Menu
Pilnā versija

Jauns korupcijas veids Latvijas mežos

Pietiek lasÄ«tājs · 28.11.2017. · Komentāri (89)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“dÄ“jā gada laikā arvien biežāk no dažādiem Latvijas novadiem pienāk satraucošas, pagaidām vÄ“l tikai neformālā lÄ«menÄ« izteiktas ziņas par kādu jaunu korupcijas paveidu, proti, par atsevišÄ·u Valsts meža dienesta darbinieku, konkrÄ“ti mežziņu piekoptu savdabÄ«gu „uzņēmÄ“jdarbÄ«bas” formu. Tā bÅ«tÄ«ba – mežziņi ir „pietuvinātas personas” kādai konkrÄ“tai kokapstrādes firmai un, izmantojot savu statusu un piešÄ·irtās pilnvaras, dara visu iespÄ“jamo, lai meža Ä«pašnieki pārdotu cirsmās iegÅ«to koksni tieši šai firmai.

Tā kā mežziņi ir valsts amatpersonas, šÄda rÄ«cÄ«ba atbilst visklasiskākajām interešu konflikta un korupcijas definÄ«cijām. Jaunās sÄ“rgas Ä£eogrāfija ir visai plaša – no Kurzemes puses, caur Ogres novada Madlienu lÄ«dz Priekuļu novadam CÄ“su apkaimÄ“ un tālāk lÄ«dz Latgalei. Kuluāros pamazām arvien skaļāk ieskanas jau pavisam konkrÄ“tu mežziņu uzvārdi.

Konkurentu nomelnošana

Latvijas mežos galvenokārt strādā mežziņi, kuri savu darbu veic pÄ“c vislabākās sirdsapziņas un pÄ“c visaugstākajiem profesionālās Ä“tikas standartiem. TomÄ“r paši meža kopÄ“ji vislabāk zina, ka arÄ« visveselÄ«gākajās mežaudzÄ“s mÄ“dz iemesties nelāgas puves, kas sabojā visu kopÄ“jo vÄ“rtÄ«bu. Tā arÄ« šo godprātÄ«go ļaužu vidÅ« esot tādi, kuri savu misiju un uzticÄ“tos pienākumus izmanto ne gluži godÄ«gi.

ShÄ“ma esot apmÄ“ram šÄda – mežzinis, kurš, protams, vislabāk pārzina situāciju viņam uzticÄ“tajā apgaitā, ir lietas kursā par to, kurus nogabalus meža Ä«pašnieks vÄ“las realizÄ“t cirsmām. Tā nu ne gluži godÄ«gais darbonis dodas pie Ä«pašnieka un „draudzÄ«gi” brÄ«dina par dažādiem „ļauniem” kokapstrādes uzņēmumiem, ar kuriem noteikti nevajadzÄ“tu sadarboties – lieki teikt, ka šie „sliktie” ir uzņēmumi ir tieši konkurenti tai firmai, kurā, kā jau minÄ“ts, mežzinis ir labuma guvÄ“js un kuras labā viņš strādā.

Protams, kad konkurenti ir „novākti” un potenciālās cirsmas viņiem ir „noceltas”, Ä«pašniekam atkal „draudzÄ«gi” tiek norādÄ«ts uz vienÄ«go „labo” uzņēmumu – to, caur kuru mežzinis realizÄ“ savus merkantilos mÄ“rÄ·us. Bieži vien šÄ« mežziņa klusi pārstāvÄ“tā firma piedāvā arÄ« tādas cirsmu iepirkuma cenas, kas ir zemākas nekā vidÄ“jās tirgus cenas attiecÄ«gajā brÄ«dÄ«.

Tādejādi bÅ«tÄ«bā notiek klaja tirgus kropļošana, izmantojot nomelnošanas, apmelošanas un „ieteikšanas” metodi, pie kam tas tiek darÄ«ts, izmantojot valsts amatpersonas statusu un reputāciju. Lielākajā vairumā gadÄ«jumu meža Ä«pašnieki pakļaujas šim spiedienam, daži tiešÄm noticot „labā” mežziņa padomam, citi atkal saprotot lietas bÅ«tÄ«bu, bet apzinoties iespÄ“jamās sekas.

