Jezebeles uznÄciens jeb sievietes identitÄtes krÄ«ze
AinÄrs KadiÅ¡s · 05.06.2015. · Komentāri (53)KÄdÄ senÄ grÄmatÄ ir stÄsts par sievieti, kura uzņēmÄs vÄ«ra funkcijas. ŠÄ«s sievietes vÄrds bija Jezebele. Viņa bija nežēlÄ«ga un cietsirdÄ«ga un, izmantodama sava vÄ«ra - Ä·Ä“niņa pilnvaras, nodarÄ«ja daudz ļauna. Dieva spriedums par viņu bija bargs – viņa mirs, un suņi Ä“dÄ«s viņas miesas. Bet arÄ« viņas vÄ«rs, vÄrdÄ Ahabs, kas pieļÄva savas sievas nelietÄ«gÄs aktivitÄtes un nodeva viņai savas varas un pilnvaru simbolu – zÄ«moggredzenu, tika sodÄ«ts ar nÄvi.
Šis stÄsts droši vien ir tikpat sens kÄ cilvÄ“ce. Jo šis ir stÄsts par vÄ«riešiem un sievietÄ“m.
Šodien nevienu Jezebeli nesoda ar nÄvi un nevienu Ahabu arÄ«. Nav nekÄdas vajadzÄ«bas, - viņi sevi jau ir sodÄ«juši. Jezebeles un Ahabi paši izmirs. Vajag tik dot viņiem vaļu un dažnedažÄdi atbalstÄ«t. To, ka rezultÄti nebÅ«s ilgi jÄgaida, nav jÄpierÄda. Tas jau ir pierÄdÄ«jies – Rietumu “feminizÄ“tÄ” sabiedrÄ«ba strauji izmirst, tÄ nav dzÄ«votspÄ“jÄ«ga. TÄtad – nav pareiza. Jo pareizs nevar atnest nÄvi. Kas tad ir nepareizi? Un kÄ tad ir “pareizi”?
Un vai varam kaut ko mainÄ«t, lai dzÄ«votu? Mana pÄrliecÄ«ba ir - varam!
Vispirms mums gan jÄapzinÄs sava loma cilvÄ“ces notikumos. Bez pÄrspÄ«lÄ“jumiem un bez kompleksiem. TÄtad - pašÄ·etinÄsim mazliet.
Kas tad veido cilvÄ“ci? Nu, skaidrs taÄu – cilvÄ“ki, vai ne? TÄtad - tu un es, viņš un viņa. Vai vari aptvert domu, ka tu, tavs kaimiņš, tavi radi un draugi veidojat cilvÄ“ci un esat atbildÄ«gi par tÄs nÄkotni? Es jau dzirdu iebildumus, - nu, ko tad es, - tÄds mazs cilvÄ“ciņš. NÄ“, draugs, tu neesi “mazs cilvÄ“ciņš”. Tu esi CilvÄ“ks, tieši tikpat vÄ“rtÄ«gs, kÄ jebkurš cits uz šÄ«s planÄ“tas mÄ«tošais cilvÄ“ks, neatkarÄ«gi no ranga, popularitÄtes, ÄrÄ“jÄ izskata, naudas maka biezuma vai vÄ“l kÄ cita. Un pieņem, lÅ«dzu, domu, ka no tevis ir atkarÄ«ga cilvÄ“ces nÄkotne. Jo tÄ tas ir.
KÄdÄ reizÄ“ man savajadzÄ“jÄs pavairÄk polietilÄ“na maisiņu. Es piegÄju lielveikalÄ pie kases un pajautÄju:
- Sakiet, lÅ«dzu, cik maksÄ viens maisiņš?
- Necik, - pÄrdevÄ“ja atbildÄ“ja, - varat paņemt.
- Cik jauki, - es nopriecÄjos, - man, lÅ«dzu simt gabalus!
- NÅ«Å«, - pÄrdevÄ“ja sastomÄ«jÄs, - simt gan nebÅ«s par velti...
