Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

TagadÄ“jā banku skandāla priekšvÄ“sture nenoliedzami sākas jau 90. gadu pirmajā pusÄ“. Atceros arÄ« kādu plašu Jura Bojāra rakstu (konferences referāta tekstu), kas tÄ«meklÄ« vairs nav pieejams. TomÄ“r kāds portāla komentÄ“tājs ir iekopÄ“jis visai izteiksmÄ«gu raksta fragmentu. Tajā paustais vÄ“rtÄ“jums vÄ“l aizvien ir aktuāls (ne visam šajā fragmentā gan var piekrist). Turpinājumā — šis fragments.

„MÅ«su uzdevums beidzot ir pašos pamatos nomainÄ«t pÄ“cpadomju valsts resursu sagrābÄ“ju oligarhijas diktatÅ«ru, lai radÄ«tu Latvijā Skandināvijas tipa tiesisku labklājÄ«bas valsti, kur reāli valda un galvenie ieguvÄ“ji ir nevis jaunbagātnieki un noziedznieki, bet gan tautas absolÅ«tais vairākums, kas pelna vai ir pelnÄ«juši iztiku ar savu darbu.

LTF pie varas nolikusÄ« tauta tika pievilta tāpÄ“c, ka LTF biezā slānÄ« atstāja pie varas labi organizÄ“to LKP un valsts pārvaldes aparāta liberālo nomenklatÅ«ru, kas labi pazina un reāli pārvaldÄ«ja valsts birokrātisko aparātu. TomÄ“r, ja tas nebÅ«tu noticis, kad LKP vadÄ«ja Vagris, bet Ministru padomi Bresis, LTF nebÅ«tu ieguvusi LKP biroja atbalstu, un tas Latviju varÄ“ja novest pie lielākas asinsizliešanas.

Ar vecās nomenklatÅ«ras saglabāšanu vadošajos amatos bija pārmantoti arÄ« padomju elites instinkti un pārvaldes metodes – verdziskas bailes no Maskavas, necieņa pret latviešu tautu un tās nacionālo interešu nodevÄ«ba Maskavas priekšÄ (Abrene), savu korporatÄ«vo interešu prioritāte, nedemokrātisms un priekšroka pārskatu sniegšanas mākslai, nevis iniciatÄ«vai (kas padomju laikos bija sodāma).

Augstākajā padomÄ“ (AP) un reformas likumu darba grupās ielavÄ«jās kehri un grÅ«tupi, kuriem reformās bija savtÄ«gi mÄ“rÄ·i, kurus tie tik pārpilnÄ«gi piepildÄ«ja, ka tālāka lÄ«dzdalÄ«ba politikā viņiem vairs nebija nepieciešama. Latvijas reformām pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas, izņemot denacionalizāciju, privatizāciju un tautas ietaupÄ«jumus nolaupÄ«jušo naudas reformu, nebija nekādas valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bas programmas. Godmaņa valdÄ«bas reformu plānu AP izgāza.

Pārejas laikmetā biju pÄ“tÄ«jis Zviedrijas labklājÄ«bas valsts modeli Upsalas universitātÄ“, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Merilendas štata universitātÄ“s, taču šo manis no AP tribÄ«nes piedāvāto pieredzi priekšsÄ“dÄ“tājs Gorbunovs mÄ“dza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas".

Visus 17 gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labÄ“jās partijas. Kā rakstÄ«ja Štokenbergs, "politiÄ·i visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesÄ“s". Viņi noorganizÄ“ja amerikāņu izpratnÄ“ valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldÄ«bu un kooperatÄ«vu Ä«pašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasÄ“.

Visvairāk sagrābušies laida šos lÄ«dzekļus politiskajā apritÄ“ savas varas iemūžināšanai un caurauda valsts organismu ar totālu korupciju. Varas elitÄ“ iederÄ“jās tikai tādi, kas bija vai nu "vislielākie iespÄ“jamie kretÄ«ni" un tādēļ bija vadāmi, vai arÄ« "ņēma un darÄ«ja", kā teikts. Korupcijas apkarošanas biroju ieviesa tikai pÄ“c rietumvalstu spiediena un ar lielu nokavÄ“šanos.

