Iesaki rakstu:

Pietiek šodien publicÄ“ Krišjāņa Kariņa veidotā Ministru kabineta nozÄ«mÄ«gākos dokumentus - koalÄ«cijas partiju parakstÄ«to valdÄ«bas deklarāciju, Fiskālās disciplÄ«nas lÄ«gumu un sadarbÄ«bas lÄ«gumu.

Valdības deklarācija

Ievads

Partiju apvienÄ«ba "Jaunā VienotÄ«ba", politiskā partija "KPV LV", Jaunā konservatÄ«vā partija, partiju apvienÄ«ba "AttÄ«stÄ«bai/Par!", Nacionālā apvienÄ«ba "Visu Latvijai!" – "TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai/LNNK" ir vienojušÄs kopÄ«gi strādāt valdÄ«bā, kuras mÄ“rÄ·i, rÅ«pÄ“joties par Latvijas iedzÄ«votāju labklājÄ«bu, bÅ«s eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplÄ«na, bezkompromisu tiesiskums, nevienlÄ«dzÄ«bas samazināšana un tautas ataudze. ValdÄ«bas darba prioritātes – finanšu sistÄ“mas sakārtošana, valsts drošÄ«bas stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratÄ«vi teritoriālās reformas Ä«stenošana, veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas un izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas kvalitātes un pieejamÄ«bas uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas, produktivitātes un investÄ«ciju apjoma paaugstināšana, kā arÄ« demogrāfiskās situācijas uzlabošana. ValdÄ«bas darbs šo prioritāšu Ä«stenošanā tiks balstÄ«ts uz stingru fiskālo disciplÄ«nu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā. ValdÄ«bai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mÄ“rÄ·i Latvijas attÄ«stÄ«bai lÄ«dz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mÄ“rÄ·us, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrÄ«bas grupām un vienošanās par valsts attÄ«stÄ«bas prioritātÄ“m un lÄ«dzekļiem to sasniegšanai, kā arÄ« vispusÄ«gs apstiprināts Nacionālās attÄ«stÄ«bas plāns 2021.–2027. gadam.

I Nākotnes tautsaimniecība

ValdÄ«bas kopÄ«gais mÄ“rÄ·is ir radÄ«t apstākļus, lai tautsaimniecÄ«ba turpinātu pāreju uz inovatÄ«vu, augstas pievienotās vÄ“rtÄ«bas preču un pakalpojumu eksportu, ieguldot cilvÄ“kkapitālā, kāpinot produktivitāti, palielinot investÄ«ciju apjomu un valsts konkurÄ“tspÄ“ju pasaules tirgÅ«. Ilgtermiņā veidosim Latviju kā talantu valsti ar ilgtspÄ“jÄ«gu ekonomisko izaugsmi. Stiprināsim Latvijas konkurÄ“tspÄ“ju transporta nozarÄ“, veidojot RÄ«gu kā vienu no Ziemeļeiropas centriem, un turpināsim Rail Baltica projektu. Veicināsim videi draudzÄ«gu politiku un samazināsim siltumnÄ«cefekta gāzu emisijas. Palielināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstināsim energoefektivitāti, lai samazinātu atkarÄ«bu no importÄ“tajiem energoresursiem. Veidosim saprotamu un taisnÄ«gu nodokļu politiku, lai sekmÄ“tu visu šo mÄ“rÄ·u sasniegšanu. Par prioritāti izvirzām finanšu sektora sakārtošanu un starptautiskās reputācijas atgÅ«šanu kā pamatu turpmākajai nozares attÄ«stÄ«bai, kas ir neatņemama globāli integrÄ“tas tautsaimniecÄ«bas izaugsmes sastāvdaļa.

Fiskālā un budžeta politika

1. Īstenosim atbildÄ«gu fiskālo politiku, pilnÄ«bā ievÄ“rojot Fiskālās disciplÄ«nas likumu un Latvijas kā eirozonas dalÄ«bvalsts saistÄ«bas. 2. Sagatavosim likumprojektus par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplÄ«nas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacÄ«jumiem. 3. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatÄ«šanu, samazinot administratÄ«vo slogu un efektivizÄ“jot budžeta procesus valsts iestādÄ“m un pašvaldÄ«bām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attÄ«stot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldÄ“, ieekonomÄ“to finansÄ“jumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātÄ“m. 4. Å…emot vÄ“rā Ä«stenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldÄ«bu administratÄ«vi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldÄ«bu budžetiem, fiskāli atbildÄ«gi veidosim stabilu, reÄ£ionāli sabalansÄ“tu finanšu resursu pieejamÄ«bu, lai radÄ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus priekšnosacÄ«jumus pašvaldÄ«bu funkciju veikšanai un attÄ«stÄ«bai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldÄ«bu finanšu izlÄ«dzināšanā.

Nodokļu politika

5. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palÄ«dz sasniegt valsts stratÄ“Ä£iskos mÄ“rÄ·us un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzÄ«bām. AktÄ«vi iesaistot sociālos un sadarbÄ«bas partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidÄ“ja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·u sasniegšanu. 6. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspÄ“ka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arÄ« vienkāršojot darbaspÄ“ka nodokļu piemÄ“rošanu. 7. Nodrošināsim taisnÄ«gu visu sabiedrÄ«bas grupu dalÄ«bu sociālās sistÄ“mas uzturÄ“šanā. 8. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arÄ« atvieglojumus par apgādÄ«bā esošÄm personām. 9. IzvÄ“rtÄ“sim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radÄ«to efektu uz nevalstiskā sektora finansÄ“jumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildÄ«gu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. 10. Veidosim godÄ«gāku nekustamā Ä«pašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašÄ laikā samazinot nevajadzÄ«gu konkurenci starp pašvaldÄ«bām nekustamā Ä«pašuma nodokļa piemÄ“rošanā. 11. Atvieglosim mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratÄ«vo slogu, radot motivÄ“jošu vidi nodokļu samaksai. 12. Turpināsim Ä«stenot pasākumus Ä“nu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri Ä«stenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godÄ«gas konkurences veicināšanai tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s ar augstāko Ä“nu ekonomikas risku, lai sekmÄ“tu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecÄ«bā kopumā. 13. Pilnveidosim nodokļu administrÄ“šanas procesu un mazināsim administratÄ«vo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arÄ« sekmÄ“sim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultÅ«ras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbÄ«bas vienošanās, kampaņas, Ä£enerālvienošanās u. tml.). 14. Uzstāsim uz plašÄku reverso PVN sistÄ“mu, tai skaitā visiem lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas produktu ražotājiem. 15. Ierobežosim azartspēļu pieejamÄ«bu. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulÄ“jumu, aktÄ«vi cÄ«noties ar nelegālajām azartspÄ“lÄ“m un izlozÄ“m, pastiprinot reklāmas uzraudzÄ«bu.

Finanšu tirgus politika

16. NekavÄ“joties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildÄ«tu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasÄ«bas un stiprinātu Latvijas spÄ“jas cÄ«nÄ«ties ar noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju un terorisma finansÄ“šanu. 17. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurÄ“tspÄ“ju un digitālu attÄ«stÄ«bu, atbalstot tautsaimniecÄ«bas izaugsmi. Pilnveidosim kredÄ«tiestāžu likvidācijas regulÄ“jumu.

ES budžeta un vienotā tirgus politika

18. Turpināsim iestāties par vienotu Eiropas SavienÄ«bu, kurā ir vienlÄ«dzÄ«ga attieksme pret visām dalÄ«bvalstÄ«m. 19. Iestāsimies par pietiekamu un taisnÄ«gu Eiropas SavienÄ«bas budžetu ar pienācÄ«gu atbalstu mazāk turÄ«gajām dalÄ«bvalstÄ«m. 20. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišÄ·i attiecÄ«bā uz enerģētikas un transporta nozarÄ“m. Iestāsimies pret t. s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašÄ·elt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. 21. Iestāsimies par Banku savienÄ«bas izveides pabeigšanu, kur vienotos uzraudzÄ«bas un noregulÄ“juma mehānismus papildina privātpersonu noguldÄ«jumu aizsardzÄ«ba Eiropas lÄ«menÄ«. Cīņā ar "naudas atmazgāšanu" stingri uzstāsim uz vienotu regulÄ“jumu un uzraudzÄ«bu Eiropas Centrālās bankas paspārnÄ“. 22. Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. 23. Stiprinot cīņu ar Ä“nu ekonomiku, iestāsimies par kopÄ«gu ietvaru un pasākumiem, kas palÄ«dz dalÄ«bvalstÄ«m koordinÄ“t un dalÄ«ties ar informāciju par komersantu PVN saistÄ«bām.

Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste

24. Nodrošināsim efektÄ«vu 2014.–2021. gada perioda EEZ un NorvÄ“Ä£ijas finansÄ“to investÄ«ciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmÄ“rā ieviešanas pārvaldÄ«bu, lai Latvijas interesÄ“s izmantotu visu pieejamo donoru finansÄ“jumu investÄ«ciju projektu ieviešanai lÄ«dz 2024. gadam un divpusÄ“jo attiecÄ«bu ar EEZ un NorvÄ“Ä£iju stiprināšanai. 25. Balstoties uz Nacionālajā attÄ«stÄ«bas plānā (NAP2027) noteiktajiem mÄ“rÄ·iem, izstrādāsim KohÄ“zijas politikas Eiropas SavienÄ«bas fondu plānošanas dokumentus 2021.–2027. gada periodam un aizstāvÄ“sim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesÄ“m. 26. Nodrošināsim Eiropas SavienÄ«bas fondu investÄ«ciju Ä«stenošanas efektÄ«vu pārvaldÄ«bu, uzraugot tautsaimniecÄ«bas nozaru attÄ«stÄ«bas tendences un laikus novÄ“ršot to pārkaršanas riskus. 27. Nodrošināsim finansÄ“juma pieejamÄ«bu tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bai, veicinot kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bu, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzÄ«bu, kā arÄ« alternatÄ«va finansÄ“juma pieejamÄ«bu ar valsts akciju sabiedrÄ«bas ALTUM starpniecÄ«bu. IzvÄ“rtÄ“sim krājaizdevu sabiedrÄ«bu stiprināšanu reÄ£ionos. 28. Veiksim nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistÄ«s eksportÄ“jošos uzņēmumus.

Labākā biznesa vide Baltijas valstīs

29. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas Baltijas valstÄ«s un tiek panākta elektroenerÄ£ijas tÄ«klu sinhronizācija ar Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatÄ«vu piegādes avotu attÄ«stÄ«bu. 30. LikvidÄ“sim obligātā iepirkuma komponenti, ievÄ“rojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzÄ«votājiem ekonomiski un finansiāli izdevÄ«gākajā veidā. IzvÄ“rtÄ“sim obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu. 31. Panāksim, ka darbaspÄ“ka nodokļi visās algu grupās un pārÄ“jās darbaspÄ“ka izmaksas (darbnespÄ“jas lapas, virsstundu laiks) ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas Baltijas valstÄ«s. 32. Panāksim, ka pašvaldÄ«bas ir motivÄ“tas savai teritorijai piesaistÄ«t un noturÄ“t privāto biznesu un pašvaldÄ«bām ir pietiekama rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba to darÄ«t. 33. Panāksim, ka iekšÄ“jam tirgum ir raksturÄ«ga godÄ«ga konkurence un Baltijas valstÄ«s zemākais korupcijas lÄ«menis, kā arÄ« aizsargāsim patÄ“rÄ“tāju intereses. 34. Panāksim, ka visi Latvijas darbspÄ“jÄ«gie iedzÄ«votāji ir motivÄ“ti strādāt. IzvÄ“rtÄ“sim imigrācijas politiku darbaspÄ“ka problÄ“mu risināšanai. 35. Panāksim, ka pasaules sabiedrÄ«bai nav šaubu par Latvijas atbilstÄ«bu OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. 36. Panāksim, ka infrastruktÅ«ra preču un cilvÄ“ku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamÄ«bai), kā arÄ« IKT infrastruktÅ«ra ir labākā Baltijas valstÄ«s. 37. Nodrošināsim ārlietu un ekonomiskās politikas sinerÄ£iju valsts konkurÄ“tspÄ“jas un labklājÄ«bas veicināšanā, izveidojot vienotu ārÄ“jo investÄ«ciju portfeli, lai sekmÄ“tu un bÅ«tiski kāpinātu investÄ«ciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju. 38. Uzlabosim publisko iepirkumu procedÅ«ras, paaugstinot to efektivitāti un samazinot korupcijas riskus. 39. Panāksim oglekļa ietilpÄ«bas samazināšanu tautsaimniecÄ«bā un celsim energoefektivitāti.

