Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jās dienās Jaunā konservatÄ«vā partija un tās atbalstÄ«tāji dara visu iespÄ“jamo, lai pārliecinātu sabiedrÄ«bu, ka bijušais Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kuru Ä¢enerālprokuratÅ«ra pieprasÄ«jusi izdot kriminālvajāšanas sākšanai, ir nesavtÄ«gs trauksmes cÄ“lÄ“js un bezkompromisa tiesiskuma aizstāvis. Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ nodaļu no pagājušÄ gada trešÄs pieprasÄ«tākās grāmatas Latvijā – IndriÄ·a Latvieša „Varas” („BailÄ“m – 2”), kurā figurÄ“ spilgti aprakstÄ«ts personāžs vārdā Juris Durašs.

17. nodaļa. Juta TrÄ«Ä·e

Ja Jutai TrÄ«Ä·ei kāds lÅ«gtu absolÅ«ti godÄ«gi un atklāti raksturot viņas attiecÄ«bas ar ilggadÄ“jo kolÄ“Ä£i un izdaudzināto “labo roku” korupcijas un korumpantu apkarošanā, tagadÄ“jo partijas biedru Juri Durašu, un ja viņa kaut kādā neprāta lÄ“kmÄ“ to godÄ«gi arÄ« pateiktu, tad raksturojums bÅ«tu tas, ko angliski sauc par “love–hate relationship”. GandrÄ«z tā. Kaut arÄ« tas vÄ“l bÅ«tu tā ļoti, ļoti vienkāršoti teikts.

Lielākoties tā, protams, bija “love”. Viņas nu jau bijušajā korumpantu un citu slikto cilvÄ“ku izÄ·eršanas un atmaskošanas darbā Durašs bija vienkārši neaizstājams. Par labāku kolÄ“Ä£i un palÄ«gu viņa nevarÄ“tu pat sapņot. Viņš bija izcils profesionālis – nenogurstošs, aizrautÄ«gs, ciets un principiāls.

Bet pats galvenais – viņa bija gandrÄ«z pārliecināta, ka sava kolÄ“Ä£a un drauga Jura acÄ«s saskata gailam to pašu uguntiņu, kas dega arÄ« viņas sirdÄ« un smadzenÄ“s. Viņš bija caurcaurÄ“m savÄ“jais. Tāds, ar kuru varÄ“ja iet izlÅ«kos un jebkur citur – droši un lÄ«dz galam. Tāds, kurš nekad un nekādos apstākļos nenodos ne savu priekšnieci, ne arÄ« kopÄ“jo taisno lietu.

Bet vai tas tiešÄm bija pilnÄ«gi droši? Un pavisam, pavisam lÄ«dz galam? Bez mazākajām šaubām un bažām? Parasti viņa par to bija pārliecināta – bet tikai gandrÄ«z. Jā, jau atkal – tikai gandrÄ«z. Ja paraudzÄ«tos atpakaļ uz aizvadÄ«tajiem gadiem, ik pa laikam bija gadÄ«jies pa kādai mazai, sÄ«kai aizdomu Ä“niņai. Kaut kas Ä«sti negāja kopā, bija pa kādai mazÄ«tiņai pretruniņai, kāds sÄ«kums ņēma un neštimmÄ“ja ar kopÄ“jo ainu.

Šis un tas bija saistÄ«ts ar lietām, kas bija izskanÄ“jušas arÄ« publiski. Kad sākās “kariņš” ar Finanšu policiju un tā cÄ“la gaismā ziņas par Ä«patnajiem darÄ«jumiem saistÄ«bā ar Duraša tÄ“va zirgaudzÄ“tavu, TrÄ«Ä·e, protams, stāvÄ“ja un krita par savu kolÄ“Ä£i.

