JebkurÄ civilizÄ“tÄ valstÄ« tÄdai ÄŒakÅ¡ai sen bÅ«tu bijis jÄatkÄpjas
Pietiek lasÄ«tÄjs · 23.07.2017. · Komentāri (170)VeselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša nebeidz izbrÄ«nÄ«t. Ne velti, stÄjoties amatÄ sevi dÄ“vÄ“ja par krÄ«zes menedžeri un izcilu cilvÄ“ku pazinÄ“ju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcÄ“lusies ar paziņojumu par savu grÅ«tniecÄ«bu. Lai gan tÄ, cik var noprast, ir pašÄ sÄkuma stadijÄ, jo priecÄ«gais notikums ir gaidÄms tikai nÄkamajÄ gadÄ, A. ÄŒakša, jau tÄ“rpusies brÄ«va griezuma halÄtiņÄ, neslÄ“pj savu topošÄs mÄtes prieku.
Jauko notikumu aizÄ“no fakts par nesakÄrtoto nozari, gadu bezdarbÄ«bu, un, kaut amats nav pamests, jau tiek domÄti un izvÄ“rtÄ“ti veidi, kÄ to saglabÄt, lai A.ÄŒakšai bÅ«tu iespÄ“jas atgriezties. Juristi gan laikam nav pamanÄ«juši, ka valdÄ«bas darba devÄ“js ir Saeima un ka tomÄ“r pastÄv arÄ« tÄds dokuments kÄ Satversme!
PÄ“c gada ir gaidÄmas vÄ“lÄ“šanas, un esošais Ministru kabinets (esošÄ A.ÄŒakšas darbavieta pÄ“c bÅ«tÄ«bas) bÅ«s pÄrstÄjis strÄdÄt, t.i. A.ÄŒakšas esošÄs darbavietas (esošÄ Ministru kabineta) vairs nebÅ«s (bet bÅ«s jauns MK, kas ir jau cita "darbavieta").
PÄ“c lÄ«dzÄ«giem gadÄ«jumiem tiek meklÄ“ts citu valstu pieredzÄ“, aizmirstot, kÄdas raudzes, cik augsti Ä“tikas un morÄles principi ir citu valstu ministriem, kÄ tur tiek vÄ“rtÄ“ts darbs, politiskÄ atbildÄ«ba un ambÄ«cijas amatus saglabÄt...
Amati tiek atstÄti gan par neskaidriem norÄ“Ä·iniem ar privÄtiem darbiniekiem, gan dienesta transporta lÄ«dzekļa izmantošanu, gan nopietniem korupcijas Ä“nu un sÄ«kiem meliem. VÄ“l jo vairÄk, amati tiek atstÄti pat tad, lai saglabÄtu labo tÄ“lu, ja ir tikai aizdomas par kÄdiem pÄrkÄpumiem (nevis kÄ šajÄ valstÄ«, kur lÄ«dz pÄ“dÄ“jam pieprasa neskaitÄmus pierÄdÄ«jumus un tad vÄ“l pierÄdÄ«jumus par to, ka pierÄdÄ«jumi ir pierÄdÄ«jumi)!
ŠÄ·iet, ka to sauca par cīņu starp nevainÄ«guma prezumpciju un likuma (arÄ« tikuma) prerogatÄ«vu, kurÄ nedrÄ«kst bÅ«t pat šaubas par amatpersonas godprÄtÄ«bu... Nu, bet mums jau spÄ“kÄ ir padomju laika - "neesi noÄ·erts, neesi vainÄ«gs", "atzÄ«sies, sods bÅ«s mazÄks, neatzÄ«sies, soda var nebÅ«t vispÄr"...
Par meliem un meliņiem jau nu gan A. ÄŒakšai nÄktos sarkt katru mÄ“nesi, un amats bÅ«tu jÄatstÄj reizes desmit. ArÄ« šobrÄ«d A.ÄŒakša sabiedrÄ«bai melo par Ä£imenes Ärstu streiku, sakot, ka viss ir kÄrtÄ«ba un primÄrÄ veselÄ«bas aprÅ«pe atsÄkusi darbu, pasniedzot to tÄ, ka tas ir viņas personÄ«gais nopelns streika nonivelÄ“šanÄ, nevis streika turpinÄjums, kurÄ Ä£imenes Ärsti nÄk pretÄ« pacientiem.