Produktivitātes kāpināšana

40. Panāksim, ka ir izveidota efektÄ«va un iesaistoša inovāciju sistÄ“ma. KonsolidÄ“sim zinātnes un inovāciju finansÄ“šanas sistÄ“mas institucionālo modeli. 41. Panāksim, ka nozares un reÄ£ioni specializÄ“jas uz augstākas pievienotās vÄ“rtÄ«bas produktiem. Panāksim, ka reÄ£ionālā specializācija ir cieši saistÄ«ta ar administratÄ«vi teritoriālo reformu. 42. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vÄ“rsti uz automatizāciju, pÄ“tniecÄ«bu un attÄ«stÄ«bu, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. 43. Panāksim, ka Latvijā pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloÄ£iju studentu skaits. 44. AtbalstÄ«sim jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktus Eiropas SavienÄ«bas vai globālā lÄ«menÄ«.

Eksporta atbalsts

45. Panāksim, ka ir vienots un pozitÄ«vs tÄ“ls par Latviju kā vietu eksportÄ“jošiem uzņēmumiem. 46. Konsekventi samazināsim administratÄ«vos šÄ·Ä“ršÄ¼us Latvijas preču un pakalpojumu eksportam. 47. Stiprināsim Eiropas SavienÄ«bas vienotā tirgus (tai skaitā arÄ« digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādÄ“jādi atbalstot Latvijas uzņēmÄ“ju preču un pakalpojumu eksportu. 48. Panāksim, ka finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektÄ«vs, sekmÄ“jot uzņēmÄ“ju kooperÄ“šanos eksportam un Latvijas eksporta zÄ«molu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmÄ“ji veiksmÄ«gāk darbotos globālajās pievienotās vÄ“rtÄ«bas Ä·Ä“dÄ“s.

Mājokļu politika un būvniecība

49. IeviesÄ«sim jaunu Ä«res tiesisko regulÄ“jumu, lai veicinātu mājokļu Ä«res tirgus attÄ«stÄ«bu. 50. Pilnveidosim un attÄ«stÄ«sim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzÄ«votāju grupām. 51. IeviesÄ«sim valsts atbalsta instrumentus Ä«res dzÄ«vojamā fonda attÄ«stÄ«bai, lai veicinātu jaunu Ä«res dzÄ«vokļu bÅ«vniecÄ«bu attÄ«stÄ«bas centros. 52. Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lÄ“mumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulÄ“jot Ä“ku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamÄ«bu. 53. Veicināsim efektÄ«vus un drošus bÅ«vniecÄ«bas procesus, panāksim, ka bÅ«vniecÄ«bas ieceru procedÅ«ras Ä«stenojamas ātrāk nekā citās Baltijas valstÄ«s. 54. IeviesÄ«sim digitālu dokumentu apriti bÅ«vniecÄ«bā, pilnveidojot BÅ«vniecÄ«bas informācijas sistÄ“mu, un radÄ«sim normatÄ«vo ietvaru BIM (BÅ«vniecÄ«bas informācijas modelÄ“šana) ieviešanai projektÄ“šanas un bÅ«vniecÄ«bas procesos. 55. Noteiksim skaidru bÅ«vniecÄ«bas procesu dalÄ«bnieku atbildÄ«bas sadalÄ«jumu.

Zinātne un pētniecība

56. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbÄ«bas likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. 57. Turpināsim pilnveidot zinātnes finansÄ“juma sistÄ“mu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju. 58. Īstenojot viedās specializācijas stratÄ“Ä£iju, veicināsim uzņēmÄ“ju un zinātnisko institÅ«ciju sadarbÄ«bu, sekmÄ“sim zinātnes darba rezultātu komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu un stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. 59. Nodrošināsim pilnvÄ“rtÄ«gu valsts pasÅ«tÄ«jumu zinātnÄ“, ieviešot jaunas valsts pÄ“tÄ«jumu programmas visās nozarÄ“s ilgtermiņa izaugsmei un efektÄ«vai resursu izmantošanai. 60. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institÅ«ciju darbÄ«bas kvalitāti un starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju, kā arÄ« programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansÄ“juma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institÅ«ciju darbÄ«bā.

Vide un dabas kapitāls

61. Stiprināsim Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomā. 62. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektÄ«vu klimata mÄ“rÄ·u izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. AtbalstÄ«sim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. 63. IedzÄ«vināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reÄ£enerāciju, ieviesÄ«sim depozÄ«ta sistÄ“mu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulÄ“jumu, lai veicinātu to plašÄku lietojumu. 64. Samazināsim gaisa piesārņojumu. AtbalstÄ«sim dabas daudzveidÄ«bas saglabāšanu.

65. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derÄ«go izrakteņu politiku, kas stimulÄ“ to ekonomiski pamatotu un ilgtspÄ“jÄ«gu izmantošanu, tai skaitā kÅ«dras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.

Lauksaimniecības politika

66. SadarbÄ«bā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas SavienÄ«bas lauksaimniecÄ«bas politikai pÄ“c 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnÄ«gu atbalsta maksājumu sistÄ“mu, novÄ“ršot diskrimināciju pret jauno dalÄ«bvalstu lauksaimniekiem, kā arÄ« kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurÄ“tspÄ“ju Eiropas SavienÄ«bā, tai skaitā palielinot Latvijas NVO sektora rÄ«cÄ«bspÄ“ju. 67. Izstrādāsim priekšlikumus normatÄ«vajam regulÄ“jumam, kā arÄ« Ä«stenosim izglÄ«tojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecÄ«bā izmantojamu zemju apjoma samazināšanu. Sakārtosim servitÅ«ta ceļu un meliorācijas sistÄ“mu aizsargjoslu regulÄ“jumu. 68. Nodrošināsim lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražotājiem paredzÄ“to Eiropas SavienÄ«bas un valsts atbalsta maksājumu novirzÄ«šanu lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražošanai, tai skaitā strukturÄ“jot Eiropas SavienÄ«bas atbalsta politiku, palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un izvÄ“rtÄ“sim nepieciešamÄ«bu tiešmaksājumu un investÄ«ciju griestu noteikšanai uz vienu saimniecÄ«bu. 69. Veicināsim konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas un ilgtspÄ“jÄ«gas pārtikas nozares attÄ«stÄ«bu – Ä«stenosim pasākumus, lai veicinātu ilgtspÄ“jÄ«gu un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu vietÄ“jo pārtikas produktu (tai skaitā importu aizstājošu) ražošanu un patÄ“riņu ne tikai vietÄ“jos un reÄ£ionālajos, bet arÄ« starptautiskajos tirgos. 70. IzvÄ“rtÄ“sim iespÄ“jas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivÄ«m, olām un piena produktiem. 71. Īstenosim iekšÄ“jā tirgus aizsardzÄ«bas pasākumus, lai aizstāvÄ“tu Latvijas ražotājus, kā arÄ« pilnveidosim normatÄ«vo regulÄ“jumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu Ä«stenošanu valsts un pašvaldÄ«bas iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurÄ“tspÄ“ju. 72. Veiksim pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecÄ«bas zemju saglabāšanu vietÄ“jo lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražotāju rokās, valsts un pašvaldÄ«bu valdÄ«jumā esošas lauksaimniecÄ«bas zemes primāri piedāvājot nomā vietÄ“jiem lauksaimniecÄ«bas produktu ražotājiem. 73. Lai nodrošinātu ilgtspÄ“jÄ«gu lauksaimniecÄ«bas politiku, sekmÄ“sim SEG emisiju samazināšanos lauksaimnieciskajā darbÄ«bā, nesamazinot ražošanas apjomus. 74. Nodrošināsim bioloÄ£iskās lauksaimniecÄ«bas produkcijas ražošanas efektivitāti un apjomu, Ä«stenojot zaļo publisko iepirkumu, palielinot bioloÄ£iskās pārtikas pieejamÄ«bu skolās un pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. 75. Pilnveidosim normatÄ«vo regulÄ“jumu, lai sekmÄ“tu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatÄ«vu izveidi un to attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« stiprināsim otrā lÄ«meņa kooperatÄ«vo sabiedrÄ«bu apvienošanos. 76. SadarbÄ«bā ar meža nozares organizācijām izstrādāsim ar mežsaimniecÄ«bas jomu saistÄ«to normatÄ«vo aktu grozÄ«jumus, lai nodrošinātu Latvijas konkurÄ“tspÄ“ju Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā, balstoties uz meža ilgtspÄ“jÄ«gas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbÄ«bai paredzÄ“to meža platÄ«bu samazināšanos. 77. Pilnveidosim normatÄ«vo regulÄ“jumu lauksaimniecÄ«bas un zivsaimniecÄ«bas strukturālo fondu programmām, Ä«stenojot sistemātisku atbalstu daudzveidÄ«gai lauksaimniecÄ«bai (tai skaitā augļkopÄ«bai, dārzeņkopÄ«bai, dārzkopÄ«bai un jaunajiem lauksaimniekiem), lai primāri veicinātu lielāku ienākumu gÅ«šanu no katra lauksaimniecÄ«bā izmantojamās zemes hektāra, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“sim iespÄ“jas palielināt atbalstu mazajām saimniecÄ«bām, Ä«paši veicinot lauksaimniecÄ«bas produktu dažādÄ«bu. 78. AtbalstÄ«sim lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vÄ“rā tās nozÄ«mi tautsaimniecÄ«bā visas valsts mÄ“rogā. 79. AtbalstÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu lÄ«dzekļu izmantošanu meža infrastruktÅ«ras uzlabošanai, meža ekonomiskās vÄ“rtÄ«bas celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai. 80. Izstrādāsim jaunu un pilnveidosim esošo normatÄ«vo regulÄ“jumu lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, bÅ«vniecÄ«bā, enerģētikā un citās nozarÄ“s, attÄ«stot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vÄ“rtÄ«bu pieejamajiem resursiem. 81. AtbalstÄ«sim vietÄ“jo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarÄ«bu un drošÄ«bu, radÄ«tu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reÄ£ionos.

