Menu
Pilnā versija

Jauno ērgļu mitoloģija

Arturs PriedÄ«tis · 10.11.2017. · Komentāri (16)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen viens prātÄ«gs cilvÄ“ks par jaunajiem Ä“rgļiem internetā nosauca brÄ«vvalstÄ« izskoloto juristu paaudzi. Tā esot juristu paaudze, kuras taisnÄ«guma un tiesiskuma izpratnÄ“ organisku vietu ieņem aizmuguriskā tiesāšana – viena no šausmÄ«gākajām izdarÄ«bām cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Latviešu jaunie Ä“rgļi ar pilnu krÅ«ti atbalsta aizmugurisko tiesāšanu, un viņus no šÄ« deÄ£eneratÄ«vā soļa neviens nespÄ“j atturÄ“t. PrātÄ«gais cilvÄ“ks saka, ka juristu korporācijā vÄ“l esot daži godÄ«gi cilvÄ“ki. Taču nelietÄ«gie un nekaunÄ«gie jaunie Ä“rgļi viņos neklausās.

Jauno ērgļu plēsonība nepazīstot robežas. Kā parasti primitīva mežonība sintezējas ar maniakālu alkātību. Jauno ērgļu demoralizētajās smadzenēs izdomātā t.s. bezstrīdus piedziņa viņiem paver iespēju otrā rītā uz brokastu laiku kļūt miljonāriem.

Jaunie Ä“rgļi ir talantÄ«gi. Tas nav pārsteigums. Nelieši vispār ir talantÄ«gi cilvÄ“ki. Viņiem ir vajadzÄ«gs talants. NelietÄ«ba var pastāvÄ“t tikai tad, ja tā bāzÄ“jas uz apdāvinātÄ«bu. NelietÄ«bai visu laiku nākas konkurÄ“t ar godÄ«gumu. Bet šo antipodu konkurencÄ“ operatÄ«vi (tÅ«lÄ«tÄ“ji) uzvarÄ“t var vienÄ«gi talantÄ«gākais. VienÄ«gi talantÄ«gākais gÅ«s operatÄ«vu pārākumu. Ja talantÄ«ga nelietÄ«ba apvienojas ar neierobežotu nekaunÄ«bu, tad godÄ«gumam nav nekādu izredžu gÅ«t operatÄ«vu uzvaru, jo godÄ«gums nedraudzÄ“jas ar nekaunÄ«bu. GodÄ«gums var gÅ«t virtuālu uzvaru. Tā bÅ«s morāli abstrakta uzvara, bet nevis reāli praktiska uzvara dotajā situācijā.

Nesenā informācija medijos liecina par jauno Ä“rgļu jocÄ«gu izdomājumu ne tikai justÄ«cijā, bet daudz plašÄkā jomā. Jauno Ä“rgļu izdomājums ir ļoti interesants precedents tādās zināšanu sfÄ“rās kā masu komunikācija, apziņas zombÄ“šanas tehnoloÄ£ijas, sabiedriskās domas mitoloÄ£izācija. Jauno Ä“rgļu izdomājums noteikti var ieinteresÄ“t sociālos psihologus, sociologus, politologus, ideoloÄ£iskās armijas virsniekus, politiskās filosofijas domātājus.

Lieta ir šÄda. Jaunie Ä“rgļi tiesas spriedumu argumentācijā ir sākuši jocÄ«gi atsaukties uz TV „vidusmÄ“ra saprātÄ«gu skatÄ«tāju”. Pie tam atsaucas nevienādi (liekas, šajā ziņā izšÄ·irošÄ loma ir pasÅ«tÄ«jumam un honorāram par pasÅ«tÄ«juma izpildi). Jauno Ä“rgļu viena grupa uzskata, ka „vidusmÄ“ra saprātÄ«gs skatÄ«tājs” momentā visā nopietnÄ«bā uztver vārdus „jums ir jāsaņem (..) taisnÄ«gs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā".* TurpretÄ« otra jauno Ä“rgļu grupa uzskata, ka „vidusmÄ“ra saprātÄ«gs skatÄ«tājs” katrā ziņā ir gudrs cilvÄ“ks un momentā šajos vārdos konstatÄ“ politisko retoriku, bet nevis vārdus uztver visā nopietnÄ«bā.