“IzvÄ“rtÄ“jot minÄ“tos lÄ«gumus pÄ“c bÅ«tÄ«bas, komisija konstatÄ“ja, ka tajos kļūdaini norādÄ«ts, ka J. Durašs ir solidārs aizņēmÄ“js, jo no lÄ«gumu bÅ«tÄ«bas redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Durašs minÄ“ts faktiski tikai kā Ä·Ä«las devÄ“js un nav saņēmis nekādus finanšu lÄ«dzekļus no aizdevÄ“ja.

Å…emot vÄ“rā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi zirgaudzÄ“tava izmeklÄ“tāja tÄ“va Jāņa Duraša personā, secināts, ka J. Durašs minÄ“tajos lÄ«gumos nav bijis solidārs aizņēmÄ“js, bet gan Ä·Ä«las devÄ“js,” – TrÄ«Ä·ei nācās ne pa jokam papÅ«lÄ“ties, lai paša KABa atzinums par “savÄ“jo” bÅ«tu kaut izvairÄ«gi, tomÄ“r simtprocentÄ«gi attaisnojošs.

Bet nevarÄ“ja teikt, ka pašai TrÄ«Ä·ei kā profesionālai slikto cilvÄ“ku medniecei viņas kolÄ“Ä£a Duraša paskaidrojumi bÅ«tu šÄ·ituši pārliecinoši lÄ«dz pÄ“dÄ“jam sÄ«kumam. BÅ«tu viņa vietā kāds no sliktajiem, TrÄ«Ä·e spÄ“tu atrast viņa stāstÄ«tajā ne mazumu pretrunu – un tālākais jau bÅ«tu izmeklÄ“tāju ziņā.

Taču savÄ“jiem vajadzÄ“ja turÄ“ties kopā! Pretinieki to vien gaidÄ«ja, lai pamanÄ«tu kādu vājuma pazÄ«mi, tad nekavÄ“joties uzkluptu un saraustÄ«tu gabalos. To nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kstÄ“ja pieļaut. Viņi bija kopā plecu pie pleca – un tā tam arÄ« vajadzÄ“ja turpināties!

Tas bija pirmais un skaļākais gadÄ«jums, bet nebÅ«t ne vienÄ«gais. DzÄ«vojot savā nožēlojamajā Imantas divistabu dzÄ«voklÄ«tÄ«, kas bija viss, ko viņa ar vÄ«ru vismaz oficiāli varÄ“ja atļauties, TrÄ«Ä·e nevarÄ“ja palaikam nepamest vÄ“rtÄ“jošu skatu uz Durašu laulātā pāra savrupmāju Dreiliņos. Nekāda superpils tā nebija, taču ar valsts algu pie tādas tikt nebija iespÄ“jams. Vienkārši nebija – un viss.

Viņa, protams, bija ielÅ«kojusies arÄ« oficiālajos reÄ£istros un nevarÄ“ja nepamanÄ«t tajos problÄ“mas. Ja ticÄ“tu zemesgrāmatai, 2004. gadā Duraša sieva, kura tolaik vÄ“l tāpat kā viņš strādāja Korupcijas apkarošanas birojā, apbÅ«ves gabalu Dreiliņos bija iegādājusies, oficiāli maksājot tiem laikiem neiespÄ“jami zemu cenu, pat ne eiro kvadrātmetrā. Turklāt par tikpat niecÄ«gu cenu viņa bija nopirkusi vÄ“l vienu zemesgabalu, kas atradās blakus.

Labi, valsts normatÄ«vajos aktos pati bija ierakstÄ«jusi savdabÄ«gu lÅ«gumu to krāpt ar mākslÄ«gi samazinātu cenu uzrādÄ«šanu, tā ietaupot uz nodokļu nomaksu. Taču lÄ«gumus, kuriem formāli it kā nebija nekādas saistÄ«bas ar zemes pirkšanu, Duraša kundze bija slÄ“gusi jau par pavisam citām, Ä«stajām summām – gada laikā veselus četrus kopumā par aptuveni simt piecdesmit tÅ«kstošiem.