Interesanta aritmÄ“tika. Visiem zinÄms, ka nulle plus nulle ir nulle. Un nulle reiz simt arÄ« ir nulle. No kurienes tad radÄs summa, kura man bija jÄmaksÄ? Ä€ÄÄ, pareizi - simt maisiņu sastÄv no vieniniekiem. Un vieniniekam ir vÄ“rtÄ«ba.
Gluži kÄ cilvÄ“ce sastÄv no tevis un manis. TÄdēļ arÄ« viss rakstÄ«tais ir jÄattiecina uz sevi, jÄpÄrbauda un attiecÄ«gi jÄlemj un jÄrÄ«kojas. Kaut kas lÄ«dzÄ«gs pilsoniskai atbildÄ«bai. TÄ kÄ šÄdi termini visbiežÄk izskan no zemas morÄles politiÄ·u un viņu svÄ«tas puses priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas laikÄ un izraisa mÅ«sos riebumu, centÄ«šos lietot tos pÄ“c iespÄ“jas retÄk.
TÄtad, kur šodienas problÄ“ma, ko varam darÄ«t “lietas labÄ”? ProblÄ“mu ir daudz – bezdievÄ«ba, kam neizbÄ“gami seko cilvÄ“ka degradÄcija visÄs jomÄs, protams, ir galvenÄ problÄ“ma. Ne velti rietumvalstu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma ir veidota tÄ, lai jau no bÄ“rnÄ«bas cilvÄ“kÄ ieprogrammÄ“tu ideju par cilvÄ“ku nevis kÄ radÄ«tu par garÄ«gu, saprÄtÄ«gu bÅ«tni, bet kÄ vienu no dzÄ«vnieku (nu, varbÅ«t nedaudz uzlabotu, evolucionÄ“jušu) sugÄm. MÄ“rÄ·is ir acÄ«mredzams – atbrÄ«vot cilvÄ“ku no atbildÄ«bas par savu dzÄ«vi, rÄ«cÄ«bu, jo dzÄ«vnieki nenes atbildÄ«bu un netiek tiesÄti. ArÄ« “uzlaboti” ne. Viņiem ir sveši tÄdi jÄ“dzieni kÄ morÄle, gods, dievbijÄ«ba, svÄ“tums. Ja mÅ«su Ä£imenes mÄ«lulÄ«tis – mÅ«su sunÄ«tis pacels kÄju uz kÄdu pieminekli, mÄ“s viņu mīļi sarÄsim un pasauksim projÄm. AdministratÄ«vo sodu viņš nemaksÄs, un tiesa suni netiesÄs. Jo viņš ir dzÄ«vnieks.
CitÄdÄk ir, ja pieminekli apÄurÄ cilvÄ“ks. TÅ«lÄ«t klÄt ir policists un izraksta kvÄ«ti vai arestÄ“. Un pareizi dara. Jo cilvÄ“kam ir jÄatbild par savu rÄ«cÄ«bu, bet dzÄ«vniekam – nÄ“.
Bet, tiklÄ«dz cilvÄ“ks atstÄj šo augsto pozÄ«ciju – CILVÄ’KS, viņš noslÄ«d zemÄk par dzÄ«vnieku. Tad viņš sÄk degradÄ“t vidi, kurÄ dzÄ«vo, nogalinÄt vairÄk, nekÄ spÄ“j apÄ“st, pamest savus bÄ“rnus, iznÄ«cinÄt un spÄ«dzinÄt savus “sugas brÄļus” un klÄt pie tÄ visa domÄt, ka viņam par to nebÅ«s jÄatbild! Nu sakiet, vai tas nav jocÄ«gi? Bet vÄ“l viena joma, kurÄ cilvÄ“ks ir pamanÄ«jies pÄrspÄ“t vai vismaz mÄ“Ä£ina pÄrspÄ“t vai mainÄ«t RadÄ«tÄja iedibinÄtos dabas likumus, ir -
Sievietes pÄrņem vÄ«riešu lomu (un otrÄdi).
