Jauno ērgļu mitoloģija
Arturs PriedÄ«tis · 10.11.2017. · Komentāri (16)Nesen viens prÄtÄ«gs cilvÄ“ks par jaunajiem Ä“rgļiem internetÄ nosauca brÄ«vvalstÄ« izskoloto juristu paaudzi. TÄ esot juristu paaudze, kuras taisnÄ«guma un tiesiskuma izpratnÄ“ organisku vietu ieņem aizmuguriskÄ tiesÄšana – viena no šausmÄ«gÄkajÄm izdarÄ«bÄm cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Latviešu jaunie Ä“rgļi ar pilnu krÅ«ti atbalsta aizmugurisko tiesÄšanu, un viņus no šÄ« deÄ£eneratÄ«vÄ soļa neviens nespÄ“j atturÄ“t. PrÄtÄ«gais cilvÄ“ks saka, ka juristu korporÄcijÄ vÄ“l esot daži godÄ«gi cilvÄ“ki. TaÄu nelietÄ«gie un nekaunÄ«gie jaunie Ä“rgļi viņos neklausÄs.
Jauno Ä“rgļu plÄ“sonÄ«ba nepazÄ«stot robežas. KÄ parasti primitÄ«va mežonÄ«ba sintezÄ“jas ar maniakÄlu alkÄtÄ«bu. Jauno Ä“rgļu demoralizÄ“tajÄs smadzenÄ“s izdomÄtÄ t.s. bezstrÄ«dus piedziņa viņiem paver iespÄ“ju otrÄ rÄ«tÄ uz brokastu laiku kļūt miljonÄriem.
Jaunie Ä“rgļi ir talantÄ«gi. Tas nav pÄrsteigums. Nelieši vispÄr ir talantÄ«gi cilvÄ“ki. Viņiem ir vajadzÄ«gs talants. NelietÄ«ba var pastÄvÄ“t tikai tad, ja tÄ bÄzÄ“jas uz apdÄvinÄtÄ«bu. NelietÄ«bai visu laiku nÄkas konkurÄ“t ar godÄ«gumu. Bet šo antipodu konkurencÄ“ operatÄ«vi (tÅ«lÄ«tÄ“ji) uzvarÄ“t var vienÄ«gi talantÄ«gÄkais. VienÄ«gi talantÄ«gÄkais gÅ«s operatÄ«vu pÄrÄkumu. Ja talantÄ«ga nelietÄ«ba apvienojas ar neierobežotu nekaunÄ«bu, tad godÄ«gumam nav nekÄdu izredžu gÅ«t operatÄ«vu uzvaru, jo godÄ«gums nedraudzÄ“jas ar nekaunÄ«bu. GodÄ«gums var gÅ«t virtuÄlu uzvaru. TÄ bÅ«s morÄli abstrakta uzvara, bet nevis reÄli praktiska uzvara dotajÄ situÄcijÄ.
NesenÄ informÄcija medijos liecina par jauno Ä“rgļu jocÄ«gu izdomÄjumu ne tikai justÄ«cijÄ, bet daudz plašÄkÄ jomÄ. Jauno Ä“rgļu izdomÄjums ir ļoti interesants precedents tÄdÄs zinÄšanu sfÄ“rÄs kÄ masu komunikÄcija, apziņas zombÄ“šanas tehnoloÄ£ijas, sabiedriskÄs domas mitoloÄ£izÄcija. Jauno Ä“rgļu izdomÄjums noteikti var ieinteresÄ“t sociÄlos psihologus, sociologus, politologus, ideoloÄ£iskÄs armijas virsniekus, politiskÄs filosofijas domÄtÄjus.
Lieta ir šÄda. Jaunie Ä“rgļi tiesas spriedumu argumentÄcijÄ ir sÄkuši jocÄ«gi atsaukties uz TV „vidusmÄ“ra saprÄtÄ«gu skatÄ«tÄju”. Pie tam atsaucas nevienÄdi (liekas, šajÄ ziÅ†Ä izšÄ·irošÄ loma ir pasÅ«tÄ«jumam un honorÄram par pasÅ«tÄ«juma izpildi). Jauno Ä“rgļu viena grupa uzskata, ka „vidusmÄ“ra saprÄtÄ«gs skatÄ«tÄjs” momentÄ visÄ nopietnÄ«bÄ uztver vÄrdus „jums ir jÄsaņem (..) taisnÄ«gs sods, zaglim, tÄpat kÄ filmÄ, ir jÄsēž cietumÄ".* TurpretÄ« otra jauno Ä“rgļu grupa uzskata, ka „vidusmÄ“ra saprÄtÄ«gs skatÄ«tÄjs” katrÄ ziÅ†Ä ir gudrs cilvÄ“ks un momentÄ šajos vÄrdos konstatÄ“ politisko retoriku, bet nevis vÄrdus uztver visÄ nopietnÄ«bÄ.
