Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādā senā grāmatā ir stāsts par sievieti, kura uzņēmās vÄ«ra funkcijas. ŠÄ«s sievietes vārds bija Jezebele. Viņa bija nežēlÄ«ga un cietsirdÄ«ga un, izmantodama sava vÄ«ra - Ä·Ä“niņa pilnvaras, nodarÄ«ja daudz ļauna. Dieva spriedums par viņu bija bargs – viņa mirs, un suņi Ä“dÄ«s viņas miesas. Bet arÄ« viņas vÄ«rs, vārdā Ahabs, kas pieļāva savas sievas nelietÄ«gās aktivitātes un nodeva viņai savas varas un pilnvaru simbolu – zÄ«moggredzenu, tika sodÄ«ts ar nāvi.

Šis stāsts droši vien ir tikpat sens kā cilvÄ“ce. Jo šis ir stāsts par vÄ«riešiem un sievietÄ“m.

Šodien nevienu Jezebeli nesoda ar nāvi un nevienu Ahabu arÄ«. Nav nekādas vajadzÄ«bas, - viņi sevi jau ir sodÄ«juši. Jezebeles un Ahabi paši izmirs. Vajag tik dot viņiem vaļu un dažnedažādi atbalstÄ«t. To, ka rezultāti nebÅ«s ilgi jāgaida, nav jāpierāda. Tas jau ir pierādÄ«jies – Rietumu “feminizÄ“tā” sabiedrÄ«ba strauji izmirst, tā nav dzÄ«votspÄ“jÄ«ga. Tātad – nav pareiza. Jo pareizs nevar atnest nāvi. Kas tad ir nepareizi? Un kā tad ir “pareizi”?

Un vai varam kaut ko mainīt, lai dzīvotu? Mana pārliecība ir - varam!

Vispirms mums gan jāapzinās sava loma cilvÄ“ces notikumos. Bez pārspÄ«lÄ“jumiem un bez kompleksiem. Tātad - pašÄ·etināsim mazliet.

Kas tad veido cilvÄ“ci? Nu, skaidrs taču – cilvÄ“ki, vai ne? Tātad - tu un es, viņš un viņa. Vai vari aptvert domu, ka tu, tavs kaimiņš, tavi radi un draugi veidojat cilvÄ“ci un esat atbildÄ«gi par tās nākotni? Es jau dzirdu iebildumus, - nu, ko tad es, - tāds mazs cilvÄ“ciņš. NÄ“, draugs, tu neesi “mazs cilvÄ“ciņš”. Tu esi CilvÄ“ks, tieši tikpat vÄ“rtÄ«gs, kā jebkurš cits uz šÄ«s planÄ“tas mÄ«tošais cilvÄ“ks, neatkarÄ«gi no ranga, popularitātes, ārÄ“jā izskata, naudas maka biezuma vai vÄ“l kā cita. Un pieņem, lÅ«dzu, domu, ka no tevis ir atkarÄ«ga cilvÄ“ces nākotne. Jo tā tas ir.

Kādā reizē man savajadzējās pavairāk polietilēna maisiņu. Es piegāju lielveikalā pie kases un pajautāju:

- Sakiet, lÅ«dzu, cik maksā viens maisiņš?

- Necik, - pārdevēja atbildēja, - varat paņemt.

- Cik jauki, - es nopriecājos, - man, lūdzu simt gabalus!

- Nūū, - pārdevēja sastomījās, - simt gan nebūs par velti...

Interesanta aritmētika. Visiem zināms, ka nulle plus nulle ir nulle. Un nulle reiz simt arī ir nulle. No kurienes tad radās summa, kura man bija jāmaksā? Āāā, pareizi - simt maisiņu sastāv no vieniniekiem. Un vieniniekam ir vērtība.

Gluži kā cilvÄ“ce sastāv no tevis un manis. Tādēļ arÄ« viss rakstÄ«tais ir jāattiecina uz sevi, jāpārbauda un attiecÄ«gi jālemj un jārÄ«kojas. Kaut kas lÄ«dzÄ«gs pilsoniskai atbildÄ«bai. Tā kā šÄdi termini visbiežāk izskan no zemas morāles politiÄ·u un viņu svÄ«tas puses priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas laikā un izraisa mÅ«sos riebumu, centÄ«šos lietot tos pÄ“c iespÄ“jas retāk.