SabiedrÄ«bas pamats ir Ä£imene. Ja Ä£imene ir aÄgÄrna, aÄgÄrna bÅ«s arÄ« sabiedrÄ«ba. Ja sieviete valdÄ«s Ä£imenÄ“, viņa valdÄ«s arÄ« sabiedrÄ«bÄ. Tu varbÅ«t teiksi: “Un kas tur slikts?!”
“Slikts” ir tas, ka tiek izjaukta paša RadÄ«tÄja noliktÄ lietu kÄrtÄ«ba. Un Viņš nekļūdÄs, vienus radÄ«dams par sievietÄ“m un otrus – par vÄ«riešiem. AtšÄ·irÄ«gus gan fizioloÄ£iski, gan mentÄli, gan... AtklÄti sakot, tik atšÄ·irÄ«gus, ka dažreiz liekas, ka sievietes vispÄr ir bÅ«tnes no citas planÄ“tas, vai ne, vÄ«rieši?
Nu, lÅ«k, un sievietes var daudz ko, ko nevar vÄ«rieši. VÄ«rieši nevar iznÄ“sÄt bÄ“rnu, viņu piedzemdÄ“t, pabarot ar pieniņu, vienlaicÄ«gi darÄ«t simt darbus utt. Viņi nekad nebÅ«s “MÄte”. Un pÄrsvarÄ vÄ«rieši to arÄ« nemaz nemÄ“Ä£ina (lai gan es redzÄ“ju video, kur veÄi pieliek sev pie vÄ“dera smagus maisus, lai iejustos grÅ«tnieces “ÄdÄ”). VispÄr vÄ«rieši nevar daudz ko, ko var sievietes.
Ar sievietÄ“m ir citÄdÄk. Viņas var gandrÄ«z visu, ko vÄ«rieši, ar nelieliem izņēmumiem. Bet - stop! Nu gan rodas putra. Ja mÄ“s sauksim par sievieti sieviešu dzimtas bÅ«tni, kura izskatÄs kÄ vÄ«rietis, ģērbjas kÄ vÄ«rietis, uzvedas kÄ vÄ«rietis, tad kÄ lai mÄ“s saucam sievieti, kura to visu dara kÄ sieviete? JÄbÅ«t taÄu dažÄdiem apzÄ«mÄ“jumiem, citÄdi valoda nepildÄ«s savu funkciju. NosacÄ«ti nosauksim to emancipÄ“to, vÄ«rišÄ·Ä«go sievieti viņas priekšgÄjÄ“jas vÄrdÄ – par Jezebeli, bet to sievišÄ·Ä«go sievieti – par Sievieti. Aiz cieņas pret viņu.
Īpaši, ja viņa ir spÄ“jusi palikt par Sievieti mÅ«su laikÄ, kad Sievietes mÅ«su pasaules daÄ¼Ä strauji izmirst. Ne fiziski, bet garÄ«gi – viņas konvertÄ“jas par JezebelÄ“m, par pusvÄ«riešiem. Fiziski notiek pilnÄ«gi pretÄ“js process – mÅ«su sabiedrÄ«bÄ sieviešu proporcionÄli ir vairÄk nekÄ vÄ«riešu. Un disproporcija palielinÄs, palielinoties vecumam. VienÄ vÄrdÄ – Jezebeļu skaits pieaug, Sieviešu un vÄ«riešu – samazinÄs. Un turklÄt – ļoti strauji. Ir acÄ«mredzams, ka šis process (projekts) tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«ts. Mazliet pÄrzinot cilvÄ“ku psiholoÄ£iju, iedzimto dabu, manipulÄ“t ar cilvÄ“ka apziņu, lai panÄktu vÄ“lamo rezultÄtu, nav nemaz tik grÅ«ti.
Bieži vien ieraudzÄ«t kÄda procesa problÄ“mu ir sarežģīti procesa pakÄpenÄ«bas dēļ. KÄ nevaram noteikt brÄ«di, kad nakts nomaina dienu.
