Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no politiÄ·u lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošÄs situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespÄ“jama saikne – starp savu rÄ«cÄ«bu un pamatojumu, kas izklausÄ«tos publiski pieņemams. LaulÄ«bas pārkāpšana atkarÄ«ga no tā, kāda tieši ir seksuālo attiecÄ«bu definÄ«cija, desmit tÅ«kstoši dolāru (vai mazāk) skaidrā naudā esot nÄ“sāti apkārt miniekskavatora iegādei, – šie un daudzi citi neapskaužamās lomās nonākušu prātu augļi lÄ«dzÄ«gi kā Donalda Trampa izteikumi ir vienlaikus uzjautrinoši un skumji mÅ«su laikmeta liecinieki.

MÄ“Ä£inot tikt skaidrÄ«bā par ZemkopÄ«bas ministrijas (turpmāk – ZM) plānotajiem grozÄ«jumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā, iepazinu ne mazāk virtuozus mÄ“Ä£inājumus sasaistÄ«t visdažādākās lietas, lai tikai sasniegtu sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas formālo mÄ“rÄ·i, bet vienlaikus izvairoties no šo viedokļu ņemšanas vÄ“rā. Lai ļautu šo pieredzi izbaudÄ«t plašÄkam cilvÄ“ku lokam, piedāvāju apkopotu loÄ£ikas kļūdu pārskatu par ZM atbildÄ“m uz saņemtajiem iebildumiem, kurus – lai palÄ«dzÄ“tu orientÄ“ties tÄ“mā – papildināju ar atsevišÄ·iem komentāriem.

1. VÄ“jš un priedes

Plānotie grozÄ«jumi paredz atļaut veidot kailcirtes priežu mežos Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslā (turpmāk – ISD joslā) no 300 metriem lÄ«dz apmÄ“ram 5 kilometriem no jÅ«ras krasta – kurā šobrÄ«d atļautas tikai nelielas izlases cirtes –, kā arÄ« samazināt koku ciršanas prasÄ«bas visos mežos. PÄ“c sabiedriskās apspriešanas izsludināšanas vairākas organizācijas sniedza savus iebildumus, kurus apkopoju 4 tÄ“mās.

Pirmais iebildums ir šÄds – piekrastes aizsargjosla ir izveidota ar vairākiem mÄ“rÄ·iem, kuru sasniegšanai arÄ« uzlikti esošie ierobežojumi. Tiek paustas bažas, ka, atļaujot kailcirtes, ir sevišÄ·i apdraudÄ“ti divi no tiem – aizsargāt krastu no vÄ“ja ietekmes un aizsargāt sabiedrÄ«bai svarÄ«gās piekrastes ainavas atpÅ«tai un tÅ«rismam. Šo iebildumu uzsver gan Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (turpmāk – VARAM), gan vadošie Latvijas zinātnieki, kā arÄ« vairākas vides aizsardzÄ«bas organizācijas.

ZM atbilde ir šÄda: "Aizsargjoslu likumā (1) ISD joslā nav noteikti aprobežojumi koku ciršanai, un nav paredzÄ“ts arÄ« deleģējums Ministru kabinetam tos noteikt. (2) Tātad likumdevÄ“js ir paredzÄ“jis, ka Aizsargjoslu likumā noteikto Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslas mÄ“rÄ·u sasniegšanai nav nepieciešams ierobežot koku ciršanu."

Saikne starp (1) un (2) aprakstāma kā non sequitur – lai arÄ« Saeima, veidojot Aizsargjoslu likumu, iespÄ“jams, ir paredzÄ“jusi, ka mežu ciršana nav nekā jāierobežo, to nevar tik droši secināt: var bÅ«t citi iemesli, kādēļ mežu ciršanas ierobežojums šajā joslā minÄ“ts citos likumos (šobrÄ«d – Noteikumos par koku ciršanu mežā). Tas arÄ« izklausās samÄ“rā neticami, jo citā likumā par ISD joslas izveidošanu norādÄ«ts, ka tajā jāiekļauj priežu meži uz kāpām – visticamāk, lai ierobežotu to ciršanas veidu.

