Iesaki rakstu:

Vairāk nekā pusotrs miljons eiro – šÄdu summu pÄ“rn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadÄ«ba, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: šajā iespaidÄ«gajā summā nav iekļautas dienesta automašÄ«nas, kas brÄ«vi izmantojamas personiskām vajadzÄ«bām, dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas apdrošināšana, apmaksātu mācÄ«bu iespÄ“ja, papildu atvaļinājumi un vÄ“l citi labumi.

Treknās algas atgriezušÄs

LB „treknie gadi” ir atgriezušies, vismaz atalgojuma ziņā noteikti, - to uzskatāmi rāda centrālās bankas vadÄ«bas amatpersonu deklarācijās uzrādÄ«tie dati par laiku no globālās krÄ«zes sākuma 2008. gadā.

180 tÅ«kstoši eiro – šÄdu summu latos LB prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs „algā, prÄ“mijās, pabalstos” saņēma 2008. gadā, savukārt nākamajos četros gados krÄ«ze lika pierauties: 2009. gadā tie bija „tikai” 139 tÅ«kstoši eiro, bet nākamajos trÄ«s gados vÄ“l mazāk – attiecÄ«gi 114, 113 un 109 tÅ«kstoši eiro.

Taču, sākot no 2013. gada, „treknie gadi” LB vadÄ«bas atalgojuma jomā acÄ«mredzami atgriežas: 2013. gadā I. RimšÄ“viča atalgojums jau ir bijis 115 378 eiro, bet nākamajos divos gados kāpums ir bijis par 23-25 tÅ«kstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecÄ«gi 139 644 un 137 007 eiro.

Turklāt prezidenta atalgojums LB nav vislielākais, - piemÄ“ram, bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis 2014. gadā atalgojumā saņēmis 144 732 eiro, bet pÄ“rn - 145 657 eiro. VÄ“l izcilāk ir pelnÄ«jis valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadÄ«tājs Raivo Vanags, kura atalgojums jau aizpÄ“rn pārsniedzis 200 tÅ«kstošu robežu: 2014. gadā - 201 058 eiro, 2015. gadā – 203 698 eiro.

Turklāt atšÄ·irÄ«bā no citām valsts struktÅ«rām, kur padomes locekļiem, ņemot vÄ“rā viņu salÄ«dzinoši mazintensÄ«vo atalgojumu, maksā bÅ«tiski mazākas algas nekā valdei, LB ļoti dāsni apmaksāti ir arÄ« padomes locekļi.

Ja vÄ“l 2013. gadā LB padomes loceklis vidÄ“ji saņēma aptuveni 6400 eiro mÄ“nesÄ« (nepilnus 77 tÅ«kstošus eiro gadā), tad pÄ“rn šÄ« summa jau ir pieaugusi lÄ«dz vairāk nekā 7600 eiro mÄ“nesÄ« (91-92 tÅ«kstošiem eiro gadā). Zojai Razmusai, kas vienlaikus ir arÄ« LB prezidenta vietniece, atalgojums pieaudzis vÄ“l iespaidÄ«gāk – lÄ«dz 9735 eiro mÄ“nesÄ« (nepilniem 117 tÅ«kstošiem eiro gadā).

Brīvi interpretējami kritēriji

PÄ“c ilgiem gadiem, kad LB vadÄ«bas atalgojums tika rÅ«pÄ«gi slÄ“pts, un pÄ“c trim zaudÄ“jumiem tiesā, mÄ“Ä£inot šo slepenÄ«bu aizstāvÄ“t, pašlaik šÄ«s iestādes vadÄ«bas atalgojuma sistÄ“ma formāli ir pārskatāma un caurspÄ«dÄ«ga.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsÄ“dÄ“tājam un darbiniekiem, un darba algas apmÄ“rs tiek aprÄ“Ä·ināts, „ņemot vÄ“rā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidÄ“jās bruto darba samaksas apmÄ“ru.

Taču „ņemšana vÄ“rā” nenozÄ«mÄ“ precÄ«zu formulu, un arÄ« pati LB atzÄ«st, ka lemšanā par algām padomes kritÄ“riju vidÅ« ir tādi izplÅ«duši rādÄ«tāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadÄ“miskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildÄ«ba, kā arÄ« atalgojuma apmÄ“rs salÄ«dzinājumā ar radniecÄ«gas amatu saimes atalgojumu darba tirgÅ«.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vÄ“rā vÄ“l arÄ« tādi grÅ«ti mÄ“rāmi kritÄ“riji kā „sociālo kompetenču bÅ«tiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai Ä«paši svarÄ«gus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildÄ«bas pārmaiņas”.