Tātad, kur šodienas problÄ“ma, ko varam darÄ«t “lietas labā”? ProblÄ“mu ir daudz – bezdievÄ«ba, kam neizbÄ“gami seko cilvÄ“ka degradācija visās jomās, protams, ir galvenā problÄ“ma. Ne velti rietumvalstu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma ir veidota tā, lai jau no bÄ“rnÄ«bas cilvÄ“kā ieprogrammÄ“tu ideju par cilvÄ“ku nevis kā radÄ«tu par garÄ«gu, saprātÄ«gu bÅ«tni, bet kā vienu no dzÄ«vnieku (nu, varbÅ«t nedaudz uzlabotu, evolucionÄ“jušu) sugām. MÄ“rÄ·is ir acÄ«mredzams – atbrÄ«vot cilvÄ“ku no atbildÄ«bas par savu dzÄ«vi, rÄ«cÄ«bu, jo dzÄ«vnieki nenes atbildÄ«bu un netiek tiesāti. ArÄ« “uzlaboti” ne. Viņiem ir sveši tādi jÄ“dzieni kā morāle, gods, dievbijÄ«ba, svÄ“tums. Ja mÅ«su Ä£imenes mÄ«lulÄ«tis – mÅ«su sunÄ«tis pacels kāju uz kādu pieminekli, mÄ“s viņu mīļi sarāsim un pasauksim projām. AdministratÄ«vo sodu viņš nemaksās, un tiesa suni netiesās. Jo viņš ir dzÄ«vnieks.

Citādāk ir, ja pieminekli apčurā cilvÄ“ks. TÅ«lÄ«t klāt ir policists un izraksta kvÄ«ti vai arestÄ“. Un pareizi dara. Jo cilvÄ“kam ir jāatbild par savu rÄ«cÄ«bu, bet dzÄ«vniekam – nÄ“.

Bet, tiklÄ«dz cilvÄ“ks atstāj šo augsto pozÄ«ciju – CILVÄ’KS, viņš noslÄ«d zemāk par dzÄ«vnieku. Tad viņš sāk degradÄ“t vidi, kurā dzÄ«vo, nogalināt vairāk, nekā spÄ“j apÄ“st, pamest savus bÄ“rnus, iznÄ«cināt un spÄ«dzināt savus “sugas brāļus” un klāt pie tā visa domāt, ka viņam par to nebÅ«s jāatbild! Nu sakiet, vai tas nav jocÄ«gi? Bet vÄ“l viena joma, kurā cilvÄ“ks ir pamanÄ«jies pārspÄ“t vai vismaz mÄ“Ä£ina pārspÄ“t vai mainÄ«t RadÄ«tāja iedibinātos dabas likumus, ir -

Sievietes pārņem vÄ«riešu lomu (un otrādi).

SabiedrÄ«bas pamats ir Ä£imene. Ja Ä£imene ir ačgārna, ačgārna bÅ«s arÄ« sabiedrÄ«ba. Ja sieviete valdÄ«s Ä£imenÄ“, viņa valdÄ«s arÄ« sabiedrÄ«bā. Tu varbÅ«t teiksi: “Un kas tur slikts?!”

“Slikts” ir tas, ka tiek izjaukta paša RadÄ«tāja noliktā lietu kārtÄ«ba. Un Viņš nekļūdās, vienus radÄ«dams par sievietÄ“m un otrus – par vÄ«riešiem. AtšÄ·irÄ«gus gan fizioloÄ£iski, gan mentāli, gan... Atklāti sakot, tik atšÄ·irÄ«gus, ka dažreiz liekas, ka sievietes vispār ir bÅ«tnes no citas planÄ“tas, vai ne, vÄ«rieši?

Nu, lÅ«k, un sievietes var daudz ko, ko nevar vÄ«rieši. VÄ«rieši nevar iznÄ“sāt bÄ“rnu, viņu piedzemdÄ“t, pabarot ar pieniņu, vienlaicÄ«gi darÄ«t simt darbus utt. Viņi nekad nebÅ«s “Māte”. Un pārsvarā vÄ«rieši to arÄ« nemaz nemÄ“Ä£ina (lai gan es redzÄ“ju video, kur veči pieliek sev pie vÄ“dera smagus maisus, lai iejustos grÅ«tnieces “ādā”). Vispār vÄ«rieši nevar daudz ko, ko var sievietes.