VieglÄk to izdarÄ«t ir, raugoties uz mÄ“rÄ·i vai rezultÄtu, uz ko šis process ved. KÄ saka – pÄ“c augļiem pazÄ«st koku... VÄ“l nav pagÄjuši pat simt gadi, kopš sievietes tÄdÄ lielvalstÄ« kÄ ASV iekaroja vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas, bet atsevišÄ·Äs Eiropas valstis tie nav pat piecdesmit gadi. LabÄk gan tas nebÅ«tu noticis, jo rezultÄtÄ atbildÄ«gos amatos, posteņos un institÅ«tos tiek ievÄ“lÄ“ti cilvÄ“ki nevis pÄ“c lietderÄ«bas un piemÄ“rotÄ«bas, bet pÄ“c popularitÄtes un ÄrÄ“jÄ izskata, ko esam redzÄ“juši kÄdÄs lielvalstÄ«s, kur aktieri kļūst par prezidentiem un gubernatoriem.
PatiesÄ«bas dēļ gan jÄteic, ka arÄ« vÄ«riešu dzimtes vÄ“lÄ“tÄji ne vienmÄ“r dod priekšroku lietišÄ·Äm kvalitÄtÄ“m salÄ«dzinot ar citÄm, dažreiz visai apšaubÄmÄm Ä«pašÄ«bÄm, jo nez vai sievietes savulaik iebalsoja ItÄlijas parlamentÄ pornozvaigzni. Bet varbÅ«t tas bija visai gudri darÄ«ts, kÄ politikas simbols?...
ŠÄdÄ gaismÄ ir skaidrs – sieviešu feminisms ir inspirÄ“ts un tiek realizÄ“ts ar mÄ“rÄ·i sagraut un iznÄ«cinÄt sabiedrÄ«bu. Es saprotu, ka izklausÄs pÄrspÄ«lÄ“ti un dramatiski, un bÅ«tu laimÄ«gs, ja tas tÄ nenotiktu. Diemžēl tÄ ir realitÄte.
Interesentiem ieteiktu uzklikšÄ·inÄt GooglÄ“ “feminisms”, un jÅ«s atradÄ«siet patiešÄm daudz interesanta. Jau kÄdas feminisma apoloģētes apgalvojums, ka jebkurš tuvÄ«bas akts starp vÄ«rieti un sievieti ir vardarbÄ«ba pret sievieti, vien ir ko vÄ“rts. JÅ«s atradÄ«siet arÄ« to, ka sÄkotnÄ“ji feministes cÄ«nÄ«jÄs par lÄ«dztiesÄ«bu, bet nu jau sen viņas cÄ«nÄs par varu. Diemžēl – sekmÄ«gi. Pateicoties vÄ«riešu pasivitÄtei, kÅ«trumam un vÄjumam, sievietes (Jezebeles) reÄli ir pÄrņēmušas varu visos lÄ«meņos – no Ä£imenes lÄ«dz valsts pÄrvaldei.
Neticiet statistikai, ticiet savÄm acÄ«m. LatvijÄ valda sievietes. Valda Ä£imenÄ“s, valda pašvaldÄ«bÄs, valda tiesÄs, valda valdÄ«bÄ. Pats personÄ«gi biju mÄ“reni pÄrsteigts kÄdÄ apgabaltiesÄ, kad starp darbiniekiem ieraudzÄ«ju ne vairÄk un ne mazÄk kÄ 1 (vienu!) vÄ«riešu kÄrtas pÄrstÄvi! Un tas pats bija... apsargs. Rajona tiesÄ – tas pats! Pagasta pÄrvaldÄ“ – tas pats!
