Iesaki rakstu:

Divās nedēļās, kopš finanšu ministrs Andris Vilks 5. aprÄ«lÄ« Latvijas radio tiešraidÄ“ izvairÄ«jās no atbildes sniegšanas par uzņēmuma Prudentia pakalpojumu izmantošanu Liepājas metalurga problÄ“mu risināšanai un pÄ“cāk mÄ“Ä£ināja par šo tÄ“mu sameloties, vieni uzņēmuma kreditori ir nolieguši, ka gatavotos no saviem lÄ«dzekļiem apmaksāt bÄ“dÄ«gi slavenā airBaltic "investoru piesaistÄ«tāja" pakalpojumus, savukārt citi stomās un atbildi par to apmaksu nespÄ“j sniegt.

Oficiālā versija par Prudentia pakalpojumu izmantošanu ir šÄda: 21.martā tikusi organizÄ“ta Liepājas metalurga lielāko kreditoru - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Latvenergo, kā arÄ« iespÄ“jamā kreditora - valsts, kuru pārstāv finanšu ministrs Andris Vilks, sanāksme. Tās laikā panākta vienošanās par starpkreditoru vienošanās noslÄ“gšanu un profesionāla finanšu un komercdarbÄ«bas konsultanta piesaisti.

Taču, kad 5. aprÄ«lÄ« Latvijas radio tiešraidÄ“ finanšu ministram Vilkam tika uzdots jautājums - cik izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, ministrs uz jautājumu neatbildÄ“ja, paziņojot, ka par to lemjot privāto kreditoru klubs.

Tā kā tobrÄ«d bija labi zināms, ka kreditoru klubā ir iesaistÄ«jusies arÄ« valsts, Pietiek finanšu ministram uzdeva vairākus jautājumus - vai tad Latvijas valsts sākotnÄ“ji nebija šajā kreditoru klubā un, ja bija, pa kuru laiku un ar kā lÄ“mumu tā no šÄ« kluba izstājusies, bet, ja nav izstājusies, tad kā valsts kā kreditors pieļāvusi, ka lÄ“mums par konsultanta piesaisti tiek pieņemts bez tās lÄ«dzdalÄ«bas?

Savukārt, ja ministrs tomÄ“r bÅ«tu runājis nepatiesÄ«bu un Latvijas valsts tomÄ“r bÅ«tu piedalÄ«jusies konsultanta piesaistes jautājuma izlemšanā, Vilkam tika lÅ«gts atbildÄ“t vÄ“l uz pāris jautājumiem - kāpÄ“c tad viņš Latvijas radio raidÄ«jumā izvairÄ«jās no savas/valsts lomas atzÄ«šanas šajā izvÄ“lÄ“, cik tad Ä«sti izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, kā arÄ« - kas, kad, uz kādiem nosacÄ«jumiem ir noslÄ“dzis lÄ«gumu par šiem pakalpojumiem?

PÄ“c šo jautājumu saņemšanas finanšu ministrs jau "atcerÄ“jās", ka "Finanšu ministrija (FM)/ Valsts kase (VK) bija un ir AS Liepājas metalurgs kreditoru klubā" un ka "FM/VK piedalÄ«jās finanšu konsultanta Prudentia izvÄ“lÄ“". Taču par Prudentia pakalpojumu apmaksu gan Vilks neko pateikt nevarot, jo "jānorāda, ka finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus nolÄ«gtajiem darbiem sedz citi kreditori, ne valsts, jo to paredz lÄ«gums".

Pat pÄ“c atkārtota jautājuma Vilks nevÄ“lÄ“jās sniegt atbildi - vai Finanšu ministrija tiešÄm nezina, cik tad Ä«sti šoreiz izmaksās Prudentia pakalpojumi? Kā zināms, Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser 2011. gada oktobra vidÅ« valsts Ä«pašumā nonākušajai lidsabiedrÄ«bai airBaltic sāka sniegt konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksāja aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tÅ«kstošiem latu dienā, bet precÄ«zo summu valdÄ«ba joprojām slÄ“pj.

