Jaunie mežu cirÅ¡anas plÄni: likumdoÅ¡ana kÄ loÄ£ikas kļūda
Edmunds CepurÄ«tis · 29.08.2017. · Komentāri (9)Viens no politiÄ·u lielÄkajiem riskiem ir nonÄkšana apkaunojošÄs situÄcijÄs, kurÄs jÄcenšas paskaidrot neiespÄ“jama saikne – starp savu rÄ«cÄ«bu un pamatojumu, kas izklausÄ«tos publiski pieņemams. LaulÄ«bas pÄrkÄpšana atkarÄ«ga no tÄ, kÄda tieši ir seksuÄlo attiecÄ«bu definÄ«cija, desmit tÅ«kstoši dolÄru (vai mazÄk) skaidrÄ naudÄ esot nÄ“sÄti apkÄrt miniekskavatora iegÄdei, – šie un daudzi citi neapskaužamÄs lomÄs nonÄkušu prÄtu augļi lÄ«dzÄ«gi kÄ Donalda Trampa izteikumi ir vienlaikus uzjautrinoši un skumji mÅ«su laikmeta liecinieki.
MÄ“Ä£inot tikt skaidrÄ«bÄ par ZemkopÄ«bas ministrijas (turpmÄk – ZM) plÄnotajiem grozÄ«jumiem Noteikumos par koku ciršanu mežÄ, iepazinu ne mazÄk virtuozus mÄ“Ä£inÄjumus sasaistÄ«t visdažÄdÄkÄs lietas, lai tikai sasniegtu sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas formÄlo mÄ“rÄ·i, bet vienlaikus izvairoties no šo viedokļu ņemšanas vÄ“rÄ. Lai ļautu šo pieredzi izbaudÄ«t plašÄkam cilvÄ“ku lokam, piedÄvÄju apkopotu loÄ£ikas kļūdu pÄrskatu par ZM atbildÄ“m uz saņemtajiem iebildumiem, kurus – lai palÄ«dzÄ“tu orientÄ“ties tÄ“mÄ – papildinÄju ar atsevišÄ·iem komentÄriem.
1. VÄ“jš un priedes
PlÄnotie grozÄ«jumi paredz atļaut veidot kailcirtes priežu mežos Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras lÄ«Äa ierobežotas saimnieciskÄs darbÄ«bas joslÄ (turpmÄk – ISD joslÄ) no 300 metriem lÄ«dz apmÄ“ram 5 kilometriem no jÅ«ras krasta – kurÄ šobrÄ«d atļautas tikai nelielas izlases cirtes –, kÄ arÄ« samazinÄt koku ciršanas prasÄ«bas visos mežos. PÄ“c sabiedriskÄs apspriešanas izsludinÄšanas vairÄkas organizÄcijas sniedza savus iebildumus, kurus apkopoju 4 tÄ“mÄs.
Pirmais iebildums ir šÄds – piekrastes aizsargjosla ir izveidota ar vairÄkiem mÄ“rÄ·iem, kuru sasniegšanai arÄ« uzlikti esošie ierobežojumi. Tiek paustas bažas, ka, atļaujot kailcirtes, ir sevišÄ·i apdraudÄ“ti divi no tiem – aizsargÄt krastu no vÄ“ja ietekmes un aizsargÄt sabiedrÄ«bai svarÄ«gÄs piekrastes ainavas atpÅ«tai un tÅ«rismam. Šo iebildumu uzsver gan Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija (turpmÄk – VARAM), gan vadošie Latvijas zinÄtnieki, kÄ arÄ« vairÄkas vides aizsardzÄ«bas organizÄcijas.
ZM atbilde ir šÄda: "Aizsargjoslu likumÄ (1) ISD joslÄ nav noteikti aprobežojumi koku ciršanai, un nav paredzÄ“ts arÄ« deleģējums Ministru kabinetam tos noteikt. (2) TÄtad likumdevÄ“js ir paredzÄ“jis, ka Aizsargjoslu likumÄ noteikto Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras lÄ«Äa piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskÄs darbÄ«bas joslas mÄ“rÄ·u sasniegšanai nav nepieciešams ierobežot koku ciršanu."