KamÄ“r divi oligarhi savstarpÄ“ji cÄ«nÄ«jās par varu, procesu vÄ“l varÄ“ja nokristÄ«t par "demokrātiju". Kad abi vienojās par ietekmes sfÄ“ru sadalÄ«šanu, vÄ“lāk vienu "uzmeta" un novāca, atlikušo patvaļa, augstprātÄ«ba un visatļautÄ«ba kļuva neierobežota. Sašutumu par to izteica arÄ« ASV vÄ“stniece.

Šaura slāņa bagātināšanās iespaidā uz tautas trÅ«kuma rÄ“Ä·ina Latviju uzņēma Eiropas SavienÄ«bā kā visnabadzÄ«gāko pÄ“c nacionālā ienākuma uz iedzÄ«votāju – toties ar miljonāru rekorda skaitu.

SengrieÄ·u filozofs Platons rakstÄ«ja, "ja valstÄ« godā bagātÄ«bu un bagātus ļaudis, tad tajā netiek godāti tikumi un krietni cilvÄ“ki... Oligarhiskā valstÄ« tauta ir sašÄ·elta divās naidÄ«gās nometnÄ“s – bagātajos un nabadzÄ«gajos. GandrÄ«z visi ir nabadzÄ«gi, izņemot vadÄ«tājus. Oligarhijā zeļ izlaidÄ«ba... un draud dumpji".

LabÄ“jie vislielāko nodokļu nastu uzvÄ“la vistrÅ«cÄ«gākajiem, iedibinot valstÄ« "regresÄ«vo nodokļu sistÄ“mu", noteicot iedzÄ«votājiem ienākumu nodokli 25%, bet uzņēmÄ“jiem 15%. Akciju kapitāls un spekulācija ar nekustamajiem Ä«pašumiem nav aplikta ar nodokļiem vispār. Štokenbergs atzÄ«st, ka šÄ« nulles nodokļu politika daudziem jo daudziem ir ļāvusi pelnÄ«t miljonus, nemaksājot nekādus nodokļus...

ProgresÄ«vā nodokļu sistÄ“ma, kas Latvijā pastāvÄ“ja kopš 1919. gada un dominÄ“ vairākumā pasaules labklājÄ«bas valstu, Latvijā nav ieviesta. ValdošÄ elite arvien uz vÄ“lāku laiku atliek ienākumu nulles deklarāciju ar pārskatu sniegšanu, kā tikuši pie bagātÄ«bas.

Uz esošo resursu sagrābšanu centrÄ“tās politikas dēļ rÅ«pniecÄ«ba pamesta novārtā. TāpÄ“c Latvija ir zaudÄ“jusi daudzas stratÄ“Ä£iski svarÄ«gas un agrāk augstu attÄ«stÄ«tas nozares – kā radio, elektroniskā, sakaru, mājsaimniecÄ«bas tehnikas, aparātu, dÄ«zeļrÅ«pniecÄ«bu – un to telpas atdotas ārvalstu preču lieltirgotavām, kas palielina ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas deficÄ«tu.

Tā kā vislielākā pievienotā vÄ“rtÄ«ba tiek radÄ«ta rÅ«pniecÄ«bā, Latvijas ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas un maksājumu bilancÄ“ radās katastrofāls deficÄ«ts, kas sekmÄ“ inflāciju. Tā netiek nopietni apkarota tāpÄ“c, ka pārāk daudzi pārāk labi pelna no galvenā tās avota – svešas pelÄ“kās naudas atmazgāšanas.

Novārtā pamesti galvenie sociālie mÄ“rÄ·i. Pirmskara Latvijā bija viena no labākajām sociālās nodrošināšanas sistÄ“mām Eiropā ar obligāto apdrošināšanu visiem strādājošajiem un to Ä£imeņu locekļiem, tagad tā ir tālu atpalikusi no ES attÄ«stÄ«tāko valstu standartiem. PÄ“c 1938. gada statistikas, latvieši bija vispaÄ“dušÄkā tauta pasaulÄ“ pÄ“c gaļas un piena patÄ“riņa uz vienu iedzÄ«votāju, bet tagad pensionāriem arvien vairāk jāatsakās no visnepieciešamākajiem produktiem.

Pirmskara Latvijā studentu stipendija bija Ls 80 – 100 mÄ“nesÄ« un 19 gados tika uzbÅ«vÄ“tas 373 jaunas skolas – caurmÄ“rā 15 gadā; pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas 17 gados uzcelta tikai viena jauna skola, studenti no stipendijas dzÄ«vÄ«bu izvilkt nevar, toties ar mācÄ«bu maksām uztur universitātes.”

Novērtē šo rakstu:

0
0