TādÄ“jādi tiekamies ar jocÄ«gu pieeju. Jauno Ä“rgļu abas grupas nepievÄ“rš uzmanÄ«bu fikcijai „vidusmÄ“ra saprātÄ«gs skatÄ«tājs”. Tas ir nosacÄ«ts apzÄ«mÄ“jums masu komunikācijas analÄ«tikā. Jaunie Ä“rgļi to neņem vÄ“rā. Tas nav termins, bet gan, atkārtoju, nosacÄ«ts apzÄ«mÄ“jums. Turklāt parasti vÄ«psnājoši kariÄ·Ä“jošs apzÄ«mÄ“jums masu cilvÄ“ku (mietpilsoņu) identifikācijā. Šis apzÄ«mÄ“jums nevar bÅ«t termins justÄ«cijā. ĪstenÄ«bā nekur nevar bÅ«t termins, un arÄ« nemÄ“dz bÅ«t termins saprātÄ«gas domas konstrukcijās. Tas taču ir smieklÄ«gi! VÄ“l tikai atliek justÄ«cijā bezjÄ“dzÄ«gi  izmantot tādus apzÄ«mÄ“jumus ka „parastais cilvÄ“ks”, „vienkāršais cilvÄ“ks”, „darba cilvÄ“ks”. Tad bÅ«s izmantots gandrÄ«z viss komplekts no masu cilvÄ“ku un masu komunikācijas analÄ«zes leksiskā repertuāra. Visticamākais, jaunie Ä“rgļi nelietÄ«bu pamatojumā ir spÄ“jÄ«gi atsaukties arÄ« uz zÄ«lniecÄ“m, „armēņu radio”, izmantot formulu „tirgÅ« runā” un „tautas viedoklis”.

Bet tā nav vienÄ«gā jocÄ«gā pieeja. VÄ“l jocÄ«gi ir tas, ka jaunie Ä“rgļi tiesas spriedumos ņem vÄ“rā sabiedriskās domas mitoloÄ£izācijas rezultātus. Jaunie Ä“rgļi ņem vÄ“rā sabiedriskajā domā iezombÄ“tos mÄ«tus. Tas ir ļoti jocÄ«gi! Pateicoties tam, jaunie Ä“rgļi paši kļūst sociālās mitoloÄ£ijas autori. Jaunajiem Ä“rgļiem pienākas sociālo manipulatoru gods. Viņi manipulatÄ«vi dzemdÄ“ jaunus mÄ«tus.

KonkrÄ“ti tas izpaužas, tiesas spriedumā atsaucoties uz masu komunikācijas lÄ«dzekļos cilvÄ“kam radÄ«to noziedznieka reputāciju. CilvÄ“ks nav notiesāts. Tiesa nav pasludinājusi viņam spriedumu. Taču žurnālisti viņu jau ir pasludinājuši par noziedznieku. TāpÄ“c jaunie Ä“rgļi secina, ka arÄ« sabiedriskā doma (Latvijas iedzÄ«votāji) atzÄ«st cilvÄ“ku par noziedznieku. Jaunie Ä“rgļi savu secinājumu nebalsta uz sabiedriskās domas izpÄ“tes rezultātiem. Jaunie Ä“rgļi intuitÄ«vi vÄ“rtÄ“ sabiedrisko domu, kas pats par sevi ir odiozs solis.

Mediju apvainotais „noziedznieks” nav notiesāts. Tiesas process turpinās, un tam nav redzamas beigas. Ne „noziedznieks”, ne sabiedrÄ«ba nezina sprieduma saturu. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, žurnālisti paši ir tiesājami par noziedznieka reputācijas radÄ«šanu cilvÄ“kam pirms tiesas sprieduma. Jauno Ä“rgļu profesionālais un cilvÄ“ciskais pienākums ir nesaudzÄ«gi nosodÄ«t žurnālistu rÄ«cÄ«bu un juridiski vÄ“rsties pret šo rÄ«cÄ«bu. Taču jaunie Ä“rgļi tā vietā, lai vÄ“rstos pret žurnālistu noziedzÄ«go rÄ«cÄ«bu, atsaucas uz viņu nelietÄ«bu, pieņemot to kā godÄ«gu izpausmi un izmantojot tiesas spriedumu argumentācijā. Tā var rÄ«koties nelietÄ«gi, aprobežoti un neizglÄ«toti tipi jeb tipi ar tik tikko nosaukto Ä«pašÄ«bu integrÄ“tu summu: nelietÄ«gums + aprobežotÄ«ba + neizglÄ«totÄ«ba = jaunais Ä“rglis.

