Iesaki rakstu:

ŠÄ·iet, ka valdošajā koalÄ«cijā vajadzÄ“tu bÅ«t mieram un klusumam, jo valdÄ«ba paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. TomÄ“r atsevišÄ·as partijas un politiÄ·i nevar nosÄ“dÄ“t mierā un ik pa brÄ«dim nāk klajā ar dažādām interesantām idejām.

PiemÄ“ram, iekšlietu ministrs Sandis Ä¢irÄ£ens no Kaimiņa partijas pÄ“kšÅ†i paziņoja, ka vajag apvienot Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Šim tematam uzreiz pieslÄ“dzās tieslietu ministrs un Jaunās konservatÄ«vās partijas lÄ«deris Jānis Bordāns. Bez šaubām, viņš izteica gatavÄ«bu vadÄ«t apvienoto ministriju un paziņoja, ka vispār tā bijusi viņa vadÄ«tās partijas ideja, kas tikusi izteikta jau pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

Cik atceramies, šÄ« nebija vienÄ«gā spožā Jaunās konservatÄ«vās partijas ideja – partijas vadošie politiÄ·i, piemÄ“ram, Juta StrÄ«Ä·e un Juris Jurašs gribÄ“ja arÄ« apvienot visas valsts drošÄ«bas iestādes, tādÄ“jādi izveidojot supermonopolu – vienu milzÄ«gu drošÄ«bas dienestu. Nav šaubu, ka Jaunā konservatÄ«vā partija bija pārliecināta, ka tikai tās pārstāvji bÅ«tu pelnÄ«juši vadÄ«t šÄdu superdienestu, kas varÄ“tu kontrolÄ“t visus Latvijas iedzÄ«votājus.

JāatzÄ«st, ka Ä«pašas dotÄ«bas sakaitināt pedagogus piemÄ«t izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Šoreiz viņa, piedaloties radio raidÄ«jumā “Krustpunktā”, izteica ideju, ka vajadzÄ“tu pārskatÄ«t slodzes bÄ“rnudārzu pedagogiem, jo viņi tÄ“rÄ“jot mazāk laika savas darbÄ«bas sagatavošanai nekā vidusskolu skolotāji un augstskolu pasniedzÄ“ji.

Kā jau varÄ“ja gaidÄ«t, tas izraisÄ«ja veselu sašutuma vilni gan sociālajos medijos, gan citos televÄ«zijas un radio raidÄ«jumos. Å…emot vÄ“rā, ka bÄ“rnudārzu pedagogiem jau tāpat ir ļoti mazas algas, šÄda Šuplinskas ideja tika uzņemta ļoti negatÄ«vi. Tagad par to bÅ«s iemesls parunāt arÄ« LIZDA priekšsÄ“dÄ“tājai Ingai Vanagai, kura pÄ“dÄ“jā laikā ir diezgan klusa publiskajā vidÄ“.

Savu neapmierinātÄ«bu ar valdÄ«bas izveidoto budžetu jau ir izteikuši sociālie partneri – BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba, Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera un Darba devÄ“ju konfederācija. BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba ir sašutusi par labklājÄ«bas ministres Ramonas Petravičas ierosinājumu saÄ«sināt laiku, kurā tiek maksāti bezdarbnieku pabalsti. PārÄ“jos sociālos partnerus, kā vienmÄ“r, neapmierina lielie nodokļi un nepietiekamais valsts atbalsts. ValdÄ«bai tiek izteikti arÄ« citi pārmetumi. ŠÄdas sociālo partneru pretenzijas gan nav nekas jauns un nedzirdÄ“ts, tomÄ“r arÄ« tās pastiprina nervozo gaistoni valdošajā koalÄ«cijā pirms budžeta apstiprināšanas Saeimā.

IespÄ“jams, politiÄ·u ņemšanos ar dažādām spicām idejām var izskaidrot ar nesen publiskotajiem partiju reitingiem. Protams, tie ir tikai aptuveni un var mainÄ«ties lÄ«dz nākamajām pašvaldÄ«bu un Saeimas vÄ“lÄ“šanām, tomÄ“r reitingi vienmÄ“r izraisa interesi. Kā parasti, lÄ«derpozÄ«cijas ir saglabājusi “Saskaņa”, un nav pamata domāt, ka šÄ« situācija ievÄ“rojami mainÄ«sies, ja vien netiks izveidota kāda konkurÄ“joša partija, kas cÄ«nÄ«sies par krievvalodÄ«go vÄ“lÄ“tāju balsÄ«m.

