rsis sabiedrÄ«bas un valdÄ«bas vadÄ«tāja uzmanÄ«bu uz korupcijas apkarošanas nozÄ«mÄ«gumu?

- Kā Jūs skaidrojat, ka jaunajā M. Kučinska valdības deklarācijā korupcijas problēma nav pat pieminēta nekādā formā?

- KāpÄ“c JÅ«s neuzstājat un nepanākat, ka tieši tieslietu jomai un efektÄ«vai cīņai ar korupciju jābÅ«t valdÄ«bas prioritātei?

- Kā JÅ«s veicināsiet cilvÄ“ku tiesÄ«bas brÄ«vi un bez bailÄ“m no valsts institÅ«cijām un korumpÄ“tiem ierÄ“dņiem nodarboties ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu? Jo Ä«paši pašnodarbināto, mazo un vidÄ“jo uzņēmumu aizsardzÄ«bu no valsts institÅ«ciju nepamatotas, viņu darbÄ«bu bremzÄ“jošas pretdarbÄ«bas, kas nereti arÄ« ir cÄ“lonis šo cilvÄ“ku nonākšanai t.s. „pelÄ“kajā ekonomikā” elementāras ekonomiskās izdzÄ«vošanas nolÅ«kā.

- Ko konkrÄ“ti paredzat darÄ«t korupcijas novÄ“ršanai un apkarošanai valsts pārvaldÄ“ un tieslietu sistÄ“mā?

- LÅ«dzu sniegt sabiedrÄ«bai izmeļošu atskaiti, kā tiek organizÄ“ts lielākais Tieslietu ministrijas iepirkums - Liepājas cietuma bÅ«vniecÄ«bas process -, ieskaitot finanšu plÅ«smas. LÅ«dzu nodrošināt šÄ« procesa atklātumu, informÄ“jot par to sabiedrÄ«bu regulāri, visu informāciju  darot pieejamu interneta vietnÄ“.

JÅ«su pārstāvÄ“tā un jau ilgstoši par tieslietu nozari atbildÄ«gā un to kontrolÄ“jošÄ organizācija - partija “Nacionālā apvienÄ«ba” (NA) valdÄ«bas veidošanas procesā nepiekāpÄ«gi uzstāja, ka vÄ“las turpināt vadÄ«t un tādÄ“jādi arÄ« nepastarpināti ietekmÄ“t visu tieslietu jomu mÅ«su valstÄ«. Vienlaikus no publiskiem NA oficiālo vadÄ«tāju paziņojumiem nav izrietÄ“jis nekas, kas liecinātu, ka viņus Ä«paši interesÄ“ tieslietu jomas reāla efektivitāte un korupcijas apkarošana. Gluži pretÄ“ji - no publiskā telpā redzamā rodas pārliecÄ«ba, ka NA vadÄ«tāju prioritātes jau ilgstoši ir sociālo pabalstu joma un citi sociālie jautājumi, valsts simtgades svinÄ«bas, t.s. bÄ“gļu un dzimumtikumÄ«bas jautājumi.

Šo partijas vadÄ«tāju retorikā un darbos neizpaužas rÅ«pes par korupcijas apkarošanu un tieslietām kopumā. ŠÄ«s pretrunas izsauc arÄ« šo lÄ«dz šim neatbildÄ“to jautājumu: vai vÄ“lme nodrošināt, ka korupcijas apkarošana un tieslietu efektivitāte valdÄ«bas deklarācijā un reālā darbā nav prioritāra, arÄ« nav tas patiesais iemesls, kādēļ NA cÄ«nÄ«jās par tieslietu ministra portfeļa kontroli?


[1] Why Nations Fail, The origins of power, prosperity and poverty. D. Acemoglu & J. A. Robinson, Profile Books Ltd. 2012

[2] http://www.diena.lv/latvija/zinas/petijums-latvija-krietni-atpaliek-korupcijas-apkarosana-14098372

[3] The War in Ukraine: Lessons for Europe, APPC, LU, RÄ«ga, 2015.

[4] Krievijas Ä¢enerālštāba vadÄ«tājs 2013.g.

Novērtē šo rakstu:

0
0