Vārdu sakot, tiekamies ar nelietÄ«bu pÄ“ctecÄ«gu virkni: no vienas nelietÄ«bas izaug citas nelietÄ«bas, un to autori ir ne tikai žurnālisti, bet arÄ« juristi – jaunie Ä“rgļi. Viņi nav spÄ“jÄ«gi apjÄ“gt vai nevÄ“las apjÄ“gt elementāru patiesÄ«bu. Proti, ne tikai justÄ«cijā nav izmantojama masu komunikācijas sameistarotā reputācija. Tā praktiski nekur neder.

Masu komunikācijā cilvÄ“kam radÄ«tā reputācija ir pati par sevi rÅ«pÄ«gi verificÄ“jama parādÄ«ba. MÅ«sdienu „piāra” laikmetā cilvÄ“ka publiskā reputācija ir tas pats, kas tirgus prece, kuru var nopirkt par zināmu summu. Mediju formÄ“tai reputācijai tagad neviens saprātÄ«gs cilvÄ“ks neuzticas. Mediju formÄ“tā reputācija reti atbilst patiesÄ«bai. Tā var bÅ«t politiskā un ideoloÄ£iskā nolÅ«kā radÄ«ta reputācija, lai ietekmÄ“tu sabiedrisko domu vajadzÄ«gajā virzienā.

Reputācija var bÅ«t masu zombÄ“šanas rezultāts. PiemÄ“ru netrÅ«kst. Padomju laikā, piemÄ“ram, Pasternakam, Ahmatovai speciāli radÄ«ja sliktu reputāciju. Tagad mediji uzbur labu reputāciju LR valsts institÅ«tiem, kaut gan LR ir krimināli oligarhiska valsts ar noziegumu brÄ«vÄ«bu, kuras juridiskajā apdarÄ“ svarÄ«ga loma acÄ«mredzot ir arÄ« jaunajiem Ä“rgļiem – latviešu nevÄ“rtÄ«gās varas inteliÄ£ences sastāvdaļai.

PÄ“cpadomju laikā izskolotā juristu paaudze ir nopietna morālā un profesionālā problÄ“ma. Par to liecina idiotiskā noņemšanās ap tropu „valsts nozagšana”, socioloÄ£iskajās aptaujās fiksÄ“tā sabiedrÄ«bas neuzticÄ«ba juristiem, medijos sastopamās daudzās publikācijas par netaisnÄ«go tiesāšanu, likumu normu tendenciozu interpretāciju, korupciju utt.

PÄ“cpadomju laikā izskolotā juristu paaudze nav tikai nopietna morālā un profesionālā problÄ“ma. Tā ir kļuvusi ļoti sāpÄ«ga nacionālā problÄ“ma. Tauta bez godÄ«giem un gudriem juristiem nevar cerÄ“t uz godÄ«gi un saprātÄ«gi organizÄ“tu valsti un tās iestāžu darbÄ«bu. Bez godÄ«giem un gudriem juristiem tautai vienmÄ“r nāksies mÄ«cÄ«ties netaisnÄ«guma un beztiesiskuma dÅ«ksnājā, bet galvenais – valstiski uzstādÄ«tajā noziegumu brÄ«vÄ«bā ar noziedznieku pasÅ«tÄ«tiem un noziedznieku algotu juristu sagatavotiem likumiem un noteikumiem.

*Runa ir par Lemberga tiesāšanos ar SprÅ«džu. Par tiesāšanās finesÄ“m viegli uzzināms internetā. Esejas mÄ“rÄ·is nav smalkās nianses, kā arÄ« nekādā gadÄ«jumā nav vÄ“lÄ“šanās morāli atbalstÄ«t vienu vai otru personu. Uzdrošinos teikt, ka esejas problemātika ir daudz interesantāka par abām personām. Par to ir parÅ«pÄ“jušies mÅ«su juristi – esejas galvenie varoņi.

Novērtē šo rakstu:

0
0