Pat ja tiešÄm pastāv saikne starp (1) un (2), tiek pieļauta loÄ£ikas kļūda, atsaucoties uz autoritāti (konkrÄ“tu Saeimas sasaukumu), nevis atbildot uz konkrÄ“tiem argumentiem. Iebildumos minÄ“ti pamatojumi riskiem par lielāku vÄ“tru spÄ“ku, kas prognozÄ“jams Latvijas piekrastÄ“, vÄ“ja turbulenci un citiem iemesliem, kādēļ kailcirtes var apdraudÄ“t piekrastes mežu lomu piekrastÄ“. Šie pamatojumi tiek ignorÄ“ti, tā vietā uzliekot visu atbildÄ«bu Aizsargjoslu likuma sastādÄ«tājiem. Rezultātā netiek sniegta atbilde, vai šie riski ir izvÄ“rtÄ“ti un vai grozÄ«jumi neradÄ«s zaudÄ“jumus Latvijas sabiedrÄ«bai.

2. Vienmuļās ainavas

Otrais iebildums ir tieši par ietekmi uz piejÅ«ras ainavu – vairākas organizācijas, kā arÄ« VARAM iebilst, ka kailcirtes piejÅ«ras ainavu degradÄ“s, samazinās piekrastes vÄ“rtÄ«bu atpÅ«tnieku acÄ«s, kā arÄ« samazinās tÅ«risma potenciālu un nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bu (lÄ«dz ar to arÄ« nekustamā Ä«pašuma nodokļa ieņēmumus).

ZM atbildes redzamas divās daļās. Pirmā:

"(1) Atbilstoši zinātnieku pÄ“tÄ«jumiem rekreācijai piemÄ“rotākais tiek uzskatÄ«ts apsaimniekots vai pat nedaudz labiekārtots mežs, kurā ir audzes, kuras ir relatÄ«vi retas, vai mijas skrajas audzes ar biezām audzÄ“m. (2) TomÄ“r pastāv visai liela viedokļu dažādÄ«ba. (3) Nelielu izcirtumu esÄ«ba lielākoties nepadara šo teritoriju mazāk pievilcÄ«gu rekreācijai. (4) DrÄ«zāk gan aizaugšanai ar pameža krÅ«miem un valdošÄs koku sugas priedes nomaiņai ir negatÄ«va ietekme uz rekreāciju."

Apgalvojums (1) izklausās ticams, tomēr īsti nepaskaidro, kādēļ kailcirtes neatstāj sliktu ietekmi uz ainavu (apsaimniekots mežs nenozīmē kailcirtes).

Apgalvojums (2) ir ar neskaidru nozÄ«mi, bet apgalvojums (3) atkal iet non sequitur ceļu – iepriekšÄ“jos apgalvojumos nekādi nav paskaidrots, kādēļ tieši teritorija lielākoties nekļūst mazāk pievilcÄ«ga rekreācijai.

NoslÄ“gumā apgalvojums (4) atsaucas uz grozÄ«jumu mÄ“rÄ·i (par tā ticamÄ«bu pašÄs beigās), parādot, ka ir tikai 2 izvÄ“les – vai nu priežu izzušana, vai priežu mežs ar kailcirtÄ“m tajā. Šis pats par sevi nešÄ·iet neticams apgalvojums, tomÄ“r, ja tiešÄm piekrastes ainava ir apdraudÄ“ta, tās glābšana drÄ«zāk bÅ«tu VARAM ministrijas kompetencÄ“ (kura pret grozÄ«jumiem iebilst). Apgalvojuma ticamÄ«ba atkarÄ«ga no tā, cik uzticams ir likuma pamatojums – priežu apdraudÄ“tÄ«ba piekrastes kāpās šÄ«brīža likumdošanā.

Atbildot uz to, kādēļ iespÄ“jamās ainavu degradācijas ietekme uz dabas resursu nozÄ«mi rekreācijā un tÅ«rismā nav vÄ“rtÄ“ta, ZM turpina ar šÄdu komentāru:

"EsošÄs piejÅ«ras platÄ«bas vÄ“rtÄ“jamas kā vienmuļas, monolÄ«tas teritorijas ar visai trÅ«cÄ«gu estÄ“tisko (ainavisko) vÄ“rtÄ«bu."