Saikne starp (1) un (2) aprakstÄma kÄ non sequitur – lai arÄ« Saeima, veidojot Aizsargjoslu likumu, iespÄ“jams, ir paredzÄ“jusi, ka mežu ciršana nav nekÄ jÄierobežo, to nevar tik droši secinÄt: var bÅ«t citi iemesli, kÄdēļ mežu ciršanas ierobežojums šajÄ joslÄ minÄ“ts citos likumos (šobrÄ«d – Noteikumos par koku ciršanu mežÄ). Tas arÄ« izklausÄs samÄ“rÄ neticami, jo citÄ likumÄ par ISD joslas izveidošanu norÄdÄ«ts, ka tajÄ jÄiekļauj priežu meži uz kÄpÄm – visticamÄk, lai ierobežotu to ciršanas veidu.
Pat ja tiešÄm pastÄv saikne starp (1) un (2), tiek pieļauta loÄ£ikas kļūda, atsaucoties uz autoritÄti (konkrÄ“tu Saeimas sasaukumu), nevis atbildot uz konkrÄ“tiem argumentiem. Iebildumos minÄ“ti pamatojumi riskiem par lielÄku vÄ“tru spÄ“ku, kas prognozÄ“jams Latvijas piekrastÄ“, vÄ“ja turbulenci un citiem iemesliem, kÄdēļ kailcirtes var apdraudÄ“t piekrastes mežu lomu piekrastÄ“. Šie pamatojumi tiek ignorÄ“ti, tÄ vietÄ uzliekot visu atbildÄ«bu Aizsargjoslu likuma sastÄdÄ«tÄjiem. RezultÄtÄ netiek sniegta atbilde, vai šie riski ir izvÄ“rtÄ“ti un vai grozÄ«jumi neradÄ«s zaudÄ“jumus Latvijas sabiedrÄ«bai.
2. VienmuļÄs ainavas
Otrais iebildums ir tieši par ietekmi uz piejÅ«ras ainavu – vairÄkas organizÄcijas, kÄ arÄ« VARAM iebilst, ka kailcirtes piejÅ«ras ainavu degradÄ“s, samazinÄs piekrastes vÄ“rtÄ«bu atpÅ«tnieku acÄ«s, kÄ arÄ« samazinÄs tÅ«risma potenciÄlu un nekustamÄ Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bu (lÄ«dz ar to arÄ« nekustamÄ Ä«pašuma nodokļa ieņēmumus).
ZM atbildes redzamas divÄs daļÄs. PirmÄ:
"(1) Atbilstoši zinÄtnieku pÄ“tÄ«jumiem rekreÄcijai piemÄ“rotÄkais tiek uzskatÄ«ts apsaimniekots vai pat nedaudz labiekÄrtots mežs, kurÄ ir audzes, kuras ir relatÄ«vi retas, vai mijas skrajas audzes ar biezÄm audzÄ“m. (2) TomÄ“r pastÄv visai liela viedokļu dažÄdÄ«ba. (3) Nelielu izcirtumu esÄ«ba lielÄkoties nepadara šo teritoriju mazÄk pievilcÄ«gu rekreÄcijai. (4) DrÄ«zÄk gan aizaugšanai ar pameža krÅ«miem un valdošÄs koku sugas priedes nomaiņai ir negatÄ«va ietekme uz rekreÄciju."
Apgalvojums (1) izklausÄs ticams, tomÄ“r Ä«sti nepaskaidro, kÄdēļ kailcirtes neatstÄj sliktu ietekmi uz ainavu (apsaimniekots mežs nenozÄ«mÄ“ kailcirtes).
Apgalvojums (2) ir ar neskaidru nozÄ«mi, bet apgalvojums (3) atkal iet non sequitur ceļu – iepriekšÄ“jos apgalvojumos nekÄdi nav paskaidrots, kÄdēļ tieši teritorija lielÄkoties nekļūst mazÄk pievilcÄ«ga rekreÄcijai.