Un tas vÄ“l nebija viss. Nepilnus trÄ«s gadus vÄ“lāk vienu no šiem zemesgabaliem viņa tālāk bija pārdevusi jau par pilnÄ«gi citu cenu – aptuveni sešdesmit tÅ«kstošiem eiro. PircÄ“ja bija neviena cita kā viņas māsÄ«ca, kas lÄ«dz tam bija strādājusi iestādÄ“ ar Ä«pašu kodÄ«gu smaciņu – MaksātspÄ“jas aÄ£entÅ«rā. Vārdu sakot, shÄ“ma bija kā uz delnas – ne mazums tādu TrÄ«Ä·e bija atklājusi un spÄ“jusi pierādÄ«t. Ne Ä«sti noziedzÄ«ga, bet…

Savādi pāris gadus pÄ“cāk bija arÄ« tas, ka nevis no savas “labās rokas”, bet no preses TrÄ«Ä·ei nācās uzzināt, ka darbu birojā pametusÄ« Duraša sieva paklusām iekārtota darbā vienā no nekaunÄ«gākajiem un izaicinošÄkajiem korupcijas perÄ“kļiem galvaspilsÄ“tā – ostas pārvaldÄ“ par juristi. Tieši turpat, kur, ak, kāda sagadÄ«šanās, jau nonākusi arÄ« viņas māsÄ«ca. Tā pati, kas bija nodrošinājusi Duraša kundzei jau oficiālos iespaidÄ«gos ienākumus, nopÄ“rkot vienu no Dreiliņu zemesgabaliem.

Ja šÄds faktu komplekts bÅ«tu nonācis Korupcijas apkarošanas biroja rÄ«cÄ«bā par kādu “nepiederošo”, visticamākais, neiztiktu bez nopietnas pārbaudes vai pat kriminālprocesa. Bet šeit runa bija par savÄ“jo, un savÄ“jos kaut kādu sÄ«ku šaubu un dažādi interpretÄ“jamu faktu dēļ pakļaut riskam nedrÄ«kstÄ“ja.

“Miera laikos” vÄ“l varbÅ«t viņa arÄ« bÅ«tu ko pasākusi. Bet faktiski uzreiz pÄ“c šo faktu nākšanas gaismā tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s sākās jauns konfliktu vilnis. ŠÄdā situācijā riskÄ“t ar savu labo roku TrÄ«Ä·e nevarÄ“ja. Tā tas arÄ« palika – TrÄ«Ä·e pacentās arÄ« pati noticÄ“t Duraša skaidrojumiem, un viņai tas gandrÄ«z, gandrÄ«z izdevās.

Bija daudz svarÄ«gākas lietas, par ko domāt, bet šis viss… tie bija tikai tādi sÄ«kumi – mazmazÄ«tiņas Ä“niņas, nekas vairāk. Tāpat kā mazā Venpils pusebreja-pusčigāna klaigas par Durašu, kurš jumtojot vai visu cigarešu kontrabandu Latvijā, tāpat kā ik pa laikam uzpeldošÄ operatÄ«vā informācija par Durašu, kurš “izpalÄ«dzÄ“jis” te vienam, te otram šaubÄ«gam indivÄ«dam.

VÄ“rotājam no malas viņi abi lÄ«dz pašÄm sava KABa posma beigām tā arÄ« izskatÄ«jās pÄ“c nešÄ·irama dueta – kur viens, tur otrs. Un tā tas turpinājās vÄ“l joprojām, arÄ« tagad. Kaut kas bija jādara, un kopā viņi iestājās bijušÄ tieslietu ministra Mordāna partijā, kopā kandidÄ“ja uz RÄ«gas domi, kopā pamÄ“Ä£ināja rÄ«kot tautas sapulces, kopā cÄ«nÄ«jās pret oligarhiem un kopā kala nākotnes plānus.