Droši vien lieki teikt, ka šÄds apgalvojums ir pretÄ“js ierastajiem ainavu vÄ“rtÄ“šanas uzskatiem par vienu no dabas un atpÅ«tas ziņā svarÄ«gākajām Latvijas teritorijām un prasÄ«tu bÅ«tiskus pamatojumus, kas netiek sniegti. LÄ«dz ar to šÄ·iet – ZemkopÄ«bas ministrijas pārstāvji pieņem, ka ainavas vÄ“rtÄ«ba ir pilnÄ«gi subjektÄ«vs, nevis zinātniski analizÄ“jams jÄ“dziens un tās vÄ“rtÄ“šanu viņi var uzņemties paši atkarÄ«bā no situācijas. PatiesÄ«bā gan ainavu kvalitāte ir bÅ«tisks ekonomisks resurss, bez kura vÄ“rtÄ“juma jau atkal nav iespÄ“jams pateikt, vai šie grozÄ«jumi ir ekonomiski izdevÄ«gi Latvijas sabiedrÄ«bai.

3. Kailcirtes un daba

Trešais izdalāmais iebildums ir par dabas aizsardzÄ«bu – visi komentÄ“tāji uzsver, ka piejÅ«ras ISD joslā sastopams Eiropas SavienÄ«bā aizsargājamais biotops "Mežainas piejÅ«ras kāpas", kuru kailciršu ierÄ«košana bÅ«tiski apdraud: tādēļ bÅ«tu jāizvÄ“rtÄ“ grozÄ«jumu ietekme uz dabu.

ZM atbilde minēta divās daļās:

"(1) Tur, kur bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas saglabāšana ISD joslā ir primārais mÄ“rÄ·is, ir izveidotas Ä«paši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi. Uz šÄ«m teritorijām paredzÄ“tie grozÄ«jumi neattiecas. (2) ISD joslā, arÄ« tur, kur aizsargājamas dabas teritorijas nav izveidotas, bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas saglabāšanai tiek saglabāti dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bās noteiktie dabiskie meža struktÅ«relementi."

Ar apgalvojumu (1) ir problÄ“ma – tas, šÄ·iet, pamatojas viedoklÄ«: ja dabas daudzveidÄ«ba nav prioritāte, tā nav jāņem vÄ“rā. Tas gan ir pretrunā ar mežu politikas principiem, kurā dabas saglabāšana ir viena no interesÄ“m, kas ir jāņem vÄ“rā, gatavojot likumdošanu.

Apgalvojums (2), šÄ·iet, norāda, ka uz visiem mežiem attiecināmie dabas aizsardzÄ«bas principi ir pietiekami arÄ« piejÅ«rā. Šis apgalvojums nav nekādi pamatots, kaut arÄ« ir pretrunā ar iebildumos minÄ“tajiem pamatojumiem.

Otra ZM atbildes daļa ir šÄda:

"(1) Nav pierādÄ«jumu, ka nelielas kailcirtes negatÄ«vi ietekmÄ“tu Latvijā sastopamo biotopu Mežainas piejÅ«ras kāpas, jo (2) piejÅ«ras kāpās esošÄs vienvecuma mežaudzes pierāda to, ka tās ir izveidojušÄs vai nu pÄ“c kailcirtes, vai cita traucÄ“juma (vÄ“jš, uguns), kas radÄ«jis vienlaidus atvÄ“rumus. (3) NormatÄ«vie akti paredz prasÄ«bu pÄ“c kailcirtes mežaudzi atjaunot ar priedi.”

Šajā gadÄ«jumā starp apgalvojumu (1) un pamatojumu (2) arÄ« nav izveidota saikne, jo tas, ka attiecÄ«gie biotopi izveidojušies ļoti sen veiktu kailciršu vietā, nenozÄ«mÄ“, ka kailcirtÄ“m nav negatÄ«vas ietekmes uz tiem. Vairāki no piekrastes priežu mežiem ir stādÄ«ti ceļojošo kāpu postošÄs darbÄ«bas apturÄ“šanai, taču tas noteikti nenozÄ«mÄ“, ka mÅ«sdienu dabas bagātÄ«bas netiktu slikti ietekmÄ“tas, ja atkal tiktu apraktas ar vairāku metru biezu smilšu slāni.

ŠÄdu samÄ“rā vāju argumentu ZM pārstāvji uzskata par pamatotu atbildi iebildumos minÄ“tam citātam no speciālistu sagatavotām vadlÄ«nijām: "Īpaši aizsargājamā biotopa Mežainas piejÅ«ras kāpas viens no galvenajiem apdraudošajiem faktoriem ir mežsaimnieciskā darbÄ«ba – gan izlases cirtes, gan jo Ä«paši – kailcirtes."