NoslÄ“gumÄ apgalvojums (4) atsaucas uz grozÄ«jumu mÄ“rÄ·i (par tÄ ticamÄ«bu pašÄs beigÄs), parÄdot, ka ir tikai 2 izvÄ“les – vai nu priežu izzušana, vai priežu mežs ar kailcirtÄ“m tajÄ. Šis pats par sevi nešÄ·iet neticams apgalvojums, tomÄ“r, ja tiešÄm piekrastes ainava ir apdraudÄ“ta, tÄs glÄbšana drÄ«zÄk bÅ«tu VARAM ministrijas kompetencÄ“ (kura pret grozÄ«jumiem iebilst). Apgalvojuma ticamÄ«ba atkarÄ«ga no tÄ, cik uzticams ir likuma pamatojums – priežu apdraudÄ“tÄ«ba piekrastes kÄpÄs šÄ«brīža likumdošanÄ.
Atbildot uz to, kÄdēļ iespÄ“jamÄs ainavu degradÄcijas ietekme uz dabas resursu nozÄ«mi rekreÄcijÄ un tÅ«rismÄ nav vÄ“rtÄ“ta, ZM turpina ar šÄdu komentÄru:
"EsošÄs piejÅ«ras platÄ«bas vÄ“rtÄ“jamas kÄ vienmuļas, monolÄ«tas teritorijas ar visai trÅ«cÄ«gu estÄ“tisko (ainavisko) vÄ“rtÄ«bu."
Droši vien lieki teikt, ka šÄds apgalvojums ir pretÄ“js ierastajiem ainavu vÄ“rtÄ“šanas uzskatiem par vienu no dabas un atpÅ«tas ziÅ†Ä svarÄ«gÄkajÄm Latvijas teritorijÄm un prasÄ«tu bÅ«tiskus pamatojumus, kas netiek sniegti. LÄ«dz ar to šÄ·iet – ZemkopÄ«bas ministrijas pÄrstÄvji pieņem, ka ainavas vÄ“rtÄ«ba ir pilnÄ«gi subjektÄ«vs, nevis zinÄtniski analizÄ“jams jÄ“dziens un tÄs vÄ“rtÄ“šanu viņi var uzņemties paši atkarÄ«bÄ no situÄcijas. PatiesÄ«bÄ gan ainavu kvalitÄte ir bÅ«tisks ekonomisks resurss, bez kura vÄ“rtÄ“juma jau atkal nav iespÄ“jams pateikt, vai šie grozÄ«jumi ir ekonomiski izdevÄ«gi Latvijas sabiedrÄ«bai.
3. Kailcirtes un daba
Trešais izdalÄmais iebildums ir par dabas aizsardzÄ«bu – visi komentÄ“tÄji uzsver, ka piejÅ«ras ISD joslÄ sastopams Eiropas SavienÄ«bÄ aizsargÄjamais biotops "Mežainas piejÅ«ras kÄpas", kuru kailciršu ierÄ«košana bÅ«tiski apdraud: tÄdēļ bÅ«tu jÄizvÄ“rtÄ“ grozÄ«jumu ietekme uz dabu.
ZM atbilde minÄ“ta divÄs daļÄs:
"(1) Tur, kur bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas saglabÄšana ISD joslÄ ir primÄrais mÄ“rÄ·is, ir izveidotas Ä«paši aizsargÄjamas dabas teritorijas un mikroliegumi. Uz šÄ«m teritorijÄm paredzÄ“tie grozÄ«jumi neattiecas. (2) ISD joslÄ, arÄ« tur, kur aizsargÄjamas dabas teritorijas nav izveidotas, bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas saglabÄšanai tiek saglabÄti dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bÄs noteiktie dabiskie meža struktÅ«relementi."
Ar apgalvojumu (1) ir problÄ“ma – tas, šÄ·iet, pamatojas viedoklÄ«: ja dabas daudzveidÄ«ba nav prioritÄte, tÄ nav jÄņem vÄ“rÄ. Tas gan ir pretrunÄ ar mežu politikas principiem, kurÄ dabas saglabÄšana ir viena no interesÄ“m, kas ir jÄņem vÄ“rÄ, gatavojot likumdošanu.