ŠÄ« straume bija tik spÄ“cÄ«ga un visādi pārliecinoša, ka peldÄ“t pret to TrÄ«Ä·ei nebija pat prātā. SÄ«kās, urdošÄs šaubas viņa pÄ“c labākās sirdsapziņas centās apklusināt. Savukārt reizÄ“s, kad tas tomÄ“r neizdevās, Durašs dažādos veidos teica faktiski vienu un to pašu – Jutiņ, tu taču labi zini, ka zaglim ir jāsēž cietumā un ka ne vienmÄ“r viņu tur var nogādāt ar baltiem cimdiem rokās, vai ne? Jā, to viņa zināja gan.

Taču tik cinisku kā šodienas sarunā viņa Juri vÄ“l nekad nebija redzÄ“jusi. Pat nojautusi nebija, ka viņš var bÅ«t arÄ« tāds. Kaut kur pÄ“kšÅ†i bija pazudusi pat uguntiņa acÄ«s – tās vietā viņai rÄ“gojās salts spÄ«dums, savukārt Jura teiktais lika sajusties kā kādā oligarhu saietā. Viņa varÄ“ja tikai mÄ“mi sÄ“dÄ“t un māt ar galvu, neko vairāk.

– Redzi, mums nav neko laba situācija, JuÄ·ik! VarbÅ«t tev izskatās, ka viss ir šokolādÄ“ un Saeimas vÄ“lÄ“šanās mums ne pirksts nav jāpakustina, viss notiks tāpat un pats no sevis. NÄ“, JuÄ·ik, nekā tamlÄ«dzÄ«ga!

Jā, taisnÄ«ba, lÄ«dz šim viss ir bijis labi. Pat ļoti labi. Oligarhu lieta bija skaista. NebÅ«tu tās, mÄ“s te tagad tā nesÄ“dÄ“tu un nerunātu. Visu cieņu! Labi, ka tev bija tik ciešas attiecÄ«bas ar irsiešiem un pārÄ“jo varzu. Tu mums tik blonda, tik gaiša, tik patiesa, nu kā tev var nenoticÄ“t, ha! NebÅ«tu tevis, ne tuvu tik labi nebÅ«tu sanācis. Tik izcili izdevās fÄ“leri pārvÄ“rst ieguvumā.

Bet diemžēl tā, JuÄ·ik, visa jau ir pagātne. Viss, cauri! Bija un aizgāja vilciens. Tu–tÅ«! Paskaties apkārt – tautai jau sen pieriebies. Cik mums tur atnāca uz pÄ“dÄ“jo sapulci? Pieci simti, seši? Viss, JuÄ·ik! Irsieši vilka, cik varÄ“ja, lai paceltu paši sev tirāžu un visu nokapitalizÄ“tu, cik var. Okei, malači, katram par sevi jārÅ«pÄ“jas, tas loÄ£iski.

Bet tagad pat irsieši ir sapratuši, ka tÄ“ma ir cauri, ka pat viņu lasÄ«tājs vairs nepavelkas. Paskaties sev apkārt, pat tā Ä“rce no Saeimas, tas Andrejs Sudins – arÄ« tas jau beidzot ir sapratis, ka neko sev derÄ«gu vairs neizspiedÄ«s, un paklusām nolÄ“cis no tÄ“mas. Staigā apkārt un žēli siekalojas.

MÄ“s esam pÄ“dÄ“jie, bet arÄ« mums tÄ“ma ir beigusies. Vajag citu – kategoriski vajag. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka beidzas ar “c”, ziniet! Pirmkārt, JuÄ·ik, mums Saeimā vajag vismaz trÄ«sdesmit vietas. TrÄ«sdesmit – un viss mums bÅ«s kārtÄ«bā. Bet pašlaik mums trÄ«sdesmit nesanāk. I ne tuvu ne.

VarbÅ«t desmit, varbÅ«t piecpadsmit, varbÅ«t pat divdesmit mÄ“s varam izspiest, bet ne vairāk. Es skatÄ«jos socioloÄ£iju, Ä«sto socioloÄ£iju, es zinu. Un mums vajag ne tikai trÄ«sdesmit, bet arÄ« pareizus vÄ“lÄ“šanu sarakstus. Mordāniņš lai tur ņemas un kuļ putas, bet mums viss ir pareizi jāsakārto.

KāpÄ“c tik daudz? Vienkārši, JuÄ·ik. Padomā pati ar savu galvu – tu tak mums neesi Ä«sta blondÄ«ne, bet krāsota. Nu dabÅ«si tu vÄ“lÄ“šanās tās desmit, piecpadsmit balsis. Un tālāk? NozvÄ“rÄ“si uzticÄ«bu Latvijas valstij? Un? Sou vot? Ar ko tu kopā iesi? Kurš ies kopā ar tevi? Kurš taisÄ«s koalÄ«ciju ar tevi? PÄ“c visa, ko tu viņiem esi nodarÄ«jusi? Un tu labi zini, par cik traku viņi tevi uzskata, vai ne?

Ak, tev nevajag koalÄ«ciju? TiešÄm nevajag? Gribi, lai arÄ« Saeimā ar tevi izdarās tāpat kā RÄ«gas domÄ“, tikai tie, kas izdarās, bÅ«s citi? Un varbÅ«t tas vÄ“l bÅ«s tas pats Kušakovs. Sarunās visu ar Pigmani, Tuklavu un Embergu – un vuaļā! Nekā! Ja mums bÅ«s divdesmit, divdesmit pieci mandāti, mÄ“s jau bÅ«sim kingi! Tad mÄ“s varÄ“sim kaut ko izvÄ“lÄ“ties!

Tev, JuÄ·ik, tas varbÅ«t bÅ«s šoks, bet es tev pateikšu, kas ir vienÄ«gie, ar kuriem mÄ“s Saeimā varam iet kopā! Mums vajag tik daudz mandātu tāpÄ“c, lai pÄ“c vÄ“lÄ“šanām varÄ“tu normāli pateikt, ka mÄ“s ejam valdÄ«bā nevis ar visiem šiem korumpantiem, visiem šiem nodevÄ«gajiem mudozvoniem, bet ar “SaticÄ«bu”. Nevis konkrÄ“ti ar atsaldeni Kušakovu, kurš paliks domÄ“ un pats sev izraks kapu. NÄ“, ar “SaticÄ«bu” kā tādu.

Neboli acis, JuÄ·ik! Saskaiti kopā “viens plus viens”! Tu redzi, ka tevi pieņems Emberga zaļzemnieki? Vai tie lÄ“ti pÄ“rkamie nacionāļi? Vai kas nu tur vÄ“l varÄ“tu bÅ«t? Es tev pateikšu, kas bÅ«s – mÅ«su Mordāniņš izmetÄ«s mÅ«s abus tā, ka nemetas, un ar viņiem vienosies, ja bÅ«s tāda situācija. Ja vien mÄ“s viņam to ļausim. Bet mÄ“s viņam to neļausim!

Kā neļausim? Es tev pateikšu – mÄ“s vienosimies, uztaisÄ«sim divu partiju koalÄ«ciju ar “SaticÄ«bu”, un tad tu redzÄ“si, kā deviņdesmit procenti mÅ«su traki principiālo partijas biedru uz to parakstÄ«sies! Mums tikai vajag mazu rezervi, lai dažus muļķus izmestu. Nu, to pašu mÅ«su mazo Mordāniņu, vÄ“l kādu. Ar visiem pārÄ“jiem viss bÅ«s kārtÄ«bā.

“SaticÄ«bai” bÅ«s trÄ«sdesmit pāri mandātu – nu točna bÅ«s. Un, ja mums pÄ“c dažu duraku izmešanas paliks astoņpadsmit, varbÅ«t piecpadsmit… viss bÅ«s čikiniekā, JuÄ·ik. Jā, daži mums atbirs, to skaitā arÄ« JānÄ«tis, bet vajag tā, lai ar pārÄ“jiem pietiktu vairākumam. TrÄ«sdesmit pieci plus kādi septiņpadsmit astoņpadsmit – un viss kārtÄ«bā!

