Iesaki rakstu:

TagadÄ“jā politiÄ·a Jura Juraša Ä£imene patiešÄm saņēmusi ievÄ“rojamas summas no Krievijas uzņēmÄ“ja Grigorija Guseļņikova kontrolÄ“tās, tagad maksātnespÄ“jÄ«gās PNB (iepriekš Norvik) bankas. Kā rāda Dienas rÄ«cÄ«bā nonākuši dokumenti, tikai no 2017. gada novembra lÄ«dz 2018. gada jÅ«lijam J. Juraša toreizÄ“jās dzÄ«vesbiedres Allas Jurašas uzņēmumam no bankas pārskaitÄ«ti vairāk nekā 311 tÅ«kstoši eiro, bet kopÄ“jās Jurašu Ä£imenes saņemtās summas ir bijušas vÄ“l lielākas. Taču vÄ“l šokÄ“jošÄks ir fakts, ka dokumenti rāda – vÄ“l pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas RÄ«gas domÄ“ politiÄ·is par naudu ir pildÄ«jis krievu baņķiera dotos uzdevumus.

Trauksmes cēlēja ziņojums

Dienas rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti rāda, ka 2019. gada jÅ«lijā – gandrÄ«z mÄ“nesi pirms lÄ“muma par PNB bankas slÄ“gšanu – Valsts policija ir saņēmusi detalizÄ“tu trauksmes cÄ“lāja ziņojumu par situāciju kredÄ«tiestādÄ“ un tās „pÄ“dÄ“jā brīža” izlaupÄ«šanu. No ziņojuma skaidri izriet: ja ne policijas neieinteresÄ“tÄ«ba rÄ«koties un atbildÄ«go iestāžu nespÄ“ja operatÄ«vi apmainÄ«ties ar informāciju, kredÄ«tiestādes darbÄ«bu bÅ«tu bijis iespÄ“jams apturÄ“t agrāk, tā izvairoties no iespaidÄ«gu finanšu lÄ«dzekļu aizplÅ«šanas.

Nav gan ziņu, vai un kādā veidā šo lÄ“nÄ«gumu varÄ“tu bÅ«t veicinājusi PNB bankas sadarbÄ«ba ar uzņēmumu Immunitas, kuru vadÄ«ja kādreizÄ“jais Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja darbinieks, vÄ“lākais Saeimas deputāts J. Jurašs, kā arÄ« ar viņa sievas Allas Jurašas advokātu biroju. Toties ir precÄ«zi zināms, uz kādām tieši norisÄ“m un faktiem PNB bankā un ap to bija ziņojis trauksmes cÄ“lÄ“js – spriežot pÄ“c informÄ“tÄ«bas pakāpes, bankas augsta lÄ«meņa darbinieks.

Ziņojumā bija norādÄ«ts uz to, ka PNB bankas akcionāru maiņa 2019. gada jÅ«nijā, iespÄ“jams, bijusi fiktÄ«va un nolikusi pretÄ“ji normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, lai, iespÄ“jams, Ä«stenotu liela apmÄ“ra noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu. Tāpat tika norādÄ«ts uz to, ka šÄ« bankas akcionāru maiņa, iespÄ“jams, bijusi vÄ“rsta uz tādu normatÄ«vu aktu pārkāpšanu, lai ar kredÄ«tiestādes lÄ«dzekļiem tās faktiskais saimnieks Grigorijs Guseļņikovs vai viņam pietuvinātas personas pārņemtu kādu citu Latvijas komercbanku.

Bankas slÄ“gšanas nepieciešamÄ«bas kontekstā, domājams, visnopietnākā un straujāko rÄ«cÄ«bu prasošÄ informācija ir bijusi – G. Guseļņikovs un atsevišÄ·i PNB bankas valdes locekļi, iespÄ“jams, veikuši bankas aktÄ«vu izsaimniekošanu tās „saimnieka” interesÄ“s un, iespÄ“jams, veikta arÄ« naudas atmazgāšana lielā apmÄ“rā. Ziņojumā netieši norādÄ«ts – par to, ka tas ir sekmÄ«gi izdevies, G. Guseļnikovs varÄ“jis pateikties arÄ« sadarbÄ«bai ar Jurašu Ä£imeni.