Atbilde par dabas aizsardzÄ«bu ir neskaidra – vienlaikus tiek pausts, ka (1) dabas aizsardzÄ«ba ar kailcirtÄ“m piejÅ«rā netiek apdraudÄ“ta un ka (2) tā nemaz šajos mežos nav svarÄ«ga. Tā gan nav loÄ£ikas kļūda, tomÄ“r šÄ·iet, ka ZM pārstāvji, piesaucot (2) apgalvojumu, paši nav pārliecināti par (1) apgalvojuma patiesumu. Diemžēl izvÄ“rtÄ“jums grozÄ«jumu potenciālajai ietekmei uz dabas daudzveidÄ«bu no ZM puses tā arÄ« nav veikts, tādēļ šaubām ir pamats.

4. IzzÅ«došÄs priedes

Å…emot vÄ“rā, cik maz uzmanÄ«bas ir veltÄ«ts tam, lai ieklausÄ«tos dažādu organizāciju paustajos viedokļos par šiem grozÄ«jumiem, pārsteidz, cik daudz uzmanÄ«bas ir veltÄ«ts dažādu apmaksātu (?) informatÄ«vo video sagatavošanai par šo tÄ“mu plašsaziņas lÄ«dzekļos.

Abos video uzsvÄ“rts tikai likumdošanas izmaiņu galvenais pamatojums – priedes izzušana Latvijas piekrastÄ“ it kā muļķīgu likuma prasÄ«bu dēļ, ko iespÄ“jams apturÄ“t tikai ar kailcirtÄ“m. Šeit vairāki kritiÄ·i uzsvÄ“ruši grozÄ«jumu anotācijā minÄ“tās problÄ“mas pretrunas ar iepriekšÄ“jiem pÄ“tÄ«jumiem, kas parādÄ«juši iespÄ“ju priedÄ“m samÄ“rā veiksmÄ«gi atjaunoties arÄ« izlases cirtÄ“s, lÄ«dz ar to nekur nedraudot pazust.

Kā atbildi ZM piedāvājusi interesentiem Ä«pašu izbraukuma semināru dabā, kurā tiktu demonstrÄ“ta problÄ“ma ar priežu nespÄ“ju atjaunoties pie izlases cirtÄ“m. TomÄ“r, kā norādÄ«ts semināra apmeklÄ“tāju komentāros, tajā bijusi iespÄ“ja apmeklÄ“t tikai divus meža augšanas apstākļu tipus – damaksni un lānu –, taču netika apskatÄ«ti mÄ“trāji un sili, kas tomÄ“r veido izteikti lielāko daļu no teritorijas, uz kuru attiektos šie grozÄ«jumi. LÄ«dz ar to ZM pārstāvji, šÄ·iet, pievienojuši arÄ« nepamatotas ekstrapolācijas loÄ£ikas kļūdu.

Interesanti, kā par šo jautājumu vairākas reizes paudis viedokli Latvijas valsts mežzinātnes institÅ«ta "Silava" vadÄ«tājs JurÄ£is Jansons. Iebildumos pret grozÄ«jumiem minÄ“ts "Silavas" pÄ“tÄ«jums, kurā konstatÄ“ts, ka 64% no priedÄ“m izlases cirtÄ“s atjaunojas veiksmÄ«gi – pretÄ“ji ZM apgalvotajam, ka priedes atjaunoties nespÄ“j un draud to izzušana.

Plašsaziņas lÄ«dzekļiem sÅ«tÄ«tajā rakstā JurÄ£is Jansons par pÄ“tÄ«juma izmantošanu izsakās šÄdi: "Racionāls cilvÄ“ks gadÄ«jumā, (1) ja zinātnieku domu gājiens šÄ·iet sarežģīts vai neizprotams, paņemtu rokā telefonu, planšeti vai kādu citu civilizācijas sasniegumu un censtos tiešsaistÄ“ izprast un noskaidrot zinātnieku viedokli. Diemžēl ir izvÄ“lÄ“ta cita, mÅ«slaikos plaši lietota alternatÄ«va – (2) izraut no konteksta frāzes un tās izmantot cilvÄ“ku mulsināšanai un kacināšanai."