Liek šÄ·Ä“ršÄ¼us nepaklausÄ«gajiem

Atrodas arÄ« tādi meža Ä«pašnieki, kuri tomÄ“r neizvÄ“las „zaļā vÄ«riņa” piedāvāto modeli un izlemj sadarboties ar kādu citu uzņēmumu. Tad tiek laista darbā represÄ«vā metode. Mežziņa rÄ«cÄ«bā ir visai plašs instrumentārijs, lai dažādi kavÄ“tu un liegtu uzsākt plānotos darbus, – te atrodas neatbilstÄ«bas iesniegtajos dokumentos, te termiņi nav ievÄ“roti, te atklājušies atsevišÄ·i ar dabas aizsardzÄ«bu saistÄ«ti aspekti un tādā garā.

RespektÄ«vi, meža Ä«pašnieks var rÄ“Ä·ināties, ka „nepareizajam” uzņēmumam, kuram viņš izlÄ“mis pārdot nākamo cirsmu, iespÄ“jams, bÅ«s ļooooo...ti ilgi jāgaida uz ciršanas atļaujas saņemšanu, iespÄ“jams pat, ka tā netiks izsniegta nekad.

Kad, saprotot mežziņa iespÄ“jas tiešÄm kavÄ“t iecerÄ“to, pirmais sašutuma vilnis ir pārvÄ“lies, meža Ä«pašnieks, protams, sāk apsvÄ“rt „pragmatisko” pusi – ja meža Ä«pašums uz daudziem gadiem iegulst „neaktÄ«vā” statusā, tas rada ievÄ“rojamus zaudÄ“jumus un nojauc plānotos peļņas aprÄ“Ä·inus. Tādēļ gandrÄ«z 100% gadÄ«jumu, lai gan ar „sakostiem zobiem”, meža Ä«pašnieks beigās piekrÄ«t izvirzÄ«tajiem nosacÄ«jumiem – kaut arÄ« darÄ«jums vairs ne tuvu nav tik izdevÄ«gs, kā cerÄ“ts, tomÄ“r labāk gÅ«t kaut nelielu peļņu no pÄ“kšÅ†i „apgrÅ«tinātā” Ä«pašuma, nekā nedabÅ«t neko.

Visu iepriekš minÄ“to darbÄ«bu rezultātā mežziņa pārstāvÄ“tais uzņēmums tiek pie tādu cirsmu izstrādes, pie kurām tas, visticamākais, netiktu, ja viss bÅ«tu noticis godÄ«gi un likumam atbilstoši.

Par cirsmu sagatavošanu maksā skaidrā naudā

Kad meža Ä«pašnieks ir atgriezts „Ä«stenajā ticÄ«bā” un vajadzÄ«gais darÄ«jums noslÄ“gts, var Ä·erties pie nākamā soļa – savā apgaitā esošo cirsmu novÄ“rtÄ“šanas un sagatavošanas. VÄ“lreiz jāatgādina, ka mežzinis ir valsts amatpersona, tomÄ“r lielākajā daļā gadÄ«jumu maksa par cirsmu sagatavošanu „draudzÄ«gos pakalpojumus” sniegušajam mežzinim pateicÄ«gā firma izsniedzot „ārpus kases”, respektÄ«vi, nauda tiek mežzinim iedota „uz rokas” vai „aploksnÄ“”, loÄ£iski, nemaksājot ne centa nodokļos. ŠÄdi maksājumi var sasniegt pat vairākus tÅ«kstošus eiro mÄ“nesÄ«, kas, gada griezumā raugoties, pārvÄ“ršas vairākos desmitos tÅ«kstošu.

