Iesaki rakstu:

2021.gada 8.jÅ«lijā aprit divi gadi kopš valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā. Lai Latvija mÄ“rÄ·tiecÄ«gi attÄ«stÄ«tos kā moderna valsts, kuras iedzÄ«votāji izjÅ«t piederÄ«bu un savstarpÄ“ju solidaritāti, Egils Levits kopš stāšanās Valsts prezidenta amatā 2019.gada 8.jÅ«lijā ir Ä«stenojis savu darbÄ«bu šÄdos pamatvirzienos:

• demokrātijas kvalitāte;

• tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte (tiesiska, taisnÄ«ga valsts);

• piederÄ«ba (nacionālā identitāte, vÄ“sturiskā atmiņa, valsts valoda, latviskums un reÄ£ionālā piederÄ«ba);

• informācijas telpas un mediju politika, t. sk. tiesiskums digitālajā telpā;

• drošÄ«bas politika;

• augstākā izglÄ«tÄ«ba un zinātne;

• inovācijas un digitalizācija.

Lūdzam jūs iepazīties ar Valsts prezidenta darbības otrā prezidentūras gada (2020.gada 8.jūlijs-2021.gada 7.jūlijs) īsu kopsavilkumu:

Likumdošana

Valsts prezidents ir aktÄ«vi izmantojis SatversmÄ“ paredzÄ“tās tiesÄ«bas likumdošanas jomā (vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/darbiba-likumdosanas-joma-2):

1) likumu izsludināšana: Valsts prezidents no 2020.gada 8.jÅ«lija lÄ«dz 2021.gada 7.jÅ«lijam izsludināja 308 likumus;

2) likumdošanas iniciatÄ«vas:

a. Saeima 2021.gada 16.jÅ«nijā pieņēma Latviešu vÄ“sturisko zemju likumu, kas stājās spÄ“kā 2021.gada 1.jÅ«lijā;

b. Saeima atbalstÄ«ja Valsts prezidenta iniciatÄ«vu un 2021.gada 16.jÅ«nijā pieņēma grozÄ«jumus likumā "Par svÄ“tku, atceres un atzÄ«mÄ“jamām dienām", nosakot par atceres un atzÄ«mÄ“jamās dienām 17.martu kā Nacionālās pretošanās kustÄ«bas piemiņas dienu un 15.oktobri kā Valsts valodas dienu. MinÄ“tie grozÄ«jumi stājās spÄ“kā 2021.gada 3.jÅ«lijā;

c. IniciatÄ«va paredzÄ“t individuālo taisnÄ«gumu netipiskos gadÄ«jumos okupācijas režīma laikā cietušajiem - Saeima 2021.gada 16.jÅ«nijā pieņēma grozÄ«jumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieka statusu", kas stājās spÄ“kā 2021.gada 3.jÅ«lijā. Tāds regulÄ“jums tiks veidots arÄ« par politiski represÄ“tas personas statusa piešÄ·iršanu;

d. Valsts prezidents Saeimu rosināja pieņemt likumu par samazināto PVN preses izdevumiem un grāmatniecībai - likuma ierosinājums tiek izskatīts Saeimā.

e. Ierosinājis Saeimai izstrādāt un pieņemt likumu par Valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem.

f. Saeima 2020.gada 11.jÅ«nijā atbalstÄ«ja, un 2021.gada 1.jÅ«lijā spÄ“kā stājās grozÄ«jumi Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likumā, kas paredz pÄ“c Valsts prezidenta priekšlikuma mazināt Krievijas telekanālu skaitu televÄ«zijas pakās, piedāvājot plašÄku kanālu izvÄ“les iespÄ“ju Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās proporcijā 80% / 20%;

3) aktÄ«va iesaiste likumu uzlabošanā, tiekoties ar Saeimas komisijām, komisiju vai frakciju vadÄ«tājiem starp likumu lasÄ«jumiem parlamentā. PiemÄ“ram, šÄdā formātā ir pārrunāta Latviešu vÄ“sturisko zemju likumprojekta nepieciešamÄ«ba, Satversmes tiesas spriedumu izpildei nepieciešamie grozÄ«jumi AdministratÄ«vo teritoriju un apdzÄ«voto vietu likumā, arÄ« jautājumi, kas skar mediju politiku;

4) diskusiju rÄ«košana ar sabiedrÄ«bas un politiÄ·u dalÄ«bu par šÄdiem tematiem: augstskolu likuma pilnveidošana; nepieciešamÄ«ba no valsts puses atbalstÄ«t komerciālos medijus informatÄ«vās telpas stiprināšanai; Latviešu valodas attÄ«stÄ«bas politika; Pretošanās kustÄ«bas iedzÄ«vināšana vÄ“sturiskajā atmiņā;