Vai vÄ«rieši LatvijÄ izmiruši? Cik zinu – nÄ“. Daudzi sēž mÄjÄs un laikam ada zeÄ·es, kamÄ“r viņu “bosi” nodarbojas ar valsts pÄrvaldi, tiesÄšanu un citÄm svarÄ«gÄm lietÄm. KÄds kauns! Diemžēl, tÄ nav tikai Latvijas problÄ“ma – pirms vairÄkiem gadiem mediju uzmanÄ«bu saistÄ«ja SpÄnijas valdÄ«bas sastÄvs. Tas bija kļuvis tÄds, nu, - pÄrlieku rozÄ. VisekstravagantÄkais personÄžs bez šaubÄm pat uz šÄ« fona bija SpÄnijas aizsardzÄ«bas ministrs - grÅ«tniece ar paprÄvu punÄuku. Nav saprotams, kÄ šis “ministrs” plÄnoja apvienot mÄtes pienÄkumus ar armijas komandÄ“šanu, bet izskatÄ«jÄs amizanti. Cerams, ka vismaz mazulim atrašanÄs Ä£enerÄļu sabiedrÄ«bÄ bÅ«s nÄkusi par labu un izaugs brašs puika...
SistÄ“mai sievietes ir izdevÄ«gas, jo vÄ“lÄ“šanÄs sevi pierÄdÄ«t un pÄrspÄ“t “stiprÄ dzimuma” pÄrstÄvjus ir, lai arÄ« apšaubÄms, bet tomÄ“r visai spÄ“cÄ«gs dzinulis, tÄdēļ sieviete apzinÄ«gi izpildÄ«s arÄ« amorÄlus vai netaisnÄ«gus rÄ«kojumus, Ä«paši tajos neiedziļinoties. Un tÄdi “darbinieki” sistÄ“mai labi der. ŠajÄ degradÄcijÄ es nevainoju tikai daiÄ¼Ä dzimuma pÄrstÄves vien; nudien, vÄ«ri, kuri atbildÄ«bu par Ä£imeni, bÄ“rniem, lÄ“mumiem utt. deleģē sievÄm vai mammÄm, nav pieskaitÄmi stiprajam dzimumam, un nav nekÄds brÄ«nums, ka viņu vietu ieņem sievietes.
TÄ nu mÄ“s redzam, ka Jezebeļu problÄ“ma faktiski ir vÄ«riešu problÄ“ma.
Bet mÅ«su tÄ“ma ir Sievietes degradÄcija par Jezebeli, tÄdēļ par viņÄm runÄsim vairÄk.
VisÄ EiropÄ un tuvÄkÄs valstÄ«s populÄrs kļuvis kÄds EirovÄ«zijas transvestÄ«ts, – bÄrdains vÄ«rietis, kurš ir izaudzÄ“jis garus matus, apģērbies kleitÄ un uzvedas kÄ sieviete. Skaidrs, ka vairÄkums mediju un izklaides industrija kalpo sistÄ“mai, kuras mÄ“rÄ·is ir nopostÄ«t un sagraut vÄ“rtÄ«bas, kuras mÄ“s saucam par “tradicionÄlajÄm”. ŠajÄ vidÄ“ tÄs (tradicionÄlÄs vÄ“rtÄ«bas) tiek pakļautas agresÄ«vam uzbrukumam un tiek ignorÄ“tas vai pat izsmietas.
Å…emot vÄ“rÄ šo tendenci, nav jÄbrÄ«nÄs par dziedÄtÄja - transvestÄ«ta popularitÄti. PagÄjušÄ gadÄ viņam tika piešÄ·irta uzvara, bet šajÄ gadÄ viņš bija viens no konkursa vadÄ«tÄjiem. CilvÄ“ki pašausminÄs, paburkšÄ·, bet – skatÄs. Un tÄ tiek pieradinÄti pie perversijÄm un to ieviešanas dzÄ«vÄ“. Jo vispirms perversija ir uz skatuves vai ekrÄna, bet pÄ“c tam – uz ielas un Ä£imenÄ“. TÄda ir shÄ“ma. MÄ“s esam labi audzinÄti un ļoti toleranti, un tÄ vietÄ, lai boikotÄ“tu pasÄkumus, kuri acÄ«mredzami popularizÄ“ dzimumnovirzes, mÄ“s tos atbalstÄm. Interesanti, kÄdu dziesmu dziedÄs tÄds EirovÄ«zijas atbalstÄ«tÄjs tad, kad viņa vienÄ«gais, mīļotais dÄ“liņš kÄdu dienu uzvilks kleitu un paziņos, ka mÄ«l PÄ“teri? Un ka viņi drÄ«z precÄ“sies, jo uz to laiku, visticamÄk (lai Dievs pasargÄ), LatvijÄ jau laulÄs viena dzimuma cilvÄ“kus...