PÄ“dÄ“jais solis garajā negodÄ«gas peļņas gÅ«šanas sarakstā saistÄ«ts jau ar tiešu cirsmas izstrādi – ir zināmi neskaitāmi gadÄ«jumi, kad caurmÄ“ra cirtÄ“s koku ciršana notiek, pārkāpjot likumā noteiktās caurmÄ“ra ciršanas normas. Mežzinis, vÄ“lāk pieņemott cirsmu, protams, nekādus pārkāpumus šajā ziņā nesaskata. ReizÄ“m mežzinim „pietuvinātais” uzņēmums pārkāpj noteiktās cirsmas robežas un „paÄ·er” arÄ« blakus esošajos Ä«pašumos augošos kokus. ArÄ« šie pārkāpumi lielākoties netiek no mežziņa puses reÄ£istrÄ“ti, un cirsma tiek pieņemta bez jebkādām iebildÄ“m.

Kāpēc uzņēmēji klusē?

Visai loÄ£iski rodas jautājums, kāpÄ“c šÄdā shÄ“mā ievilktie meža Ä«pašnieki un jo sevišÄ·i ar shÄ“mošanu atstumtie mežizstrādes uzņēmumi klusÄ“ un nevÄ“ršas ar iesniegumiem Valsts mežu dienestā un tiesÄ«bsargājošajās struktÅ«rās? Atbilde ir meklÄ“jama visā valstÄ« stabili iesakņotās korupcijas iespÄ“jamÄ«bas pamatā – nav nekādas garantijas, ka izdosies šo uzspiesto sistÄ“mu jelkādā veidā mainÄ«t.

Pirmkārt, visbiežāk atbildÄ«gās institÅ«cijas vairāk rÅ«pÄ“sies par savu „mundiera godu”, nevis atklās uz tā neglÄ«tu pleÄ·i. Otrkārt, pastāv iespÄ“ja, ka pat tad, ja izdosies „zaļo reketieri” nomainÄ«t, viņa vietā nāks cits, kurš, lai gan formāli neturpinās sava priekšgājÄ“ja praksi, tomÄ“r arÄ« nekādas siltās jÅ«tas pret sÅ«dzÄ«bu vai iesniegumu uzrakstÄ«jušo uzņēmumu nelolos.

TādÄ“jādi var gadÄ«ties, ka arvien biežāk meža izstrādātājam tā neviļus nāksies saskarties ar jaunām un jaunām, nu jau it kā cita rakstura problÄ“mām, kas bremzÄ“s un kavÄ“s attÄ«stÄ«bu. Galu galā Latvija ir tik maza, ka bÅ«tÄ«bā visi vienā nozarÄ“ strādājošie ir saistÄ«ti gan ar redzamām, gan ne tik redzamām saitÄ“m.

Treškārt, uzbrÅ«kot sistÄ“mai, no šÄ«s pašas sistÄ“mas „verdziski” atkarÄ«gais uzņēmums kā nemiera cÄ“lājs un „grāvÄ“js” neapšaubāmi tiks iekļauts „melnajā sarakstā”, kas savukārt praktiski nozÄ«mÄ“s biznesa beigas. SistÄ“mai ir svarÄ«gi, ka no tās atkarÄ«gie respektÄ“ un ciena tās pastāvÄ“šanu.

Pat, ja vienā konkrÄ“tā gadÄ«jumā tiks nolemts „pašattÄ«rÄ«ties” un upurÄ“t kādu pārāk atklāti alkatÄ«gu locekli, šÄ« piespiedu „amputācija” netiks piedota nekad. Un to zina visi, jau no senās Ķīnas un Romas laikiem - korupcijas shÄ“mu hierarhiskā uzbÅ«ve nav mainÄ«jusies ne pa matu, un Latvija noteikti nekļūs par pirmo valsti pasaulÄ“, kur šo shÄ“mu izdosies lauzt.

Savukārt attiecÄ«bā par ziņošanu tiesÄ«bsargājošajām struktÅ«rām situācija arÄ« nav nekāda vilinošÄ. Protams, var jau apelÄ“t pie atstumto un bÅ«tÄ«bā cietušo uzņēmÄ“ju pilsoniskās drosmes un pienākumiem, tomÄ“r var arÄ« saprast viņu nevÄ“lÄ“šanos uzsākt šo ceļu. Iemesls – šÄdu korupcijas paveidu ir visai grÅ«ti pierādÄ«t, jo „uz papÄ«ra” viss ir smuki – neviena cirsmas pārdošanas lÄ«guma apakšÄ maziem burtiņiem jau nav uzrakstÄ«ts, ka meža Ä«pašnieks to kādas firmas interesÄ“s noslÄ“dzis ne gluži pÄ“c savas gribas, jeb, pārfrazÄ“jot Civillikumu, šoreiz „ar viltu, maldÄ«bu un spaidiem”.