Iespaidīgas prēmijas

Taču papildus šai pamata samaksai ir vÄ“l vesels mudžeklis citu labumu, no kuriem tikai daļa ir precÄ«zi fiksÄ“tās summās. PiemÄ“ram, valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka pienākumu pildÄ«tājam pienākas 2771 eiro mÄ“neša piemaksa, bet valdes locekļa pienākumu pildÄ«tājam – 1771 eiro ikmÄ“neša piemaksa.

PrÄ“mijas – apmÄ“rā lÄ«dz 1,2 mÄ“nešalgām – LB var saņemt gan „par darba rezultātiem”, gan „par Ä«pašu ieguldÄ«jumu, veicot svarÄ«gu vienreizÄ“ju uzdevumu vai projektu”, un reizi gadā vÄ“l iespÄ“jams saņemt prÄ“miju pat divu mÄ“nešalgu apjomā „par svarÄ«gu uzdevumu vai projektu veikšanu”.

LÄ«dz ar to papildus iespaidÄ«gajām algām un piemaksām 2014. gadā LB vadÄ«ba vÄ“l saņēmusi arÄ« šÄdas prÄ“mijas: katrs no sešiem padomes locekļiem – 8619 eiro, I. RimšÄ“vičam – 12 996 eiro, viņa vietniekam Andrim Ruselim 11 106 eiro, bet bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājam M. Kālim – 11 681 eiro.

PriekšsÄ“dÄ“tāja vietniece I. Posuma prÄ“mijā saņēmusi 8 414 eiro, valdes loceklis H. Ozols – 10 651 eiro, bet pārÄ“jie trÄ«s valdes locekļi – pa divām prÄ“mijām katrs: R. Jakovļevs – 4805 un 4771 eiro, A. Å…ikitins – 3698 un 4846 eiro, R. Vanags – 15 717 un 8780 eiro.

IespaidÄ«gas prÄ“mijas – lielākoties „par ieguldÄ«jumu LB stratÄ“Ä£isko un funkciju mÄ“rÄ·u sasniegšanā” – valdes locekļi saņēmuši arÄ« pÄ“rn: M. Kālis – 7345 eiro, I. Posuma – 6178 eiro, J. BlÅ«ms – 3806 eiro, J. Caune – 4149 eiro, H. Ozols – 4631 eiro, R. Vanags – 20 461 eiro.

Neskaitāmi citi labumi

Taču arÄ« iespaidÄ«gas piemaksas un prÄ“mijas bez stingri noteiktiem kritÄ“rijiem nav visi labumi, kas LB darbiniekiem un it Ä«paši vadÄ«bai tiek nodrošināti jaunajos „treknajos gados”.

 „Darba devÄ“js nodrošina manas dzÄ«vÄ«bas apdrošināšanu ar lÄ«dzekļu uzkrāšanu Ergo Life Insurance SE Latvijas filiālÄ“, veicot apdrošināšanas prÄ“mijas iemaksas manā labā. LÄ«dz attiecÄ«gā apdrošināšanas lÄ«guma termiņa beigām vai apdrošināšanas gadÄ«jumam iemaksātie un uzkrātie naudas lÄ«dzekļi pieder darba devÄ“jam,” savā amatpersonas deklarācijā norāda M. Kālis.

PrecÄ«zās summas netiek atklātas, taču tās ir viegli atšifrÄ“jamas: M. Kāļa gadÄ«jumā viņa labā iemaksātie lÄ«dzekļi šajā apdrošināšanas sabiedrÄ«bā bijuši 12 488 eiro, kas nozÄ«mÄ“, ka papildus iespaidÄ«gajai algai LB viņam ik mÄ“nesi šÄdā veidā piemaksā vÄ“l aptuveni 1000 eiro. Kopā uz visu valdi un padomi tie tādā gadÄ«jumā bÅ«tu vÄ“l vairāk nekā 150 000 eiro gadā.

Un arÄ« tas vÄ“l nav viss, - ir vÄ“l arÄ« dāvanas, daudzveidÄ«gi pabalsti, kompensācijas, mācÄ«bu maksās, apmaksāti papildatvaļinājumi un papildu brÄ«vdienas, kā arÄ« „darba automašÄ«nas” – kā pÄ“c administratÄ«vās tiesas sprieduma ir bijusi spiesta atzÄ«t LB vadÄ«ba, tās pārstāvji viņiem piešÄ·irtos dienesta auto ar LB apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātos, tostarp arÄ«, lai ar tiem darba laikā dotos kārtot personiskas lietas.