"Tātad valsts nezina, cik izmaksās Prudentia pakalpojumi, vai arÄ« vienkārši nevÄ“las to izpaust?" - uz šo Pietiek jautājumu Vilks sniegt skaidru atbildi atkal izvairÄ«jās, paziņojot, ka "jÅ«s varat šo vaicāt tiem AS Liepājas metalurgs kreditoriem, kas apmaksā finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus. NoslÄ“gtā lÄ«guma ietvaros valsts nemaksā par šiem pakalpojumiem".

Taču, kā izrādās, arÄ« nebÅ«t ne visi pārÄ“jie uzņēmuma kreditori apmaksā Prudentia pakalpojumus. "AS Latvenergo neveic nekādus maksājumus uzņēmumam IB Prudentia. ŠobrÄ«d nemaksā un negatavojas maksāt," - šÄdu atbildi Pietiek sniedza Latvenergo, apgāžot ministra apgalvojumu par visu pārÄ“jo kreditoru piedalÄ«šanos Prudentia pakalpojumu apmaksā.

Jau krietni izvairÄ«gāka un stomÄ«gāka bija valstij tāpat piederošÄ AS Citadele banka, uz kuras pleciem, pÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, uzlikta lielākā daļa Prudentia pakalpojumu apmaksas - pÄ“c neoficiālām ziņām, vismaz 10 000 latu nedēļā.

"Bankas Citadele valde visus ar uzņēmuma operatÄ«vo vadÄ«bu saistÄ«tos jautājumus pieņem, vadoties no strikti komerciāliem apsvÄ“rumiem, aizstāvot bankas intereses un nodrošinot maksimālu atdevi abu bankas akcionāru ieguldÄ«tajam kapitālam. Liepājas metalurga restrukturizācijas sakarā kreditoru kluba biedri lÄ“mumus pieņem kopÄ«gi, starp Prudentia un kreditoru kluba dalÄ«bniekiem slÄ“gtā lÄ«guma nosacÄ«jumi ir konfidenciāli," bija bankas atbilde uz jautājumu, cik lieli valsts lÄ«dzekļi tiek izmantoti Prudentia pakalpojumiem.

Tikpat stomÄ«ga šajā jautājumā bija arÄ« SEB banka - tā "šobrÄ«d pÄ“c labākās sirdsapziņas lÄ«dzdarbojas konstruktÄ«vu risinājumu meklÄ“šanā, lai definÄ“tu uzņēmuma ilgtermiņa darbÄ«bas iespÄ“jas, vienlaikus arÄ« lai tiktu ņemtas vÄ“rā arÄ« kreditoru intereses un uzņemtās saistÄ«bas no klienta puses".

Pietiek jau informÄ“jis, ka Ä¢irtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošÄs Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš 2011. gada oktobra vidus sniedz airBaltic dārgas konsultācijas, kas, kā nule aÄ£entÅ«rai LETA atzina arÄ« satiksmes ministrs Anrijs MatÄ«ss, nav novedušas pie tā, ka  lidsabiedrÄ«bai bÅ«tu kaut viens nopietns potenciālais investors.

Redzamākā Prudentia aktivitāte šajā jomā bijusi - pÄ“rn laikrakstā Financial Times tika publicÄ“ts piedāvājums potenciālajiem investoriem par airBaltic akciju iegādi. Prudentia arÄ« it kā turpinot runāt "ar visiem potenciālajiem investoriem".

„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucÄ“ izkārtot zaudÄ“to naudu vÄ“lamajā apmÄ“rā no airBaltic. Prudentia atlÄ«dzÄ«ba ir daudzas reizes mazāka un lÄ«dz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. ŠÄda lÄ«meņa naudas jebkad no valsts ir dabÅ«juši tikai augstāk minÄ“tie lielzagļi," - tā savukārt sava uzņēmuma veiksmi valsts apkalpošanā iepriekš Pietiek ir skaidrojis pats Rungainis.