Ar sievietÄ“m ir citādāk. Viņas var gandrÄ«z visu, ko vÄ«rieši, ar nelieliem izņēmumiem. Bet - stop! Nu gan rodas putra. Ja mÄ“s sauksim par sievieti sieviešu dzimtas bÅ«tni, kura izskatās kā vÄ«rietis, ģērbjas kā vÄ«rietis, uzvedas kā vÄ«rietis, tad kā lai mÄ“s saucam sievieti, kura to visu dara kā sieviete? JābÅ«t taču dažādiem apzÄ«mÄ“jumiem, citādi valoda nepildÄ«s savu funkciju. NosacÄ«ti nosauksim to emancipÄ“to, vÄ«rišÄ·Ä«go sievieti viņas priekšgājÄ“jas vārdā – par Jezebeli, bet to sievišÄ·Ä«go sievieti – par Sievieti. Aiz cieņas pret viņu.

Īpaši, ja viņa ir spÄ“jusi palikt par Sievieti mÅ«su laikā, kad Sievietes mÅ«su pasaules daļā strauji izmirst. Ne fiziski, bet garÄ«gi – viņas konvertÄ“jas par JezebelÄ“m, par pusvÄ«riešiem. Fiziski notiek pilnÄ«gi pretÄ“js process – mÅ«su sabiedrÄ«bā sieviešu proporcionāli ir vairāk nekā vÄ«riešu. Un disproporcija palielinās, palielinoties vecumam. Vienā vārdā – Jezebeļu skaits pieaug, Sieviešu un vÄ«riešu – samazinās. Un turklāt – ļoti strauji. Ir acÄ«mredzams, ka šis process (projekts) tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«ts. Mazliet pārzinot cilvÄ“ku psiholoÄ£iju, iedzimto dabu, manipulÄ“t ar cilvÄ“ka apziņu, lai panāktu vÄ“lamo rezultātu, nav nemaz tik grÅ«ti.

Bieži vien ieraudzīt kāda procesa problēmu ir sarežģīti procesa pakāpenības dēļ. Kā nevaram noteikt brīdi, kad nakts nomaina dienu.

Vieglāk to izdarÄ«t ir, raugoties uz mÄ“rÄ·i vai rezultātu, uz ko šis process ved. Kā saka – pÄ“c augļiem pazÄ«st koku... VÄ“l nav pagājuši pat simt gadi, kopš sievietes tādā lielvalstÄ« kā ASV iekaroja vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas, bet atsevišÄ·Äs Eiropas valstis tie nav pat piecdesmit gadi. Labāk gan tas nebÅ«tu noticis, jo rezultātā atbildÄ«gos amatos, posteņos un institÅ«tos tiek ievÄ“lÄ“ti cilvÄ“ki nevis pÄ“c lietderÄ«bas un piemÄ“rotÄ«bas, bet pÄ“c popularitātes un ārÄ“jā izskata, ko esam redzÄ“juši kādās lielvalstÄ«s, kur aktieri kļūst par prezidentiem un gubernatoriem.

PatiesÄ«bas dēļ gan jāteic, ka arÄ« vÄ«riešu dzimtes vÄ“lÄ“tāji ne vienmÄ“r dod priekšroku lietišÄ·Äm kvalitātÄ“m salÄ«dzinot ar citām, dažreiz visai apšaubāmām Ä«pašÄ«bām, jo nez vai sievietes savulaik iebalsoja Itālijas parlamentā pornozvaigzni. Bet varbÅ«t tas bija visai gudri darÄ«ts, kā politikas simbols?...

ŠÄdā gaismā ir skaidrs – sieviešu feminisms ir inspirÄ“ts un tiek realizÄ“ts ar mÄ“rÄ·i sagraut un iznÄ«cināt sabiedrÄ«bu. Es saprotu, ka izklausās pārspÄ«lÄ“ti un dramatiski, un bÅ«tu laimÄ«gs, ja tas tā nenotiktu. Diemžēl tā ir realitāte.