Apgalvojums (2), šÄ·iet, norÄda, ka uz visiem mežiem attiecinÄmie dabas aizsardzÄ«bas principi ir pietiekami arÄ« piejÅ«rÄ. Šis apgalvojums nav nekÄdi pamatots, kaut arÄ« ir pretrunÄ ar iebildumos minÄ“tajiem pamatojumiem.
Otra ZM atbildes daļa ir šÄda:
"(1) Nav pierÄdÄ«jumu, ka nelielas kailcirtes negatÄ«vi ietekmÄ“tu LatvijÄ sastopamo biotopu Mežainas piejÅ«ras kÄpas, jo (2) piejÅ«ras kÄpÄs esošÄs vienvecuma mežaudzes pierÄda to, ka tÄs ir izveidojušÄs vai nu pÄ“c kailcirtes, vai cita traucÄ“juma (vÄ“jš, uguns), kas radÄ«jis vienlaidus atvÄ“rumus. (3) NormatÄ«vie akti paredz prasÄ«bu pÄ“c kailcirtes mežaudzi atjaunot ar priedi.”
ŠajÄ gadÄ«jumÄ starp apgalvojumu (1) un pamatojumu (2) arÄ« nav izveidota saikne, jo tas, ka attiecÄ«gie biotopi izveidojušies ļoti sen veiktu kailciršu vietÄ, nenozÄ«mÄ“, ka kailcirtÄ“m nav negatÄ«vas ietekmes uz tiem. VairÄki no piekrastes priežu mežiem ir stÄdÄ«ti ceļojošo kÄpu postošÄs darbÄ«bas apturÄ“šanai, taÄu tas noteikti nenozÄ«mÄ“, ka mÅ«sdienu dabas bagÄtÄ«bas netiktu slikti ietekmÄ“tas, ja atkal tiktu apraktas ar vairÄku metru biezu smilšu slÄni.
ŠÄdu samÄ“rÄ vÄju argumentu ZM pÄrstÄvji uzskata par pamatotu atbildi iebildumos minÄ“tam citÄtam no speciÄlistu sagatavotÄm vadlÄ«nijÄm: "Īpaši aizsargÄjamÄ biotopa Mežainas piejÅ«ras kÄpas viens no galvenajiem apdraudošajiem faktoriem ir mežsaimnieciskÄ darbÄ«ba – gan izlases cirtes, gan jo Ä«paši – kailcirtes."
Atbilde par dabas aizsardzÄ«bu ir neskaidra – vienlaikus tiek pausts, ka (1) dabas aizsardzÄ«ba ar kailcirtÄ“m piejÅ«rÄ netiek apdraudÄ“ta un ka (2) tÄ nemaz šajos mežos nav svarÄ«ga. TÄ gan nav loÄ£ikas kļūda, tomÄ“r šÄ·iet, ka ZM pÄrstÄvji, piesaucot (2) apgalvojumu, paši nav pÄrliecinÄti par (1) apgalvojuma patiesumu. Diemžēl izvÄ“rtÄ“jums grozÄ«jumu potenciÄlajai ietekmei uz dabas daudzveidÄ«bu no ZM puses tÄ arÄ« nav veikts, tÄdēļ šaubÄm ir pamats.
4. IzzÅ«došÄs priedes
Å…emot vÄ“rÄ, cik maz uzmanÄ«bas ir veltÄ«ts tam, lai ieklausÄ«tos dažÄdu organizÄciju paustajos viedokļos par šiem grozÄ«jumiem, pÄrsteidz, cik daudz uzmanÄ«bas ir veltÄ«ts dažÄdu apmaksÄtu (?) informatÄ«vo video sagatavošanai par šo tÄ“mu plašsaziņas lÄ«dzekļos.
