Juris BojÄrs par valsts nozagÅ¡anu un naudas atmazgÄÅ¡anu
Aldis Lauzis · 28.02.2018. · Komentāri (28)TagadÄ“jÄ banku skandÄla priekšvÄ“sture nenoliedzami sÄkas jau 90. gadu pirmajÄ pusÄ“. Atceros arÄ« kÄdu plašu Jura BojÄra rakstu (konferences referÄta tekstu), kas tÄ«meklÄ« vairs nav pieejams. TomÄ“r kÄds portÄla komentÄ“tÄjs ir iekopÄ“jis visai izteiksmÄ«gu raksta fragmentu. TajÄ paustais vÄ“rtÄ“jums vÄ“l aizvien ir aktuÄls (ne visam šajÄ fragmentÄ gan var piekrist). TurpinÄjumÄ — šis fragments.
„MÅ«su uzdevums beidzot ir pašos pamatos nomainÄ«t pÄ“cpadomju valsts resursu sagrÄbÄ“ju oligarhijas diktatÅ«ru, lai radÄ«tu LatvijÄ SkandinÄvijas tipa tiesisku labklÄjÄ«bas valsti, kur reÄli valda un galvenie ieguvÄ“ji ir nevis jaunbagÄtnieki un noziedznieki, bet gan tautas absolÅ«tais vairÄkums, kas pelna vai ir pelnÄ«juši iztiku ar savu darbu.
LTF pie varas nolikusÄ« tauta tika pievilta tÄpÄ“c, ka LTF biezÄ slÄnÄ« atstÄja pie varas labi organizÄ“to LKP un valsts pÄrvaldes aparÄta liberÄlo nomenklatÅ«ru, kas labi pazina un reÄli pÄrvaldÄ«ja valsts birokrÄtisko aparÄtu. TomÄ“r, ja tas nebÅ«tu noticis, kad LKP vadÄ«ja Vagris, bet Ministru padomi Bresis, LTF nebÅ«tu ieguvusi LKP biroja atbalstu, un tas Latviju varÄ“ja novest pie lielÄkas asinsizliešanas.
Ar vecÄs nomenklatÅ«ras saglabÄšanu vadošajos amatos bija pÄrmantoti arÄ« padomju elites instinkti un pÄrvaldes metodes – verdziskas bailes no Maskavas, necieņa pret latviešu tautu un tÄs nacionÄlo interešu nodevÄ«ba Maskavas priekšÄ (Abrene), savu korporatÄ«vo interešu prioritÄte, nedemokrÄtisms un priekšroka pÄrskatu sniegšanas mÄkslai, nevis iniciatÄ«vai (kas padomju laikos bija sodÄma).
AugstÄkajÄ padomÄ“ (AP) un reformas likumu darba grupÄs ielavÄ«jÄs kehri un grÅ«tupi, kuriem reformÄs bija savtÄ«gi mÄ“rÄ·i, kurus tie tik pÄrpilnÄ«gi piepildÄ«ja, ka tÄlÄka lÄ«dzdalÄ«ba politikÄ viņiem vairs nebija nepieciešama. Latvijas reformÄm pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas, izņemot denacionalizÄciju, privatizÄciju un tautas ietaupÄ«jumus nolaupÄ«jušo naudas reformu, nebija nekÄdas valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bas programmas. Godmaņa valdÄ«bas reformu plÄnu AP izgÄza.
PÄrejas laikmetÄ biju pÄ“tÄ«jis Zviedrijas labklÄjÄ«bas valsts modeli Upsalas universitÄtÄ“, ASV modeli lekciju laikÄ IndiÄnas un Merilendas štata universitÄtÄ“s, taÄu šo manis no AP tribÄ«nes piedÄvÄto pieredzi priekšsÄ“dÄ“tÄjs Gorbunovs mÄ“dza apraut ar frÄzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas".
Visus 17 gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas LatvijÄ pie varas ir bijušas tikai labÄ“jÄs partijas. KÄ rakstÄ«ja Štokenbergs, "politiÄ·i visu šo laiku ir strÄdÄjuši šauras bagÄtnieku saujiņas interesÄ“s". Viņi noorganizÄ“ja amerikÄņu izpratnÄ“ valsts nozagšanu jeb tÄdu valsts, pašvaldÄ«bu un kooperatÄ«vu Ä«pašuma sagrÄbšanas privatizÄciju, kas budžetam izmaksÄja vairÄk, nekÄ ienesa valsts kasÄ“.
VisvairÄk sagrÄbušies laida šos lÄ«dzekļus politiskajÄ apritÄ“ savas varas iemūžinÄšanai un caurauda valsts organismu ar totÄlu korupciju. Varas elitÄ“ iederÄ“jÄs tikai tÄdi, kas bija vai nu "vislielÄkie iespÄ“jamie kretÄ«ni" un tÄdēļ bija vadÄmi, vai arÄ« "ņēma un darÄ«ja", kÄ teikts. Korupcijas apkarošanas biroju ieviesa tikai pÄ“c rietumvalstu spiediena un ar lielu nokavÄ“šanos.