TÄdÄ“jÄdi tiekamies ar jocÄ«gu pieeju. Jauno Ä“rgļu abas grupas nepievÄ“rš uzmanÄ«bu fikcijai „vidusmÄ“ra saprÄtÄ«gs skatÄ«tÄjs”. Tas ir nosacÄ«ts apzÄ«mÄ“jums masu komunikÄcijas analÄ«tikÄ. Jaunie Ä“rgļi to neņem vÄ“rÄ. Tas nav termins, bet gan, atkÄrtoju, nosacÄ«ts apzÄ«mÄ“jums. TurklÄt parasti vÄ«psnÄjoši kariÄ·Ä“jošs apzÄ«mÄ“jums masu cilvÄ“ku (mietpilsoņu) identifikÄcijÄ. Šis apzÄ«mÄ“jums nevar bÅ«t termins justÄ«cijÄ. ĪstenÄ«bÄ nekur nevar bÅ«t termins, un arÄ« nemÄ“dz bÅ«t termins saprÄtÄ«gas domas konstrukcijÄs. Tas taÄu ir smieklÄ«gi! VÄ“l tikai atliek justÄ«cijÄ bezjÄ“dzÄ«gi izmantot tÄdus apzÄ«mÄ“jumus ka „parastais cilvÄ“ks”, „vienkÄršais cilvÄ“ks”, „darba cilvÄ“ks”. Tad bÅ«s izmantots gandrÄ«z viss komplekts no masu cilvÄ“ku un masu komunikÄcijas analÄ«zes leksiskÄ repertuÄra. VisticamÄkais, jaunie Ä“rgļi nelietÄ«bu pamatojumÄ ir spÄ“jÄ«gi atsaukties arÄ« uz zÄ«lniecÄ“m, „armēņu radio”, izmantot formulu „tirgÅ« runÄ” un „tautas viedoklis”.
Bet tÄ nav vienÄ«gÄ jocÄ«gÄ pieeja. VÄ“l jocÄ«gi ir tas, ka jaunie Ä“rgļi tiesas spriedumos ņem vÄ“rÄ sabiedriskÄs domas mitoloÄ£izÄcijas rezultÄtus. Jaunie Ä“rgļi ņem vÄ“rÄ sabiedriskajÄ domÄ iezombÄ“tos mÄ«tus. Tas ir ļoti jocÄ«gi! Pateicoties tam, jaunie Ä“rgļi paši kļūst sociÄlÄs mitoloÄ£ijas autori. Jaunajiem Ä“rgļiem pienÄkas sociÄlo manipulatoru gods. Viņi manipulatÄ«vi dzemdÄ“ jaunus mÄ«tus.
KonkrÄ“ti tas izpaužas, tiesas spriedumÄ atsaucoties uz masu komunikÄcijas lÄ«dzekļos cilvÄ“kam radÄ«to noziedznieka reputÄciju. CilvÄ“ks nav notiesÄts. Tiesa nav pasludinÄjusi viņam spriedumu. TaÄu žurnÄlisti viņu jau ir pasludinÄjuši par noziedznieku. TÄpÄ“c jaunie Ä“rgļi secina, ka arÄ« sabiedriskÄ doma (Latvijas iedzÄ«votÄji) atzÄ«st cilvÄ“ku par noziedznieku. Jaunie Ä“rgļi savu secinÄjumu nebalsta uz sabiedriskÄs domas izpÄ“tes rezultÄtiem. Jaunie Ä“rgļi intuitÄ«vi vÄ“rtÄ“ sabiedrisko domu, kas pats par sevi ir odiozs solis.
Mediju apvainotais „noziedznieks” nav notiesÄts. Tiesas process turpinÄs, un tam nav redzamas beigas. Ne „noziedznieks”, ne sabiedrÄ«ba nezina sprieduma saturu. Tas, pirmkÄrt.
OtrkÄrt, žurnÄlisti paši ir tiesÄjami par noziedznieka reputÄcijas radÄ«šanu cilvÄ“kam pirms tiesas sprieduma. Jauno Ä“rgļu profesionÄlais un cilvÄ“ciskais pienÄkums ir nesaudzÄ«gi nosodÄ«t žurnÄlistu rÄ«cÄ«bu un juridiski vÄ“rsties pret šo rÄ«cÄ«bu. TaÄu jaunie Ä“rgļi tÄ vietÄ, lai vÄ“rstos pret žurnÄlistu noziedzÄ«go rÄ«cÄ«bu, atsaucas uz viņu nelietÄ«bu, pieņemot to kÄ godÄ«gu izpausmi un izmantojot tiesas spriedumu argumentÄcijÄ. TÄ var rÄ«koties nelietÄ«gi, aprobežoti un neizglÄ«toti tipi jeb tipi ar tik tikko nosaukto Ä«pašÄ«bu integrÄ“tu summu: nelietÄ«gums + aprobežotÄ«ba + neizglÄ«totÄ«ba = jaunais Ä“rglis.