Jansona komentārs arÄ« diemžēl iekļaujas šÄ« raksta loÄ£ikas kļūdu analÄ«zÄ“, jo (1) frāze ietver zināmu daļu ad hominem uzbrukuma viņa paša kolÄ“Ä£iem – bioloÄ£ijas un Ä£eogrāfijas zinātņu doktoriem –, netieši apgalvojot, ka viņi nespÄ“j saprast pÄ“tÄ«juma saturu. TikmÄ“r (2) apgalvojums par frāžu izraušanu no konteksta nav pamatots, jo visā garajā rakstā tā arÄ« nav paskaidrots, kādēļ tieši iebildumos paustā interpretācija ir maldinoša.

SaistÄ«bā ar draudiem priežu pastāvÄ“šanai piejÅ«rā (nevis paildzinātu to ataugšanas laiku) organizācijas ir atkārtoti lÅ«gušas konkrÄ“tus pÄ“tÄ«jumus, taču tā arÄ« tos nav saņēmuši. Tā vietā Jansons sanāksmÄ“s izteicis domu, ka mežu zinātnes profesionāļiem ir vienkārši jāuzticas, jo šis jautājums ir nozares speciālistu vidÅ« pašsaprotams, vienlaikus vÄ“l nesen lÅ«dzot izbeigt praksi valsts iestādÄ“m vispār atsaukties uz konkrÄ“to "Silavas" pÄ“tÄ«jumu – gan joprojām nepaskaidrojot, kā tieši pÄ“tÄ«jums interpretÄ“ts nekorekti.

No kritiskas informācijas uztveres viedokļa šÄda Jansona attieksme jāraksturo kā vÄ“rsta pret zinātni – ja jautājums ir svarÄ«gs valsts mÄ“rogā un domas par to bÅ«tiski dalās, tajā skaitā mežu ekologu starpā, ir tikai loÄ£iski pieprasÄ«t pÄ“tÄ«jumus ar konkrÄ“tu un pārbaudāmu metodoloÄ£iju, nevis uzticÄ“ties atsevišÄ·u zinātnieku personÄ«gajam viedoklim. LÄ«dz ar to rodas pamatotas šaubas par "Silavas" kā zinātnes pārstāvju objektivitāti šajā jautājumā – ņemot vÄ“rā, ka Jansons ir arÄ« padomes priekšsÄ“dÄ“tājs AS "Latvijas valsts meži", kam pieder lielākā daļa piejÅ«ras mežu, uz kuriem attiektos šie grozÄ«jumi.

Lai arÄ« šÄ« analÄ«ze ļauj iedziļināties tikai vienas atsevišÄ·as ministrijas vienā konkrÄ“tā likumprojektā, redzÄ“tais rada pamatu raizÄ“m par lÄ“mumu pieņemšanas kvalitāti Latvijā – ja tā vietā, lai izmantotu citu nozaru komentārus plānoto likumu uzlabošanai, tos uztver kā traucÄ“kļus, no kuriem jāatkaujas, likumi nespÄ“s kalpot visas sabiedrÄ«bas interesÄ“m. TomÄ“r, jo sarežģītāka tÄ“ma un jo tālāk no sabiedrÄ«bas acÄ«m, jo vairāk ierÄ“dņi un politiÄ·i var atļauties pat oficiālos dokumentos neslÄ“pt savu attieksmi pret pamatotu kritiku.

Dažādās diskusijās par šo tÄ“mu no ZemkopÄ«bas ministrijas, mežu Ä«pašnieku un mežzinātnes pārstāvjiem izskanÄ“juši tieši un netieši aicinājumi lieki nekomentÄ“t mežu apsaimniekošanas jautājumus cilvÄ“kiem, kas nav ar šo nozari cieši saistÄ«ti. IelÅ«košanās pausto atbilžu kvalitātÄ“ gan liecina, ka diskusijās, kas paredzÄ“tas "tikai nozares ekspertiem un praktiÄ·iem", bieži vien nomaskÄ“tas vāji izvÄ“rtÄ“tas un pamatotas ieceres ar iespÄ“jamām negatÄ«vām sekām visai sabiedrÄ«bai. ŠÄda nozares pārstāvju vÄ“lme nodalÄ«ties no citu pārraudzÄ«bas intuitÄ«vi saistās ar 2008. gada finanšu krÄ«zi, kas radās pÄ“c ļoti lÄ«dzÄ«gām prasÄ«bām no finanšu sektora puses: atceliet nepamatotus valsts ierobežojumus mÅ«su nozarÄ“, kuru tikai mÄ“s paši esam spÄ“jÄ«gi saprast, un visi bÅ«s ieguvÄ“ji.

Pārpublicēts no www.satori.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0