Gudra transporta politika

82. Lielo ostu darbÄ«bā piemÄ“rosim OECD valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas principus, palielināsim valsts ietekmi lÄ“mumu pieņemšanā un nodrošināsim efektÄ«vāku resursu izmantošanu. IzvÄ“rtÄ“sim un reformÄ“sim lielo ostu pārvaldÄ«bas modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrÄ«bām. 83. IzvÄ“rtÄ“sim valsts akciju sabiedrÄ«bas "Latvijas dzelzceļš" biznesa modeli un investÄ«ciju programmu, ja nepieciešams, veicot tās restrukturizāciju, samazinot izmaksas un izstrādājot ilgtermiņa darbÄ«bas plānu, kā arÄ« veicinot dzelzceļa tranzÄ«ta koridora starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju. 84. IzvÄ“rtÄ“sim dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotÄ«bu un iespÄ“ju to Ä«stenot ierobežotā apjomā RÄ«gas–Daugavpils virzienā. Veiksim pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespÄ“jām ietaupÄ«tos lÄ«dzekļus pārdalÄ«t citām videi draudzÄ«gām infrastruktÅ«ras un mobilitātes veicināšanas programmām. 85. Īstenosim Rail Baltica projektu. SadarbÄ«bā ar šÄ« projekta dalÄ«bvalstÄ«m laikus pieņemsim profesionālus stratÄ“Ä£iskos lÄ“mumus saistÄ«bā ar Rail Baltica Ä«stenošanu. CentÄ«simies ES Daudzgadu finanšu perspektÄ«vā panākt finansÄ“jumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“juma intensitāti. AtbalstÄ«sim Rail Baltica kopuzņēmuma "RB Rail" darbÄ«bu RÄ«gā, nodrošinot tā labu pārvaldÄ«bu un resursus. PiesaistÄ«sim projekta Ä«stenošanai lietpratÄ“jus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktÅ«ras projektu Ä«stenošanā un nodrošināsim, lai to lÄ“mumi bÅ«tu caurspÄ«dÄ«gi, neatkarÄ«gos aprÄ“Ä·inos balstÄ«ti un dalÄ«bvalstu revÄ«zijas iestādÄ“m pieejami. RÅ«pÄ“simies par visu ieinteresÄ“to pušu iesaisti nozÄ«mÄ«gāko Rail Baltica publiskās infrastruktÅ«ras objektu plānošanā, lai pÄ“c iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi izmantotu to potenciālu. 86. AtbalstÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsÄ“šanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai. 87. Veiksim sabiedriskā transporta maršrutu tÄ«kla pārplānošanu, veidojot integrÄ“tu transporta sistÄ“mu un nosakot prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. AtbalstÄ«sim ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attÄ«stÄ«bas centrus. 2019. gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tÄ«klu, lai samazinātu dotāciju kopapjomu un iegÅ«tu ar kaimiņvalstÄ«m samÄ“rojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri. 88. Turpināsim sabiedriskā transporta sistÄ“mas pielāgošanu cilvÄ“kiem ar kustÄ«bu traucÄ“jumiem. Turpināsim ieviest autobusa maršrutus "pÄ“c pieprasÄ«juma". Veicināsim viedas iespÄ“jas norÄ“Ä·iniem sabiedriskajā transportā. 89. Turpināsim mÄ“rÄ·tiecÄ«gu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“ršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. RÅ«pÄ«gi sekosim veikto darbu kvalitātei. Turpināsim pilnveidot autoceļu finansÄ“šanas modeli, mazāk izmantotos vietÄ“jos ceļus nododot pašvaldÄ«bām. 90. IzvÄ“rtÄ“sim valsts akciju sabiedrÄ«bas "Latvijas autoceļu uzturÄ“tājs" darba kvalitāti un iespÄ“ju no 2021. gada atvÄ“rt tirgu citiem pakalpojuma sniedzÄ“jiem, nosakot autoceļu uzturÄ“šanas standartu vasaras un ziemas sezonai. 91. AizstāvÄ“sim Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas SavienÄ«bā, lai nodrošinātu lÄ«dzÄ«gus kravu pārvadāšanas noteikumus visās Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s. 92. Turpinot attÄ«stÄ«t RÄ«gu kā nozÄ«mÄ«gu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim Air Baltic biznesa plāna Destination 2025 sekmÄ«gu Ä«stenošanu un turpmāku lidostas infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« celsim aviācijas nozarÄ“ strādājošo konkurÄ“tspÄ“ju. 93. AtbalstÄ«sim ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzÄ«ga transporta ieviešanā. Veicināsim iedzÄ«votāju kopbraukšanas iespÄ“ju plašÄku izmantošanu. 94. Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamÄ«bu un preses piegādi visā valsts teritorijā. Veicināsim Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sÅ«tÄ«jumu piegāžu Ä·Ä“dÄ“s.

II Latvijas cilvēki

MÅ«su kopÄ«gais mÄ“rÄ·is ir veselÄ«ga, labi izglÄ«tota, nodrošināta un saliedÄ“ta sabiedrÄ«ba. Stipra nacionālā identitāte un piederÄ«bas sajÅ«ta valstij, latviešu valoda un kultÅ«ra ir garants Latvijas kā nacionālas valsts pastāvÄ“šanai un drošÄ«bai. SabiedrÄ«bas ilgtspÄ“jas pamatā ir Ä£imene. MÄ“s radÄ«sim apstākļus, lai dzimstÄ«ba valstÄ« palielinātos un lai dzÄ«ves kvalitāte bÅ«tu tāda, ka emigrācija samazinās, bet remigrācija palielinās. MÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«simies uz nevienlÄ«dzÄ«bas samazināšanu. SabiedrÄ«ba solidāri rÅ«pÄ“jas par tiem, kuriem nepieciešama palÄ«dzÄ«ba. IzglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma radÄ«s apstākļus, lai ikkatrs var sasniegt savu potenciālu. IeguldÄ«jumi kultÅ«rā stiprinās Latviju kā kultÅ«ras lielvalsti un sekmÄ“s tās atpazÄ«stamÄ«bu un reputāciju. Panāksim tiesÄ«bas visiem laikus saņemt kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi, vienlaikus nodrošinot, ka visi taisnÄ«gi piedalās veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas finansÄ“šanā. Lai bÅ«tu labi apstākļi dzÄ«vošanai, rÅ«pÄ“simies par kvalitatÄ«vu un piemÄ“rotu mājokļu pieejamÄ«bu dažādām iedzÄ«votāju grupām.

Demogrāfija

95. Veidosim Latviju par Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem draudzÄ«gāko valsti un sabiedrÄ«bu, tostarp Ä«stenojot sadarbÄ«bas platformas "Demogrāfisko lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts atbalsta programmu Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem. 96. SekmÄ“sim Ä£imeņu sadzÄ«ves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivÄ“jošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratÄ“Ä£iju – jaunu mājvietu bÅ«vi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā arÄ« mājokļa pieejamÄ«bu Ä£imenÄ“m atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei. 97. Nodrošināsim, lai jaunajām Ä£imenÄ“m veidojas pozitÄ«va pirmā bÄ“rna audzināšanas pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi un saskarsmi ar valsts institÅ«ciju darbu, kas pilnÄ«bā vÄ“rsts uz labvÄ“lÄ«gu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādes pieejamÄ«bu dzÄ«vesvietas tuvumā, nodrošinot brÄ«vu vecāku izvÄ“li pirmsskolas vecuma bÄ“rnu pieskatÄ«šanai vai izglÄ«tošanai, kā arÄ« pilnvÄ“rtÄ«gu atbalstu krÄ«zes situācijās. 98. Īstenojot atbilstošu politiku, nodrošināsim pienācÄ«gu dzÄ«ves kvalitātes lÄ«meni mazāk aizsargātām grupām – kuplām Ä£imenÄ“m un viena vecāka Ä£imenÄ“m. 99. SekmÄ“sim kuplu Ä£imeņu veidošanos. Turpināsim TrešÄ bÄ“rna politiku, paplašināsim Latvijas Goda Ä£imenes programmu. 100. AtbalstÄ«sim Ä£imenes, Ä«stenojot mÄ“rÄ·tiecÄ«gus valsts atbalsta pasākumus, kā arÄ« sniedzot daudzpusÄ«gus Ä£imeņu ikdienu atvieglojošus pašvaldÄ«bu pakalpojumus. PārskatÄ«sim Ä£imenes valsts pabalsta sistÄ“mu, lai pabalsta apmÄ“rs bÅ«tu atkarÄ«gs nevis no tā, kurš pÄ“c kārtas bÄ“rns ir Ä£imenÄ“, bet no aprÅ«pÄ“jamo bÄ“rnu skaita, bÅ«tiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem bÄ“rniem Ä£imenÄ“. 101. Nodrošināsim platformu pašvaldÄ«bu un privāto uzņēmumu labdabÄ«gai sacensÄ«bai par iespÄ“jami labāko atbalstu Ä£imenÄ“m. 102. Veicināsim Ä£imenes un darba dzÄ«ves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi iesaistÄ«ties Ä£imenes dzÄ«vÄ“ un bÄ“rnu audzināšanā. 103. Mazinot ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bÄ“rna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmÄ“rā no visa bÄ“rnu pabalsta, panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu lÄ«menÄ«, kā iepriekš strādājot, kā arÄ« lÄ«dzsvarosim vecāku nopelnÄ«to pensiju. 104. Godināsim sabiedrÄ«bā Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas un veicināsim izpratni par atbildÄ«gumu savstarpÄ“jās attiecÄ«bās, kā arÄ« seksuālo un reproduktÄ«vo veselÄ«bu. 105. Nodrošināsim atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem. 106. PalÄ«dzÄ“sim atgriezties tautiešiem Latvijā, turpinot Ä«stenot remigrācijas programmu (www.paps.lv) un ieviešot to kā pastāvÄ«gu programmu. 107. VeselÄ«gas tautas ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozaru sadarbÄ«bas instrumentu bÄ“rnu garÄ«gās veselÄ«bas jautājumu risināšanai (skat. sadaļu "VeselÄ«bas aprÅ«pe"). 108. Izstrādāsim un uzsāksim ieviest aktÄ«vas un veselÄ«gas novecošanas stratÄ“Ä£iju, iekļaujot veselÄ«ga dzÄ«vesveida veicināšanu, kvalitatÄ«va dzÄ«ves un darba mūža ilgumu, sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanu.

Labklājība

109. SekmÄ“sim tādu Ä£imenes politiku, kas veicinās dzimstÄ«bu un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldÄ«bas veidot Ä£imenÄ“m draudzÄ«gu vidi. AtbalstÄ«sim aktÄ«vo novecošanos. Sniegsim visu veidu atbalstu Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem, kuriem ir smagi funkcionāli traucÄ“jumi, mazinot bÄ“rna risku nonākt aprÅ«pes iestādÄ“ vai krÄ«zes centrā. Ä€rpusÄ£imenes aprÅ«pÄ“ turpināsim palielināt visu veidu atbalstu audžuÄ£imenÄ“m, aizbildņiem un adoptÄ“tājiem. 110. Senioru dzÄ«ves kvalitātes uzlabošanai izvÄ“rtÄ“sim jautājumu par pensiju mantošanas sistÄ“mas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās pensijas apmÄ“ru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtÄ«bu, pārskatÄ«sim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim priekšlikumus par savlaicÄ«gu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistÄ“mas ilgtspÄ“ju un pildÄ«tu saistÄ«bas pret nākotnes pensionāriem. 111. Pakāpeniski pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistÄ“mu, paaugstinot minimālo valsts pensiju lÄ«meni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadÄ“ju indeksāciju ar patÄ“riņa cenu indeksu, pārskatot trÅ«cÄ«gas personas statusam atbilstošu ienākumu lÄ«meni un garantÄ“to minimālā ienākuma lÄ«meni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma lÄ«meni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzÄ«vokļa pabalsta vienotu saturu un aprÄ“Ä·ina metodiku. SadarbÄ«bā ar pašvaldÄ«bām pārskatÄ«sim sociālās palÄ«dzÄ«bas sistÄ“mu, lai nodrošinātu iedzÄ«votājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivÄ“tu cilvÄ“kus uzlabot savu situāciju un iesaistÄ«ties darba tirgÅ«. 112. Turpināsim atbalstÄ«t personas ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām. PārskatÄ«sim un uzlabosim esošo atbalsta sistÄ“mu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucÄ“jumiem, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtÄ«bu, agrÄ«no diagnostiku un sociālo rehabilitāciju. Pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti un Ä«pašÄm vajadzÄ«bām iekļaušanai darba tirgÅ«. Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistÄ“mu, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“sim nepieciešamo aizsardzÄ«bu pret apgādnieka darbspÄ“ju nepietiekamÄ«bu vai neesÄ«bu. Turpināsim tiekties uz jauno pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bÄ“rniem ar invaliditāti, aprobÄ“jot un ieviešot individuālo budžeta modeli, kas balstÄ«sies uz bÄ“rna individuālajām vajadzÄ«bām. 113. Sadarbojoties VeselÄ«bas un LabklājÄ«bas ministrijām, nodrošināsim, ka cilvÄ“kiem ar ilgstošÄm un hroniskām saslimšanām, arodslimÄ«bu risku, negaidÄ«tiem veselÄ«bas traucÄ“jumiem, prognozÄ“jamu invaliditāti ir savlaicÄ«gi pieejami medicÄ«niskās diagnostikas, medicÄ«niskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzÄ«bām pielāgoti tehniskie palÄ«glÄ«dzekļi, kā arÄ« tiek sniegti saskaņoti starpnozaru pakalpojumi. 114. SadarbÄ«bā ar pašvaldÄ«bām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, lai pilnvÄ“rtÄ«gi iesaistÄ«tu personas ar invaliditāti sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“. Sniegsim mÄ“rÄ·tiecÄ«gu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvÄ“ku ar smagiem funkcionāliem traucÄ“jumiem aprÅ«pi mājās. SadarbÄ«bā ar ministrijām un NVO koordinÄ“ti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem traucÄ“jumiem saistÄ«tus jautājumus. Kopā uzlabosim vides pieejamÄ«bu publiskā sektora infrastruktÅ«rai un pakalpojumiem. 115. Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu Ä£imeniskai videi pietuvinātu un sabiedrÄ«bā balstÄ«tu sociālo pakalpojumu pieejamÄ«bu dzÄ«vesvietā personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem un bÄ“rniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus bÄ“rnu aprÅ«pes institÅ«cijām, nosakot darbÄ«bas pakalpojuma tuvināšanu Ä£imeniskai videi. 116. Budžeta procesā vÄ“rtÄ“sim iespÄ“jas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprÅ«pes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu aprÅ«pÄ“tājiem. Nodrošināsim cilvÄ“kresursu attÄ«stÄ«bu pašvaldÄ«bās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas Ä£imeņu dažādo sociālo situāciju vadÄ«šanai, lai preventÄ«vi novÄ“rstu galÄ“ju situāciju – bÄ“rna šÄ·iršanu no Ä£imenes –, tai skaitā stiprināsim arÄ« institÅ«ciju komandu darbu pašvaldÄ«bās, kā arÄ« veicināsim koordinÄ“tu starpprofesionālu sadarbÄ«bu vardarbÄ«bas riska mazināšanai. 117. Pilnveidosim bezdarbnieku un ekonomiski neaktÄ«vo iedzÄ«votāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgÅ« un sadarbÄ«bā ar sociālajiem partneriem virzÄ«simies uz kvalitatÄ«vāku un drošÄku darba vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties LabklājÄ«bas ministrijai, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, panāksim, ka pieaugušo izglÄ«tÄ«ba rada iespÄ“jas cilvÄ“kiem, tai skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktÄ«vajiem un cilvÄ“kiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus. SadarbÄ«bā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes gadÄ«jumus darbā un arodsaslimšanas, sekmÄ“sim adekvātu atalgojumu, darba un Ä£imenes dzÄ«ves saskaņošanas iespÄ“jas un citus darba apstākļus labākai dzÄ«ves kvalitātei.