Interesentiem ieteiktu uzklikšÄ·ināt GooglÄ“ “feminisms”, un jÅ«s atradÄ«siet patiešÄm daudz interesanta. Jau kādas feminisma apoloģētes apgalvojums, ka jebkurš tuvÄ«bas akts starp vÄ«rieti un sievieti ir vardarbÄ«ba pret sievieti, vien ir ko vÄ“rts. JÅ«s atradÄ«siet arÄ« to, ka sākotnÄ“ji feministes cÄ«nÄ«jās par lÄ«dztiesÄ«bu, bet nu jau sen viņas cÄ«nās par varu. Diemžēl – sekmÄ«gi. Pateicoties vÄ«riešu pasivitātei, kÅ«trumam un vājumam, sievietes (Jezebeles) reāli ir pārņēmušas varu visos lÄ«meņos – no Ä£imenes lÄ«dz valsts pārvaldei.

Neticiet statistikai, ticiet savām acÄ«m. Latvijā valda sievietes. Valda Ä£imenÄ“s, valda pašvaldÄ«bās, valda tiesās, valda valdÄ«bā. Pats personÄ«gi biju mÄ“reni pārsteigts kādā apgabaltiesā, kad starp darbiniekiem ieraudzÄ«ju ne vairāk un ne mazāk kā 1 (vienu!) vÄ«riešu kārtas pārstāvi! Un tas pats bija... apsargs. Rajona tiesā – tas pats! Pagasta pārvaldÄ“ – tas pats!

Vai vÄ«rieši Latvijā izmiruši? Cik zinu – nÄ“. Daudzi sēž mājās un laikam ada zeÄ·es, kamÄ“r viņu “bosi” nodarbojas ar valsts pārvaldi, tiesāšanu un citām svarÄ«gām lietām. Kāds kauns! Diemžēl, tā nav tikai Latvijas problÄ“ma – pirms vairākiem gadiem mediju uzmanÄ«bu saistÄ«ja Spānijas valdÄ«bas sastāvs. Tas bija kļuvis tāds, nu, - pārlieku rozā. Visekstravagantākais personāžs bez šaubām pat uz šÄ« fona bija Spānijas aizsardzÄ«bas ministrs - grÅ«tniece ar paprāvu punčuku. Nav saprotams, kā šis “ministrs” plānoja apvienot mātes pienākumus ar armijas komandÄ“šanu, bet izskatÄ«jās amizanti. Cerams, ka vismaz mazulim atrašanās Ä£enerāļu sabiedrÄ«bā bÅ«s nākusi par labu un izaugs brašs puika...

 SistÄ“mai sievietes ir izdevÄ«gas, jo vÄ“lÄ“šanās sevi pierādÄ«t un pārspÄ“t “stiprā dzimuma” pārstāvjus ir, lai arÄ« apšaubāms, bet tomÄ“r visai spÄ“cÄ«gs dzinulis, tādēļ sieviete apzinÄ«gi izpildÄ«s arÄ« amorālus vai netaisnÄ«gus rÄ«kojumus, Ä«paši tajos neiedziļinoties. Un tādi “darbinieki” sistÄ“mai labi der. Šajā degradācijā es nevainoju tikai daiļā dzimuma pārstāves vien; nudien, vÄ«ri, kuri atbildÄ«bu par Ä£imeni, bÄ“rniem, lÄ“mumiem utt. deleģē sievām vai mammām, nav pieskaitāmi stiprajam dzimumam, un nav nekāds brÄ«nums, ka viņu vietu ieņem sievietes.

Tā nu mÄ“s redzam, ka Jezebeļu problÄ“ma faktiski ir vÄ«riešu problÄ“ma.

Bet mūsu tēma ir Sievietes degradācija par Jezebeli, tādēļ par viņām runāsim vairāk.

Visā Eiropā un tuvākās valstÄ«s populārs kļuvis kāds EirovÄ«zijas transvestÄ«ts, – bārdains vÄ«rietis, kurš ir izaudzÄ“jis garus matus, apģērbies kleitā un uzvedas kā sieviete. Skaidrs, ka vairākums mediju un izklaides industrija kalpo sistÄ“mai, kuras mÄ“rÄ·is ir nopostÄ«t un sagraut vÄ“rtÄ«bas, kuras mÄ“s saucam par “tradicionālajām”. Šajā vidÄ“ tās (tradicionālās vÄ“rtÄ«bas) tiek pakļautas agresÄ«vam uzbrukumam un tiek ignorÄ“tas vai pat izsmietas.