VienÄ«gā iespÄ“ja – izmantot KNAB un citu struktÅ«ru palÄ«dzÄ«bu, pierunāt kādu meža Ä«pašnieku „apkārties” ar noklausÄ«šanās iekārtām un tā mÄ“Ä£ināt panākt kaut kādu rezultātu. Tikai atkal – nav nekādu garantiju, ka kaut kas varÄ“tu izdoties: KNAB reputācija šodien nav tā augstākā, viņu izmeklÄ“tās lietas vairāk tiek analizÄ“tas „piemÄ“ri, kā nevajag rÄ«koties” kontekstā, turklāt šis process pat tā izdošanās gadÄ«jumā ir ilgs, sarežģīts un laiku prasošs. Visi šie faktori pagaidām bremzÄ“ uzņēmÄ“ju vÄ“lmi meklÄ“t tiesisku risinājumu.

Kāpēc klusē Valsts meža dienests?

Formāli – tāpÄ“c, ka nav jau nekāda iesnieguma. Nomelnotie un faktiski ar negodÄ«giem paņēmieniem atstumtie uzņēmÄ“ji apgalvo, ka neformālā lÄ«menÄ« informācija par esošo situāciju lÄ«dz atbildÄ«go amatpersonu ausÄ«m ir novadÄ«ta, tomÄ“r kaut vai tikai situācijas apzināšanā pagaidām neviens nekādas aktivitātes neesot izrādÄ«jis. Visticamāk arÄ« neizrādÄ«šot, jo kāpÄ“c gan sākt graut pašiem sevi no iekšienes, kamÄ“r tas nav kļuvis vitāli nepieciešams?

TomÄ“r mežizstrādātāji joprojām naivi cer, ka starp dienesta vadÄ«tājiem kāds tomÄ“r sadzirdÄ“s viņu palÄ«gā saucienus, jo, ja bÅ«tu vÄ“lme, jau no pusvārdos pateiktā vien secinājumus varot izdarÄ«t. Nu jau nozares kuluāros visai atklāti savā starpā tiekot runāts par mežziņa Ojāra Iraida darbošanos Madlienas pagastā un viņa Priekuļu puses amatbrāli Gunti Ozoliņu. Jā, pagaidām bez oficiālu iesniegumu rakstÄ«šanas un tikai savstarpÄ“ji apmainoties ar informāciju, lai gan virsmežziņu lÄ«menÄ« ziņu par shÄ“mās iesaistÄ«tajiem darbiniekiem esot atliku likām.

TomÄ“r kā signāls augstākstāvošam amatpersonām Latvijas mežu izstrādes nozarÄ“ arÄ« šÄda veida informācija varÄ“tu noderÄ“t itin labi, Ä«paši šobrÄ«d, kad arvien skaļāk tiek runāts par trauksmes celšanas nepieciešamÄ«bas aspektiem. Protams, tā noderÄ“s vien tad, ja no atbildÄ«go amatpersonu puses vispār bÅ«s vÄ“lme jel kādas nianses saredzÄ“t un sadzirdÄ“t un sākt kaut ko darÄ«t, lai ja ne izbeigtu, tad vismaz ierobežotu atsevišÄ·u iespÄ“jami negodÄ«gu darbinieku patvaļu un visatļautÄ«bu. 

AttÄ“lā - šÄ«s norises acÄ«mredzami "piesedzošais" un "nemanošais" Valsts meža dienesta direktors Andis KrÄ“sliņš (no kreisās) kopā ar zemkopÄ«bas ministru Jāni DÅ«klavu (foto - lvportals.lv).

Novērtē šo rakstu:

0
0