Izglītība

118. Turpināsim izglÄ«tÄ«bas satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācÄ«bu saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistÄ“mu un mācÄ«bu procesa pilnveidi. 119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem. 120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritÄ“riju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritÄ“rijus pamatizglÄ«tÄ«bā un kritÄ“rijus uzņemšanai vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“. 121. Skolu sistÄ“mas optimizācijas procesā, risinot izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«bas un valsts drošÄ«bas jautājumus, Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“rsÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglÄ«tÄ«bas kvalitātes kritÄ“riju izpildi.

122. Nodrošināsim mÄ“rÄ·tiecÄ«gus un efektÄ«vus ieguldÄ«jumus iekļaujošas izglÄ«tÄ«bas Ä«stenošanai un atbalstÄ«sim kvalitatÄ«vas izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«bu bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām, bāreņiem un bÄ“rniem no sociāli mazaizsargātām Ä£imenÄ“m. 123. Veidosim efektÄ«vu pārvaldÄ«bas modeli konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas profesionālās un pieaugušo izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bai, profesionālās izglÄ«tÄ«bas iestāžu kā nozares izcilÄ«bas centru stiprināšanai, kā arÄ« profesionālās izglÄ«tÄ«bas prestiža celšanai. 124. Turpināsim profesionālās izglÄ«tÄ«bas satura reformu, nodrošinot pastāvÄ«gu prasmju ieguves un pilnveides iespÄ“jas atbilstoši darba tirgus vajadzÄ«bām, tai skaitā darba vidÄ“ balstÄ«tu mācÄ«bu veidā. 125. Pilnveidosim izglÄ«tÄ«bas kvalitātes kritÄ“rijus visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos, tai skaitā augstākajā izglÄ«tÄ«bā izveidosim grantus ārvalstu mācÄ«bspÄ“ku piesaistei un sekmÄ“sim internacionalizācijas procesu Eiropas SavienÄ«bas oficiālo valodu telpā. 126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institÅ«ciju, turpināsim Ä«stenot pedagogu profesionālās attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnÄ“jās izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bai. 127. Turpināsim palielināt pedagoÄ£iskā un akadÄ“miskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. 128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansÄ“jumu. 129. AtbalstÄ«sim studÄ“jošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglÄ«tÄ«bā. 130. Nodrošināsim valsts budžeta finansÄ“juma pieaugumu trÄ«s pÄ«lāru modeļa efektÄ«vai darbÄ«bai, starptautiski konkurÄ“tspÄ“jÄ«gai, uz izcilÄ«bu vÄ“rstai augstākai izglÄ«tÄ«bai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglÄ«tÄ«bā, kāpinot starptautisko sadarbÄ«bu un konkurÄ“tspÄ“ju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. 131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratÄ“Ä£iskai specializācijai atbilstošu spÄ“cÄ«gu un pÄ“tniecÄ«bā balstÄ«tu studiju programmu attÄ«stÄ«bu un eksportspÄ“ju. Panāksim lielāku sadarbÄ«bu, cilvÄ“kresursu un infrastruktÅ«ras konsolidÄ“šanu augstskolās, vienlaikus attÄ«stot augstākās izglÄ«tÄ«bas iestādes reÄ£ionos. 132. SpÄ“cināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadÄ“miskā personāla karjeras attÄ«stÄ«bas sistÄ“mu, sekmÄ“jot labākā akadÄ“miskā personāla, tostarp ārvalstu mācÄ«bspÄ“ku, piesaisti un akadÄ“miskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu. 133. SekmÄ“sim stratÄ“Ä£isku pieeju pieaugušo izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas koordinÄ“tai attÄ«stÄ«bai, uzlabojot iedzÄ«votāju dzÄ«ves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspÄ“ju un "zaļo" ekonomiku. 134. AtbalstÄ«sim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldÄ«bu, valsts mÄ“roga jautājumu risināšanā, kā arÄ« palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansÄ“juma apmÄ“ru.

Veselības aprūpe

PieejamÄ«ba 135. Izveidosim ilgtspÄ“jÄ«gu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu. 136. Nodrošināsim VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansÄ“jumu veselÄ«bas aprÅ«pei un paaugstinot veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ strādājošo darba samaksu. 137. Noteiksim pacientiem un ārstniecÄ«bas personālam saprotamu valsts apmaksāto veselÄ«bas pakalpojumu apjomu un definÄ“sim saprātÄ«gu maksimāli pieļaujamo gaidÄ«šanas laiku valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām. 138. Noteiksim pierādÄ«jumos balstÄ«tu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. 139. Nodrošināsim brÄ«vāku un godÄ«gāku konkurenci medikamentu tirgÅ«, izveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamÄ«bu un samazinātu to cenas. IzvÄ“rtÄ“sim lietderÄ«bu nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamÄ«bu ārpus aptiekām.

PārvaldÄ«ba un kvalitāte 140. Stiprināsim Ä£imenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselÄ«bas aprÅ«pes lomu un uzlabojot primārās veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitāti, kā arÄ« sekmÄ“jot komandas iesaisti veselÄ«bas veicināšanas un profilakses pasākumu Ä«stenošanā. 141. Lai sekmÄ“tu kvalitātes paaugstināšanu un pakalpojumu pieejamÄ«bu, izvÄ“rtÄ“sim iespÄ“ju Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts budžeta daļēji finansÄ“tu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu klāstu. 142. Pilnveidosim valsts un pašvaldÄ«bas veselÄ«bas aprÅ«pes uzņēmumu pārvaldÄ«bu un pārraudzÄ«bu. Turpināsim slimnÄ«cu tÄ«kla optimizāciju. 143. MedicÄ«nas tehnoloÄ£iju izvÄ“lÄ“ stingri vadÄ«simies pÄ“c zinātniski pamatotām un starptautiski atzÄ«tām vadlÄ«nijām. 144. IeviesÄ«sim efektÄ«vu valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu kvalitātes novÄ“rtÄ“juma sistÄ“mu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām. 145. Nodrošināsim vienotās veselÄ«bas nozares elektroniskās informācijas sistÄ“mas attÄ«stÄ«bu un lietojamÄ«bu, kā arÄ« palielināsim piedāvāto e-veselÄ«bas pakalpojumu klāstu.

Atbalsts mÄ“rÄ·a grupām 146. Palielināsim sabiedrÄ«bas iesaisti un izpratni par veselÄ«bas veicināšanas un profilakses programmām. VeselÄ«bas veicināšanas un profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedÄ«bas ekonomikas pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrÄ«bas grupu uzvedÄ«bas modeļiem atbilstošas programmas. 147. IeviesÄ«sim personalizÄ“tu veselÄ«bas aprÅ«pi, kas, balstoties uz risku izvÄ“rtÄ“jumu, nodrošina savlaicÄ«gu un efektÄ«vu profilaksi un ārstniecÄ«bu ikvienam. 148. Īstenosim atkarÄ«bu kaitÄ“juma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarÄ«bu, Ä«paši vielu un azartspēļu atkarÄ«bu izplatÄ«bu Latvijā, nodrošināsim atbilstošu finansÄ“jumu atkarÄ«bu profilakses, ārstÄ“šanas un rehabilitācijas programmām, kā arÄ« atbalstÄ«sim iniciatÄ«vas, kas sekmÄ“ patÄ“riņa un pieejamÄ«bas samazināšanos. 149. Pakāpeniski palielināsim zāļu kompensācijas apmÄ“ru bÄ“rniem lÄ«dz astoņpadsmit gadu vecumam. Nodrošināsim mobilos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu pieejamÄ«bu bÄ“rniem attālos reÄ£ionos. 150. Turpināsim pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloÄ£isko slimÄ«bu un perinatālās aprÅ«pes jomās. Uzsāksim aktÄ«vu rÄ«cÄ«bu profilakses, diagnostikas un ārstniecÄ«bas kvalitātes un pieejamÄ«bas uzlabošanai garÄ«gās veselÄ«bas jomā.

Kultūra un nacionālā identitāte

151. Turpināsim paaugstināt atalgojumu kultÅ«ras nozarÄ“, nodrošinot vidÄ“jo atalgojumu valsts kultÅ«ras iestādÄ“s, ne mazāku par vidÄ“jo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reÄ£ionālajos centros vietÄ“jo pašvaldÄ«bu kultÅ«ras darbinieku profesionālās izaugsmes atbalstam. 152. AttÄ«stÄ«sim kvalitatÄ«vu, uz izcilÄ«bu orientÄ“tu un mÄ“rÄ·tiecÄ«gā nacionālajā pasÅ«tÄ«jumā balstÄ«tu kultÅ«rizglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, kas tiek pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultÅ«ras nozares prioritātÄ“m un darba tirgus vajadzÄ«bām. Veidosim spÄ“cÄ«gus profesionālās izglÄ«tÄ«bas kompetenču centrus, veltot Ä«pašu uzmanÄ«bu Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktÅ«ras modernizācijai. AttÄ«stÄ«sim Latvijas kultÅ«ras augstskolas, nodrošinot nacionālās kultÅ«rvides un cilvÄ“kresursu attÄ«stÄ«bas ilgtspÄ“ju, nepārtrauktÄ«bu, starptautisku izcilÄ«bu nozares studijās, pÄ“tniecÄ«bā un radoši mākslinieciskajā darbÄ«bā. 153. Stiprināsim Valsts kultÅ«rkapitāla fondu, pakāpeniski palielinot tā finansÄ“jumu. 154. Nostiprināsim nacionālās kultÅ«ras institÅ«cijas. PlānveidÄ«gi atjaunosim nacionālo kultÅ«ras institÅ«ciju Ä“kas un nodrošināsim atbalstu mÅ«sdienÄ«ga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta Ä«stenošanu. Vienosimies par Latvijas LaikmetÄ«gās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim pastāvÄ«gu Latvijas laikmetÄ«gās mākslas kolekcijas veidošanu. 155. Nodrošināsim Latvijas valsts simtgades mÄ“rÄ·u un nozÄ«mÄ«gāko iniciatÄ«vu pÄ“ctecÄ«bu. 156. Turpināsim ieguldÄ«jumus kultÅ«ras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta mehānismu Nemateriālā kultÅ«ras mantojuma sarakstā iekļauto vÄ“rtÄ«bu pārmantojamÄ«bai, tostarp rÅ«pÄ“joties par vietÄ“jo kultÅ«rtelpu savdabÄ«bas saglabāšanu. Veidosim ilgtspÄ“jÄ«gu Latvijas digitālo kultÅ«ras mantojuma infrastruktÅ«ru un attÄ«stÄ«sim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotÄ“ku. Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts pastāvÄ“šanai nozÄ«mÄ«gāko kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu, tai skaitā BrÄ«vÄ«bas pieminekļa un RÄ«gas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. 157. Laikus gatavosimies Dziesmu un deju svÄ“tku tradÄ«cijas 150 gadu svinÄ«bām. 158. Veidosim labvÄ“lÄ«gus apstākļus kultÅ«ras kapitāla pārnesei uz citām valsts attÄ«stÄ«bas jomām jaunu uzņēmumu un produktu radÄ«šanai un eksportam. 159. Nostiprināsim un attÄ«stÄ«sim latviešu valodu kā sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un zināšanu lÄ«meņa paaugstināšanas iespÄ“jas, instrumentus un sekmÄ“sim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās sabiedrÄ«bas grupās un lietojumu sabiedriski nozÄ«mÄ«gās jomās. 160. Nodrošināsim secÄ«gu pāreju uz mācÄ«bām valsts valodā un stiprināsim patriotismu visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos, jo Ä«paši pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas posmā. 161. SekmÄ“sim un pakāpeniski ieviesÄ«sim latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales reÄ£ionā. 162. Stiprināsim novadmācÄ«bu vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. 163. Turpināsim konsekventu valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas ieviešanu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā. 164. Paplašināsim valsts atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši valsts sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas un saliedÄ“tÄ«bas politikai. 165. Īstenosim Diasporas likumā noteiktos rÄ«cÄ«bas virzienus un atbalsta pasākumus diasporas politikai, nodrošinot pastāvÄ«gu valsts ilgtermiņa finansÄ“jumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un saglabātu latviešu valodu un kultÅ«ru nākamajām paaudzÄ“m.