Jurašu „Ä«pašÄs attiecÄ«bas” ar Guseļņikovu

Trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā Ä«paši norādÄ«ts uz Jurašu Ä£imenes „Ä«pašajām attiecÄ«bām” ar G. Guseļņikovu. SaistÄ«bā ar neilgi pirms bankas slÄ“gšanas ieceltajiem jaunajiem valdes locekļiem minÄ“ts – iespÄ“jams, G. Guseļņikovs viņiem piesolÄ«jis kādu Ä«pašu „protekciju” no dāsni apmaksātās Jurašu Ä£imenes.

„IespÄ“jams, Alla Juraša (kurai ir ilgstoša sadarbÄ«ba ar banku, aptuveni no 2014. vai 2015. gada) vai viņas laulātais Juris Jurašs, kas pašreiz ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un kuram, kā zināms no publiskiem avotiem, ir ietekme uz tieslietu ministru, lÄ«dz ar ko visticamāk arÄ« MaksātnespÄ“jas kontroles dienestu,” „protekcijas” mehānisma pamatus aprakstÄ«jis trauksmes cÄ“lÄ“js.

PieminÄ“ts arÄ« lÄ«gums ar J. Juraša uzņēmumu un tā iespÄ“jamā patiesā bÅ«tÄ«ba: „Bankai bija noslÄ“gts lÄ«gums ar SIA Immunitas, kurā kā kontaktpersona bija norādÄ«ts Juris Jurašs, taču minÄ“tā lÄ«guma patiesais nolÅ«ks nav Ä«sti noskaidrojams no lÄ«guma satura, iespÄ“jams, tas bija tikai aizsegs kādu privātu interešu kārtošanai, iespÄ“jams, paša akcionāra Grigorija Guseļņikova interesÄ“m.”

Jau iepriekš medijos ir tikuši izteikti pieņēmumi par summām, kas no kredÄ«tiestādes lÄ«dzekļiem dāsni samaksātas par Jurašu Ä£imenes pakalpojumiem. Publiski nosauktās summas laikā no 2014. lÄ«dz 2019. gadam ir vairāk nekā 130 000 eiro SIA Immunitas un 350 000 eiro Aleksandra Berezina un A. Jurašas advokātu birojam, - tādus skaitļus 2020. gada maijā publiski minÄ“ja TV3.

Tagad Dienas rÄ«cÄ«bā nonākušie dokumenti dažus no šiem pieņēmumiem apstiprina pat ar uzvijām. Tā, piemÄ“ram, ar 2019. gada 1. jÅ«liju datÄ“ta elektroniskā pasta vÄ“stule, ko nosÅ«tÄ«jusi PNB bankas vecākā juriste kreditÄ“šanas un finanšu pakalpojumu jomā Jeļena ÄŒurko, atklāj, ka tikai laikā no 2017. gada novembra lÄ«dz 2018. gada jÅ«lijam vien SIA Berezins Juraša ir samaksāti 311 600 eiro.

ŠÄ« 2017. gada maija beigās reÄ£istrÄ“tā SIA, kā rāda Lursoft dati, kopš dibināšanas brīža vienādās daļās piederÄ“ja advokātam, bijušajam KNAB darbiniekam A. Berezinam un A. Jurašai, kura tolaik vÄ“l bija precÄ“ta ar J. Jurašu un kuru ar partneri vÄ“l saistÄ«ja tikai profesionālas attiecÄ«bas. Tas nozÄ«mÄ“, ka ienākumi no PNB bankas plÅ«da abu laulāto kopÄ“jā budžetā.

Turklāt papildus tam naudu no PNB bankas saņēma arÄ« SIA Immunitas: pašlaik šis uzņēmums vienpersoniski pieder nu jau bijušajai J. Juraša sievai A. Jurašai, taču no 2017. gada janvāra lÄ«dz 2018. gada decembrim – tātad PNB maksājumu laikā – Immunitas 100% Ä«pašnieks bija tieši J. Jurašs. Viņš tad arÄ« bija vienÄ«gais uzņēmuma valdes loceklis.

ZÄ«mÄ«gi, ka kopš šiem „treknajiem gadiem” uzņēmumu ienākumi ir diezgan dramatiski samazinājušies: tā, piemÄ“ram, ja 2018. gadā SIA Berezins Juraša apgrozÄ«jums bija 286 010 eiro, tad pÄ“rn tas bija vairs vien 92 698 eiro. Tiesa, samazinājums bija manāms jau 2019. gadā, taču, kā liecina Dienas rÄ«cÄ«bā esošie lÄ«gumi, tad nauda tika pārlikta no vienas kabatas otrā: 2019. gada 1. februārÄ« tika slÄ“gta vienošanās, ka turpmāk PNB banku apkalpos nevis SIA Berezins Juraša, bet gan zvÄ“rinātu advokātu birojs ar tādu pašu nosaukumu.