Sekmīga savu maku aizstāvība

Par šo Ä«pašo statusu un Ä«pašo algu lÄ«meni LB ir cÄ«nÄ«jusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad toreizÄ“jais centrālās bankas prezidents, vÄ“lākais atklātÄ«bas aizstāvis Einars Repše darÄ«ja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmÄ“ru.

VÄ“lāk viņa pÄ“dās gāja arÄ« I. RimšÄ“vičs, lÄ«dz pÄ“dÄ“jam tiesājoties, lai nevajadzÄ“tu atklāt konkrÄ“to LB amatpersonu saņemto atklājumu, un tiesai paziņojot, ka informācijas pieprasÄ«jumi par algu atklāšanu esot „fiziskās personas personiska interese par konkrÄ“tajām LB amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrÄ«bas interese zināt par LB lÄ«dzekļu izlietojumu”.

Krietni labāk nekā ar algu lÄ«meņa slÄ“pšanu LB vadÄ«bai ir veicies ar tā „nosargāšanu”, kā vārdā ir bijuši labi visi lÄ«dzekļi: 2010. gada beigās, cÄ«noties pret tālāku algu samazināšanu, kas viņam draudÄ“ja par ar personiskās maksātnespÄ“jas iespÄ“ju, I. RimšÄ“vičs TV tiešraidÄ“ minÄ“ja, ka tieši nepietiekamā atalgojuma dēļ no darba bankā esot aizgājuši jau 20 vadošie darbinieki un speciālisti.

PÄ“c tam gan izrādÄ«jās - I. RimšÄ“vičs „piemirsis” paskaidrot, ka 20 vadošie darbinieki LB pametuši nevis pÄ“dÄ“jā laikā, bet gan aizvadÄ«tajos piecos gados un ka patiesÄ«bā tikai viens darbinieks no šiem 20 darbu LB pametis pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā.

TomÄ“r, lai gan 2010. gada decembrÄ« faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistÄ“mā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vÄ“l pÄ“c tam toreizÄ“jais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslÄ“dza atpakaļgaitu jau konceptuāli izlemtajā jautājumā, un ar laiku, pateicoties LB aktÄ«vajam lobÄ“šanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnÄ“, jautājumu izdevās noņemt pavisam.

PÄ“dÄ“jos gados LB uz aizrādÄ«jumiem par tās jaunajiem „treknajiem gadiem” atbild ar diviem argumentiem – tā nemaz neesot valsts budžeta nauda, bet LB esot ļoti daudz darba. „LB nesaņem finansÄ“jumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā,” skaidro LB, gan „piemirstot” piebilst, ka tā operÄ“ ar Latvijas valsts lÄ«dzekļiem.

Savukārt par darba apjomiem LB skaidro, ka, salÄ«dzinot ar laiku pirms eiro ieviešanas, darba neesot kļuvis mazāk un ka gan LB prezidenta, gan valdes locekļu darbā klāt esot nākušas atsevišÄ·as funkcijas, kas saistÄ«tas ar Latvijas dalÄ«bu eiro zonā un Eiropas Centrālo banku sistÄ“mā.

Tiesa, kad Pietiek lÅ«dz precÄ«zas ziņas par divām darba nedēļām maijā – cikos precÄ«zi šajās desmit darba dienās ir fiksÄ“ta LB prezidenta ierašanās darbavietā un cikos ir fiksÄ“ta viņa došanās prom darba dienas beigās, tika saņemta atbilde, ka I. RimšÄ“vičam esot nenormÄ“ts darba laiks un neviens nefiksÄ“jot, kad viņš nāk un iet. Uz jautājumu, vai arÄ« citiem LB darbiniekiem netiek elektroniski fiksÄ“ta ieiešana nozÄ«mÄ«gajā objektā un tā pamešana, atbilde netika sniegta.

Latvijas Bankas vadības algas pēdējos trīs gados

Prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

Valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

Valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – dati vÄ“l nav pieejami

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

Citi labumi Latvijas  Bankas jauno „trekno gadu” ietvaros

Dāvanas: LB amatpersonai un darbiniekam par pašaizliedzÄ«gu darbu un rÄ«cÄ«bu, Ä«pašiem sasniegumiem un nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu LB uzdevumu Ä«stenošanā, darbÄ«bas nodrošināšanā un attÄ«stÄ«bā, kā arÄ« sakarā ar aiziešanu pensijā var piešÄ·irt dāvanu, kuras vÄ“rtÄ«ba nepārsniedz valstÄ« noteikto minimālo mÄ“neša.

„Darba” auto: „Par autotransporta izmantošanu darba vajadzÄ«bām uzskatāma tā lietošana arÄ« gadÄ«jumā, ja attiecÄ«gās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistÄ«ti ar nepieciešamÄ«bu nodrošināt viņam iespÄ“ju jebkurā brÄ«dÄ« atgriezties pie darba pienākumu pildÄ«šanas.”

Pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā: lÄ«dz triju mÄ“neša darba algu apmÄ“rā.

Atlaišanas pabalsts: lÄ«dz četru mÄ“neša darba algu apmÄ“rā.

Papildu atvaļinājuma pabalsts: 50% apmÄ“rā no mÄ“neša darba algas, darbiniekam izmantojot ikgadÄ“jo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto periodu.

Pabalsts sakarā ar darbinieka nāvi viņa ģimenes locekļa nāvi: 1 425 eiro.

Pabalsts darbnespējas gadījumā, ja slimības ilgums pārsniedz 8 nepārtrauktas kalendārās nedēļas: 2 000 eiro.

Pabalsts bÄ“rna piedzimšanas vai adopcijas gadÄ«jumā: 1 425 eiro.

Kompensācija ārstÄ“šanās izdevumu segšanai, ja bÅ«tiski cietusi veselÄ«ba un ārstÄ“šanās izdevumus nav segusi valsts vai apdrošināšanas sabiedrÄ«ba: lÄ«dz 7 115 eiro.

Apdrošināšana: „LB apdrošina LB amatpersonu un darbinieku dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu.”

MācÄ«bu maksa: darbiniekam var tikt segti 50% no mācÄ«bu maksas par studijām akreditÄ“tā LR augstskolas programmā, ja darba uzdevumu veikšanai vÄ“lama šÄdas studiju programmas apguve vai, ja promocijas darba tÄ“ma saistÄ«ta ar darbinieka uzdevumiem LB un darbinieks sekmÄ«gi mācās, nepārtraucot darba uzdevumu pildÄ«šanu.

Apmaksāti atvaļinājumi: LB noteikts papildu atvaļinājums par darba stāžu un apmaksāts 20 darbadienu mācību atvaļinājums.

Papildu brīvdienas: darbinieki var izmantot divas apmaksātas brīvdienas kalendārā gada laikā personisku iemeslu dēļ.

Ar ko pašlaik oficiāli nodarbojas Latvijas Banka

Monetārās politikas Ä«stenošana: „Kā aktÄ«vai monetārās politikas lÄ“mumu veidotājai LB ir divas svarÄ«gas lomas. No vienas puses, tā pārstāv un pauž Latvijas viedokli EirosistÄ“mā, bet, no otras puses, skaidro vienotās monetārā politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu un eiro zonas tautsaimniecÄ«bu kopumā.”

Skaidrās naudas apgrozÄ«bā nodrošināšana: „LB pasÅ«ta, glabā un izsniedz kredÄ«tiestādÄ“m eiro banknotes un monÄ“tas, nodrošina bojāto un nolietoto naudaszÄ«mju aizstāšanu ar kvalitatÄ«vām, nodrošina skaidrās naudas glabāšanas un pārvadājumu drošÄ«bu.”

Maksājumu sistÄ“mu uzturÄ“šana: „LB organizÄ“ un uztur maksājumu sistÄ“mu infrastruktÅ«ru. LB uztur divas pilnÄ«bā automatizÄ“tas maksājumu sistÄ“mas, ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiek nodrošināti starpbanku norÄ“Ä·ini eiro.”

Rezervju pārvaldÄ«šana: „LB tur un pārvalda ārÄ“jās rezerves, kas ietver zelta krājumus un ārvalstu valÅ«tu, un pārÄ“jos finanšu ieguldÄ«jumus. LB ārvalstu rezerves un citus finanšu ieguldÄ«jumus pārvalda, ieguldot drošos, likvÄ«dos un ienesÄ«gos finanšu instrumentos, nodrošinot centrālās bankas darbÄ«bas izdevumu segšanu un gÅ«tās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā.”

DarbÄ«ba statistikas jomā: „LB vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arÄ« izstrādā, apkopo, analizÄ“ un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu LBs uzdevumu izpildi.”

KredÄ«tu reÄ£istra uzturÄ“šana: „KredÄ«tu reÄ£istrā LB vāc, uzkrāj un glabā ziņas par KredÄ«tu reÄ£istra dalÄ«bnieku un ierobežotu KredÄ«tu reÄ£istra dalÄ«bnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistÄ«bām un to izpildes gaitu.”

VÄ“l LB pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institÅ«cijās, savas kompetences ietvaros konsultÄ“ valdÄ«bu un citas institÅ«cijas naudas politikas jautājumos, apkalpo Valsts kases maksājumus, informÄ“ un izglÄ«to sabiedrÄ«bu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.