Iesaki rakstu:

JÅ«lijā plašsaziņas lÄ«dzekļos atkal aktualizÄ“jās IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (IZM) virzÄ«tā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. ŠÄ«m ziņām sekoja vairāku izglÄ«tÄ«bas nozaru biedrÄ«bu lÅ«gums IZM sniegt plašÄkus skaidrojumus par reformu, tās mÄ“rÄ·iem un nepieciešamÄ«bu. PlašÄkus skaidrojumus no IZM puses vÄ“lÄ“tos dzirdÄ“t ne tikai nozares pārstāvji, bet arÄ« Saeimas deputāti no IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas. ŠobrÄ«d reforma rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, turklāt nav skaidrs, kāpÄ“c IZM atkal virza t. s. sešgadnieku jautājumu, kurš jau vairākkārt nav guvis sabiedrÄ«bas un nozares atbalstu.

Trūkst skaidrojuma un argumentācijas par reformu

IZM šo sešgadnieku jautājumu periodiski aktualizÄ“ jau kopš 90. gadiem, to atceros gan tāpÄ“c, ka esmu mamma, gan tāpÄ“c, ka esmu politikā. ŠobrÄ«d ministrijai raksturÄ«gi uzsākt komunikāciju publiskajā telpā par kādu tÄ“mu, pirms tam pilnÄ«bā neiepazÄ«stinot ar saviem plāniem IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas pārstāvjus parlamentā. Ir virkne jautājumu, par kuriem deputāti uzzina tikai no medijiem, nevis tiešÄ veidā no IZM. BÅ«tu tomÄ“r normāli, ja ministrija vispirms pārrunātu šos jautājumus Saeimā.

Es atceros arÄ« to laiku, kad tikko bija noslÄ“gusies teritoriālā reforma un valstÄ« dzÄ«vojām krÄ«zes apstākļos. Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija viesojās Daugavpils novadā, kur reformas ietekmÄ“ mazajās skolās bija radusies virkne problÄ“mu, tai skaitā skolotāju algu samazinājums. Šajās skolās mums lÅ«dza kārtÄ“jo reizi neaktualizÄ“t jautājumu par obligāto izglÄ«tÄ«bas apguvi sešgadniekiem, jo skolām pārmaiņu pietika arÄ« bez tā. PÄ“c tam divās Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas sÄ“dÄ“s nolÄ“ma, ka sešgadnieku jautājums nav apspriežams. Taču jau pÄ“c neilga laika plašsaziņas lÄ«dzekļos atkal varÄ“ja lasÄ«t, ka IZM paspārnÄ“ daudzas darba grupas no jauna strādā pie šÄ« jautājuma.

Ar sešgadnieku reformu virkne ierÄ“dņu attaisno savu eksistenci

Neviens no IZM nav skaidri nosaucis ieguvumus, kādi bÅ«tu, ja skolas gaitas obligāti sāktos jau sešu gadu vecumā. Tam nav bijis nekāda izvÄ“rtÄ“juma, taču par šo jautājumu tiek runāts atkal un atkal. Savulaik komisijas sÄ“dÄ“ pat ieteicu kolÄ“Ä£iem pieņemt sarunas par un ap sešgadniekiem kā Latvijas klimatu, kurš pastāv neatkarÄ«gi no mums. Jo kā tolaik, tā arÄ« tagad šis jautājums ar nozares pārstāvjiem nav lÄ«dz galam izrunāts. Vai ir noteikti iemesli, kāpÄ“c profesionālā vide šo ideju nav atbalstÄ«jusi vairākas reizes? Ja tā, kāpÄ“c IZM uzskata, ka šoreiz bÅ«s citādi? Vai tiešÄm sešgadnieku reformas pamatā ir kāds politisks lÄ“mums, un tā ir jāīsteno, neraugoties uz sabiedrÄ«bas un nozares pārstāvju pretenzijām?

No ministrijas puses trÅ«kst skaidras argumentācijas un loÄ£iska skaidrojuma, lai bÅ«tu saprotams, kāpÄ“c tāda reforma ir nepieciešama. LÄ«dzÄ«gi ministrija uzvedās arÄ« jautājumā par RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas akadÄ“mijas likvidÄ“šanu – pÄ“kšÅ†i, bez skaidras argumentācijas un paskaidrojumiem.

Sešgadnieku jautājuma aktualizÄ“šana, manuprāt, ir viens no veidiem, kā virkne ierÄ“dņu attaisno savu eksistenci. Tas neliecina par augstu profesionalitāti. Ja kāds jautājums tiek uzsākts, tas jānoved lÄ«dz loÄ£iskam atrisinājumam. Sešgadnieku obligātā apmācÄ«ba ir tikai viens no punktiem, kas ministrijas dienaskārtÄ«bā ir bezgalÄ«gi.

Izglītības nozarē ir būtiskākas problēmas

Ja ministrijai ir tik skaidri un analÄ«tiski pamatoti argumenti, kāpÄ“c sešgadniekiem obligāti jāiet skolā, tad IZM pārstāvji ir laipni aicināti nākt uz Saeimas komisiju un skaidrot savu pozÄ«ciju. Citādi atkal veidosies situācija, kad ministrija kaut ko izdara, bet Saeima par to uzzina pÄ“dÄ“jā. ŠÄdu rÄ«cÄ«bu var uzskatÄ«t arÄ« par likumdevÄ“ja ignorÄ“šanu.

Manuprāt, izglÄ«tÄ«bas un zinātnes nozarÄ“ pietiek citu bÅ«tisku problÄ“mu, kurām ir jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba un kuru risināšanā ir jāiegulda reāls darbs: segregÄ“tā izglÄ«tÄ«ba, kuras rezultātā turpinās divkopienu sabiedrÄ«bas veidošana. Krievu skolu mācÄ«bu programmu saturs, piemÄ“ram, vÄ“sturÄ“. Skolotāji ziņo par aizvien vājākiem centrālo eksāmenu rezultātiem atsevišÄ·os priekšmetos. Nesen Satversmes tiesa atcÄ“la normu par minimālo skolÄ“nu skaitu vidusskolas klasÄ“s. Lai arÄ« spriedums bija par juridisku normu, proti, ka Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt minimālo izglÄ«tojamo skaitu klasÄ“s, tas saistÄ«ts ar, manuprāt, plašÄkā kontekstā diezgan bezatbildÄ«gi risināto skolu reorganizāciju. Nevar pastāvÄ“t tikai aritmÄ“tiska pieeja – ja bÄ“rnu nav, tad skolu slÄ“dzam. Ja kādā apdzÄ«votā vietā tiek slÄ“gta skola, ir pilnÄ«gi skaidrs, ka tur arÄ« nākotnÄ“ bÄ“rnu nebÅ«s.