Valdošajām koalÄ«cijas partijām ir apmÄ“ram vienādi reitingi – 6-9%, kas arÄ« izskaidro valdošajā koalÄ«cijā pastāvošo nervozo gaisotni un kasÄ«šanos savā starpā. Izņēmums ir Kaimiņa partija, kuras reitings ir nokritis lÄ«dz kādiem 3%. Tas arÄ« nepārsteidz, zinot, ka šÄ« partija faktiski ir izjukusi un tās simbols Artuss Kaimiņš šajā Saeimā ir pārvÄ“rties par pārsteidzoši solÄ«du deputātu, kurš vairs neskraida citiem pakaļ ar kameru un necÄ«nās pret žurnālistiem. Tieši otrādi, tagad Kaimiņš aizstāv žurnālistus un aicina beidzot no amata atkāpties NEPLP vadÄ«tāju Daci Ķezberi.

TikmÄ“r Radio Ziņu dienesta darbinieki sola rÄ«kot streiku, jo nav saņēmuši apstiprinājumu, ka viņiem patiešÄm tiks piešÄ·irts papildu finansÄ“jums algu palielināšanai. Pagaidām šÄdu solÄ«jumu neizsaka neviens no politiÄ·iem, kuri nesen kvÄ“li solÄ«ja atbalstÄ«t žurnālistu prasÄ«bas. LÄ«dzÄ«gu solÄ«jumu deva arÄ« prezidents Egils Levits, un bÅ«tu interesanti dzirdÄ“t viņa skaidrojumu, kāpÄ“c šÄ« iniciatÄ«va netiek virzÄ«ta tālāk.

Publiskajā telpā maz ir redzama otras opozÄ«cijas partijas - ZZS darbÄ«ba. Tiesa, to nevar teikt par ZZS valdes priekšsÄ“dÄ“tāju un Zaļās partijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāju Edgaru Tavaru, kurš ir aktÄ«vs sociālajos tÄ«klos un sniedz intervijas arÄ« citos medijos. JocÄ«gi, ka ZZS un tajā ietilpstošÄ Zaļā partija maz iesaistās diskusijās par klimata izmaiņām un visām Gretas Tunbergas aktivitātÄ“m, par ko daudz raksta laikraksti un plaši atspoguļo televÄ«zija un radio.

ŠÄ·iet, ka izvÄ“rstās aktivitātes par šo tematu varÄ“tu bÅ«t kā medus maize Zaļajai partijai un visai ZZS, kas varÄ“tu izmantot visas sabiedrÄ«bā redzamās kaislÄ«bas ap klimata izmaiņām savas atpazÄ«stamÄ«bas palielināšanai. Nav šaubu, ka daudzi Latvijas iedzÄ«votāji atbalsta zaļās idejas un dabas aizsardzÄ«bu, tāpÄ“c arÄ« ar lielu interesi klausÄ«tos dažādas diskusijas par šo tematu.

Pietiekami interesantas bija Tavara izklāstÄ«tās pārdomas, kurās viņš sadalÄ«ja tā sauktos zaļos vairākās kategorijās, piemÄ“ram, zaļajos globālistos un zaļajos nacionālajos patriotos. Zinot Tavara eiroskeptiskos un antiglobālos uzskatus, gribÄ“tos sagaidÄ«t laiku, kad viņš beidzot izveidos savu partiju – eiroskeptiÄ·u un antiglobālistu partiju. ŠobrÄ«d izskatās, ka Tavars lÄ«dz galam sagraus ZZS un Zaļo partiju un tikai pÄ“c tam veidos kādu eiroskeptiÄ·u kustÄ«bu.

BÅ«tu interesanti dzirdÄ“t, vai arÄ« citi ZZS un Zaļās partijas biedri un politiÄ·i domā lÄ«dzÄ«gi un aktÄ«vi izplata eiroskeptiÄ·u un antiglobālistu idejas. Ja tā nav, tad viņiem tomÄ“r vajadzÄ“tu sniegt savu vÄ“rtÄ“jumu Tavara aktivitātÄ“m un plaši paustajām idejām.

Partiju un politiÄ·u aktivitātes un radošÄs idejas sola interesantus brīžus politikas vÄ“rotājiem arÄ« tuvāko dienu laikā. CerÄ“sim, ka politiÄ·i tomÄ“r spÄ“s bÅ«t pietiekami racionāli, lai ievÄ“rotu zināmu savstarpÄ“ju pieklājÄ«bu un nesakašÄ·Ä“tos tiktāl, ka to kopÄ«ga darbÄ«ba valdošajā koalÄ«cijā tiktu nopietni apdraudÄ“ta.