Å…emot vÄ“rā šo tendenci, nav jābrÄ«nās par dziedātāja - transvestÄ«ta popularitāti. PagājušÄ gadā viņam tika piešÄ·irta uzvara, bet šajā gadā viņš bija viens no konkursa vadÄ«tājiem. CilvÄ“ki pašausminās, paburkšÄ·, bet – skatās. Un tā tiek pieradināti pie perversijām un to ieviešanas dzÄ«vÄ“. Jo vispirms perversija ir uz skatuves vai ekrāna, bet pÄ“c tam – uz ielas un Ä£imenÄ“. Tāda ir shÄ“ma. MÄ“s esam labi audzināti un ļoti toleranti, un tā vietā, lai boikotÄ“tu pasākumus, kuri acÄ«mredzami popularizÄ“ dzimumnovirzes, mÄ“s tos atbalstām. Interesanti, kādu dziesmu dziedās tāds EirovÄ«zijas atbalstÄ«tājs tad, kad viņa vienÄ«gais, mīļotais dÄ“liņš kādu dienu uzvilks kleitu un paziņos, ka mÄ«l PÄ“teri? Un ka viņi drÄ«z precÄ“sies, jo uz to laiku, visticamāk (lai Dievs pasargā), Latvijā jau laulās viena dzimuma cilvÄ“kus...

 IespÄ“jams, ka nelaimÄ«gais tÄ“tis/mamma jau bÅ«s aizmirsuši, ka kādreiz sÄ“dÄ“ja pie televizora kopā ar savu dÄ“liņu un kopā skatÄ«jās EirovÄ«ziju. Un tÄ“tis/mamma bija ar pārraidi tik aizrāvušies, ka pat neiedomājās, ka viss redzÄ“tais tÄ«rajā bÄ“rna dvÄ“selÄ«tÄ“ ierakstās kā ar melnu tinti uz baltas lapas.

TransvestÄ«tus es nepieminÄ“ju nejauši, jo man nav saprotams viens jautājums, un proti: kādēļ vÄ«riešus, kuri izaudzÄ“ garus matus, apģērbjas un uzvedas kā sievietes, dÄ“vÄ“ par transvestÄ«tiem, bet sievietes, kuras apcÄ“rp Ä«sus matus, apģērbjas vÄ«riešu drÄ“bÄ“s un uzvedas kā vÄ«rieši, turpina saukt par sievietÄ“m? Manuprāt, tas ir nekorekti; - transvestÄ«ts ir kā viens, tā otrs.

Pieļauju, ka daudzas sievietes pat neapzinās, kādiem spÄ“kiem ir pakļāvušÄs. Un šie ļaunie spÄ“ki izdarÄ«s visu, lai piespiestu mÅ«sdienu sievieti pazaudÄ“t pÄ“dÄ“jās sievišÄ·Ä«bas paliekas. Ja kādreiz sievietes spÄ“ks bija sievišÄ·Ä«gā gudrÄ«ba, intuÄ«cija, tikumÄ«ba, lÄ“nprātÄ«ba un mātišÄ·Ä«ba, tad tagad viņas nodarbojas ar kikboksu, svarcelšanu, santehniku un kosmonautiku. Ak, jā, - arÄ« ar biznesu, politiku, pÄ«pÄ“šanu un dzeršanu. Un futbolu. Kā jums patÄ«k lÄ“dija, kura, pÄ«damās savos garajos brunčos, jož pakaļ bumbai un mÄ“Ä£ina tai iespert? Neesat tādu redzÄ“juši? Es arÄ«. Jo lÄ“dija, dāma to nedarÄ«s. To darÄ«s tā nabaga sieviete, kura ir pazaudÄ“jusi savu identitāti un vairs lāgā nezina un nejÅ«t, ko viņai klājas darÄ«t un ko ne.

Latvijā sieviešu emancipācija (lasi – degradācija) norit ļoti strauji. Atceros, vÄ“l deviņdesmitajos gados kāds mans draugs, amerikānis, reiz teica: "Zini, atšÄ·irÄ«ba starp amerikāņu sievieti un latviešu sievieti ir lielāka nekā starp vÄ«rieti un sievieti..."