Ir panÄkta vienošanÄs ar lauku Ä£imenes Ärstu asociÄciju. Bet Ä«stenÄ«bÄ jau tikai vienpersoniski ar LÄ«gu Kozlovsku, kura, starp citu, ir ZZS Saeimas deputÄte. ŠÄ« vienošanÄs nezin kÄpÄ“c pÄ“kšÅ†i kļuvusi saistoša visiem Ärstiem par kvalitÄtes naudas piešÄ·iršanu 150 eiro apmÄ“rÄ. JÄatgÄdina, ka streiku uzsÄka un to turpina Latvijas Ä¢imenes Ärstu asociÄcija (LÄ¢AA), nevis Kozlovskas k-dzes privÄtasociÄcija...
VeselÄ«bas ministrija (VM) uzskata un nebeidz deklarÄ“t, ka streiks nekÄdu Ä«pašu iespaidu uz nozari neesot atstÄjis un faktiski esot beidzies. IzskatÄs, ka VM vÄ“lamo pasniedz par esošo un no savÄm spÄ“ka pozÄ«cijÄm demonstrÄ“, ka visu darba apjomu Ä£imenes Ärstiem uzspiedÄ«s tÄpat. SanÄk kÄzusi, piemÄ“ram, premjeru MÄri KuÄinski uztrauc E-veselÄ«bas ieviešana, lÄ«dz 1. augustam Ä£imenes Ärstiem bÅ«tu jÄnoslÄ“dz lÄ«gumi par E-veselÄ«bas ieviešanu. Bet šÄ« punkta pÄrskatÄ«šana ir ietverta streika prasÄ«bÄs un slÄ“gt lÄ«gumus Ärsti nemaz netaisÄs. Tad streiks notiek... vai arÄ« VM ierušina strausa (lasi – A.ÄŒakšas) galvu smiltÄ«s un saka -nÄ“, viss ir kÄrtÄ«bÄ (ak, brÄ«nišÄ·Ä«gÄ k-dze)?
PilnÄ«gi pretÄ“ju viedokli pauž nozarÄ“ reÄli strÄdÄjošie mediÄ·i - gan pieauga darba apjoms, gan apstÄjÄs vesela rinda speciÄlistu un diagnostisko kabinetu darbÄ«ba. Skaidrojums vienkÄršs - kÄ var darboties sekundÄrÄ veselÄ«bas aprÅ«pe (šaurie jomas speciÄlisti), ja nedarbojas pilnÄ«bÄ primÄrÄ veselÄ«bas aprÅ«pe (Ä£imenes Ärsti)? Netika saņemti nosÅ«tÄ«jumi, un pacientu plÅ«sma apstÄjÄs.
TÄ vietÄ, lai nodrošinÄtu pacientu plÅ«smu tiešÄs pieejamÄ«bas veidÄ (bez primÄrÄs aprÅ«pes lÄ«meņa), VM nolÄ“ma rÄ«koties savÄdÄk, no aizkulišu spÄ“ka pozÄ«cijÄm (kÄds tur pacients, ja vajag mÄ“rÄ«ties, "kuram garÄks"). Lai atgÄdinÄtu par sevi, VM deva rÄ«kojumus VeselÄ«bas inspekcijai pastiprinÄti "apciemot" Ä£imenes Ärstu prakses, fiksÄ“jot situÄciju un pratinot par dalÄ«bu streikÄ, piekasÄ«gi vÄ“rtÄ“jot veikto darbu.
ArÄ« NacionÄlais veselÄ«bas dienests (NVD) regulÄri apzvanÄ«ja Ärstus, biedÄ“joši izsakot dažÄdus vienpusÄ“jus apgalvojumus, dažÄdÄ veidÄ "brÄ«dinoši mudinot" Ärstus pÄrtraukt streiku (lasi - klasisks bosings). Fantastisks VM administratÄ«vo resursu sakopojums un patÄ“riņš šim streikam, kuram, kÄ ÄŒakša saka, nav nekÄdas ietekmes...
Vai patiešÄm? VarbÅ«t ir vÄ“rts paskatÄ«ties, cik NVD, VeselÄ«bas inspekcijas (VI) ierÄ“dņu biji spiesti pÄrtraukt ikgadÄ“jo atvaļinÄjumu, lai atgrieztos savÄ darbÄ un dotos sparÄ«gÄ cÄ«Å†Ä ar Ä£imenes Ärstiem? Jeb ir jÄ“ga aplÅ«kot datu plÅ«smas un tÄlruņu rÄ“Ä·inus, lai redzÄ“tu, cik ļoti plaši un intensÄ«vi ir "komunicÄ“ts" ar katru Ä£imenes Ärstu LatvijÄ vienas nedēļas laikÄ?