Mediji un informācijas telpa

166. Stiprināsim nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu daudzveidÄ«ga, kvalitatÄ«va mediju satura veidošanai latviešu valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus. 167. Nodrošināsim Latvijas informācijas telpas aizsardzÄ«bas pasākumus. Izveidosim vienotu un efektÄ«vu mediju monitoringa sistÄ“mu un kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratÄ«bu, cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu. 168. Uzlabosim Latvijas sabiedrisko mediju "Latvijas TelevÄ«zija" un "Latvijas Radio" virszemes apraides pieejamÄ«bu Latvijas pierobežas zonā, veicot apraides torņu izbÅ«vi signāla pastiprināšanai. 169. Panāksim nelegālo TV izplatÄ«tāju bÅ«tisku samazinājumu. Izstrādājot grozÄ«jumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, radikāli samazināsim nelegālo Krievijas satelÄ«tu izplatÄ«bu Latvijā. 170. AttÄ«stÄ«sim valsts stratÄ“Ä£iskās komunikācijas programmu.

Sports

171. PārskatÄ«sim sporta nozares finansÄ“šanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa finansÄ“šanas modeli un diskutÄ“jot par prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustÄ«bā. 172. Pilnveidosim sporta pārvaldÄ«bas un infrastruktÅ«ras sistÄ“mu, izvÄ“rtÄ“jot NVO deleģētās funkcijas un atbildÄ«bu sporta nozares attÄ«stÄ«bā, lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, pielāgotā sporta un augstu sniegumu sporta attÄ«stÄ«bu. 173. Veicināsim veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un stiprināsim tautas sporta attÄ«stÄ«bu, sākot ar sporta nodarbÄ«bām skolā.

III Valsts drošÄ«ba un ārlietas

MÄ“s nostiprināsim Latvijā tiesiskumu, modernizÄ“jot tiesu varu. Stiprināsim iekšÄ“jo drošÄ«bu un turpināsim stabili uzņemto kursu kā Eiropas SavienÄ«bas un NATO dalÄ«bvalsts. Valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas virsmÄ“rÄ·is ir nodrošināt valsts aizsardzÄ«bu pret mÅ«sdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudÄ“jumiem. Valsts aizsardzÄ«bai ir jābÅ«t visaptverošai un jāveicina sabiedrÄ«bas noturÄ«ba pret ārÄ“ju ietekmi un piederÄ«ba Latvijai un nacionālajām vÄ“rtÄ«bām. Ar aktÄ«vu ārpolitiku rÅ«pÄ“simies par Latvijas iedzÄ«votāju labklājÄ«bu un ārÄ“jo drošÄ«bu. Saglabāsim nemainÄ«gu nostāju par migrācijas politiku kā nacionālās kompetences jautājumu. AttiecÄ«bā uz patvÄ“ruma meklÄ“tāju pārvietošanu no citām Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m un pārmitināšanu no trešajām valstÄ«m atbalstÄ«sim tikai tādu pozÄ«ciju, kas pieļauj Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m brÄ«vprātÄ«gi uzņemt patvÄ“ruma meklÄ“tājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darÄ«t.

Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara

174. SekmÄ“sim sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos tiesu varai, kas balstÄ«ta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistÄ“mas prestiža paaugstināšanu. 175. Nostiprināsim cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanu un nodrošināšanu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem tiesÄ«bu principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma pamatiem un konstitucionālām vÄ“rtÄ«bām. 176. Veicināsim personu tiesÄ«bu un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzÄ«bu tiesu sistÄ“mā, novÄ“ršot lietas dalÄ«bnieku procesuālo tiesÄ«bu negodprātÄ«gu izmantošanu, samazinot lietu izskatÄ«šanas ilgumu tiesās un uzkrāto neizskatÄ«to lietu skaitu. 177. AttÄ«stÄ«sim modernus tehnoloÄ£iskus risinājumus tieslietu sistÄ“mas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektÄ«vu izmantošanu un mÅ«sdienÄ«gu, uz cilvÄ“ku vÄ“rstu, Ä“rtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu. 178. Stiprināsim tiesu priekšsÄ“dÄ“tāju, virsprokuroru un izmeklÄ“šanu uzraugošÄs personas institÅ«ta nozÄ«mi un atbildÄ«bu, nodrošinot kvalitatÄ«vu pirmstiesas izmeklÄ“šanas un tiesu sistÄ“mas funkcionÄ“šanu. 179. Nodrošināsim stingrākus tiesu sistÄ“mas un administrÄ“šanas procesuālos grozÄ«jumus, novÄ“ršot iespÄ“jas novilcināt tiesas procesus. Stiprināsim advokatÅ«ras atbildÄ«bu un Ä“tiku. Turpināsim stiprināt maksātnespÄ“jas uzraudzÄ«bas sistÄ“mu, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātÄ«gu principu Ä«stenošanu. 180. Nostiprināsim tiesas, prokuratÅ«ras un izmeklÄ“šanas iestāžu sadarbÄ«bu, Ä«paši nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanas efektivitāti, atbilstoši identificÄ“tajiem korupcijas un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas riskiem. 181. Nodrošināsim tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās Ä“tikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās lomu tiesu varas attÄ«rÄ«šanā no negodprātÄ«gām personām. 182. Nodrošināsim ārpustiesas strÄ«du izskatÄ«šanas veidu (šÄ·Ä«rÄ“jtiesas un mediācijas) plašÄku izmantošanu, kā arÄ« pārskatÄ«sim Ä«stenotās tiesu reformas efektivitāti, izvÄ“rtÄ“jot jaunas specializÄ“tas tiesas izveidošanu komercstrÄ«du, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. 183. Nodrošināsim interešu pārstāvÄ«bas atklātÄ«bu un publiskā sektora informācijas atklātÄ«bu. 184. IeviesÄ«sim vienotu augstākās izglÄ«tÄ«bas standartu tiesÄ«baizsardzÄ«bas institÅ«cijās strādājošÄm amatpersonām, papildus pilnveidojot vienotu apmācÄ«bas sistÄ“mu jau strādājošiem izmeklÄ“tājiem, operatÄ«viem darbiniekiem, prokuroriem un tiesnešiem, tādÄ“jādi nodrošinot to darbam nepieciešamo specifisko prasmju un zināšanu attÄ«stÄ«šanu. 185. Samazināsim politisko partiju atkarÄ«bu no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansÄ“jumu lÄ«dz Baltijas valstu vidÄ“jam lÄ«menim. 186. AttÄ«stÄ«sim Valsts valodas centra spÄ“jas novÄ“rst valsts valodas pārkāpumus. 187. AttÄ«stÄ«sim ieslodzÄ«juma vietu infrastruktÅ«ru un Ä«stenosim Liepājas cietuma bÅ«vniecÄ«bu. 188. IzvÄ“rtÄ“sim tiesu izpildÄ«tāju un maksātnespÄ“jas administratoru darbÄ«bas finansÄ“juma modeļus. 189. Nostiprināsim oficiālo izdevumu "Latvijas VÄ“stnesis" kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. 190. Turpināsim ar PSRS Valsts drošÄ«bas komiteju saistÄ«to dokumentu izpÄ“ti.

IekšÄ“jā drošÄ«ba

191. AttÄ«stÄ«sim un stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotÄ«bas iestāžu resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem. 192. IzvÄ“rtÄ“sim iekšlietu nozarei piešÄ·irto valsts budžeta un materiāltehnisko lÄ«dzekļu izlietojumu, nodrošinot efektÄ«vu cilvÄ“kresursu politiku, kā arÄ« Ä«pašu uzmanÄ«bu veltot tehnoloÄ£iju inovācijām. 193. Uzlabosim pirmstiesas izmeklÄ“šanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošÄ prokurora lomu un atbildÄ«bu pirmstiesas izmeklÄ“šanā. 194. Stiprināsim un attÄ«stÄ«sim IekšÄ“jās drošÄ«bas biroju, lai efektÄ«vāk atklātu, novÄ“rstu un izmeklÄ“tu Iekšlietu ministrijas padotÄ«bas iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarÄ«tos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumus un tādÄ“jādi vairotu sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu valsts pārvaldei. 195. Uzlabosim valsts tiesu ekspertu darbÄ«bas efektivitāti, paredzot papildu finansÄ“jumu ekspertu apmācÄ«bu programmu izstrādei, kā arÄ« materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai. 196. Uzlabosim civilās aizsardzÄ«bas sistÄ“mas darbÄ«bu valstÄ«, aktÄ«vi meklÄ“sim risinājumus un finansÄ“jumu Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam. Turpināsim stiprināt brÄ«vprātÄ«go ugunsdzÄ“sÄ“ju biedrÄ«bas, uzlabojot to finansiālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. 197. Turpināsim Austrumu robežjoslas izbÅ«vi un aprÄ«košanu, pabeidzot infrastruktÅ«ras izveidi un modernizÄ“šanu. 198. Izveidosim Latvijas interesÄ“m atbilstošu, lÄ«dzsvarotu un kontrolÄ“jamu ārzemnieku ieceļošanas sistÄ“mu, kas vÄ“rsta uz Latvijas pamatiedzÄ«votāju interešu ievÄ“rošanu un ekonomisko izaugsmi. 199. Nepieciešamajā apjomā finansÄ“sim "Moneyval" ziņojumā ietverto prasÄ«bu izpildi, lai stiprinātu Latvijas spÄ“jas cÄ«nÄ«ties ar noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju un terorisma finansÄ“šanu. "Moneyval" ziņojumā ietverto prasÄ«bu izpilde un finansÄ“juma nodrošināšana ir sadarbÄ«bas partneru solidāra atbildÄ«ba atbilstoši deklarācijai pievienotā SadarbÄ«bas lÄ«guma noteikumiem. 200. Lai nodrošinātu godÄ«gu konkurenci apsardzes nozarÄ“, pilnveidosim tās normatÄ«vo regulÄ“jumu.