5) jauns instruments - Valsts prezidenta viedoklis par likumu:

a. Valsts prezidents Egils Levits kā aktÄ«va tiesiskā dialoga formu ar parlamentu un Ministru kabinetu ir iedibinājis Valsts prezidenta viedokli par likumu. Tas lietots gadÄ«jumos, kad nepieciešams izteikt Valsts prezidenta viedokli starp likumprojektu lasÄ«jumiem Saeimā, gan arÄ« kopā ar likuma izsludināšanu, ja, piemÄ“ram, likumu pÄ“c Satversmes nevar neizsludināt (valsts budžeta pieņemšanas gadÄ«jumā steidzamÄ«bas kārtā) vai arÄ« likums kopumā tiek akceptÄ“ts no Valsts prezidenta puses, bet Valsts prezidentam ir komentāri par likuma pieņemšanas gaitu, vai nākotnÄ“ ir nepieciešams darbs pie likuma iedzÄ«vināšanas un citiem bÅ«tiskiem jautājumiem, kuros Valsts prezidents laikus vÄ“las pievÄ“rst deputātu un sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu. Valsts prezidenta viedoklÄ« par pieņemto likumu tiek ietverts vÄ“rtÄ“jums par likuma saturu, ierosinājumi turpmākai regulÄ“juma pilnveidei un arÄ« ieteikumi tiesÄ«bu piemÄ“rotājiem likuma piemÄ“rošanā.

Piemēri:

1. ŠÄds viedoklis bijis par abām valsts budžeta likumprojektu paketÄ“m, AdministratÄ«vi teritoriālo reformu, grozÄ«jumiem Augstskolu likumā un Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas un jaunsardzes likumu;

2. Valsts prezidents ir sniedzis viedokļus par vairākiem Saeimas izskatÄ«šanā esošiem likumprojektiem, piemÄ“ram, grozÄ«jumiem Augstskolu likumā un RÄ«gas SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«cas likumu;

3. Valsts prezidenta viedoklis bija Saeimas deputātiem pieejams, arÄ« strādājot ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likumu;

4. Divās vÄ“stulÄ“s Saeimai tika skaidrots Latviešu vÄ“sturisko zemju likums;

5. Šeit minamas arÄ« divas vÄ“stules Saeimai ar Valsts prezidenta konkrÄ“tiem priekšlikumiem, tai skaitā konkrÄ“tiem likuma pantu formulÄ“jumiem, kas palÄ«dzÄ“ja novÄ“rst daļu AdministratÄ«vi teritoriālās reformas vājo vietu - par iedzÄ«votāju vÄ“lÄ“tām kopienām demokrātiskās lÄ«dzdalÄ«bas stiprināšanai un par Latviešu kultÅ«rvÄ“sturisko zemju likuma nepieciešamÄ«bu iedzÄ«votāju piederÄ«bas nostiprināšanai;

6. VÄ“stulÄ“ Ministru kabinetam Valsts prezidents izskaidroja iedzÄ«votāju vÄ“lÄ“to padomju nepieciešamÄ«bu un principus, kas bÅ«tu jāietver jaunajā PašvaldÄ«bu likumā.

Tiesiskums

Valsts prezidents ir iedibinājis konstitucionālo orgānu regulāru sadarbÄ«bu. ŠÄ« gada laikā Valsts prezidents, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs lÄ“ma par diviem bÅ«tiskiem jautājumiem - e-Saeimas darba tiesiskumu un par tiesisko ietvaru, nosakot pÄ“c COVID-19 krÄ«zes institÅ«ciju darbÄ«bas atgriešanos ierastajā formātā.

Valsts prezidents izveidoja "tieslietu piecinieku" - kopā ar tieslietu ministru, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju un apakškomisiju priekšsÄ“dÄ“tājiem tika vairākkārt pārrunāti akÅ«ti tieslietu jomas jautājumi. Viens no sarunu rezultātiem ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas novÄ“rš iespÄ“ju novilcināt tiesu sÄ“des.

Valsts prezidents ar jauno Ä£enerālprokuroru Juri Stukānu 2020.gada 13.jÅ«lijā apsprieda prokuratÅ«ras darba pilnveidošanu.

2020.gada 28.septembrÄ« Valsts prezidents Tieslietu padomes 10 gadu jubilejā, izvÄ“rtÄ“jot padomes darbÄ«bu, atgādināja 2020.gada sākumā Satversmes tiesas juridiskā gada atklāšanā sacÄ«to tiesnešiem. Kontekstā ar tiesÄ«bu piemÄ“rošanu un tiesas spriešanu Valsts prezidents nosauca tiesiskuma četrus ienaidniekus, kam ir jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba tiesu kvalifikācijas celšanas kontekstā: tiesÄ«bu nihilisms; formālisms; tiesÄ«bu apiešana; tiesÄ«bu ļaunprātÄ«ga piemÄ“rošana.

2021.gada 31.augustā E. Levits apspriedās par jaunizveidotās Eiropas ProkuratÅ«ras kompetenci un uzdevumiem ar Latvijas virzÄ«to prokuroru Gati Doniku. Eiropas ProkuratÅ«ra, kurā G. Doniks ir sācis darbu kā prokurors, ir pirmā pārnacionālā prokuratÅ«ra, kurai ir tiesÄ«bas neatkarÄ«gi veikt noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, kas apdraud Eiropas SavienÄ«bas (ES) finanšu intereses, izmeklÄ“šanu un kriminālvajāšanu.

No 2020.gada 8.jÅ«lija lÄ«dz 2021.gada 7.jÅ«lijam Valsts prezidents pieņēma 16 tiesnešu zvÄ“restus un svinÄ«gos solÄ«jumus (15 zvÄ“resti attālināti, viens klātienÄ“).

Ä€rpolitika

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/jaunumi?category%5B0%5D=314&category%5B1%5D=314&created%5Bmin%5D=--.--.----&created%5Bmax%5D=--.--.----.

LÄ«dz ar 2020.gada pavasari Valsts prezidents savu ārpolitisko darbÄ«bu Ä«stenoja jaunos formātos atbilstoši pandÄ“mijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. Vairākas ienākošÄs un izejošÄs ārvalstu vizÄ«tes notika, tomÄ“r daudzi starptautiski pasākumi tika atcelti vai pārcelti. To vietā Valsts prezidents intensÄ«vi izmantoja digitālās platformas, lai uzturÄ“tu saziņu ar citu valstu vadÄ«tājiem un ministriem, ekspertiem, medijiem un sabiedrÄ«bas pārstāvjiem, kā arÄ« Latvijas kopienām ārvalstÄ«s.

2020.gada 29.-30.septembrī Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze oficiālā vizītē Latvijā uzņēma Francijas Republikas prezidentu Emanuelu Makronu un Brižitu Makronas kundzi.

Valsts prezidents aktÄ«vi izmantoja videokonferenču formātu, lai paustu viedokli, uzklausÄ«tu, diskutÄ“tu un dalÄ«tos pieredzÄ“ ar citu valstu un starptautisku organizāciju vadÄ«tājiem. Egils Levits vairākkārt sazinājās ar Igaunijas Republikas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu NausÄ“du, kā arÄ« sazvanÄ«jās ar Gruzijas Republikas prezidenti Salomi Zurabišvili, OECD Ä£enerālsekretāru HosÄ“ Anhelu Guriju, Polijas Republikas prezidentu Andžeju Dudu un Islandes Republikas prezidentu Gudni Jouhannessonu.

PandÄ“mijas apstākļos Valsts prezidents tiešsaistÄ“ pārstāvÄ“ja Latviju TrÄ«s jÅ«ru iniciatÄ«vas samitā, OECD 60.gadadienas jubilejas tiešsaistes pasākumā, ikgadÄ“jās Jaltas Eiropas StratÄ“Ä£ijas konferences tiešsaistes diskusijā un ES informācijas sniedzÄ“ju forumā, diskutÄ“ja OECD videokonferencÄ“ par mājokļu pieejamÄ«bas jautājumiem Latvijā, kā arÄ« piedalÄ«jās Pasaules BrÄ«vo latviešu apvienÄ«bas valdes sÄ“des atklāšanā. Tāpat Valsts prezidenta videouzrunas izskanÄ“ja tādos starptautiski nozÄ«mÄ«gos pasākumos kā ANO Ä¢enerālās asamblejas 75. sesija, ParÄ«zes Miera forums un Ä«pašÄ ANO sesija par COVID-19.

Ar Ä«pašu tikšanos par ANO DrošÄ«bas padomi un diskusiju "Par Latvijas pienesumu ANO, ar skatu uz kandidÄ“šanu DrošÄ«bas padomes 2025.gada vÄ“lÄ“šanās" Valsts prezidents Egils Levits aizsāka publisku diskusiju par Latvijas mÄ“rÄ·tiecÄ«gu virzÄ«bu, kandidÄ“jot uz ANO DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«gās locekles vietu 2025.gadā.

Valsts prezidents 2020.gadā Latvijā tikās ar Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidenti Izabellu MorÄ“, Ukrainas parlamenta priekšsÄ“dÄ“tāju Dmitro Razumkovu, Slovākijas Republikas ārlietu ministru Miroslavu Lajčāku, Islandes Republikas ārlietu ministru Gudlaugiru Touru Tourdarsonu, Kanādas ārlietu ministru Fransuā Filipu Šampaņu, SaÅ«da Arābijas Karalistes ārlietu ministru princi Faisalu bin Farhānu Ä€l SaÅ«du, Lietuvas Republikas ārlietu ministru Linu Linkeviču, Igaunijas Republikas ārlietu ministru Urmasu Reinsalu, Eiropas Komisijas viceprezidenti Dubravku Šuicu, VenÄ“cijas komisijas darba grupas pārstāvjiem, kā arÄ« Baltkrievijas Republikas politisko lÄ«deri, Baltkrievijas Koordinācijas padomes iniciatori Svjatlanu Cihanousku.

Latvijas-Krievijas miera lÄ«guma parakstÄ«šanas 100.gadadienā RÄ«gas pilÄ« 2020.gada 11.augustā notika svinÄ«gs pasākums, kurā Valsts prezidents atgādināja: "Ar miera lÄ«gumu Krievija atzina Latvijas valsts neatkarÄ«bu un uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām suverÄ“najām tiesÄ«bām, kas Krievijai bija piederÄ“jušas uz Latvijas tautu un zemi. Latvijas valsts nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nā un Latvijas okupācijas neatzÄ«šanas politikā bija iekļauta atsauce uz šo lÄ«gumu, uzrādot to kā vienu no starptautiskajiem lÄ«gumiem, ko Padomju SavienÄ«ba nebija ievÄ“rojusi 50 Latvijas okupācijas gados."

Atsākoties starptautiskajām klātienes diplomātiskajām aktivitātēm, Valsts prezidents 2021.gada 9.-12.maijā devās oficiālajās vizītēs pie Svētā Krēsla, pie Neatkarīgā Maltas Ordeņa, uz Itālijas Republiku.

10.maijā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Andrai Levites kundzei notika audience pie Viņa Svētības pāvesta Franciska. Sarunā ar Valsts prezidentu pāvests Francisks pievērsās galvenokārt sociālajiem un nevienlīdzības jautājumiem, novērtējot to, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kur mierīgi līdzās jau gadsimtiem ilgi sadzīvo trīs kristīgās konfesijas - luterāņi, katoļi un pareizticīgie. Tāpat tika pārrunāta virkne politisku un filozofisku jautājumu, kas skar reliģijas un zinātnes attiecības un ētiskas dilemmas, kur mūsdienu sabiedrībai ir jārod risinājumi.

Savukārt BerlÄ«nÄ“ 2021.gada 18.maijā E. Levits tikās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, pārrunājot aktualitātes Eiropas SavienÄ«bā un NATO darba kārtÄ«bā un tālākos soļus pandÄ“mijas seku pārvarÄ“šanā. E. Levits arÄ« pateicās F. V. Šteinmeieram par Vācijas prezidenta lÄ“mumu lÄ«dz ar Latvijas prezidentu kļūt par RÄ«gas Vāgnera nama patronu. VizÄ«tes laikā Vācijā ar Frankfurtes grāmatu meses vadÄ«bu prezidents apsprieda Latvijas dalÄ«bas iespÄ“jas mesÄ“ 2025.gadā, kad atzÄ«mÄ“sim 500 gadu kopš pirmās drukātās grāmatas latviešu valodā.

AtzÄ«mÄ“jot 100 gadu kopš Latvijas un Zviedrijas attiecÄ«bu de iure gadskārtas, oficiālās vizÄ«tes laikā Zviedrijā 2021.gada 20.-22.jÅ«nijā Valsts prezidenta sarunās ar Zviedrijas Karali Kārli Gustavu XVI, Zviedrijas premjerministru S. LevÄ“nu, zinātnes, akadÄ“miskajiem, uzņēmÄ“ju un kultÅ«ras jomas pārstāvjiem tika uzsvÄ“rtas abu valstu kopÄ«gās ambÄ«cijas Baltijas un Ziemeļvalstu reÄ£iona attÄ«stÄ«bā un Eiropas nākotnes jautājumos.

2020.gada 1.jÅ«lijā Valsts prezidents piedalÄ«jās starptautiskajā klimata samitā VÄ«nÄ“ "Austrian World Summit 21", kurā uzsvÄ“ra Latvijas ceļu uz ilgtspÄ“jÄ«bas un klimata mÄ“rÄ·iem lÄ«dz 2030. un 2050.gadam. Tāpat Valsts prezidents atzÄ«mÄ“ja, ka "Baltijas jÅ«ra ir viena no piesārņotākajām pasaulÄ“ un Latvijā tiek attÄ«stÄ«ta jauna pieeja un projekti, lai veicinātu Baltijas jÅ«ras attÄ«rÄ«šanu caur zinātnes un tehnoloÄ£iju stiprināšanu. ŠÄdu pieredzi Latvija varÄ“tu piedāvāt arÄ« citām valstÄ«m klimata problÄ“mu risināšanā".

Par godu Eiropas pirmās konstitÅ«cijas 230.gadadienai 2021.gada 3.maijā Varšavā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidents Gitans NausÄ“da, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas prezidents Andžejs Duda svinÄ«gā ceremonijā Polijas Karaliskajā pilÄ« parakstÄ«ja kopÄ«gu deklarāciju.

2021.gada 8.maijā Valsts prezidents tiešsaistÄ“ sazinājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sarunas noslÄ“gumā tika parakstÄ«ta kopÄ«ga deklarācija par Ukrainas tālāku virzÄ«bu uz Eiropas SavienÄ«bu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes noteiktajām pilnvarām 2020.gadā Valsts prezidents Egils Levits saņēma akreditācijas rakstus no 18 ārvalstu vēstniekiem, bet darbam ārvalstīs nozīmēja 10 Latvijas vēstniekus.

Nacionālā drošÄ«ba

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/jaunumi?category%5B0%5D=1311&category%5B1%5D=1311.

Valsts prezidents sasauca un vadÄ«ja Nacionālās drošÄ«bas padomes sÄ“des. Nacionālās drošÄ«bas padome (NDP) saskaņo augstāko valsts institÅ«ciju un amatpersonu Ä«stenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošÄ«bas jomā un izskata valsts drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas jautājumus likumā noteiktos, ar nacionālo drošÄ«bu saistÄ«tos plānus un koncepcijas, kā arÄ« citus likumos noteiktus jautājumus. Laika posmā no 2020.gada 8.jÅ«lija lÄ«dz 2021.gada 7.jÅ«lijam ir notikušas septiņas NDP sÄ“des.

NovembrÄ« Valsts prezidents kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Somijas prezidentiem piedalÄ«jās noslÄ“dzošajā diskusijā vienā no reÄ£iona nozÄ«mÄ«gākajiem starptautiskās drošÄ«bas un politikas forumiem - "RÄ«gas konference 2020".

Valsts prezidents kā Nacionālo bruņoto spÄ“ku augstākais vadonis piedalÄ«jās Sauszemes spÄ“ku mehanizÄ“tās Kājinieku brigādes 3. Kājinieku bataljona karoga iesvÄ“tÄ«šanā un pasniegšanā, Nacionālo bruņoto spÄ“ku militāro mācÄ«bu cikla "Namejs 2020" viesu un mediju dienas pasākumā, Nacionālās AizsardzÄ«bas akadÄ“mijas jauno leitnantu izlaiduma svinÄ«gajā pasākumā.

Kā Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas goda prezidents Valsts prezidents apmeklÄ“ja organizācijas jauno lÄ«deru mācÄ«bas KuldÄ«gas novadā, kā arÄ« piedalÄ«jās Latvijas skautu un gaidu organizācijas 30 gadu tiešsaistes jubilejas pasākumā.

IevÄ“rojot epidemioloÄ£isko drošÄ«bu, Valsts prezidenta dalÄ«ba vairākos pasākumos notika tiešsaistÄ“: Iekšlietu ministrijas operatÄ«vajā sanāksmÄ“; Latvijas Ä€rpolitikas institÅ«ta diskusijā "NATO 2030"; konferences "RÄ«gas dialogi" videosarunā. AtzÄ«mÄ“jot Ziemeļatlantijas lÄ«guma 71.gadadienu, Valsts prezidents nosÅ«tÄ«ja videosveicienu Latvijā izvietotajiem NATO sabiedroto valstu karavÄ«riem un Ziemeļu daudznacionālās divÄ«zijas štābam.

2021.gada 13.jÅ«nijā Valsts prezidents piedalÄ«jās NATO samitā BriselÄ“, kā ietvaros trÄ«s Baltijas valstu prezidenti tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Valsts prezidents apmeklÄ“ja Beļģijas Gaisa spÄ“ku bāzi, lai pateiktos par Beļģijas ieguldÄ«jumu Baltijas gaisa patrulÄ“šanā NATO ietvaros.

Valsts prezidents 2021.gada 10.maijā NATO Austrumu flanga (B9 - Bukarestes devÄ«tnieka) valstu vadÄ«tāju tiešsaistes sanāksmÄ“, kurā piedalÄ«jās arÄ« ASV prezidents Džo Baidens un NATO Ä£enerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, izteica atzinÄ«bu NATO Ä£enerālsekretāram par NATO attÄ«stÄ«bas plānu 2030 un par 2022.gada stratÄ“Ä£isko koncepciju. E. Levits pateicās tām 10 NATO dalÄ«bvalstÄ«m, kas sniedz mÅ«su drošÄ«bai bÅ«tisku atbalstu, nosÅ«tot savus kareivjus dienestā Kanādas vadÄ«bā Latvijā esošajā NATO paplašinātās klātbÅ«tnes kaujas grupā.

Savukārt NATO AizsardzÄ«bas koledžā Romā 2021.gada 12.maijā E. Levits lekcijā "VÄ“stures mācÄ«bas un NATO 2030" atsaucās uz NATO Ä£enerālsekretāra izvirzÄ«tajiem trÄ«s galvenajiem uzdevumiem: kolektÄ«vo aizsardzÄ«bu; krīžu vadÄ«bu; kooperatÄ«vo drošÄ«bu. Tāpat Valsts prezidents novÄ“rtÄ“ja transatlantisko saišu lomu un aicināja NATO un lÄ«dzÄ«gi domājošos partnerus pievÄ“rst lielāku uzmanÄ«bu noturÄ«bas stiprināšanai.

VeselÄ«bas drošÄ«ba

Sekojot lÄ«dzi epidemioloÄ£iskās situācijas attÄ«stÄ«bai, Valsts prezidents vairākkārt tikās ar SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra Infekcijas slimÄ«bu riska analÄ«zes un profilakses departamenta direktoru Juriju PerevošÄikovu, kā arÄ« uzklausÄ«ja Pasaules VeselÄ«bas organizācijas pārstāvniecÄ«bas (PVO) Latvijā vadÄ«tāju Uldi Mitenbergu.

VeselÄ«bas drošÄ«bai bija veltÄ«ta tiešsaistes publiska diskusija "TÄ“mturis - veselÄ«bas drošÄ«ba" par informāciju, dezinformāciju, valsts komunikācijas politiku un indivÄ«da izvÄ“li COVID-19 laikā, kurā piedalÄ«jās Valsts prezidents Egils Levits, veselÄ«bas ministre Ilze Viņķele, PVO pārstāvniecÄ«bas Latvijā vadÄ«tājs Uldis Mitenbergs, Re:Baltica lÄ«dzdibinātāja, žurnāliste Inga Spriņģe, Latvijas Universitātes (LU) MedicÄ«nas fakultātes asociÄ“tā profesore Solvita Olsena, psihoterapeits Andris Veselovskis, VeselÄ«bas ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, NATO StratÄ“Ä£iskās komunikācijas izcilÄ«bas centra direktors Jānis Sārts un LU profesore, valsts pÄ“tÄ«jumu programmas reCOVery-LV vadÄ«tāja Inna Šteinbuka.

Ekonomikas transformācija

Tiekoties ar Ministru prezidentu, ministriem, nevalstiskajām organizācijām, Valsts prezidents ir uzsvÄ“ris Latvijas uzdevumu attÄ«stÄ«t ilgtspÄ“jÄ«gu ekonomiku. Uzsverot Eiropas SavienÄ«bas kopÄ“jā Zaļā kursa nozÄ«mi, kas virza dalÄ«bvalstu ekonomikas transformāciju, inovācijas un digitalizāciju, Valsts prezidents ir skaidrojis sabiedrÄ«bai un politikas veidotājiem šÄ« virziena atbilstÄ«bu Latvijas ilgtermiņa interesÄ“m.

Valsts prezidents uzsvÄ“ra gan aktuālos Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«bas jautājumus, gan ilgtspÄ“jas tematiku, tiekoties ar Ministru prezidentu, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ru, NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ru, finanšu institÅ«ciju "ALTUM" u. c., kā arÄ« nozaru un uzņēmÄ“ju asociācijām: Latvijas Darba devÄ“ju konfederāciju; Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameru; Finanšu nozares asociāciju; Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas asociāciju.

Kopš COVID-19 krÄ«zes sākuma Valsts prezidents iesaistÄ«jās pandÄ“mijas izraisÄ«tās veselÄ«bas un ekonomikas krÄ«zes risināšanā valstÄ«. Regulārās tikšanās reizÄ“s ar Ministru prezidentu tika pārrunāti aktuālie jautājumi valdÄ«bas dienas kārtÄ«bā, tai skaitā par ierobežojumiem ekonomikai un uzņēmÄ“jdarbÄ«bai. Valsts prezidents tikās ar ekonomikas, finanšu, veselÄ«bas nozaru ministriem, lai pārrunātu jautājumus par valsts sniegto atbalstu iedzÄ«votājiem un uzņēmÄ“jiem.

Valsts prezidents regulārās sarunās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku sprieda par aktuālajām tendencÄ“m Latvijas ekonomikā, pasaules un vietÄ“jā finanšu sektorā. Valsts prezidents aktÄ«vi sekoja lÄ«dzi 2021.gada budžeta un nodokļa reformas veidošanas procesam, iestājās par tās uzlabojumiem, kā arÄ« tikās ar sociālajiem partneriem. Tāpat Valsts prezidents tikās ar AS "RB Rail" vadÄ«bu Latvijā un uzsvÄ“ra ciešÄkas Baltijas valstu sadarbÄ«bas nepieciešamÄ«bu.

TrÄ«s JÅ«ru iniciatÄ«vas galotņu sanāksmÄ“ Igaunijā Valsts prezidents apliecināja Latvijas apņemšanos piedalÄ«ties labākas enerģētiskās, transporta un digitālās infrastruktÅ«ras savienojumu veidošanā starp tās dalÄ«bvalstÄ«m. IniciatÄ«vas sniegtās iespÄ“jas tika pārrunātas arÄ« Valsts prezidenta vizÄ«tÄ“ Zviedrijā. Ar Zviedrijas vadošajiem finanšu un telekomunikāciju uzņēmÄ“jiem tika uzsvÄ“rtas dažādu ilgtspÄ“jas un digitalizācijas projektu perspektÄ«vas Latvijā un Baltijas reÄ£ionā.

Valsts prezidents pārrunāja Latvijas ekonomikai aktuālus jautājumus ar citu valstu vadÄ«tājiem (Francijas Republikas prezidentu Emanuelu Makronu, Itālijas prezidentu Seržo Matarellu, Lietuvas prezidentu Gitanu NausÄ“du, Igaunijas Republikas prezidenti Kersti Kaljulaidu, Zviedrijas premjerministru Stefanu LevÄ“nu u. c.), kā arÄ« tikās ar starptautisko organizāciju augstākajām amatpersonām (OECD Ä£enerālsekretāru Anhelu Guriju) un pārrunāja citu valstu pieredzi un stratÄ“Ä£iju ekonomikas atveseļošanai pÄ“c COVID-19 pandÄ“mijas.

2020.gadā notika vairākas tikšanās un diskusijas ar Ä€rlietu investoru padomi Latvijā un lielākajām ārvalstu tirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamerām Latvijā, lai ar tās biedriem aktualizÄ“tu ārvalstu investoriem svarÄ«gus uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides un ilgtermiņa reformu jautājumus.

Digitalizācija

Ar Valsts prezidenta kancelejas aktÄ«vu iesaistÄ«šanos tika sniegts praktisks atbalsts, lai iespÄ“jami ātri izstrādātu un ieviestu tādus risinājumus kā "e-Saeima" un kontaktu apzināšanas lietotne "ApturiCovid".

2020.gada rudenÄ« notika Valsts prezidenta kancelejas iniciÄ“ts diskusiju cikls ar tehnoloÄ£iju nozares ekspertiem privātā un publiskā sektorā, lai izvÄ“rtÄ“tu Latvijas digitālās politikas prioritātes. Valsts prezidents nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, aicinot valdÄ«bu Ä«stenot pārdomātu un koordinÄ“tu valsts digitālo politiku, kas nepieciešama sekmÄ«gai Latvijas valsts turpmākajai attÄ«stÄ«bai.

2021.gada 14.maijā RÄ«gas pilÄ« Valsts prezidents Egils Levits, izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs ArtÅ«rs Toms Plešs, finanšu ministrs Jānis Reirs, Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Arvils Ašeradens un Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bas priekšsÄ“dis Gints Kaminskis parakstÄ«ja sadarbÄ«bas memorandu "Dators ikvienam bÄ“rnam", kā mÄ“rÄ·is ir lÄ«dz 2025.gadam Latvijas skolÄ“niem un skolotājiem nodrošināt mÅ«sdienu izglÄ«tÄ«bas prasÄ«bām atbilstošus datorus.

Mediju politika

Tiekoties ar Nacionālās elektroniskās plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes locekļiem, Valsts prezidents uzsvÄ“ra sabiedrisko mediju uzdevumu nodrošināt neatkarÄ«gu un demokrātijā balstÄ«tu informāciju. Valsts prezidents pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, lai tos atbrÄ«votu no reitingiem un ļautu pilnÄ«bā pildÄ«t savu sabiedrisko uzdevumu.

Valsts prezidents nosÅ«tÄ«ja Saeimai un Ministru kabinetam viedokli par nepieciešamo rÄ«cÄ«bu komerciālo plašsaziņas lÄ«dzekļu atbalstam to neatkarÄ«bas, kvalitātes un pluralitātes veicināšanai, kurā uzsvÄ“rts, ka no Satversmes izriet valsts pozitÄ«vais pienākums atbalstÄ«t kvalitatÄ«vus medijus, ja tie nevar pastāvÄ“t tikai uz komerciāliem pamatiem un tādÄ“jādi nodrošināt demokrātiskai valstij atbilstošu satura dažādÄ«bu. Viedokļa atspoguļošanai bija veltÄ«ta publiska konference. Valsts prezidents aicināja Saeimu izstrādāt un pieņemt likumu "Par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem", kas paredzÄ“tu gan valsts pienākumu rÅ«pÄ“ties par to, lai šÄds piedāvājumu klāsts bÅ«tu, gan arÄ« noteikt kritÄ“rijus tiem medijiem, kas vÄ“las šim atbalstam pieteikties.

Uzrunā pavasara sesijas noslÄ“gumā Saeimai, Valsts prezidents norādÄ«ja, ka valsts demokrātiskajai iekārtai un attÄ«stÄ«bai ir nozÄ«mÄ«gs ar 2021.gada 1.janvāri spÄ“kā esošais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likums. Informācija, ko cilvÄ“ki gÅ«st no plašsaziņas lÄ«dzekļiem, veido viņu pasaules redzÄ“jumu un ietekmÄ“ viņu rÄ«cÄ«bu, tostarp arÄ« vÄ“lÄ“šanās. TādÄ“jādi no sabiedrÄ«bai pieejamās informācijas kvalitātes ir atkarÄ«ga arÄ« politikas un valsts attÄ«stÄ«bas kvalitāte.

Vēsturiskā atmiņa

Valsts prezidents aicināja Saeimu 17.martu noteikt par visas Latvijas nacionālās pretošanās kustÄ«bas atceres dienu. Godinot nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieku piemiņu, 2021.gada 17.martā Valsts prezidents rÄ«koja tiešsaistes konferenci "Cīņa par Latviju. Nacionālās pretestÄ«bas kustÄ«bas izpÄ“te un atcere".

2021.gada 14.jÅ«nijā, pieminot 80.gadadienu, kopš Padomju SavienÄ«ba pÄ“c Latvijas okupācijas organizÄ“ja pirmās masu deportācijas, visā Latvijā vienlaikus notika piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941.gada deportācijām". Tā laikā 119 pašvaldÄ«bās tika nolasÄ«ti vairāk nekā 15 000 izsÅ«tÄ«to personu vārdu. Pasākumu rÄ«koja Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotÄ“ka sadarbÄ«bā ar visām Latvijas pašvaldÄ«bām, medijiem un nevalstiskajām organizācijām. Valsts prezidents kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem kopÄ«gā paziņojumā atgādināja par pirms 80 gadiem notikušo Padomju SavienÄ«bas noziegumu un aicināja starptautisko sabiedrÄ«bu bÅ«t modriem šodienas drošÄ«bas izaicinājumu priekšÄ.

2020.gada 23.septembrÄ« RÄ«gas pilÄ« tika godināta pirmā iekšlietu ministra, diplomāta un valstsvÄ«ra MiÄ·eļa Valtera piemiņa pirms viņa svinÄ«gās pārapbedÄ«šanas I Meža kapos.

Valsts valoda

Valsts prezidents rosināja Saeimu 15.oktobri pasludināt par Valsts valodas dienu.

2020.gada 15.oktobrÄ« Valsts prezidents Egils Levits RÄ«gas pilÄ« rÄ«koja diskusiju "TÄ“mturis - valsts valoda", lai kopā ar atbildÄ«go institÅ«ciju pārstāvjiem, valodniekiem, literātiem un mācÄ«bspÄ“kiem runātu par vienotu un rezultātos balstÄ«tu valsts valodas politiku, uzsverot latviešu valodas lietošanas svarÄ«gumu visās sabiedrÄ«bas grupās un darbÄ«bas jomās.

Valsts prezidents lÅ«dza valdÄ«bu atlikt Valsts valodas pamatnostādņu pieņemšanu un iesniedza IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai vÄ“stuli ar bÅ«tiskiem uzlabojumiem un papildinājumiem ar mÄ“rÄ·i nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālo lomu.

Izglītība un zinātne

Lai diskutÄ“tu par labākajiem risinājumiem augstskolu reformā un augstskolu pārvaldÄ«bas jautājumos, Valsts prezidents vairākkārt tikās ar izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministri, Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, zinātnes un kultÅ«ras komisijas vadÄ«bu, Rektoru padomes priekšsÄ“dÄ“tāju un Rektoru padomes Ä£enerālsekretāru un augstskolu rektoriem.

Valsts prezidents apspriedās par nozares aktuālajiem zinātnes jautājumiem ar vairākiem zinātniskajiem institÅ«tiem. Uzsverot Latvijas Valsts mežzinātnes institÅ«ta "Silava" devumu meža nozares kopÄ“jā attÄ«stÄ«bā, E. Levits apmeklÄ“ja institÅ«ta laboratoriju kompleksu ar klimata regulÄ“šanas iespÄ“jām un Molekulārās bioloÄ£ijas laboratoriju, kā arÄ« piedalÄ«jās noslÄ“guma diskusijā ar mežzinātniekiem par iespÄ“jamām pārmaiņām zinātnes pārvaldÄ«bā.

Savukārt Latvijas BiomedicÄ«nas un pÄ“tÄ«jumu studiju centrā 2020.gada 1.septembrÄ« E. Levits izteica atzinÄ«bu Latvijas Genoma centram un Jāņa Kloviņa grupai par Latvijas teritorijā identificÄ“tā vÄ«rusa COVID-19 paraugu sekvenÄ“šanu, iegÅ«stot vÄ«rusu genoma datus. Īpašu paldies Valsts prezidents sacÄ«ja arÄ« Kaspara Tāra un Andra Zeltiņa zinātnieku darba grupām, strādājot pie vakcÄ«nu klÄ«niskajiem pÄ“tÄ«jumiem.

Valsts prezidenta oficiālās vizÄ«tes laikā Zviedrijā tika panākts bÅ«tisks tālākās sadarbÄ«bas apstiprinājums, noslÄ“dzot Saprašanās memorandu starp LU un vienu no vadošajiem pasaules pÄ“tniecÄ«bas centriem - Karolinskas InstitÅ«tu. Valsts prezidents uzsvÄ“ra, ka sadarbÄ«ba starp Latvijas Universitāti un Karolinskas InstitÅ«tu sniegs ieguldÄ«jumu labākā datos balstÄ«tā Eiropas veselÄ«bas sistÄ“mā. "Parakstot kopÄ«go memorandu, mÄ“s veicinām zinātnisku sadarbÄ«bu starptautiskā projekta "Miljons cilvÄ“ka mikrobiomu" ietvaros. Tas arÄ« pavÄ“rs iespÄ“ju attÄ«stÄ«t plašÄku sadarbÄ«bu onkoloÄ£ijas jomā," sacÄ«ja E. Levits.

Savukārt vizÄ«tÄ“ parakstÄ«tais LU un senākās augstskolas Zviedrijā - Upsalas universitātes - memorands paredz sadarbÄ«bu pÄ“tniecÄ«bā un izglÄ«tÄ«bā, Ä«paši onkoloÄ£ijas, vēža izpÄ“tes un biobankas paraugu jomā.

Starptautiskajā klimata samitā VÄ«nÄ“ Valsts prezidents savukārt izcÄ“la Latvijas zinātnieku ieguldÄ«jumu tÄ«ra Å«dens pÄ“tniecÄ«bā un plānoto starptautisko darbu pie Baltijas jÅ«ras Å«deņu attÄ«rÄ«šanas.

2020.gada 20.jÅ«lijā Valsts prezidents tikās ar projekta "Kompetenču pieeja mācÄ«bu saturā" pārstāvjiem. 2020.gada 18.augustā, sakot uzrunu "Skola2030" konferencÄ“ "Skola katram bÄ“rnam", Valsts prezidents aicināja apzināties, ka pārmaiņas izglÄ«tÄ«bā ir process, kas sastāv no uzlabojumiem un arvien jaunām reformām, vienmÄ“r cenšoties pietuvoties ideālajam mÄ“rÄ·im.

Apžēlošana

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/apzelosana.

Otrajā prezidentÅ«ras gadā Valsts prezidents izskatÄ«ja apžēlošanas lÅ«gumus par 106 notiesātajām personām. Par piecām notiesātajām personām apžēlošanas lÅ«gumi tika atbalstÄ«ti un izdoti apžēlošanas akti. Savukārt par 101 notiesāto personu apžēlošanas lÅ«gumi netika atbalstÄ«ti.

Valsts apbalvojumi

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi.

***

Lasiet arÄ« Valsts prezidenta kancelejas publiskās darbÄ«bas pārskatu par 2020.gadu saitÄ“: https://www.president.lv/lv/media/91199/download.