KamÄ“r divi oligarhi savstarpÄ“ji cÄ«nÄ«jÄs par varu, procesu vÄ“l varÄ“ja nokristÄ«t par "demokrÄtiju". Kad abi vienojÄs par ietekmes sfÄ“ru sadalÄ«šanu, vÄ“lÄk vienu "uzmeta" un novÄca, atlikušo patvaļa, augstprÄtÄ«ba un visatļautÄ«ba kļuva neierobežota. Sašutumu par to izteica arÄ« ASV vÄ“stniece.
Šaura slÄņa bagÄtinÄšanÄs iespaidÄ uz tautas trÅ«kuma rÄ“Ä·ina Latviju uzņēma Eiropas SavienÄ«bÄ kÄ visnabadzÄ«gÄko pÄ“c nacionÄlÄ ienÄkuma uz iedzÄ«votÄju – toties ar miljonÄru rekorda skaitu.
SengrieÄ·u filozofs Platons rakstÄ«ja, "ja valstÄ« godÄ bagÄtÄ«bu un bagÄtus ļaudis, tad tajÄ netiek godÄti tikumi un krietni cilvÄ“ki... OligarhiskÄ valstÄ« tauta ir sašÄ·elta divÄs naidÄ«gÄs nometnÄ“s – bagÄtajos un nabadzÄ«gajos. GandrÄ«z visi ir nabadzÄ«gi, izņemot vadÄ«tÄjus. OligarhijÄ zeļ izlaidÄ«ba... un draud dumpji".
LabÄ“jie vislielÄko nodokļu nastu uzvÄ“la vistrÅ«cÄ«gÄkajiem, iedibinot valstÄ« "regresÄ«vo nodokļu sistÄ“mu", noteicot iedzÄ«votÄjiem ienÄkumu nodokli 25%, bet uzņēmÄ“jiem 15%. Akciju kapitÄls un spekulÄcija ar nekustamajiem Ä«pašumiem nav aplikta ar nodokļiem vispÄr. Štokenbergs atzÄ«st, ka šÄ« nulles nodokļu politika daudziem jo daudziem ir ļÄvusi pelnÄ«t miljonus, nemaksÄjot nekÄdus nodokļus...
ProgresÄ«vÄ nodokļu sistÄ“ma, kas LatvijÄ pastÄvÄ“ja kopš 1919. gada un dominÄ“ vairÄkumÄ pasaules labklÄjÄ«bas valstu, LatvijÄ nav ieviesta. ValdošÄ elite arvien uz vÄ“lÄku laiku atliek ienÄkumu nulles deklarÄciju ar pÄrskatu sniegšanu, kÄ tikuši pie bagÄtÄ«bas.
Uz esošo resursu sagrÄbšanu centrÄ“tÄs politikas dēļ rÅ«pniecÄ«ba pamesta novÄrtÄ. TÄpÄ“c Latvija ir zaudÄ“jusi daudzas stratÄ“Ä£iski svarÄ«gas un agrÄk augstu attÄ«stÄ«tas nozares – kÄ radio, elektroniskÄ, sakaru, mÄjsaimniecÄ«bas tehnikas, aparÄtu, dÄ«zeļrÅ«pniecÄ«bu – un to telpas atdotas Ärvalstu preÄu lieltirgotavÄm, kas palielina ÄrÄ“jÄs tirdzniecÄ«bas deficÄ«tu.
TÄ kÄ vislielÄkÄ pievienotÄ vÄ“rtÄ«ba tiek radÄ«ta rÅ«pniecÄ«bÄ, Latvijas ÄrÄ“jÄs tirdzniecÄ«bas un maksÄjumu bilancÄ“ radÄs katastrofÄls deficÄ«ts, kas sekmÄ“ inflÄciju. TÄ netiek nopietni apkarota tÄpÄ“c, ka pÄrÄk daudzi pÄrÄk labi pelna no galvenÄ tÄs avota – svešas pelÄ“kÄs naudas atmazgÄšanas.
NovÄrtÄ pamesti galvenie sociÄlie mÄ“rÄ·i. Pirmskara LatvijÄ bija viena no labÄkajÄm sociÄlÄs nodrošinÄšanas sistÄ“mÄm EiropÄ ar obligÄto apdrošinÄšanu visiem strÄdÄjošajiem un to Ä£imeņu locekļiem, tagad tÄ ir tÄlu atpalikusi no ES attÄ«stÄ«tÄko valstu standartiem. PÄ“c 1938. gada statistikas, latvieši bija vispaÄ“dušÄkÄ tauta pasaulÄ“ pÄ“c gaļas un piena patÄ“riņa uz vienu iedzÄ«votÄju, bet tagad pensionÄriem arvien vairÄk jÄatsakÄs no visnepieciešamÄkajiem produktiem.
Pirmskara LatvijÄ studentu stipendija bija Ls 80 – 100 mÄ“nesÄ« un 19 gados tika uzbÅ«vÄ“tas 373 jaunas skolas – caurmÄ“rÄ 15 gadÄ; pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas 17 gados uzcelta tikai viena jauna skola, studenti no stipendijas dzÄ«vÄ«bu izvilkt nevar, toties ar mÄcÄ«bu maksÄm uztur universitÄtes.”