Valsts aizsardzība

201. Nodrošināsim aizsardzÄ«bas budžetu vismaz 2 % apmÄ“rā no IKP, lai sabalansÄ“ti attÄ«stÄ«tu bruņotos spÄ“kus un mÅ«sdienÄ«gas aizsardzÄ«bas spÄ“jas saskaņā ar NATO standartiem. 202. Veidosim visaptverošu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu. LÄ«dz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spÄ“kiem valsts militārās aizsardzÄ«bas Ä«stenošanā, kā arÄ« sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šanai krÄ«zes un kara laikā. AizsardzÄ«bas ministrija koordinÄ“s sadarbÄ«bu starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mas. Stiprināsim sabiedrÄ«bas psiholoÄ£isko noturÄ«bu. 203. Turpināsim lÄ«dzdarboties NATO kolektÄ«vās aizsardzÄ«bas sistÄ“mā un tās mÄ“rÄ·u ieviešanā, kā arÄ« aktÄ«vi piedalÄ«simies ES ārÄ“jās un drošÄ«bas politikas iniciatÄ«vās, tādÄ“jādi nodrošinot adekvātu ieguldÄ«jumu Latvijas drošÄ«bas garanta attÄ«stÄ«bā. Turpināsim stiprināt pastāvÄ«gu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbÅ«tni Latvijā, tostarp attÄ«stot daudznacionālas divÄ«zijas štāba izveidi Latvijā, kā arÄ« turpināsim dalÄ«bu starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spÄ“kos. 204. Valsts pašaizsardzÄ«bas spÄ“ju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa ieguldÄ«jumus NBS kaujasspÄ“ju attÄ«stÄ«bā – spÄ“ju attÄ«stÄ«bas, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalÄ«jumu miera laikā. 205. Veiksim investÄ«cijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamÄ«bā ar citiem spÄ“ku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas gatavÄ«bu. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta karavÄ«ru, rezerves karavÄ«ru un zemessargu skaitu atbilstoši noteiktajām spÄ“ju prioritātÄ“m. 206. IeguldÄ«sim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attÄ«stot piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglÄ«tÄ«bas organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas priekšmeta pasniegšanu skolās. 207. SekmÄ“sim nacionālās aizsardzÄ«bas industrijas attÄ«stÄ«bu un kapacitāti, lai vietÄ“jā industrija spÄ“tu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzÄ«bas. AizsardzÄ«bas jomas iepirkumos un investÄ«cijās nodrošināsim piegāžu drošÄ«bas principa ievÄ“rošanu un atbalstÄ«sim nacionālās industrijas un pÄ“tniecÄ«bas iestāžu dalÄ«bu. 208. Stiprināsim valsts kiberdrošÄ«bu un nacionālās kiberaizsardzÄ«bas spÄ“jas, lai pilnveidotu noturÄ«bu pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošÄ«bas riskus. Lai apturÄ“tu ekspertu aizplÅ«šanu un padarÄ«tu informācijas tehnoloÄ£iju drošÄ«bas incidentu novÄ“ršanas institÅ«cijas konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas, veicināsim atalgojuma celšanu.

Ä€rpolitika

209. Iestājoties par pašreizÄ“jās starptautiskās sistÄ“mas saglabāšanu un attÄ«stÄ«bu atbilstoši mÅ«sdienu izaicinājumiem, nodrošināsim Latvijas aktÄ«vu dalÄ«bu starptautiskajās organizācijās, Ä«paši ES, NATO un OECD, un saglabāsim stingru Latvijas Rietumu Ä£eopolitisko orientāciju. 210. Veidosim Eiropas SavienÄ«bu kā spÄ“cÄ«gu nacionālu valstu savienÄ«bu un veicināsim ciešÄku sadarbÄ«bu atbilstoši Latvijas un Eiropas SavienÄ«bas interesÄ“m. 211. Veicināsim vienotu Eiropas SavienÄ«bas ārÄ“jo un drošÄ«bas politiku, kas balstÄ«ta Eiropas SavienÄ«bas lÄ«gumos un stiprina Eiropas SavienÄ«bu kopumā. 212. Sarunās par Eiropas SavienÄ«bas daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam atbalstÄ«sim finansÄ“juma piešÄ·iršanu jaunajām prioritātÄ“m, vienlaikus turpinot ievÄ“rot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā: 1) nepieļaut bÅ«tisku nacionālās kohÄ“zijas aploksnes samazinājumu; 2) kopÄ“jās lauksaimniecÄ«bas politikas jomā – finansÄ“juma saglabāšanu esošajā lÄ«menÄ« lauku attÄ«stÄ«bai, kā arÄ« taisnÄ«gu tiešmaksājumu politiku; 3) finansÄ“jumu zinātnei un pÄ“tniecÄ«bai un reÄ£ionālās enerģētiskās neatkarÄ«bas nodrošināšanai. 213. AttiecÄ«bās ar Austrumu partnerÄ«bas valstÄ«m, kuras atbilstoši Lisabonas lÄ«guma 49. pantam vÄ“las pievienoties Eiropas SavienÄ«bai (Ukraina, Gruzija un Moldova), paudÄ«sim viedokli par nepieciešamÄ«bu skaidri definÄ“t Eiropas SavienÄ«bas nostāju. 214. Stiprināsim transatlantiskās attiecÄ«bas, kuru pamats ir NATO, nodrošinot bÅ«tisku un ilglaicÄ«gu NATO spÄ“ku klātbÅ«tni Latvijā un Baltijas reÄ£ionā. 215. Stiprināsim NATO kā Eiropas drošÄ«bas garanta pozÄ«cijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbÄ«bas formātus, kas papildina NATO mÄ“rÄ·us un darbÄ«bu, tādÄ“jādi nostiprinot alianses lomu Eiropā. 216. AktÄ«vi atbalstÄ«sim mÅ«su uzņēmÄ“jus jaunu, augošu tirgu apgÅ«šanā, atverot jaunas vÄ“stniecÄ«bas, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investÄ«ciju piesaistÄ«šanā un atbalstot Eiropas SavienÄ«bas brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu noslÄ“gšanu. 217. Stiprināsim Latvijas piederÄ«bu Baltijas un Ziemeļvalstu reÄ£ionam. Latvijas interesÄ“s ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbÄ«bas formātus un pastiprināt Eiropas SavienÄ«bas sadarbÄ«bu jomās, kurās ir kopÄ«gs un tuvs politiskais redzÄ“jums. Veicināsim aktÄ«vu Baltijas un Ziemeļvalstu reÄ£iona sadarbÄ«bu ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstÄ«m un Īriju, padziļinot Baltijas valstu sadarbÄ«bu gan valdÄ«bas, gan parlamenta lÄ«menÄ«, tai skaitā lai attÄ«stÄ«tu iespÄ“jas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā. 218. Stiprināsim reÄ£ionālās partnerÄ«bas ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbÄ«bas iniciatÄ«vās un formās Eiropā un citur pasaulÄ“. 219. Stiprinot Latvijas drošÄ«bu un labklājÄ«bu un veicinot tai un Eiropas SavienÄ«bai Ä£eogrāfiski tuvu un nozÄ«mÄ«gu reÄ£ionu stabilitāti, drošÄ«bu un prognozÄ“jamÄ«bu, spÄ“cināsim attÄ«stÄ«bas sadarbÄ«bas politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansÄ“jumu. 220. UzturÄ“sim sankciju politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, lÄ«dz tā ievÄ“ro starptautisko tiesÄ«bu principus. 221. AizstāvÄ“sim Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesÄ«bas Brexit kontekstā. Latvijas interesÄ“s ir, lai arÄ« pÄ“c Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas SavienÄ«bas Lielbritānijas un Eiropas SavienÄ«bas attiecÄ«bas saglabājas ciešas un konstruktÄ«vas gan ekonomikas, gan drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas jomās.

222. Uzlabosim Latvijas valsts institÅ«ciju mÄ“rÄ·tiecÄ«gu darbÄ«bu valsts pozitÄ«vas starptautiskas atpazÄ«stamÄ«bas nodrošināšanā.

IV Moderna pārvaldība

MÄ“s veiksim pašvaldÄ«bu reformu. Tas ir priekšnoteikums reÄ£ionālajai attÄ«stÄ«bai gan valsts teritorijas nevienmÄ“rÄ«gās ekonomiskās izaugsmes, gan demogrāfiskās situācijas radÄ«to izaicinājumu dēļ. ReformÄ“sim valsts pārvaldi, lai uzlabotu tās pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un samazinātu korupcijas riskus. SekmÄ“sim pilsoniskā dialoga attÄ«stÄ«bu. Tieksimies pÄ“c augstas kvalitātes e-pārvaldes un veicināsim mÅ«sdienÄ«gu tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu un izmantošanu valsts pārvaldÄ“.

VietÄ“jo pašvaldÄ«bu pārvalde

223. LÄ«dz 2021. gadam Ä«stenosim vietÄ“jo pašvaldÄ«bu reformu, apvienojot pašvaldÄ«bas ilgtspÄ“jÄ«gākās un ekonomiski spÄ“cÄ«gākās vienÄ«bās, kas spÄ“j nodrošināt likumā minÄ“to pašvaldÄ«bu autonomo funkciju izpildi salÄ«dzināmā kvalitātÄ“ un pieejamÄ«bā. 224. PierÄ«gas pašvaldÄ«bu turpmākās attÄ«stÄ«bas plānu modelÄ“sim un risinājumus meklÄ“sim atsevišÄ·i, ņemot vÄ“rā RÄ«gas aglomerācijas attÄ«stÄ«bas tendences. 225. IzvÄ“rtÄ“sim otrā lÄ«meņa pašvaldÄ«bu ieviešanas nepieciešamÄ«bu un, saņemot pozitÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu, Ä«stenosim izmÄ“Ä£inājumprojektu (pilotprojektu). 226. Īstenosim vietÄ“jo pašvaldÄ«bu pārvaldÄ«bas reformu, stimulÄ“jot tālāku demokratizāciju, nodalot lÄ“mÄ“jvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietÄ“jās sabiedrÄ«bas regulāru lÄ«dzdalÄ«bu. 227. Ar valsts finansÄ“juma atbalstu ieviesÄ«sim izmÄ“Ä£inājumprojektu (pilotprojektu) - "lÄ«dzdalÄ«bas budžets", ļaujot atsevišÄ·u pašvaldÄ«bu iedzÄ«votājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldÄ«bas finansÄ“juma sadales prioritātÄ“m. . 228. Izstrādāsim jaunu VietÄ“jo pašvaldÄ«bu likumu. 229. Paaugstināsim pašvaldÄ«bu pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensÄ«vāku Vides un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas darbÄ«bu metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā vietÄ“jām pašvaldÄ«bām dažādu to kompetencÄ“ esošo jautājumu labākai pārvaldÄ«bai. 230. Paplašināsim pašvaldÄ«bu darbu uzraugošo institÅ«ciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvÄ“rtÄ«gu pašvaldÄ«bas lÄ“mumu kontroli un pašvaldÄ«bu darbÄ«bas uzlabošanu valsts lÄ«menÄ«, vienlaikus stiprinot labas pārvaldÄ«bas principus pašvaldÄ«bās, tai skaitā vÄ“lÄ“to amatpersonu atbildÄ«bu par pašvaldÄ«bu lÄ«dzekļu izlietojumu un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām.

Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība

231. IzvÄ“rtÄ“sim Latvijas teritorijas iedalÄ«jumu iespÄ“jamo maiņu statistiski teritoriālo vienÄ«bu klasifikācijā, lai radÄ«tu priekšnoteikumus vienmÄ“rÄ«gākai Latvijas reÄ£ionu attÄ«stÄ«bai. 232. ÄŒetru gadu laikā panāksim tiešÄs pārvaldes administratÄ«vi teritoriālā iedalÄ«juma vienādošanu, Ä«stenojot valsts tiešÄs pārvaldes administratÄ«vā iedalÄ«juma reformu. 233. StimulÄ“sim valsts tiešÄs pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju pārcelšanu uz apdzÄ«votām vietām ārpus RÄ«gas aglomerācijas. 234. Sadarbojoties ar pašvaldÄ«bām, kā arÄ« Ä«stenojot administratÄ«vi teritoriālo reformu, veidosim demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tÄ«klu, ievÄ“rojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglÄ«tojamo dzÄ«vesvietai, spÄ“cÄ«ga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatÄ«vs mācÄ«bu programmu piedāvājums. 235. Turpināsim Latgales rÄ«cÄ«bas programmas Ä«stenošanu un atbalstÄ«sim Latgales speciālās ekonomiskās zonas attÄ«stÄ«bu.

Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība

236. Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna Ä«stenošanu, Ä«pašu uzmanÄ«bu veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektÄ«vākā Baltijas valstÄ«s. 237. Stiprināsim "KonsultÄ“ vispirms" principa ievÄ“rošanu. 238. Turpināsim OECD vadlÄ«nijās iekļauto labas korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas principu ieviešanu valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bās un sekmÄ“sim valsts kapitālsabiedrÄ«bu vÄ“rtÄ«bas pieaugumu, stiprinot valsti kā aktÄ«vu un informÄ“tu Ä«pašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas politiku. 239. Nodrošināsim virzÄ«bu uz brÄ«vā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neÄ«steno valsts politiku attiecÄ«gajā nozarÄ“, uzsākot valsts kapitāla daļu turÄ“tāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turÄ“tājam. 240. Visaptverošas valsts aizsardzÄ«bas kontekstā uzlabosim publisko pakalpojumu pieejamÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas pierobežā. 241. IzvÄ“rtÄ“sim iespÄ“ju noteikt Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadÄ«tāju pilnvaru termiņa ierobežojumus. 242. Noteiksim liegumu augstākā lÄ«meņa PSRS nomenklatÅ«ras darbiniekiem ieņemt valstiski nozÄ«mÄ«gus amatus.

IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi

243. PopularizÄ“sim esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopÄ“jo lietojumu. 244. DigitalizÄ“sim un modernizÄ“sim valsts un pašvaldÄ«bu pārvaldes procesus, tai skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. 245. IeviesÄ«sim datu atvÄ“rtÄ«bas principu – atvÄ“rts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvÄ“rtÄ«ba atļaus privātajam sektoram, konkurÄ“jot savstarpÄ“ji un ar valsti, veidot Ä“rtākus publiskos pakalpojumus. 246. Turpināsim attÄ«stÄ«t vienas pieturas aÄ£entÅ«ras pakalpojumu saņemšanu gan klātienÄ“, gan digitāli, sekmÄ“sim iestāžu sadarbÄ«bu tiešsaistÄ“. 247. Veidosim programmu, lai nodrošinātu IT jomas speciālistu skaita pieaugumu.

Fiskālās disciplīnas līgums

Latvijas Republikas 13. Saeimā ievēlēto:

partiju apvienÄ«bas "Jaunā VienotÄ«ba", politiskās partijas "KPV LV", Jaunās konservatÄ«vās partijas, partiju apvienÄ«bas "AttÄ«stÄ«bai/Par!", Nacionālās apvienÄ«bas "Visu Latvijai!"-"TÄ“vzemei un brÄ«vÄ«bai"/LNNK frakcijas, uzņemoties atbildÄ«bu par Saeimas un Ministru kabineta darbÄ«bu, vienojas par sekojošo:

1. Fiskālās politikas pamatprincipi

1.1. SekmÄ“t tādas fiskālās politikas Ä«stenošanu, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansÄ“tu budžetu, kas veicina ilgtspÄ“jÄ«gu valsts attÄ«stÄ«bu, makroekonomisko stabilitāti un samazina ārÄ“jo faktoru negatÄ«vu ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu, pilnÄ«bā ievÄ“rojot Latvijas kā euro zonas dalÄ«bvalsts saistÄ«bas.

1.2. Turpmākajos gados sagatavot likumprojektus par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplÄ«nas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacÄ«jumiem, tiecoties uz pārpalikuma veidošanu budžetā.

1.3. AtbalstÄ«t tikai tāda budžeta pieņemšanu:

1.3.1. kurā paredzÄ“tais vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta strukturālais deficÄ«ts nepārsniedz 1,0 procentu (atbilstoši Eiropas SavienÄ«bas kopÄ“jai metodoloÄ£ijai) no attiecÄ«gā gada iekšzemes kopprodukta, neskaitot Eiropas Komisijas piešÄ·irtās atkāpes no vidÄ“ja termiņa budžeta mÄ“rÄ·a;

1.3.2. kuru Fiskālās disciplÄ«nas padome nav novÄ“rtÄ“jusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplÄ«nas likumam.

1.4. AtbalstÄ«t valsts budžeta veidošanu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas izstrādātajām ekonomiskās izaugsmes un budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozÄ“m. Makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes netiks apšaubÄ«tas, ja tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, ir veiktas konsultācijas ar Eiropas Komisijas un Starptautiskā ValÅ«tas fonda ekspertiem un apstiprinātas Fiskālās disciplÄ«nas padomÄ“.

1.5. AtbalstÄ«t pastāvÄ«gu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu ikgadÄ“ju pārskatÄ«šanu un tā rezultātu izmantošanu gadskārtÄ“jā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā nozaru prioritāro pasākumu finansÄ“šanai. Nodrošināt procesa atklātÄ«bu, informāciju publicÄ“jot Finanšu ministrijas tÄ«mekļvietnÄ“, kā arÄ« nozaru ministriju tÄ«mekļvietnÄ“s nodrošināt sabiedrÄ«bai datu pieejamÄ«bu par budžeta un Eiropas SavienÄ«bas fondu izlietojumu. Informācija ir publicÄ“jama atvÄ“rto datu formātā.

2. RÄ«cÄ«ba valsts budžeta sagatavošanā

2.1. Sagatavot iesniegšanai Saeimā likumprojektu "Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" ar vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«tu, kas nepārsniedz 2019.gadā 0,70% no IKP, 2020.gadā - 0,25% no IKP un 2021.gadā - 0,38 % no IKP.

2.2. Nepiedāvāt papildu izdevumus valsts budžetā, nenorādot finanšu resursu avotu, pamatā finansÄ“jumu nodrošinot attiecÄ«gās ministrijas budžeta resora ietvaros.

2.3. Īstenot ilgtspÄ“jÄ«gu, pierādÄ«jumos balstÄ«tu, uz ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas samazināšanu vÄ“rstu nodokļu politiku.

2.4. Vairot nodokļu sistÄ“mas stabilitāti un paredzamÄ«bu, veicot bÅ«tiskus grozÄ«jumus nodokļu sistÄ“mā ne biežāk kā reizi trijos gados, izvairoties grozÄ«t nodokļu likumus lÄ«dz ar valsts budžeta pieņemšanu un paredzot samÄ“rÄ«gus pārejas periodus.

Sadarbības līgums

Latvijas Republikas 13. Saeimā ievēlētās:

partiju apvienÄ«bas "Jaunā VienotÄ«ba" (JV), politiskās partijas "KPV LV" (KPV), Jaunās konservatÄ«vās partijas (JKP), partiju apvienÄ«bas "AttÄ«stÄ«bai/Par!" (AP!), Nacionālās apvienÄ«bas "Visu Latvijai!" - "TÄ“vzemei un brÄ«vÄ«bai"/LNNK (NA) frakcijas (visas kopā un katra atsevišÄ·i turpmāk - sadarbÄ«bas partneri/sadarbÄ«bas partneris), uzņemoties atbildÄ«bu par Saeimas un Ministru kabineta darbÄ«bu, vienojas:

Izveidot kopÄ«gu Ministru kabinetu šÄdā sastāvā:

Ministru prezidents - Arturs Krišjānis Kariņš (JV)

Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs - Artis Pabriks (AP!)

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs - Jānis Bordāns (JKP)

ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs (JV)

ekonomikas ministrs - Ralfs Nemiro (KPV)

finanšu ministrs - Jānis Reirs (JV)

iekšlietu ministrs - Sandis Ä¢irÄ£ens (KPV)

izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre - Ilga Šuplinska (JKP)

kultūras ministre - Dace Melbārde (NA)

labklājības ministre - Ramona Petraviča (KPV)

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Juris Pūce (AP!)

satiksmes ministrs - Tālis Linkaits (JKP)

veselības ministre - Ilze Viņķele (AP!)

zemkopības ministrs - Kaspars Gerhards (NA)

Lai nodrošinātu demogrāfijas politikas straujāku attÄ«stÄ«bu, atbildÄ«bu par šo jomu uzņemas Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvis Imants Parādnieks,

lai nodrošinātu efektÄ«vu, stabilu un profesionālu Ministru kabineta darbu lÄ«dz 13. Saeimas pilnvaru termiņa beigām,

lai nodrošinātu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu un no tās izrietošÄ rÄ«cÄ«bas plāna izpildi,

lai nodibinātu koleÄ£iālus, konstruktÄ«vus un saliedÄ“jošus sadarbÄ«bas un lÄ«dzsvara mehānismus 13. Saeimā ievÄ“lÄ“to frakciju sadarbÄ«bā,

lai izvairÄ«tos no negatÄ«vajām sekām, pie kurām varÄ“tu novest sadarbÄ«bas partneru savstarpÄ“ji nesaskaņota rÄ«cÄ«ba vai centieni dominÄ“t pār citiem partneriem, ar šo puses vienojas par Ä“tiskajiem standartiem sadarbÄ«bas partneru darbā, lÄ“mumu saskaņošanas procedÅ«rām, savstarpÄ“jo atbildÄ«bu, pienākumiem un tiesÄ«bām.

I. Vispārīgie principi

1.1. SadarbÄ«bas partneriem jāievÄ“ro vispārpieņemtās Ä“tikas normas - savstarpÄ“ja cieņa, uzticÄ«ba, koleÄ£ialitāte un godprātÄ«bas princips. ŠÄ«m normām jāvalda ne tikai Ministru kabineta savstarpÄ“jā sadarbÄ«bā, bet arÄ« attiecÄ«bās ar pilsonisko sabiedrÄ«bu, medijiem un politisko opozÄ«ciju. Ministru kabinetam ar savu labo piemÄ“ru ir jārāda vienotÄ«bas paraugs - jāmazina gan sabiedrÄ«bas sašÄ·eltÄ«ba, gan plaisa starp varu un sabiedrÄ«bu.

1.2. SadarbÄ«bas partneriem jāuzņemas solidāra atbildÄ«ba par to, lai Ministru kabineta lÄ“mumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentÄ“ti sabiedrÄ«bai un medijiem.

1.3. AtklātÄ«ba un rÅ«pes par visu Ministru kabineta lÄ“mumu izsmeļošu atspoguļošanu un izskaidrošanu ir katra Ministru kabineta locekļa pienākums.

1.4. Katram sadarbības partnerim jāuzņemas atbildība par tā izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem morāles standartiem, kā arī uzticību demokrātijas principiem.

1.5. Ministru kabinetu veidojošie sadarbÄ«bas partneri uzņemas solidāru atbildÄ«bu par Ministru kabineta darba rezultātiem.

1.6. Ministru kabinets nodrošina pÄ“ctecÄ«bas principu un atbildÄ«bu par iepriekšÄ“jo Ministru kabinetu veiksmÄ«gi iesākto darbu turpināšanu.

1.7. Ministru kabinetu veidojošie sadarbÄ«bas partneri atbalsta un veicina Ministru kabineta, savu kolÄ“Ä£u un partneru darbu un centienus Latvijas valsts labā, kas noteikti Deklarācijā par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu.

1.8. Ministru kabinetu veidojošo politiÄ·u - Ministru prezidenta un ministru - pienākums ir paust vienotu nostāju visos Ministru kabineta saskaņotajos ārpolitikas jautājumos.

II. Sadarbības noteikumi

2.1. Atbildības jomas Ministru kabinetā ir noteiktas pēc paritātes principa, un darbs notiek solidāri. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var vienīgi Ministru prezidents.

2.2. SadarbÄ«bas un koordinÄ“tas rÄ«cÄ«bas nodrošināšanai regulāri tiek rÄ«kotas politisko partiju pārstāvju SadarbÄ«bas sanāksmes. SadarbÄ«bas sanāksmes izsludina un vada Ministru prezidents, un tajās piedalās divi katra sadarbÄ«bas partnera pilnvaroti pārstāvji. SadarbÄ«bas sanāksmÄ“s tiek diskutÄ“ti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencÄ“, vai jautājumi, kuru izskatÄ«šanu pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbÄ«bas partneriem.