IespÄ“jams, ka nelaimÄ«gais tÄ“tis/mamma jau bÅ«s aizmirsuši, ka kÄdreiz sÄ“dÄ“ja pie televizora kopÄ ar savu dÄ“liņu un kopÄ skatÄ«jÄs EirovÄ«ziju. Un tÄ“tis/mamma bija ar pÄrraidi tik aizrÄvušies, ka pat neiedomÄjÄs, ka viss redzÄ“tais tÄ«rajÄ bÄ“rna dvÄ“selÄ«tÄ“ ierakstÄs kÄ ar melnu tinti uz baltas lapas.
TransvestÄ«tus es nepieminÄ“ju nejauši, jo man nav saprotams viens jautÄjums, un proti: kÄdēļ vÄ«riešus, kuri izaudzÄ“ garus matus, apģērbjas un uzvedas kÄ sievietes, dÄ“vÄ“ par transvestÄ«tiem, bet sievietes, kuras apcÄ“rp Ä«sus matus, apģērbjas vÄ«riešu drÄ“bÄ“s un uzvedas kÄ vÄ«rieši, turpina saukt par sievietÄ“m? ManuprÄt, tas ir nekorekti; - transvestÄ«ts ir kÄ viens, tÄ otrs.
Pieļauju, ka daudzas sievietes pat neapzinÄs, kÄdiem spÄ“kiem ir pakļÄvušÄs. Un šie ļaunie spÄ“ki izdarÄ«s visu, lai piespiestu mÅ«sdienu sievieti pazaudÄ“t pÄ“dÄ“jÄs sievišÄ·Ä«bas paliekas. Ja kÄdreiz sievietes spÄ“ks bija sievišÄ·Ä«gÄ gudrÄ«ba, intuÄ«cija, tikumÄ«ba, lÄ“nprÄtÄ«ba un mÄtišÄ·Ä«ba, tad tagad viņas nodarbojas ar kikboksu, svarcelšanu, santehniku un kosmonautiku. Ak, jÄ, - arÄ« ar biznesu, politiku, pÄ«pÄ“šanu un dzeršanu. Un futbolu. KÄ jums patÄ«k lÄ“dija, kura, pÄ«damÄs savos garajos brunÄos, jož pakaļ bumbai un mÄ“Ä£ina tai iespert? Neesat tÄdu redzÄ“juši? Es arÄ«. Jo lÄ“dija, dÄma to nedarÄ«s. To darÄ«s tÄ nabaga sieviete, kura ir pazaudÄ“jusi savu identitÄti un vairs lÄgÄ nezina un nejÅ«t, ko viņai klÄjas darÄ«t un ko ne.
LatvijÄ sieviešu emancipÄcija (lasi – degradÄcija) norit ļoti strauji. Atceros, vÄ“l deviņdesmitajos gados kÄds mans draugs, amerikÄnis, reiz teica: "Zini, atšÄ·irÄ«ba starp amerikÄņu sievieti un latviešu sievieti ir lielÄka nekÄ starp vÄ«rieti un sievieti..."
VisÄ plašajÄ AmerikÄ viņam neizdevÄs atrast Sievieti, jo šajÄ valstÄ« sieviešu feminisms jau bija padarÄ«jis savu melno darbu. Viņš apprecÄ“ja Latvijas meiteni...