2017. gada jÅ«nijā J. Jurašs tika ievÄ“lÄ“ts RÄ«gas domÄ“, bet tā paša gada septembrÄ« viņš savas SIA Immunitas vārdā noslÄ“dza lÄ«gumu ar PNB banku. Kā rāda Dienai pieejamie dokumenti, par bankas vadÄ«bas uzdevumu pildÄ«šanu pienācās 120 eiro stundā plus PVN, kā arÄ« 600 eiro komandÄ“juma nauda dienā. Par šo naudu J, Jurašs apņēmās bankai sniegt juridiskos un konsultāciju pakalpojumus tirgus un tā dalÄ«bnieku darbÄ«bas izpÄ“tÄ“, jā arÄ« „piedāvāt praktiskus risinājumus”.

Kādus maksas pakalpojumus sniedza Jurašs

Diena ir guvusi apstiprinājumu arÄ« par vienu no politiÄ·a-domes amatpersonas un vienlaikus biznesmeņa un bankas apkalpotāja J. Juraša sagatavotajām atskaitÄ“m, pildot PNB bankas faktiskā saimnieka G. Guseļņikova uzdevumus. Tā liecina, ka bijušais KNAB darbinieks un tagadÄ“jais politiÄ·is ir par bankas maksāto naudu centies panākt, lai tiktu sākta izmeklÄ“šana par Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arÄ« maksātnespÄ“jas administratora Māra SprÅ«da iespÄ“jamām noziedzÄ«gām darbÄ«bām.

Lai censtos panākt šos G. Guseļņikova dotos un ar bankas naudu apmaksātos uzdevumus, J. Jurašs esot vismaz divreiz ticies ar informācijas sniedzÄ“ju valsts drošÄ«bas iestādÄ“s. Tāpat Dienai ir zināms, ka šÄ«s nav bijušas vienÄ«gās tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem, pildot PNB bankas saimnieka dotos uzdevumus. J. Jurašam notikušas arÄ« tikšanās tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s, kuru ietvaros viņš apspriedis iespÄ“ju sagatavot iesniegumu Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas izspiešanu, ko veicis maksātnespÄ“jas administrators M.SprÅ«ds.

No skaidrojumiem, ko M. SprÅ«ds sniedzis pirms diviem gadiem un kas tāpat ir Dienas rÄ«cÄ«bā, izriet, ka G. Guseļņikovs tieši un nepārprotami viņu brÄ«dinājis par savām iespÄ“jām, izmantojot savām vajadzÄ«bām J. Juraša un viņa toreizÄ“jās sievas pakalpojumus.

„Varu apstiprināt, ka savulaik Gallery Park Hotel telpās Norvik bank Ä«pašnieks Grigorijs Guseļņikovs, brÄ«dinot mani netraucÄ“t viņa interesÄ“m, lielÄ«jās, ka viņš ir paņēmis darbā Allu Jurašu, kurai kopā ar vÄ«ru esot sakari dažādos tiesÄ«bsargāšanas orgānos. Guseļņikovs arÄ« stāstÄ«ja, ka, tieši pateicoties Jurašam, esot ticis aizturÄ“ts bijušais Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis (kurš vÄ“lāk tika attaisnots) un viņa vietā tika ielikts Jurašu Ä£imenes draugs PÄ“teris Bauska, ar ko Jurašu Ä£imene uzturot privātas attiecÄ«bas,” apliecinājis M. SprÅ«ds.

M. SprÅ«ds arÄ« norādÄ«jis – viņu nepārsteidzot „atklātie Juraša mÄ“Ä£inājumi izmantot savā un Norvik akcionāru labā daudzām personām radušos iespaidu par savu reālo vai iedomāto ietekmi uz ENAP priekšnieku PÄ“teri Bausku. Norvik bankas un Juraša sadarbÄ«bas mÄ“rÄ·is acÄ«mredzot bija ar kriminālprocesa palÄ«dzÄ«bu panākt Norvik bankas akcionāru uzsāktās daudzmiljonu tiesvedÄ«bas pret Latvijas valsti apmierināšanu. Varu apstiprināt, ka ar Jurašu Ä£imeni ļoti cieši saistÄ«tas personas neveiksmÄ«gi centās no manis iegÅ«t nepatiesas Ilmāru RimšÄ“viču apsÅ«dzošas liecÄ«bas, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu Ä£imenes uzsāktajā tiesvedÄ«bā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudÄ“jumu piedziņu”.