Visā plašajā Amerikā viņam neizdevās atrast Sievieti, jo šajā valstÄ« sieviešu feminisms jau bija padarÄ«jis savu melno darbu. Viņš apprecÄ“ja Latvijas meiteni...

Pagāja divdesmit gadi, un nu arÄ« Latvijā ir problÄ“ma atrast Sievieti. Kāds labs paziņa, ļoti izskatÄ«gs, atlÄ“tisks un gudrs jauneklis, ļoti gribÄ“ja apprecÄ“ties, bet, par “nelaimi”, arÄ« viņš meklÄ“ja sievišÄ·Ä«gu meiteni. Un...nevarÄ“ja atrast. "Priekš kam man otrs vÄ«rietis mājās," viņš teica...

Izrādās, ka daudzi Latvijas jaunekļi ir atmetuši cerÄ«bas atrast meiteni, ar kuru gribÄ“tu dibināt Ä£imeni. Jo viņas visas tādas... nu, patstāvÄ«gas, vÄ«rišÄ·Ä«gas. Bet daba prasa savu, un tad veidojas visādas “partnerattiecÄ«bas”, “draudzÄ«bas' un vÄ“l nezin kas. Un tad pierod, jo izrādās, partnerattiecÄ«bas ir ļoti Ä“rtas – partneri nav jāapgādā (pati strādā, un vÄ“l ar to lepojas), nekādi uzticÄ«bas solÄ«jumi nav jādod, atbildÄ«ba par Ä£imeni nav jāuzņemas. Un vispār – sieva var bÅ«t viena, bet “draugu” daudz. Un viss aiziet lejā. Demogrāfija – negatÄ«va, klāt vÄ“l ekonomiskā emigrācija...

Tā mÅ«su mazā, mīļā, dažreiz nejaukā tautiņa pārliecinošÄ gaitā, ar dziesmām, dodas aizmirstÄ«bā...

Mīļās sievietes! Es zinu, ka daudzas no jums pilda vÄ«riešu funkcijas apstākļu spiestas. Daudzas no jums saviem bÄ“rniem esat gan māte, gan tÄ“vs. Daudzām ir vÄ«ri, uz kuriem nevar paļauties, vai viņu vispār nav. Un tur neko nevar darÄ«t. Bet, noteikti ir lietas, kuras var darÄ«t. Un par tām jÅ«s esat atbildÄ«gas.

Jums ir Dieva dota brÄ«va izvÄ“le – “taisÄ«t” karjeru vai dzemdÄ“t bÄ“rnus, audzināt viņus pašai, vai pavadÄ«t laiku darbā un maksāt auklei, kalpot Ä£imenei un vÄ«ram vai savam bosam un savam ego, sÄ“sties pie stÅ«res vai vÄ«ram blakus. “Karjeras” sieviete nekad nebÅ«s laba sieva vai laba māte. Tā vienkāršÄ iemesla dēļ, ka cilvÄ“ks nevar vienlaicÄ«gi bÅ«t divās vietās – bÅ«t ar bÄ“rniem un bÅ«t darbā vai kur citur. Jautājums ir prioritātÄ“s.

Esmu pārliecināts, ka katra cilvÄ“ka vieta ir tur, kur viņš ir neaizstājams. Un jÅ«s esat neaizstājamas saviem bÄ“rniņiem un saviem vÄ«riem. Jums dotais laiks ir unikāla, bet nebÅ«t ne neizsÄ«kstoša vÄ“rtÄ«ba, kuru jÅ«s tÄ“rÄ“jat atbilstoši savām prioritātÄ“m. Kādas tās ir? Jums ir izvÄ“le saņemt algu gaistošos papÄ«rÄ«šos vai uz mūžu atmiņā paliekošÄ mazuļa smaidā. Jums ir izvÄ“le plÅ«st pa straumi un atdarināt vÄ«riešus izskatā un uzvedÄ«bā vai palikt par SIEVIETI, ko es no sirds novÄ“lu. BÅ«s grÅ«ti, bet dzÄ«ve iesmaržosies...

Novērtē šo rakstu:

0
0