PagÄja divdesmit gadi, un nu arÄ« LatvijÄ ir problÄ“ma atrast Sievieti. KÄds labs paziņa, ļoti izskatÄ«gs, atlÄ“tisks un gudrs jauneklis, ļoti gribÄ“ja apprecÄ“ties, bet, par “nelaimi”, arÄ« viņš meklÄ“ja sievišÄ·Ä«gu meiteni. Un...nevarÄ“ja atrast. "Priekš kam man otrs vÄ«rietis mÄjÄs," viņš teica...
IzrÄdÄs, ka daudzi Latvijas jaunekļi ir atmetuši cerÄ«bas atrast meiteni, ar kuru gribÄ“tu dibinÄt Ä£imeni. Jo viņas visas tÄdas... nu, patstÄvÄ«gas, vÄ«rišÄ·Ä«gas. Bet daba prasa savu, un tad veidojas visÄdas “partnerattiecÄ«bas”, “draudzÄ«bas' un vÄ“l nezin kas. Un tad pierod, jo izrÄdÄs, partnerattiecÄ«bas ir ļoti Ä“rtas – partneri nav jÄapgÄdÄ (pati strÄdÄ, un vÄ“l ar to lepojas), nekÄdi uzticÄ«bas solÄ«jumi nav jÄdod, atbildÄ«ba par Ä£imeni nav jÄuzņemas. Un vispÄr – sieva var bÅ«t viena, bet “draugu” daudz. Un viss aiziet lejÄ. DemogrÄfija – negatÄ«va, klÄt vÄ“l ekonomiskÄ emigrÄcija...
TÄ mÅ«su mazÄ, mīļÄ, dažreiz nejaukÄ tautiņa pÄrliecinošÄ gaitÄ, ar dziesmÄm, dodas aizmirstÄ«bÄ...
MīļÄs sievietes! Es zinu, ka daudzas no jums pilda vÄ«riešu funkcijas apstÄkļu spiestas. Daudzas no jums saviem bÄ“rniem esat gan mÄte, gan tÄ“vs. DaudzÄm ir vÄ«ri, uz kuriem nevar paļauties, vai viņu vispÄr nav. Un tur neko nevar darÄ«t. Bet, noteikti ir lietas, kuras var darÄ«t. Un par tÄm jÅ«s esat atbildÄ«gas.
Jums ir Dieva dota brÄ«va izvÄ“le – “taisÄ«t” karjeru vai dzemdÄ“t bÄ“rnus, audzinÄt viņus pašai, vai pavadÄ«t laiku darbÄ un maksÄt auklei, kalpot Ä£imenei un vÄ«ram vai savam bosam un savam ego, sÄ“sties pie stÅ«res vai vÄ«ram blakus. “Karjeras” sieviete nekad nebÅ«s laba sieva vai laba mÄte. TÄ vienkÄršÄ iemesla dēļ, ka cilvÄ“ks nevar vienlaicÄ«gi bÅ«t divÄs vietÄs – bÅ«t ar bÄ“rniem un bÅ«t darbÄ vai kur citur. JautÄjums ir prioritÄtÄ“s.
Esmu pÄrliecinÄts, ka katra cilvÄ“ka vieta ir tur, kur viņš ir neaizstÄjams. Un jÅ«s esat neaizstÄjamas saviem bÄ“rniņiem un saviem vÄ«riem. Jums dotais laiks ir unikÄla, bet nebÅ«t ne neizsÄ«kstoša vÄ“rtÄ«ba, kuru jÅ«s tÄ“rÄ“jat atbilstoši savÄm prioritÄtÄ“m. KÄdas tÄs ir? Jums ir izvÄ“le saņemt algu gaistošos papÄ«rÄ«šos vai uz mūžu atmiÅ†Ä paliekošÄ mazuļa smaidÄ. Jums ir izvÄ“le plÅ«st pa straumi un atdarinÄt vÄ«riešus izskatÄ un uzvedÄ«bÄ vai palikt par SIEVIETI, ko es no sirds novÄ“lu. BÅ«s grÅ«ti, bet dzÄ«ve iesmaržosies...