VÄrdu sakot, tiekamies ar nelietÄ«bu pÄ“ctecÄ«gu virkni: no vienas nelietÄ«bas izaug citas nelietÄ«bas, un to autori ir ne tikai žurnÄlisti, bet arÄ« juristi – jaunie Ä“rgļi. Viņi nav spÄ“jÄ«gi apjÄ“gt vai nevÄ“las apjÄ“gt elementÄru patiesÄ«bu. Proti, ne tikai justÄ«cijÄ nav izmantojama masu komunikÄcijas sameistarotÄ reputÄcija. TÄ praktiski nekur neder.
Masu komunikÄcijÄ cilvÄ“kam radÄ«tÄ reputÄcija ir pati par sevi rÅ«pÄ«gi verificÄ“jama parÄdÄ«ba. MÅ«sdienu „piÄra” laikmetÄ cilvÄ“ka publiskÄ reputÄcija ir tas pats, kas tirgus prece, kuru var nopirkt par zinÄmu summu. Mediju formÄ“tai reputÄcijai tagad neviens saprÄtÄ«gs cilvÄ“ks neuzticas. Mediju formÄ“tÄ reputÄcija reti atbilst patiesÄ«bai. TÄ var bÅ«t politiskÄ un ideoloÄ£iskÄ nolÅ«kÄ radÄ«ta reputÄcija, lai ietekmÄ“tu sabiedrisko domu vajadzÄ«gajÄ virzienÄ.
ReputÄcija var bÅ«t masu zombÄ“šanas rezultÄts. PiemÄ“ru netrÅ«kst. Padomju laikÄ, piemÄ“ram, Pasternakam, Ahmatovai speciÄli radÄ«ja sliktu reputÄciju. Tagad mediji uzbur labu reputÄciju LR valsts institÅ«tiem, kaut gan LR ir kriminÄli oligarhiska valsts ar noziegumu brÄ«vÄ«bu, kuras juridiskajÄ apdarÄ“ svarÄ«ga loma acÄ«mredzot ir arÄ« jaunajiem Ä“rgļiem – latviešu nevÄ“rtÄ«gÄs varas inteliÄ£ences sastÄvdaļai.
PÄ“cpadomju laikÄ izskolotÄ juristu paaudze ir nopietna morÄlÄ un profesionÄlÄ problÄ“ma. Par to liecina idiotiskÄ noņemšanÄs ap tropu „valsts nozagšana”, socioloÄ£iskajÄs aptaujÄs fiksÄ“tÄ sabiedrÄ«bas neuzticÄ«ba juristiem, medijos sastopamÄs daudzÄs publikÄcijas par netaisnÄ«go tiesÄšanu, likumu normu tendenciozu interpretÄciju, korupciju utt.
PÄ“cpadomju laikÄ izskolotÄ juristu paaudze nav tikai nopietna morÄlÄ un profesionÄlÄ problÄ“ma. TÄ ir kļuvusi ļoti sÄpÄ«ga nacionÄlÄ problÄ“ma. Tauta bez godÄ«giem un gudriem juristiem nevar cerÄ“t uz godÄ«gi un saprÄtÄ«gi organizÄ“tu valsti un tÄs iestÄžu darbÄ«bu. Bez godÄ«giem un gudriem juristiem tautai vienmÄ“r nÄksies mÄ«cÄ«ties netaisnÄ«guma un beztiesiskuma dÅ«ksnÄjÄ, bet galvenais – valstiski uzstÄdÄ«tajÄ noziegumu brÄ«vÄ«bÄ ar noziedznieku pasÅ«tÄ«tiem un noziedznieku algotu juristu sagatavotiem likumiem un noteikumiem.
*Runa ir par Lemberga tiesÄšanos ar SprÅ«džu. Par tiesÄšanÄs finesÄ“m viegli uzzinÄms internetÄ. Esejas mÄ“rÄ·is nav smalkÄs nianses, kÄ arÄ« nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nav vÄ“lÄ“šanÄs morÄli atbalstÄ«t vienu vai otru personu. Uzdrošinos teikt, ka esejas problemÄtika ir daudz interesantÄka par abÄm personÄm. Par to ir parÅ«pÄ“jušies mÅ«su juristi – esejas galvenie varoņi.