M SprÅ«ds arÄ« apliecinājis, ka viņa rÄ«cÄ«bā ir rakstveida notariāli apstiprinātas liecÄ«bas, par to ka „Jurašs, uzdodoties par KNAB amatpersonu, lai gan tāds vairs nebija, ir ticies un šantažējis t.s. Trasta komercbankas krimināllietas liecinieku. Jurašs esot centies panākt nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu pret mani, vienlaicÄ«gi piedraudot, ka pretÄ“jā gadÄ«jumā liecinieka sievai krimināllietā varÄ“tu mainÄ«ties procesuālais statuss no liecinieka uz apsÅ«dzÄ“to”.

ŠÄ«s liecÄ«bas ir nonākušas arÄ« Dienas rÄ«cÄ«bā, un no tām tiešÄm izriet, ka 2018. gada vasarā – laikā, kad RÄ«gas domnieks J. Jurašs, spriežot pÄ“c publiskotās informācijas, joprojām par naudu „palÄ«dzÄ“ja” G. Guseļņikovam, viņš ir ieradies pie uzņēmÄ“ja Artjoma Gridņeva un, uzdodoties par KNAB darbinieku – kas viņš jau sen nebija – mÄ“Ä£inājis panākt, pÄ“c visa spriežot, G. Guseļņikovam vajadzÄ«gu liecÄ«bu sniegšanu. ŠÄ«s A. Gridņeva liecÄ«bas nonākušas arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«rā, taču tālāk virzÄ«ba tām nav bijusi.

Jautājumi, kas tika uzdoti J. Jurašam un uz kuriem viņš nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t:

1) kādu iemeslu dēļ Jūs kā SIA Immunitas valdes loceklis noslēdzāt līgumu ar AS PNB banka? Vai tā bija tikai vēlme gūt labu peļņu, vai arī Jums bija citi motīvi?

2) vai JÅ«s bijāt iniciators šÄdām lÄ«gumattiecÄ«bām, piedāvājot bankai un tās saimniekam G. Guseļņikovam savus pakalpojumus?

3) kurš bija tas, kas noteica JÅ«su bankai sniedzamo maksas pakalpojumu cenu – 120 eiro stundā?

4) vai JÅ«s nemulsināja tas, ka JÅ«s šÄdus maksas pakalpojumus sniedzāt, esot publisks politiÄ·is un RÄ«gas domnieks?

5) kādiem klientiem JÅ«s vÄ“l esat sniedzis šÄdus un lÄ«dzÄ«gus maksas pakalpojumus, esot RÄ«gas domnieks, Saeimas deputāts, Tieslietu ministrijas amatpersona?

6) kādus tieši maksas pakalpojumus no Jums vÄ“lÄ“jās saņemt un saņēma G. Guseļņikovs?

7) cik reizes JÅ«s savu maksas pakalpojumu sniegšanas laikā tikāties ar G. Guseļņikovu, kādus uzdevumus saņēmāt, kādas atskaites sniedzāt?

8) kāpÄ“c JÅ«s esat atteicies sabiedrÄ«bai atklāt, ar kādiem tieši valsts drošÄ«bas iestāžu un tiesÄ«bsargāšanas iestāžu darbiniekiem esat ticies, pildot G. Guseļņikova uzdevumus un sniedzot viņam un bankai maksas pakalpojumus?

9) medijiem JÅ«s esat apgalvojis, ka bez PNB bankas piekrišanas nevarot atklāt informāciju par maksas pakalpojumiem, ko esat sniedzis bankai. Vai JÅ«s bankai esat lÅ«dzis šÄdu piekrišanu? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne?

9) kādus ienākumus JÅ«su nu jau bijusÄ« dzÄ«vesbiedre Alla Juraša JÅ«su laulÄ«bas laikā JÅ«su Ä£imenes budžetam guva no sava uzņēmuma un advokātu biroja lÄ«guma ar PNB banku?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.