2.3. SadarbÄ«bas sanāksmes sasauc pirms Ministru kabineta sÄ“dÄ“m, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā. SadarbÄ«bas sanāksmÄ“s pÄ“c Ministru prezidenta vai sadarbÄ«bas partneru uzaicinājuma atsevišÄ·u darba kārtÄ«bas jautājumu izskatÄ«šanā var piedalÄ«ties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta padomnieki un ministru padomnieki un sadarbÄ«bas partneru aicinātās personas. Nav pieļaujams, ka šajās sanāksmÄ“s piedalās personas, kurām nav saistÄ«bas ar izskatāmo jautājumu.

2.4. SadarbÄ«bas sanāksmes vada un to darba kārtÄ«bu nosaka Ministru prezidents, viņa prombÅ«tnÄ“ - Ministru prezidenta biedrs vai Ministru prezidenta pilnvarots Ministru kabineta loceklis. SadarbÄ«bas partneri vienu darba dienu iepriekš tiek iepazÄ«stināti ar darba kārtÄ«bu un nepieciešamo informāciju par izskatāmajiem jautājumiem.

2.5. SadarbÄ«bas sanāksmes izvirza politiskas rekomendācijas, pamatojoties uz vienprātÄ«bas principu. Ja vienošanos nav iespÄ“jams panākt, Ministru prezidentam ir pienākums veidot AttÄ«stÄ«bas komiteju jautājuma atrisināšanai tā Ministru kabineta locekļa vadÄ«bā, kura kompetencÄ“ ir izskatāmais jautājums. AttÄ«stÄ«bas komitejas darbu reglamentÄ“ sadarbÄ«bas partneru apstiprināts nolikums.

2.6. SadarbÄ«bas partneris var lÅ«gt atlikt jautājuma izskatÄ«šanu uz nedēļu, izņemot šÄ lÄ«guma 5.2.2. apakšpunktā minÄ“tos jautājumus.

2.7. Tikai un vienÄ«gi pamatojoties uz sadarbÄ«bas partneru vienprātÄ«bas principu, var izlemt jautājumus par grozÄ«jumiem SatversmÄ“, par grozÄ«jumiem PilsonÄ«bas likumā, izņemot šÄ lÄ«guma 2.8.1. apakšpunktā minÄ“to gadÄ«jumu, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesÄ«bas, kā arÄ« tādus grozÄ«jumus likumos, kas regulÄ“ valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju, vai ir pretrunā ar valsts eiroatlantiskā kursa nemainÄ«bu.

2.8. SadarbÄ«bas partneri respektÄ“ cits cita tiesÄ«bas virzÄ«t likumprojektus un tiesÄ«bas balsot atšÄ·irÄ«gi šÄdos jautājumos: 2.8.1. pilsonÄ«bas piešÄ·iršana Latvijā dzimušajiem nepilngadÄ«gajiem nepilsoņu bÄ“rniem; 2.8.2. nelaulāto dzÄ«vesbiedru tiesÄ«bu paplašināšana; 2.8.3. KopdzÄ«ves likums; 2.8.4. holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu Ä«pašuma tiesÄ«bu restitÅ«cija un kompensācija; 2.8.5. Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbÄ«bas pret sievietÄ“m un vardarbÄ«bas Ä£imenÄ“ novÄ“ršanu un apkarošanu ratifikācija.

2.9. Sadarbības sanāksmes sēdes tiek protokolētas. Ja līdz nākamajai Sadarbības sanāksmei ir saņemti kāda sadarbības partnera rakstveida iebildumi, tie tiek izskatīti nākamajā sēdē, ja iebildumu nav, - tad protokols tiek uzskatīts par saskaņotu.

2.10. Lai izskatÄ«tu jaunas politiskas iniciatÄ«vas vai nozaru reformas, par kuru Ä«stenošanas mehānismiem sadarbÄ«bas partneru vidÅ« nav vienprātÄ«bas, Ministru prezidents attiecÄ«go jautājumu virza izskatÄ«šanai AttÄ«stÄ«bas komitejā.

III. SadarbÄ«bas partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu tiesÄ«bas

3.1. Sadarbības partnera frakcijai ir tiesības tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc sadarbības partnera rakstveida lūguma.

3.2. Ja Ministru prezidents motivÄ“ti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arÄ« ministrs atkāpjas pÄ“c savas iniciatÄ«vas, vai Saeima izsaka neuzticÄ«bu ministram, attiecÄ«gais sadarbÄ«bas partneris var izvirzÄ«t nākamo ministra amata kandidātu.

3.3. Sadarbības partneris ir tiesīgs atsaukt sevis virzītu Ministru kabineta locekli un deleģēt tā vietā nākamo kandidātu, saskaņojot to ar Ministru prezidentu.

3.4. Ja kāds no sadarbÄ«bas partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticÄ«bas izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru kabineta izstrādāto gadskārtÄ“jo valsts budžeta projektu, tiek pieņemts, ka attiecÄ«gais deputāts nav uzskatāms par sadarbÄ«bas partnera frakcijai piederošu deputātu šÄ lÄ«guma izpratnÄ“.

IV. SadarbÄ«bas partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākumi

4.1. Veicināt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu izskatÄ«šanu Saeimas komisijās un pieņemšanu Saeimā.

4.2. VÄ“rtÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas opozÄ«cijas iesniegtos likumprojektus, lÄ“mumprojektus, patstāvÄ«gos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatÄ«šanas gaitā un gadÄ«jumā, ja opozÄ«cijas sagatavotais ierosinājums gÅ«st sadarbÄ«bas partnera frakcijas atbalstu, rosināt tā iekļaušanu izvÄ“rtÄ“šanai SadarbÄ«bas sanāksmÄ“. NeatbalstÄ«t iesniegtos likumprojektus, lÄ“mumprojektus, patstāvÄ«gos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatÄ«šanas gaitā, ja tie ir pretrunā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu.

4.3. VÄ“rtÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas opozÄ«cijas deputātu pieprasÄ«jumus un gadÄ«jumā, ja opozÄ«cijas iesniegtie pieprasÄ«jumi gÅ«st sadarbÄ«bas partnera frakcijas atbalstu, rosināt to iekļaušanu izvÄ“rtÄ“šanai SadarbÄ«bas sanāksmÄ“ pirms izskatÄ«šanas Saeimas sÄ“dÄ“. Neierosināt un neatbalstÄ«t deputātu pieprasÄ«jumus, ja tie ir pretrunā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu.

4.4. Neierosināt un neatbalstÄ«t Saeimas lÄ“mumprojektu par neuzticÄ«bas izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.

4.5. Neierosināt deputātu jautājumu uzdošanu Ministru prezidentam vai ministram, izņemot gadÄ«jumus, ja atbilde uz jautājumu iesnieguma formā nav saņemta 20 (divdesmit) dienu laikā.

4.6. VÄ“rtÄ“t pÄ“c bÅ«tÄ«bas opozÄ«cijas aicinājumus sarÄ«kot tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju, kā arÄ« parakstÄ«t pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā. Ja opozÄ«cijas aicinājums gÅ«st sadarbÄ«bas partnera frakcijas atbalstu, rosināt tā izvÄ“rtÄ“šanu SadarbÄ«bas sanāksmÄ“.

4.7. Rakstiski informÄ“t pārÄ“jos sadarbÄ«bas partnerus un Ministru prezidentu par iecerÄ“tu ministra atsaukšanu vismaz vienu nedēļu pirms šÄda lÄ“muma galÄ«gās pieņemšanas.

4.8. Rakstiski informÄ“t pārÄ“jos sadarbÄ«bas partnerus un Ministru prezidentu vismaz vienu nedēļu pirms lÄ“muma galÄ«gās pieņemšanas par nodomu izstāties no Ministru kabineta vai neatbalstÄ«t Ministru kabineta sastādÄ«to budžetu vai budžeta grozÄ«jumus.

4.9. Ministru kabinetu veidojošo frakciju vadÄ«tāju pienākums ir saskaņot SadarbÄ«bas sanāksmÄ“ Ministru kabinetu veidojošo frakciju deputātu komandÄ“jumu grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamo pozÄ«cijas deputātu balsu skaitu Saeimas sÄ“dÄ“s.

V. Ministru prezidenta tiesības un pienākumi

5.1. Ministru prezidentam ir šÄdas no šÄ lÄ«guma izrietošas tiesÄ«bas:

5.1.1. iekļaut SadarbÄ«bas sanāksmes darba kārtÄ«bā steidzamus jautājumus, rakstiski informÄ“jot frakciju vadÄ«tājus ne vÄ“lāk kā četras stundas iepriekš;

5.1.2. izteikt publiskus, argumentÄ“tus brÄ«dinājumus atsevišÄ·iem ministriem par neapmierinošu darbu no profesionālā viedokļa, iepriekš par to brÄ«dinot attiecÄ«go ministru;

5.1.3. pieprasÄ«t jebkura sadarbÄ«bas partnera izvirzÄ«tā ministra demisiju, ja viņš ir zaudÄ“jis uzticÄ«bu, kā arÄ« gadÄ«jumā, ja konkrÄ“tās personas darbs nav atbilstošs no profesionālās kvalitātes viedokļa un ja minÄ“tais sadarbÄ«bas partneris nepilda tās saistÄ«bas, ko uzņēmies ar šo vienošanos, un nespÄ“j nodrošināt Deklarācijā par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu noteikto prioritāšu un apstiprinātajā ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānā noteikto uzdevumu izpildi viņa vadÄ«tajā ministrijā, vai arÄ« ministrs ar savu rÄ«cÄ«bu apzināti ir kaitÄ“jis valsts starptautiskajai reputācijai.

5.2. Ministru prezidentam ir šÄdi no šÄ lÄ«guma izrietoši pienākumi:

5.2.1. respektēt Sadarbības sanāksmēs pieņemtās politiskās rekomendācijas;

5.2.2. steidzamu papildu jautājumu iekļaušanu Ministru kabineta sÄ“des darba kārtÄ«bā pieļaut vienÄ«gi gadÄ«jumā, ja tie attiecas uz Nacionālajām pozÄ«cijām starptautiskajās organizācijās vai iespÄ“jamiem force majeure;

5.2.3. ja visi viena sadarbÄ«bas partnera deleģētie klātesošie ministri Ministru kabineta sÄ“dÄ“ pauž vienotu nostāju pret kāda lÄ“muma pieņemšanu, Ministru prezidents atliek lÄ“muma pieņemšanu uz nedēļu un izskata jautājumu SadarbÄ«bas sanāksmÄ“ pirms jautājuma atkārtotas izskatÄ«šanas Ministru kabineta sÄ“dÄ“;

5.2.4. informÄ“t sadarbÄ«bas partnerus par nodomu atbrÄ«vot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 stundas pirms šÄda lÄ“muma juridiskas noformÄ“šanas un šajā laikposmā tikties ar jebkuru sadarbÄ«bas partneri pÄ“c tā pieprasÄ«juma;

5.2.5. informÄ“t ministrus ne mazāk kā vienu darba dienu iepriekš par jautājumiem, kuri skar attiecÄ«go ministru kompetenci un kurus izskatÄ«s SadarbÄ«bas sanāksmÄ“, ja vien tas nav Ministru kabineta vai Saeimas darba kārtÄ«bas jautājums;

5.2.6. izturÄ“ties objektÄ«vi pret visiem sadarbÄ«bas partneriem un sekot, lai tie ievÄ“rotu šÄ«s vienošanās nosacÄ«jumus;

5.2.7. atbrÄ«vot ministru no amata ne vÄ“lāk kā 7 (septiņas) dienas pÄ“c tam, kad sadarbÄ«bas partneris, kas ieteicis šo ministru, rakstveidā paziņojis par ministra atsaukšanu;

5.2.8. ja ministrs atkāpies vai atbrÄ«vots no amata, Ministru prezidents, izdodot rakstveida rÄ«kojumu par ministra atbrÄ«vošanu no pienākumu pildÄ«šanas, paredz, ka ministrs turpina pildÄ«t savus pienākumus ne ilgāk kā 7 (septiņas) dienas pÄ“c rÄ«kojuma pieņemšanas dienas.

VI. Nobeiguma noteikumi

6.1. ŠÄ« vienošanās ir publisks dokuments, un tā ir saistoša vienÄ«gi kopā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu.