Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Å…emot vÄ“rā sabiedrÄ«bas un plašsaziņas lÄ«dzekļu pastiprināto interesi par iespÄ“jamo kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Juri Jurašu, Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Māris Urbāns sniedz papildu informāciju par izmeklÄ“jamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu.

Juris Jurašs, bÅ«dams valsts amatpersona – Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (Birojs) OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs, 2015. gada 30. septembrÄ« tikās ar divām personām, tajā skaitā ar J. DambÄ«ti un tikšanās laikā ieguva detalizÄ“tu informāciju par viņam piedāvāto kukuli 1 000 000 eiro apmÄ“rā saistÄ«bā ar kriminālprocesu, kas uzsākts par iespÄ“jamu Igaunijas uzņēmÄ“ja O. Osinovska veiktu valsts akciju sabiedrÄ«bas “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa U. Magoņa kukuļošanu par to, lai J. Jurašs nodrošinātu krimināllietā izmeklÄ“jamā nodarÄ«juma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzÄ“ts mazāks sods.

Tikšanās laikā iegÅ«to informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistÄ«tajām personām J. Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā Biroja priekšniekam J. Streļčenokam. Savu ziņojumu J. Jurašs klasificÄ“ja kā valsts noslÄ“pumu.

J. Jurašs apzināti savā 01.10.2015. ziņojumā nenorādÄ«ja un neinformÄ“ja Biroja vadÄ«bu par tās personas identitāti, kura J. Jurašam sniedza informāciju par O. Ossinovska iespÄ“jamo nodomu samaksāt viņam 1 000 000 eiro kukuli. ŠÄdas informācijas noklusÄ“šana ievÄ“rojami apgrÅ«tināja iespÄ“jamās kukuļošanas pārbaudes iespÄ“jas.

Informāciju par viņa iespÄ“jamu kukuļošanu tā saucamajā “Latvijas dzelzceļa” lietā J. Jurašs ieguva arÄ« no cita valsts noslÄ“pumu saturoša ziņojuma, kas tika sastādÄ«ts 2015. gada 2. decembrÄ«.

J. Juraša publiski paustā informācija, ka Birojā netika veikta 01.10.2015. ziņojumā norādÄ«tās informācijas pārbaude, neatbilst kriminālprocesā konstatÄ“tajiem faktiem.

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā J. Jurašs personÄ«gi un citi viņa vadÄ«tās Biroja OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas darbinieki iesaistÄ«jās J. Juraša 01.10.2015. ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudÄ“, turklāt J. Jurašs bija pilnÄ«bā informÄ“ts par šÄ«s pārbaudes gaitu un rezultātiem.

2015. gada 1. oktobra ziņojuma un 2015. gada 2. decembra ziņojuma saturs tika iekļauts Biroja OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas galvenā speciālista 2016. gada 15. aprīļa ziņojumā par operatÄ«vās izstrādes lietas ierosināšanu, un uz minÄ“to ziņojumu pamata ar 2016. gada 15. aprīļa lÄ“mumu tika uzsākta operatÄ«vās izstrādes lieta Nr. 10616, ar mÄ“rÄ·i pārbaudÄ«t konkrÄ“tas personas saistÄ«bu ar koruptÄ«viem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem (Krimināllikuma XXIV nodaļa) un noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem pret jurisdikciju (Krimināllikuma XXIII nodaļa). 2015. gada 15. aprīļa ziņojums un lÄ“mums par operatÄ«vās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificÄ“ti kā valsts noslÄ“pums. J. Jurašs, pildot savus darba pienākumus, bija pilnÄ«bā informÄ“ts par operatÄ«vās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem.

2015. gada jÅ«lijā J. Jurašs žurnāla “Ir” žurnālistei I.Sprancei izpauda valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmÄ“ru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts un kukuļa piedāvājuma nosacÄ«jumiem. MinÄ“tā informācija tika publicÄ“ta žurnāla “Ir” 2016. gada 14. jÅ«lija izdevumā Nr. 28 (325) rakstā “Knābis nost!?”. Turklāt J. Jurašs valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatÄ«vās izstrādes lietā Nr. 10616 joprojām tika turpinātas operatÄ«vās darbÄ«bas.

Ar savām darbÄ«bām, apzināti izpaužot valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju, J. Jurašs publiski darÄ«ja zināmu, ka Biroja rÄ«cÄ«bā ir informācija par J. Juraša kukuļošanu 2015. gada 30. septembrÄ« un tajā iesaistÄ«tajām personām, tādÄ“jādi bÅ«tiski apgrÅ«tinot operatÄ«vās darbÄ«bas procesa mÄ“rÄ·a sasniegšanu operatÄ«vās izstrādes lietā Nr. 10616, un tieši, noskaidrot noteiktās personas iespÄ“jamās noziedzÄ«gās darbÄ«bas un šÄ«s personas lÄ«dzdalÄ«bniekus, pārbaudÄ«t konkrÄ“tas personas saistÄ«bu ar citām noziedzÄ«gām darbÄ«bām. J. Juraša izpaustā informācija bija pamats operatÄ«vās izstrādes lietas Nr. 10616 izbeigšanai.

Publiski ir izskanÄ“jis J. Juraša aizstāvja viedoklis, ka ProkuratÅ«ra nav ievÄ“rojusi Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā neteikto 10 dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, saņemot krimināllietu no izmeklÄ“šanas iestādes.

ŠÄds J. Juraša aizstāvja viedoklis ir kļūdains un neatbilst Kriminālprocesa likuma normām un vispārpieņemtai Kriminālprocesa likuma normu interpretācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 120. panta sesto daļu, lai varÄ“tu saukt pie kriminālatbildÄ«bas personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāti, prokurors iesniedz kompetentajai institÅ«cijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 404. pantu prokurors saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildÄ«bas personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vÄ“ršas kompetentajā institÅ«cijā ar ierosinājumu atļaut šÄ«s personas kriminālvajāšanu.

No minÄ“tajām likuma normām izriet prokurora pienākums pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas vÄ“rsties kompetentajā iestādÄ“ piekrišanas saņemšanai. Tikai pÄ“c kompetentās iestādes lÄ“muma prokurors var lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Kriminālprocesa likuma 120. panta sestajā daļā un 404. pantā paredzÄ“ta Ä«paša kārtÄ«ba kriminālvajāšanas uzsākšanai pret personām, kas bauda kriminālprocesuālo imunitāte, un Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā noteiktais 10 dienu termiņš uz to nav attiecināms.

ProkuratÅ«ra norāda, ka neviena persona netiek uzskatÄ«ta par vainÄ«gu, kamÄ“r tās vaina noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā netiek konstatÄ“ta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā.

Novērtē šo rakstu:

0
0