JebkurÄ civilizÄ“tÄ valstÄ« ar šÄdu attieksmi, veselu medicÄ«nas nozari novedot lÄ«dz streikam, kura laikÄ ar administratÄ«vÄm metodÄ“m cenšas dažÄdi iebiedÄ“t un iespaidot protestÄ“tÄjus (uzskatot to par normÄlu demokrÄtijas izpausmes formu), ministrs bÅ«tu atkÄpies! Nemaz nerunÄjot par apšaubÄmiem amata konkursiem, padomnieku izvÄ“li, iepirkumiem valsts kapitÄlsabiedrÄ«bÄs... pÄrkÄpumiem bez paskaidrojumiem, kas ir mÄ“rÄmi ar divciparu skaitli vismaz...
Papildus tam A.ÄŒakša nekautrÄ“joties mÄ“Ä£ina sarÄ«dÄ«t Ärstus ar pacientiem un nozari savÄ starpÄ, metot kaulu, kam iedot un kam atņemt naudu (bet aizmirstot iezÄ«mÄ“t savu kÄ resora finansÄ“šanas organizÄ“tÄja atbildÄ«bu). Netiek respektÄ“ts VM StratÄ“Ä£iskÄs padomes lÄ“mums par kapitÄcijas naudas palielinÄšanu (pareizÄk sakot, tas tiek publiski pausts ļoti maldinoši sagrozÄ«tÄ veidÄ). NevienÄ plÄnÄ vai stratÄ“Ä£ijÄ netiek ņemti vÄ“rÄ Valsts kontroles ieteikumi, Pasaules bankas pÄ“tÄ«juma rezultÄti, tikai daļēji izmantoti (pÄ“c vajadzÄ«bas) dati no SPKC, VI un NVD, kas bieži pat bÅ«tiski atšÄ·iras savÄ starpÄ.
Ir pagÄjis gads A. ÄŒakšai ministres amatÄ, un nav brÄ«nums, ka ministrei nu jau kÄ glÄbiņš ir nÄkusi palÄ«gÄ plÄnotÄ vai neplÄnotÄ grÅ«tniecÄ«ba (vai varbÅ«t tas ir kÄrtÄ“jais krÄ«zes menedžmenta rÄ«ks/metode?) Šis aÄgÄrno nejÄ“dzÄ«bu un bezdarbÄ«bas gads ir sakaitÄ“jis situÄciju nozarÄ“ lÄ«dz revolucionÄrai. Lai izvairÄ«tos no sekÄm, gan šÄdu metodi/rÄ«ku, gan ilgstošu slimošanu plaši pielieto praksÄ“ tie, kuri juridiski korekti vÄ“las mÄ«kstinÄt spriedumu, novilcinÄt laiku un arÄ«, lai atvairÄ«tu nelabvÄ“lÄ«gus lÄ“mumus un spriedumus.
Lai jau šÄ« procesa norise formÄli vientuļai, neprecÄ“tai sievietei 40+ gadu vecumÄ paliek uz viņas sirdsapziņas. Nav jau pirmÄ augstÄ amatpersona, kas savas attiecÄ«bas nokÄrto sabiedrÄ«bas attieksmes dēļ - piemÄ“ram, Valsts prezidents Andris BÄ“rziņš, vai tagadÄ“jais labklÄjÄ«bas ministrs JÄnis Reirs, kurš ar savu no sievÄm pamanÄ«jÄs ÄrlaulÄ«bÄ radÄ«t pat divus bÄ“rnus. NesakÄrtoto attiecÄ«bu dēļ par apsmieklu ar skapja pÄrvešanu sevi padarÄ«ja tieslietu ministrs Dzintars RasnaÄs. Dienesta romÄni ministriem jau ir ierasta lieta, daži pat vÄ“lÄk apprecas kÄ, piemÄ“ram, Ivars Godmanis ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretÄri...
Tiesa, šur tur rietumu demokrÄtijÄs ministri nezin kÄpÄ“c atkÄpjas par šÄdu morÄles stÄju, bet mÅ«su saspÄ«lÄ“tÄs demogrÄfiskÄs situÄcijas apstÄkļos šÄda ministru rÄ«cÄ«ba bÅ«tu pat uzteicama un apbalvojama.
Bet šÄds oriÄ£inÄls demisijas veids ar grÅ«tniecÄ«bu Latvijas Republikas vÄ“sturÄ“ nu gan ir pirmo reizi. TurklÄt gluži kÄ filmÄs par Terminatoru A. ÄŒakša vÄ“l cenšas pateikt: "I will be back..."