Tas, JuÄ·ik, nozÄ«mÄ“, ka mums vajag divas lietas – mums vajag budžetu, un mums vajag jaunu lielu tÄ“mu. Budžets – tā ir mana tÄ“ma, es pie tā strādāju, un es kaut ko izdomāšu. Mums nevajag miljonus – likumi ir tā sačakarÄ“ti, ka nekādi miljoni nav vajadzÄ«gi. Pusmiljonu savāksim – pilnÄ«gi pietiks. Un savāksim, bÅ«s labi!

Bet vajag tÄ“mu! Oligarhu lieta ir beigusies, no tās mÄ“s vairs neko nevarÄ“sim izspiest. Ir obligāti jāizdomā kaut kas cits! Labāks! Tu redzÄ“ji – jau ar tautas sapulcÄ“m nekas labs nesanāca, labi, ka pašiem pietika prāta izbeigt. Bet kaut kas jauns ir jāizdomā, un vistuvākajā laikā. Tā, lai pietiek laika kārtÄ«gi raskruÄ·Ä«t. KamÄ“r mediji pavilksies, kamÄ“r visus vajadzÄ«gos izdosies nedaudz apstrādāt un pārliecināt. Un par to ir jādomā tagad un tÅ«lÄ«t!

TrÄ«Ä·e klausÄ«jās un neticÄ“ja savām ausÄ«m – vai šis runātājs tiešÄm bija tas pats viņas senais draugs, godÄ«gais un principiālais Juris, kurš vÄ“l pirms pāris dienām partijas vadÄ«bas lokā bija cÄ«tÄ«gi mājis ar galvu, kad mazais napoleoniņš Mordāns bija klāstÄ«jis savus nākotnes plānus, kuri bija kā nakts pret dienu, salÄ«dzinot ar Duraša nupat izklāstÄ«tajām iecerÄ“m?

Taču Durašs viņas apstulbumu uztvÄ“ra kā mÄ“mu piekrišanu. Viņam, izrādās, tÅ«lÄ«t arÄ« bija jāskrien tālāk kādās kārtÄ“jās Ä«paši svarÄ«gajās darÄ«šanās. Jau ejot pa durvÄ«m, viņš piepeši apcirtās.

– Ä€, JuÄ·ik, es tev visu laiku piemirstu pateikt… Tas bija patiešÄm lieliski, ka tu irsiešiem iedevi tos oligarhu ierakstu atšifrÄ“jumus. Un vÄ“l lieliskāk, ka man par to nepateici ne vārda. Es tev neko par to neteicu, bet man te sanāca tāda iepazÄ«šanās ar melu detektoru tieši par šo tÄ“mu. Paldies, JuÄ·ik, tiešÄm paldies! Un tagad mums vajag vÄ“l kaut ko tādu! Uz priekšu, karogs tev rokā!

Durvis jau sen bija aizcirtušÄs, bet TrÄ«Ä·e joprojām stāvÄ“ja kā zemÄ“ iemieta. Jau viss Duraša pirms tam teiktais viņai bija pietiekami, teiksim tā, pārsteidzošs. Bet šis te, par oligarhu ierakstiem…

LÄ«dz šim brÄ«dim viņa bija dzÄ«vojusi pilnā pārliecÄ«bā, ka tieši Durašs ir bijis tas, kas irsiešiem aizstiepis ierakstus un vienkārši nav gribÄ“jis visā tajā iepÄ«t viņu, respektÄ“jot TrÄ«Ä·es principus vai vÄ“l nezin ko.

Ja tas nebija viņš – tad kurš tad? Un ar kādu mÄ“rÄ·i? NÄ“, lai Juris kaldina savus plānus, tā bija viņa darÄ«šana. Bet viņai vispirms vajadzÄ“ja noskaidrot – kurš bija manipulators un ar kādu mÄ“rÄ·i. Ne par ko citu viņa domāt šobrÄ«d nespÄ“ja. Tā nu viņa bija iekārtota.