Abos video uzsvÄ“rts tikai likumdošanas izmaiņu galvenais pamatojums – priedes izzušana Latvijas piekrastÄ“ it kÄ muļķīgu likuma prasÄ«bu dēļ, ko iespÄ“jams apturÄ“t tikai ar kailcirtÄ“m. Šeit vairÄki kritiÄ·i uzsvÄ“ruši grozÄ«jumu anotÄcijÄ minÄ“tÄs problÄ“mas pretrunas ar iepriekšÄ“jiem pÄ“tÄ«jumiem, kas parÄdÄ«juši iespÄ“ju priedÄ“m samÄ“rÄ veiksmÄ«gi atjaunoties arÄ« izlases cirtÄ“s, lÄ«dz ar to nekur nedraudot pazust.
KÄ atbildi ZM piedÄvÄjusi interesentiem Ä«pašu izbraukuma seminÄru dabÄ, kurÄ tiktu demonstrÄ“ta problÄ“ma ar priežu nespÄ“ju atjaunoties pie izlases cirtÄ“m. TomÄ“r, kÄ norÄdÄ«ts seminÄra apmeklÄ“tÄju komentÄros, tajÄ bijusi iespÄ“ja apmeklÄ“t tikai divus meža augšanas apstÄkļu tipus – damaksni un lÄnu –, taÄu netika apskatÄ«ti mÄ“trÄji un sili, kas tomÄ“r veido izteikti lielÄko daļu no teritorijas, uz kuru attiektos šie grozÄ«jumi. LÄ«dz ar to ZM pÄrstÄvji, šÄ·iet, pievienojuši arÄ« nepamatotas ekstrapolÄcijas loÄ£ikas kļūdu.
Interesanti, kÄ par šo jautÄjumu vairÄkas reizes paudis viedokli Latvijas valsts mežzinÄtnes institÅ«ta "Silava" vadÄ«tÄjs JurÄ£is Jansons. Iebildumos pret grozÄ«jumiem minÄ“ts "Silavas" pÄ“tÄ«jums, kurÄ konstatÄ“ts, ka 64% no priedÄ“m izlases cirtÄ“s atjaunojas veiksmÄ«gi – pretÄ“ji ZM apgalvotajam, ka priedes atjaunoties nespÄ“j un draud to izzušana.
Plašsaziņas lÄ«dzekļiem sÅ«tÄ«tajÄ rakstÄ JurÄ£is Jansons par pÄ“tÄ«juma izmantošanu izsakÄs šÄdi: "RacionÄls cilvÄ“ks gadÄ«jumÄ, (1) ja zinÄtnieku domu gÄjiens šÄ·iet sarežģīts vai neizprotams, paņemtu rokÄ telefonu, planšeti vai kÄdu citu civilizÄcijas sasniegumu un censtos tiešsaistÄ“ izprast un noskaidrot zinÄtnieku viedokli. Diemžēl ir izvÄ“lÄ“ta cita, mÅ«slaikos plaši lietota alternatÄ«va – (2) izraut no konteksta frÄzes un tÄs izmantot cilvÄ“ku mulsinÄšanai un kacinÄšanai."
Jansona komentÄrs arÄ« diemžēl iekļaujas šÄ« raksta loÄ£ikas kļūdu analÄ«zÄ“, jo (1) frÄze ietver zinÄmu daļu ad hominem uzbrukuma viņa paša kolÄ“Ä£iem – bioloÄ£ijas un Ä£eogrÄfijas zinÄtņu doktoriem –, netieši apgalvojot, ka viņi nespÄ“j saprast pÄ“tÄ«juma saturu. TikmÄ“r (2) apgalvojums par frÄžu izraušanu no konteksta nav pamatots, jo visÄ garajÄ rakstÄ tÄ arÄ« nav paskaidrots, kÄdēļ tieši iebildumos paustÄ interpretÄcija ir maldinoša.
SaistÄ«bÄ ar draudiem priežu pastÄvÄ“šanai piejÅ«rÄ (nevis paildzinÄtu to ataugšanas laiku) organizÄcijas ir atkÄrtoti lÅ«gušas konkrÄ“tus pÄ“tÄ«jumus, taÄu tÄ arÄ« tos nav saņēmuši. TÄ vietÄ Jansons sanÄksmÄ“s izteicis domu, ka mežu zinÄtnes profesionÄļiem ir vienkÄrši jÄuzticas, jo šis jautÄjums ir nozares speciÄlistu vidÅ« pašsaprotams, vienlaikus vÄ“l nesen lÅ«dzot izbeigt praksi valsts iestÄdÄ“m vispÄr atsaukties uz konkrÄ“to "Silavas" pÄ“tÄ«jumu – gan joprojÄm nepaskaidrojot, kÄ tieši pÄ“tÄ«jums interpretÄ“ts nekorekti.
No kritiskas informÄcijas uztveres viedokļa šÄda Jansona attieksme jÄraksturo kÄ vÄ“rsta pret zinÄtni – ja jautÄjums ir svarÄ«gs valsts mÄ“rogÄ un domas par to bÅ«tiski dalÄs, tajÄ skaitÄ mežu ekologu starpÄ, ir tikai loÄ£iski pieprasÄ«t pÄ“tÄ«jumus ar konkrÄ“tu un pÄrbaudÄmu metodoloÄ£iju, nevis uzticÄ“ties atsevišÄ·u zinÄtnieku personÄ«gajam viedoklim. LÄ«dz ar to rodas pamatotas šaubas par "Silavas" kÄ zinÄtnes pÄrstÄvju objektivitÄti šajÄ jautÄjumÄ – ņemot vÄ“rÄ, ka Jansons ir arÄ« padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs AS "Latvijas valsts meži", kam pieder lielÄkÄ daļa piejÅ«ras mežu, uz kuriem attiektos šie grozÄ«jumi.
Lai arÄ« šÄ« analÄ«ze ļauj iedziļinÄties tikai vienas atsevišÄ·as ministrijas vienÄ konkrÄ“tÄ likumprojektÄ, redzÄ“tais rada pamatu raizÄ“m par lÄ“mumu pieņemšanas kvalitÄti LatvijÄ – ja tÄ vietÄ, lai izmantotu citu nozaru komentÄrus plÄnoto likumu uzlabošanai, tos uztver kÄ traucÄ“kļus, no kuriem jÄatkaujas, likumi nespÄ“s kalpot visas sabiedrÄ«bas interesÄ“m. TomÄ“r, jo sarežģītÄka tÄ“ma un jo tÄlÄk no sabiedrÄ«bas acÄ«m, jo vairÄk ierÄ“dņi un politiÄ·i var atļauties pat oficiÄlos dokumentos neslÄ“pt savu attieksmi pret pamatotu kritiku.
DažÄdÄs diskusijÄs par šo tÄ“mu no ZemkopÄ«bas ministrijas, mežu Ä«pašnieku un mežzinÄtnes pÄrstÄvjiem izskanÄ“juši tieši un netieši aicinÄjumi lieki nekomentÄ“t mežu apsaimniekošanas jautÄjumus cilvÄ“kiem, kas nav ar šo nozari cieši saistÄ«ti. IelÅ«košanÄs pausto atbilžu kvalitÄtÄ“ gan liecina, ka diskusijÄs, kas paredzÄ“tas "tikai nozares ekspertiem un praktiÄ·iem", bieži vien nomaskÄ“tas vÄji izvÄ“rtÄ“tas un pamatotas ieceres ar iespÄ“jamÄm negatÄ«vÄm sekÄm visai sabiedrÄ«bai. ŠÄda nozares pÄrstÄvju vÄ“lme nodalÄ«ties no citu pÄrraudzÄ«bas intuitÄ«vi saistÄs ar 2008. gada finanšu krÄ«zi, kas radÄs pÄ“c ļoti lÄ«dzÄ«gÄm prasÄ«bÄm no finanšu sektora puses: atceliet nepamatotus valsts ierobežojumus mÅ«su nozarÄ“, kuru tikai mÄ“s paši esam spÄ“jÄ«gi saprast, un visi bÅ«s ieguvÄ“ji.
PÄrpublicÄ“ts no www.satori.lv